Browsing by Author "Villeruša, Anita"
Now showing 1 - 20 of 31
Results Per Page
Sort Options
Item Adolescent use of social media and associations with sleep patterns across 18 European and North American countries(2023-06) Boniel-Nissim, Meyran; Tynjälä, Jorma; Gobiņa, Inese; Furstova, Jana; van den Eijnden, Regina J J M; Marino, Claudia; Klanšček, Helena Jeriček; Klavina-Makrecka, Solvita; Villeruša, Anita; Lahti, Henri; Vieno, Alessio; Wong, Suzy L; Villberg, Jari; Inchley, Joanna; Gariépy, Geneviève; Department of Public Health and Epidemiology; Institute of Public HealthOBJECTIVE: Over the past decade, concurrent with increasing social media use (SMU), there has been a shift toward poorer sleep among adolescents in many countries. The purpose of this study was to examine the cross-national associations between adolescent SMU and sleep patterns, by comparing 4 different categories of SMU (nonactive, active, intense, and problematic use). DESIGN, SETTING, AND PARTICIPANTS: Data were from 86,542 adolescents in 18 European and North American countries that participated in the 2017/18 Health Behaviour in School-aged study. MEASUREMENTS: Mixed-effects linear regression models were used to examine cross-national associations between 4 SMU categories and adolescent sleep duration, bedtime and social jetlag derived from self-reported data. RESULTS: For all countries combined, nonactive SMU was associated with longer sleep, earlier bedtimes, and less social jetlag, compared to active SMU, although the differences were minor. By comparison, intense and problematic SMU were associated with less sleep and later bedtimes on both school and nonschool days, and greater social jetlag, compared to active SMU. While findings were relatively consistent between countries, some differences were observed, suggesting that the national and cultural context may be important in interpreting results. CONCLUSIONS: These findings suggest that both intense and problematic SMU are associated with poorer sleep patterns in adolescents across most countries. Further research is needed to identify effective policies, programs, and messaging to promote the healthy use of social media and prevent potential negative impacts on adolescent sleep.Item Association of self-rated health, life satisfaction and mental health difficulties in Latvian adolescents(2021-03-24) Bezborodovs, Ņikita; Zarde, Inga; Pudule, Iveta; Villeruša, Anita; Department of Psychiatry and Narcology; Department of Public Health and EpidemiologyMental health difficulties are highly prevalent in adolescent populations, but often unrecognised and untreated. The aim of the study was to investigate self-rated health and life-satisfaction as a possible proxy indicator of mental health difficulties in Latvian adolescents. The study was conducted using data from the international Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) study year 2017/2018 database. HBSC in 2017/2018 included a mental health-screening instrument - The Strengths and Difficulties Questionnaire (SDQ), which is a brief behavioural screening questionnaire for 3-16 year olds. SDQ results were classified as abnormal, and indicative of significant mental health difficulties, if 22 points and higher were reached on the SDQ total difficulties score (results above the 90th centile). A binomial logistic regression model was used to explore the link between self-rated health, life-satisfaction and mental health difficulties, adjusting for sociodemographic factors (sex, age, ethnicity and socioeconomic status). The sample consisted of 4412 adolescents age 11, 13 and 15. 2224 (50,4%) were girls. Girls in the sample had 1,33 times higher odds (CI 1,07-1,66) [Office1] of reporting significant mental health difficulties. Adolescents who evaluated their socioeconomic status as low had 2,44 times higher odds (CI 1,62-3,69) of reporting significant mental health difficulties. The results of the regression model indicated that even after controlling for sociodemographic factors, adolescents that did not rate their health as good or excellent had 2,56 times higher odds (CI 2,00-3,29), and adolescents with low life satisfaction (0-6 on a 10 point scale) had 3,06 times higher odds (CI 2,39-3,93) of reporting significant mental health difficulties. Poor self-rated health and life satisfaction are important predictors of significant mental health difficulties in the adolescent population. It is recommended to screen adolescents reporting poor self-rated health and life satisfaction in general medical practice for previously undiagnosed mental health difficulties.Item Chronic Pain and Associated Factors in Adolescents. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2011) Gobiņa, Inese; Villeruša, AnitaItem Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Bezborodovs, Ņikita; Villeruša, Anita; Rancāns, ElmārsIevads. Pusaudžu periods ir kritisks laiks psihisko traucējumu attīstībai, kas pēdējās desmitgadēs izvirzās kā nopietnākā sabiedrības veselības problēma tieši jauno cilvēku vidū. Pētījumi uzrāda sarežģītu saistību starp dažādiem veselību ietekmējošiem faktoriem un paaugstinātu risku uz emociju un uzvedības traucējumiem pusaudžu vecumā. Veiksmīgai profilakses un ārstniecības stratēģiju izstrādāšanai un ieviešanai mums ir nepieciešamas ticamas un pusaudžu populācijā validētas emociju un uzvedības grūtību skrīninga metodes, kā arī padziļinātas zināšanas par populācijai specifiskiem riska un protektīviem faktoriem. Darba mērķis bija pētīt emocionālu un uzvedības grūtību izplatību Latvijas pusaudžu populācijā un ar to asociētos sociāli demogrāfiskos, ar veselību saistītos un veselību ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt skrīninga instrumenta piemērotību pusaudžu emocionālo un uzvedības traucējumu atpazīšanai gan vispārējā populācijā, gan klīniskajā praksē. Materiāli un metodes. Darbā tika analizēti dati no divām atsevišķām, bet konceptuāli un metodoloģiski saistītām datu kopām – reprezentatīvās vispārējās Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 4385) un klīniskās, palīdzību meklējošās 11 līdz 17 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 207). Emociju un uzvedības grūtību skrīnēšanai abās izlasēs tika izmantota aptauja “Stiprās puses un grūtības” (SDQ). Skrīninga instrumenta piemērotība tika vērtēta, analizējot tā psihometriskās īpašības abās pētījuma izlasēs, savukārt emociju un uzvedības grūtību saistība ar veselību ietekmējošiem individuāliem un vides psihosociāliem faktoriem tika pētīta vispārējās populācijas izlasē, izmantojot statistiskās modelēšanas metodes, nosakot nesamērotās un pēc sociāli demogrāfiskiem faktoriem samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar dzimumu un vecumu. Rezultāti. SDQ pusaudžu pašaptaujas instruments uzrādīja nevienmērīgus iekšējās saskaņotības rādītājus līdzvērtīgi latviešu un krievu valodā abās pētījuma populāciju izlasēs. Pietiekamu uzticamības līmeni (Kronbaha alfa virs 0,7) sasniedza SDQ aptaujas emocionālo grūtību, prosociālās uzvedības, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalas. Hiperaktivitātes, vienaudžu attiecību un eksternalizējošo grūtību skalas demonstrēja nepietiekamu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfas robežās no 0,5 līdz 0,6), savukārt uzvedības grūtību apakšskala – ļoti zemu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfa zem 0,5). Klīniskās populācijas izlases pusaudži ieguva ievērojami augstākus vidējos rezultātus SDQ emocionālo, vienaudžu attiecību grūtību un hiperaktivitātes apakšskalās, nekā pusaudži no vispārējās populācijas izlases, taču starp grupām nebija būtisku atšķirību uzvedības problēmu un prosociālas uzvedības apakšskalās. Koriģējot pēc vecuma un dzimuma, klīniskās grupas pusaudžiem bija 5,4 reizes lielākas izredzes sasniegt “anormalitātes” slieksni (virs 390. populācijas procentiles) emocionālajās problēmās, 3,0× hiperaktivitātē, 2,8× vienaudžu problēmās un 4,5× kopējās grūtībās. Klīniskās populācijas izlasē internalizējošo traucējumu diagnozes esamība nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem SDQ emocionālo grūtību, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalās. Eksternalizējošo traucējumu diagnoze nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem hiperaktivitātes apakšskalā un negatīviem skrīninga rezultātiem emocionālo grūtību un internalizējošo grūtību skalās. Internalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz internalizējošo traucējumu klīniskām diagnozēm bija attiecīgi 56 % un 73 %. Eksternalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz eksternalizējošo traucējumu diagnozēm bija 38 % un 75 %. Kopumā neviena no SDQ pusaudžu pašaptaujas skalām neuzrādīja pietiekamus klīniskā noderīguma rādītājus, kas liecinātu par to spēju būt noderīgai klīniskā lēmumu pieņemšanas procesā. Vispārējās populācijas izlasē nozīmīgas emociju grūtības tika konstatētas 9,3 % jauniešu, uzvedības grūtības – 6,4 %. Zēniem emociju grūtības kopumā bija mazāk izplatītas, nekā meitenēm, un tās nedaudz samazinājās, palielinoties vecumam. Savukārt meitenēm emociju grūtības izteikti pieauga līdz ar vecumu. Uzvedības grūtības 11 gadu veciem zēniem bija izteikti biežāk sastopamas, nekā meitenēm, bet, vecumam pieaugot, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinājās. Emociju grūtību gadījumā zēniem vislielāko saistību uzrādīja problemātiskā sociālo tīklu lietošana, bet meitenēm – multiplas veselības sūdzības, zems saiknes ar sevi nozīmīgums un ņirgāšanās pieredze gan skolā, gan e-vidē. Abiem dzimumiem emociju grūtībām liela saistība bija ar zemu veselības pašnovērtējumu un zemu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Uzvedības grūtību gadījumā meitenēm to visvairāk raksturojazema ar veselību saistītā dzīves kvalitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, mazs saiknes ar citiem subjektīvs nozīmīgums. Abiem dzimumiem uzvedības grūtībām bija liela saistība ar problemātisko sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan e-vidē. Secinājumi. SDQ anketas pašaptaujas versija Latvijas pusaudžu populācijā kopumā uzrāda pietiekamus iekšējās validitātes rādītājus, lai to varētu izmantot secinājumu izdarīšanai par emocionālo un uzvedības grūtību izplatību un to ietekmējošiem faktoriem vispārējā Latvijas pusaudžu populācijā. Ar SDQ skrīninga instrumenta palīdzību noteiktām internalizējošām un eksternalizējošām grūtībām ir statistiski nozīmīga korelācija ar atbilstošās taksonomiskās grupas klīniski noteiktām psihisko traucējumu diagnozēm, tomēr šīs skrīninga anketas specifiskums, kā arī citas paredzes vērtības nav pietiekamas, lai to būtu noderīgi lietot ikdienas klīniskajā praksē. Internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izplatība Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijā ir augsta, un tajā ir vērojami izteikti dzimuma un vecuma efekti. 4 Promocijas pētījumā tika identificēti gan universāli, gan arī dzimuma specifiski sociāli demogrāfiski, ar veselību saistīti un veselību ietekmējoši faktori, kas ir ticami saistīti ar būtiski paaugstinātām internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izredzēm. Šos datus ir svarīgi ņemt vērā, veidojot un īstenojot primārās un sekundārās profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.Item Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Bezborodovs, Ņikita; Villeruša, Anita; Rancāns, ElmārsIevads. Pusaudžu periods ir kritisks laiks psihisko traucējumu attīstībai, kas pēdējās desmitgadēs izvirzās kā nopietnākā sabiedrības veselības problēma tieši jauno cilvēku vidū. Pētījumi uzrāda sarežģītu saistību starp dažādiem veselību ietekmējošiem faktoriem un paaugstinātu risku uz emociju un uzvedības traucējumiem pusaudžu vecumā. Veiksmīgai profilakses un ārstniecības stratēģiju izstrādāšanai un ieviešanai mums ir nepieciešamas ticamas un pusaudžu populācijā validētas emociju un uzvedības grūtību skrīninga metodes, kā arī padziļinātas zināšanas par populācijai specifiskiem riska un protektīviem faktoriem. Darba mērķis bija pētīt emocionālu un uzvedības grūtību izplatību Latvijas pusaudžu populācijā un ar to asociētos sociāli demogrāfiskos, ar veselību saistītos un veselību ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt skrīninga instrumenta piemērotību pusaudžu emocionālo un uzvedības traucējumu atpazīšanai gan vispārējā populācijā, gan klīniskajā praksē. Materiāli un metodes. Darbā tika analizēti dati no divām atsevišķām, bet konceptuāli un metodoloģiski saistītām datu kopām – reprezentatīvās vispārējās Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 4385) un klīniskās, palīdzību meklējošās 11 līdz 17 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 207). Emociju un uzvedības grūtību skrīnēšanai abās izlasēs tika izmantota aptauja “Stiprās puses un grūtības” (SDQ). Skrīninga instrumenta piemērotība tika vērtēta, analizējot tā psihometriskās īpašības abās pētījuma izlasēs, savukārt emociju un uzvedības grūtību saistība ar veselību ietekmējošiem individuāliem un vides psihosociāliem faktoriem tika pētīta vispārējās populācijas izlasē, izmantojot statistiskās modelēšanas metodes, nosakot nesamērotās un pēc sociāli demogrāfiskiem faktoriem samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar dzimumu un vecumu. Rezultāti. SDQ pusaudžu pašaptaujas instruments uzrādīja nevienmērīgus iekšējās saskaņotības rādītājus līdzvērtīgi latviešu un krievu valodā abās pētījuma populāciju izlasēs. Pietiekamu uzticamības līmeni (Kronbaha alfa virs 0,7) sasniedza SDQ aptaujas emocionālo grūtību, prosociālās uzvedības, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalas. Hiperaktivitātes, vienaudžu attiecību un eksternalizējošo grūtību skalas demonstrēja nepietiekamu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfas robežās no 0,5 līdz 0,6), savukārt uzvedības grūtību apakšskala – ļoti zemu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfa zem 0,5). Klīniskās populācijas izlases pusaudži ieguva ievērojami augstākus vidējos rezultātus SDQ emocionālo, vienaudžu attiecību grūtību un hiperaktivitātes apakšskalās, nekā pusaudži no vispārējās populācijas izlases, taču starp grupām nebija būtisku atšķirību uzvedības problēmu un prosociālas uzvedības apakšskalās. Koriģējot pēc vecuma un dzimuma, klīniskās grupas pusaudžiem bija 5,4 reizes lielākas izredzes sasniegt “anormalitātes” slieksni (virs 390. populācijas procentiles) emocionālajās problēmās, 3,0× hiperaktivitātē, 2,8× vienaudžu problēmās un 4,5× kopējās grūtībās. Klīniskās populācijas izlasē internalizējošo traucējumu diagnozes esamība nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem SDQ emocionālo grūtību, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalās. Eksternalizējošo traucējumu diagnoze nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem hiperaktivitātes apakšskalā un negatīviem skrīninga rezultātiem emocionālo grūtību un internalizējošo grūtību skalās. Internalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz internalizējošo traucējumu klīniskām diagnozēm bija attiecīgi 56 % un 73 %. Eksternalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz eksternalizējošo traucējumu diagnozēm bija 38 % un 75 %. Kopumā neviena no SDQ pusaudžu pašaptaujas skalām neuzrādīja pietiekamus klīniskā noderīguma rādītājus, kas liecinātu par to spēju būt noderīgai klīniskā lēmumu pieņemšanas procesā. Vispārējās populācijas izlasē nozīmīgas emociju grūtības tika konstatētas 9,3 % jauniešu, uzvedības grūtības – 6,4 %. Zēniem emociju grūtības kopumā bija mazāk izplatītas, nekā meitenēm, un tās nedaudz samazinājās, palielinoties vecumam. Savukārt meitenēm emociju grūtības izteikti pieauga līdz ar vecumu. Uzvedības grūtības 11 gadu veciem zēniem bija izteikti biežāk sastopamas, nekā meitenēm, bet, vecumam pieaugot, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinājās. Emociju grūtību gadījumā zēniem vislielāko saistību uzrādīja problemātiskā sociālo tīklu lietošana, bet meitenēm – multiplas veselības sūdzības, zems saiknes ar sevi nozīmīgums un ņirgāšanās pieredze gan skolā, gan e-vidē. Abiem dzimumiem emociju grūtībām liela saistība bija ar zemu veselības pašnovērtējumu un zemu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Uzvedības grūtību gadījumā meitenēm to visvairāk raksturojazema ar veselību saistītā dzīves kvalitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, mazs saiknes ar citiem subjektīvs nozīmīgums. Abiem dzimumiem uzvedības grūtībām bija liela saistība ar problemātisko sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan e-vidē. Secinājumi. SDQ anketas pašaptaujas versija Latvijas pusaudžu populācijā kopumā uzrāda pietiekamus iekšējās validitātes rādītājus, lai to varētu izmantot secinājumu izdarīšanai par emocionālo un uzvedības grūtību izplatību un to ietekmējošiem faktoriem vispārējā Latvijas pusaudžu populācijā. Ar SDQ skrīninga instrumenta palīdzību noteiktām internalizējošām un eksternalizējošām grūtībām ir statistiski nozīmīga korelācija ar atbilstošās taksonomiskās grupas klīniski noteiktām psihisko traucējumu diagnozēm, tomēr šīs skrīninga anketas specifiskums, kā arī citas paredzes vērtības nav pietiekamas, lai to būtu noderīgi lietot ikdienas klīniskajā praksē. Internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izplatība Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijā ir augsta, un tajā ir vērojami izteikti dzimuma un vecuma efekti. 4 Promocijas pētījumā tika identificēti gan universāli, gan arī dzimuma specifiski sociāli demogrāfiski, ar veselību saistīti un veselību ietekmējoši faktori, kas ir ticami saistīti ar būtiski paaugstinātām internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izredzēm. Šos datus ir svarīgi ņemt vērā, veidojot un īstenojot primārās un sekundārās profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.Item Epidemiological Aspects of Congenital Anomalies and Associated Risk Factors in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2013) Zīle, Irisa; Villeruša, AnitaThe paper consists of 118 pages, 22 pictures, 12 tables, 172 literature references and 7 attachments. The thesis is completed in Latvian. Aim of Study: to assess the prevalence of congenital anomalies in live births and perinatal and infant mortality due to congenital anomalies in Latvian and find correlations with some antenatal care, maternal and newborn health related factors, as well as to assess prenatal diagnosis rates for birth defects and completeness of registration system. Methods and Materials: a retrospective case - control study design. The study included all live newborns from Medical Birth Register, which were born (2000-2010) and were diagnosed congenital anomalies (CA) (ICD-10: Q00-Q99) at birth. As control group was used data about live newborns without any pathologies at birth in the same time period. Diagnoses of CA were recorded according to European Surveillance of Congenital anomalies (EUROCAT) major CA diagnoses codes. Analysis also include data from: National Death Cause database, Congenital Anomaly Register, as well as medical record analysis of infants with CA who were treated in the Children's Clinical University Hospital. Main Results: during the period (2000 - 2010) live birth prevalence of major congenital anomalies statistically significantly decreased in Latvia, per year by 5.2/10, 000 births. As well as the decrease in both the perinatal and infant mortality due to congenital anomalies. Prevalence data affect: the quality of medical records, including confirmation or change of final CA diagnoses, insufficient information about the diagnosed CA cases in postneonatal period and termination of pregnancy for fetal anomaly. The survey results also indicated higher odds ratio for newborn CA in relation with the following mother health related factors: maternal age (OR = 1.2), late antenatal care (OR = 1.1), maternal diseases (OR = 1.6), including diabetes mellitus (OR = 6.3), history of abortion (OR = 1.3), maternal alcohol (OR = 1.9), and substance use (OR = 3.6). Findings from the study suggests that need to develop public health programs related to congenital anomalies avoidable risk factors. In clinical practice ultrasound screening in pregnancy for early detection of anomalies should be improved.Item Excess mortality associated with the COVID-19 pandemic in Latvia : a population-level analysis of all-cause and noncommunicable disease deaths in 2020(2022-06-03) Gobiņa, Inese; Avotiņš, Andris; Kojalo, Una; Strēle, Ieva; Pildava, Santa; Villeruša, Anita; Briģis, Ģirts; Institute of Public Health; Department of Public Health and EpidemiologyBACKGROUND: Age-standardised noncommunicable disease (NCD) mortality and the proportion of the elderly population in Latvia are high, while public health and health care systems are underresourced. The emerging COVID-19 pandemic raised concerns about its detrimental impact on all-cause and noncommunicable disease mortality in Latvia. We estimated the timing and number of excess all-cause and cause-specific deaths in 2020 in Latvia due to COVID-19 and selected noncommunicable diseases. METHODS: A time series analysis of all-cause and cause-specific weekly mortality from COVID-19, circulatory diseases, malignant neoplasms, diabetes mellitus, and chronic lower respiratory diseases from the National Causes of Death Database from 2015 to 2020 was used by applying generalised additive modelling (GAM) and joinpoint regression analysis. RESULTS: Between weeks 14 and 52 (from 1 April to 29 December) of 2020, a total of 3111 excess deaths (95% PI 1339 - 4832) were estimated in Latvia, resulting in 163.77 excess deaths per 100 000. Since September 30, with the outbreak of the second COVID-19 wave, 55% of all excess deaths have occurred. Altogether, COVID-19-related deaths accounted for only 28% of the estimated all-cause excess deaths. A significant increase in excess mortality was estimated for circulatory diseases (68.91 excess deaths per 100 000). Ischemic heart disease and cerebrovascular disease were listed as the underlying cause in almost 60% of COVID-19-contributing deaths. CONCLUSIONS: All-cause mortality and mortality from circulatory diseases significantly increased in Latvia during the first pandemic year. All-cause excess mortality substantially exceeded reported COVID-19-related deaths, implying COVID-19-related mortality during was significantly underestimated. Increasing mortality from circulatory diseases suggests a negative cumulative effect of COVID-19 exposure and reduced access to healthcare services for NCD patients.Item Factors determining competitiveness in healthcare institutions in Latvia - Results of the EKOSOC-LV national research programme(2019) Villeruša, Anita; Behmane, Daiga; Kokarēviča, Anita; Berķis, Uldis; Cauce, Vinita; Rīga Stradiņš University; Department of Public Health and EpidemiologyCompetitiveness as a factor of a company selling its services in the market is becoming more relevant in the healthcare sector. The number of institutions that offer their services to international patients is growing. Research shows that the development of medical tourism is country-specific. The main objective of this publication is to discover positive and negative factors for engagement in the provision of services to non-residents. The data was obtained from a cross-sectional study in which 86 managers of health care institutions in Latvia completed a questionnaire. A total of 80.2% of health care institutions had provided services to non-resident patients in the previous year while 19.8% did so regularly. Institutions mainly used websites to advertise their services. Only a small number of institutions employed a marketing specialist or had a strategy to attract non-resident patients. Heads of institutions pointed to a number of internal and external barriers in this connection, including lack of staff, low motivation, limited language skills, inadequate infrastructure, insufficient state-level support to promote the export of services, the social environment, and problems in the health system itself. The study revealed areas that need to be improved regarding future policies to attract non-resident patients and to increase global competitiveness.Item Health Problems Caused by Violence in Children and Young Adults in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2017) Spriņģe, Lauma; Villeruša, AnitaIntroduction. The goal No. 16.1 of the UN Sustainable Development Goals aims to significantly reduce all forms of violence. Children belong to the most vulnerable part of society and must be particularly protected from violence and its adverse effects. To identify and successfully solve the problem of violence, it is necessary to identify the extent of the problem, as well as to understand its impact on children’s health and well-being in the long term. Violence is a multifactorial phenomenon, therefore, the influence of beliefs and values of family, local community, culture and social values must be considered when researching, interpreting the results and addressing the problem of violence. The aim of the thesis was to assess the prevalence of violence and its forms in the population of children and young adults of Latvia, and its relationship between the risk factors associated with family, health and its disorders, as well as to find out expert opinions on how the child victims perceive the violence, the consequences of violence, coping mechanisms and rehabilitation. Material and methods. In the quantitative part of the research data from representative cross-sectional study on the adverse childhood experiences of young adults in Latvia were used. Based on the WHO recommendations, the study tool used was a questionnaire from the Adverse Childhood Experiences (ACE) Study. Overall, 1223 cases were analysed. The frequency distribution, cross tabulation and Chi-Square Test (χ²) were used for statistical data processing. The relationships were calculated by odds ratio, stratified odds ration based on Mantel- Haenszel’s method, Spearman’s rank correlation coefficient and multiple logistic regression. In order to find out the experiences of experts dealing with child victims of violence in the qualitative part of the study, in-depth semi-structured expert interviews were conducted with psychologists and doctors-psychotherapists working with child victims of violence. Overall, 14 experts were interviewed. The method used for the interview data processing was thematic analysis. Results. Most often young adults in childhood have experienced emotional violence (31.5%), physical (27.0%) and emotional (23.8%) neglect, but less frequently they have suffered from physical (16.4%) and sexual (10.3%) violence. Women have experienced violence more often than men. Children whose families had the following risk factors: low socio-economic status, parents’ divorce, father’s violence against mother, psycho-emotional health problems and alcohol abuse, had higher odds for experiencing one or more forms of violence, as compared to the children from families without the above mentioned risk factors. Multivariate regression analysis suggested that the young adults who had experienced some form of violence (except sexual abuse) in childhood, had a 1.2–2.2 times (depending on the form of violence) higher odds for poor health self-assessment, compared to young adults who had not witnesed violence in their childhood. Physical and emotional violence experienced during childhood increased the odds ratio of excessive alcohol use in adolescence by 1.4 and 1.2 times. Young adults who had experienced physical and emotional violence, and emotional neglect during childhood, had a 2.6, 2.3 and 2.1 times respectively higher odds of developing mental health problems during adolescence, compared to young adults without such experience. Violence (except sexual violence) experienced during childhood increased the odds of suicide attempts in adolescence by 2.0–4.0 times, compared to young adults without violence experience. Following the interpretation of the interviews, the question section on the victims’ experience of violence and the understanding of the concept of violence, highlighted three topics: the conceptual diversity of the notion of violence, characteristics of the experience of child violence, and child’s openness on the experienced violence. The section on the impact of violence on child’s health, outlined two topics: effects on the physical and psycho-emotional health, and the factors that influence health effects. The section dealing with the way in which the child victims of violence overcome the caused disorders, and what is the role of institutions in this process, outlined three topics: characterization of strategies for overcoming disorders, dealing with the child victim of violence, systemic requirements of rehabilitation. Conclusions. Violence against children is a pressing issue of public health in Latvia. Children from dysfunctional families have higher odds to experience violence. Violence experienced in childhood is associated with increased odds for a bad health self-assessment, excessive alcohol consumption, development of psycho-emotional health problems, and suicide attempts in young adult age. The key topics in the analysis of the expert interviews were conceptualization of the notion of violence, characteristics of the experience of violence, effects of violence and coping mechanisms, as well as the child victim’s needs in rehabilitation process.Item Hronisku sāpju asociētie faktori pusaudžiem. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Gobiņa, Inese; Villeruša, AnitaItem Hronisku sāpju asociētie faktori pusaudžiem. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Gobiņa, Inese; Villeruša, AnitaItem Iedzimto anomāliju biežuma un ar to saistīto faktoru epidemioloģiskā analīze Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Zīle, Irisa; Villeruša, AnitaPromocijas darbā ir 118 lpp., 22 attēli, 12 tabulas, 172 literatūras avoti, 7 pielikumi. Promocijas darbs ir sarakstīts latviešu valodā. Darba mērķis: pētīt iedzimto anomāliju prevalenci dzīvi dzimušajiem un mirstību jaundzimušo un zīdaiņu vidū Latvijā un noskaidrot sakarības ar atsevišķiem antenatālās aprūpes, mātes un jaundzimušā veselību raksturojošiem faktoriem, kā arī novērtēt patoloģiju diagnostikas un uzskaites pilnīgumu valstī. Darba metodes: retrospektīva gadījuma – kontroles pētījuma dizains. No Jaundzimušo reģistra atlasīta informācija un izveidota datu bāze par visiem dzīvi dzimušajiem bērniem (2000. – 2010.), kuriem dzimšanas brīdī diagnosticēta iedzimtā anomālija, kontroles grupā tika iekļauti dati par praktiski veselajiem bērniem. Diagnožu SSK-10 kodi pārgrupēti pa lielajām iedzimto anomāliju grupām, adaptējot EUROCAT (European surveillance of congenital anomalies) metodiku. Kopējai situācijas analīzei izmantota datu sasaiste ar Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņa datu bāzi, Iedzimto anomāliju reģistru, kā arī analizēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pimreizēji stacionēto zīdaiņu ar iedzimtām anomālijām medicīnisko vēsturu dati. Darba galvenie rezultāti: laika periodā (2000. – 2010.) dzīvi dzimušo prevalence lielajām iedzimtām anomālijām Latvijā statistiski ticami samazinājusies – gadā par 5,2/10 000 dzimušiem. Kā arī samazinājusies gan perinatālā, gan zīdaiņu mirstība no iedzimtām anomālijām. Iedzimto patoloģiju kopējās prevalences uzskaites datus ietekmē: medicīniskās dokumentācijas ierakstu kvalitāte, tostarp apstiprinātās gala diagnozes precizēšana reģistros, kā arī vēlīni atklātie iedzimto anomāliju gadījumi zīdaiņiem līdz gada vecumam un visaptverošas informācijas trūkums saistībā ar grūtniecības pārtraukšanu augļa iedzimto defektu dēļ. Rezultātu analīze saistībā ar kontroles grupu, norādīja augstākas iedzimto anomāliju izredzes jaundzimušajiem ar šādiem mātes veselību raksturojošiem faktoriem: mātes vecums (OR=1,2), vēlīna antenatālā aprūpe (OR=1,1), mātes slimības (OR=1,6), tai skaitā cukura diabēts (OR=6,3), medicīniskie aborti anamnēzē (OR=1,3), mātes alkohola (OR=1,9) un psihoaktīvo vielu lietošana (OR=3,6). Kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka valstī nepieciešami dažādi profilaktiskie pasākumi saistībā ar iedzimto anomāliju novēr-šamajiem riska faktoriem. Esošās veselības aprūpes sistēmas ietvaros nepieciešams uzlabot prenatālās diagnostikas un citu izmeklējumu kvalitāti saistībā ar iedzimto anomāliju savlaicīgu atklāšanu.Item Iedzimto anomāliju biežuma un ar to saistīto faktoru epidemioloģiskā analīze Latvijā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Zīle, Irisa; Villeruša, AnitaPromocijas darbā ir 118 lpp., 22 attēli, 12 tabulas, 172 literatūras avoti, 7 pielikumi. Promocijas darbs ir sarakstīts latviešu valodā. Darba mērķis: pētīt iedzimto anomāliju prevalenci dzīvi dzimušajiem un mirstību jaundzimušo un zīdaiņu vidū Latvijā un noskaidrot sakarības ar atsevišķiem antenatālās aprūpes, mātes un jaundzimušā veselību raksturojošiem faktoriem, kā arī novērtēt patoloģiju diagnostikas un uzskaites pilnīgumu valstī. Darba metodes: retrospektīva gadījuma – kontroles pētījuma dizains. No Jaundzimušo reģistra atlasīta informācija un izveidota datu bāze par visiem dzīvi dzimušajiem bērniem (2000. – 2010.), kuriem dzimšanas brīdī diagnosticēta iedzimtā anomālija, kontroles grupā tika iekļauti dati par praktiski veselajiem bērniem. Diagnožu SSK-10 kodi pārgrupēti pa lielajām iedzimto anomāliju grupām, adaptējot EUROCAT (European surveillance of congenital anomalies) metodiku. Kopējai situācijas analīzei izmantota datu sasaiste ar Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņa datu bāzi, Iedzimto anomāliju reģistru, kā arī analizēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pimreizēji stacionēto zīdaiņu ar iedzimtām anomālijām medicīnisko vēsturu dati. Darba galvenie rezultāti: laika periodā (2000. – 2010.) dzīvi dzimušo prevalence lielajām iedzimtām anomālijām Latvijā statistiski ticami samazinājusies – gadā par 5,2/10 000 dzimušiem. Kā arī samazinājusies gan perinatālā, gan zīdaiņu mirstība no iedzimtām anomālijām. Iedzimto patoloģiju kopējās prevalences uzskaites datus ietekmē: medicīniskās dokumentācijas ierakstu kvalitāte, tostarp apstiprinātās gala diagnozes precizēšana reģistros, kā arī vēlīni atklātie iedzimto anomāliju gadījumi zīdaiņiem līdz gada vecumam un visaptverošas informācijas trūkums saistībā ar grūtniecības pārtraukšanu augļa iedzimto defektu dēļ. Rezultātu analīze saistībā ar kontroles grupu, norādīja augstākas iedzimto anomāliju izredzes jaundzimušajiem ar šādiem mātes veselību raksturojošiem faktoriem: mātes vecums (OR=1,2), vēlīna antenatālā aprūpe (OR=1,1), mātes slimības (OR=1,6), tai skaitā cukura diabēts (OR=6,3), medicīniskie aborti anamnēzē (OR=1,3), mātes alkohola (OR=1,9) un psihoaktīvo vielu lietošana (OR=3,6). Kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka valstī nepieciešami dažādi profilaktiskie pasākumi saistībā ar iedzimto anomāliju novēr-šamajiem riska faktoriem. Esošās veselības aprūpes sistēmas ietvaros nepieciešams uzlabot prenatālās diagnostikas un citu izmeklējumu kvalitāti saistībā ar iedzimto anomāliju savlaicīgu atklāšanu.Item Invasive pneumococcal disease in Latvia in PCV10 vaccination era, 2012-2018(2021-10-07) Savrasova, Larisa; Krūmiņa, Angelika; Zeltiņa, Indra; Villeruša, Anita; Grope, Ilze; Vīksna, Ludmila; Dimiņa, Elīna; Balasegaram, Sooria; Čupeca, Hedija; Rīga Stradiņš University; Department of Infectology; Department of Public Health and Epidemiology; Department of PaediatricsIn 2010 in Latvia, invasive pneumococcal disease (IPD) became a cause for concern and vaccination of infants with four doses of 7–valent pneumococcal conjugate vaccine (PCV7) commenced. In 2012, 10–valent pneumococcal conjugate vaccine (PCV10) (three doses at 2, 4, and 12–15 month of age) vaccination was introduced. We described incidence and serotype distribution of IPD in Latvia and investigated serotypes associated with death from IPD based on surveillance data. Adult vaccination against pneumococcal infection is not included in the national immunization program. Laboratory confirmed IPD cases are passively notified to the Center for Disease Prevention and Control of Latvia (CDPC) by laboratories and clinicians. We calculated incidence by age, sex, case fatality, and trend in serotypes by conducting a retrospective population-based cross-sectional study based on national IPD surveillance data. From 2012 to 2018 466 cases of IPD were reported. The highest notified incidence was in 2015 at 4.4/100,000, which fell to 3.9 in 2018. The highest mean annual IPD incidence was in infants (4.8) and in the elderly (6.0). PCV10 vaccine serotypes were the most prevalent in IPD cases up to 2015 with a decreasing trend from 50% (20/40) in 2012 to 19% (14/74) in 2018 (chi2 test for trend of odds = 0.000). PCV23nonPCV13 vaccine serotypes had an increasing trend and rose from 18% (7/40) to 34% (25/74) (chi2 test for trend of odds = 0.000). Non-Vaccine serotypes had an increasing trend and rose from 13% (5/40) to 27% (20/74) (chi2 test for trend of odds = 0.038). Reported total case fatality was 19% (87/466). The highest, at 36% (20/56), was reported in 2013. After adjusting for age, Streptococcus pneumoniae serotype 3 was associated with death from IPD (adjusted OR 2.3 95%CI 1.25–4.12 p 0.007). Surveillance data indicate evidence of serotype replacement with an increasing trend of serotype 19A and PPV23nonPCV13 and Non-Vaccine serotypes. Serotype 3 and age were associated with fatal IPD outcome. Further studies of S. pneumoniae carriage would be useful in providing more evidence to characterize serotypes' circulation.Item Maternal age-associated congenital anomalies among newborns : A retrospective study in Latvia(2013) Zile, Irisa; Villeruša, Anita; Rīga Stradiņš University; Department of Public Health and EpidemiologyBackground and Objective: In Latvia, the mean age of women giving birth increased from 27.3 in 2000 to 29.0 years in 2010 during the last 11 years. The aim of this study was to report on major congenital anomalies of newborns at birth by the maternal age and to compare the mean maternal age by different diagnosis subgroups and maternal and neonatal characteristics. Material and Methods: A cross-sectional retrospective study with the data from the Medical Birth Register (2000-2010) was carried out. The live birth prevalence rate was calculated for the subgroups of major congenital anomalies per 10 000 live births by the maternal age. Results: The live birth prevalence rate of major congenital anomalies during the period 2000-2010 was 211.4 per 10 000 live births. The prevalence rate increased depending on the maternal age. Congenital heart defects, limb defects, and urinary system anomalies were the most common anomalies. The study results showed an age-related risk of abdominal wall defects, orofacial clefts, and chromosomal anomalies. There were significantly higher proportions of preterm births, newborns with low birth weight, and complications during pregnancy among mothers aged 35 years and more. Conclusions: The data on congenital anomalies from the Latvian Medical Birth Register can be used for the assessment of epidemiology of congenital anomalies. The results of this retrospective study showed a decrease in the live birth prevalence rate of major congenital anomalies despite an increase in the mean age of mothers in Latvia.Item A mixed-method study on the provision of remote consultations for non-communicable disease patients during the first wave of the COVID-19 pandemic in Latvia : lessons for the future(2022-12) Kursīte, Mirdza; Stars, Inese; Strēle, Ieva; Gobiņa, Inese; Ķīvīte-Urtāne, Anda; Behmane, Daiga; Dūdele, Alina; Villeruša, Anita; Department of Public Health and Epidemiology; Institute of Public HealthBackground: The COVID-19 pandemic has challenged the ability of healthcare systems to ensure the continuity of health services for patients with non-communicable diseases (NCDs). The issue of remote consultations has emerged. Before the COVID-19 pandemic, remote consultations were not routinely provided or covered by public health funding in Latvia. This study aimed to describe the dynamics of consultations and the volume of remote consultations provided for patients with particular NCD and explore clinicians' experiences of providing remote consultations during the first wave of the COVID-19 pandemic in Latvia. Methods: A mixed-method study focusing on the first wave of the COVID-19 pandemic in Latvia in Spring 2020 was conducted. Quantitative data from the National Health Services were analysed to assess the dynamics of consultations for patients with selected NCDs. Qualitative data were collected through 34 semi-structured interviews with general practitioners (GPs) and specialists and were analysed using an inductive thematic analysis. Purposive maximum variation sampling was used for participant selection. Results: During the period with the strongest restrictions of scheduled on-site consultations, a decrease in the total number of consultations was observed for a variety of NCDs. A significant proportion of consultations in this period were provided remotely. GPs provided approximately one-third of cancer-related consultations and almost half of consultations for the other selected conditions remotely. Among specialists, endocrinologists had the highest proportion of remote consultations (up to 72.0%), while urologists had the lowest (16.4%). Thematic analysis of the semi-structured interviews revealed five themes: 1) Adjusting in a time of confusion and fear, 2) Remote consultations: safety versus availability, 3) Sacrifice and loss of privacy, 4) Advantages and disadvantages of communication technologies, and 5) Different form of communication and a health literacy challenge. Conclusions: During the first wave of the COVID-19 pandemic in Latvia, disruptions to health care services decreased the total number of consultations for patients with NCDs provided by both GPs and specialists. In this period, remote consultations proved to be an important instrument for ensuring the continuity of health care for patients with NCDs, and the necessity to develop a well-designed system for telemedicine in Latvia was highlighted.Item Monitoring of congenital anomalies in Latvia(2014) Zīle, Irisa; Villeruša, Anita; Gissler, Mika; Rīga Stradiņš University; Department of Public Health and EpidemiologyObjective: This study provides a description and analysis of characteristics of the monitoring system for congenital anomalies at birth and prevalence trends in Latvia using retrospective analysis of congenital anomalies at birth with cross-sectional data on prevalence (national data from Latvia, 2000-2010). Methods: There are three main monitoring systems on congenital anomalies among newborns and infants: the Medical Birth Register with data on live births with one or more congenital anomalies at birth, the Register on Congenital Anomalies with genetically approved cases for live births and the National Causes of Death Register with data on stillbirths. Methodological problems were analysed by calculating different prevalence rates. The main outcome measures are as follows: prevalence rate, live birth prevalence rate, major congenital anomalies live birth prevalence rate, and stillbirth rate. Results: The live birth period prevalence was 319.7/10,000 live births, and the major congenital anomalies live birth prevalence was 211.4/10,000. The period total prevalence rate of births was 323.7/10,000 live births and stillbirths. The stillbirth rate due to congenital anomalies was 6.1/10,000 live and stillbirths. The live birth prevalence with congenital anomalies decreased slightly from the year 2000 to the year 2010. Conclusions: The present system of congenital anomaly registration requires improvements for better completeness. Latvia should use the experience of Nordic countries and introduce a mother’s and children’s identification number to the Medical Birth Register. It would be helpful to link the information from hospitals and perinatal centres together to validate the congenital anomaly diagnoses of newborns after their discharge from the maternity unit. The monitoring system should also include information on pregnancies with congenital anomalies which do not end in birth, especially terminations of pregnancy.Item Pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumi un ar tiem saistītie faktori. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bukova-Žideļūna, Aija; Villeruša, AnitaIevads. CSNg un tajos gūtās traumas ir globāla sabiedrības veselības aktualitāte ne vien augsto mirstības rādītāju, bet arī ievērojamo multiplo traumu un tām sekojošās invaliditātes dēļ. Latvijā CSNg bojāgājušo un cietušo skaits vēl arvien ir ievērojami lielāks nekā citās ES valstīs. Ņemot vērā aktuālo paradigmu par CSNg traumām kā paredzamām un novēršamām, satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā ilgtermiņā būtiska ir pierādījumos un starpnozaru sadarbībā balstīta izpratnes veidošana par indivīda satiksmes drošības paradumiem un ar tiem saistītajiem faktoriem. Darba mērķis bija raksturot CSNg bojāgājušos un smagi ievainotos pieaugušos iedzīvotājus un saistītos riska faktorus laikā no 2010. līdz 2018. gadam, izpētīt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumus šajā pašā laika periodā, kā arī noskaidrot paradumu saistību ar indivīdu raksturojošiem faktoriem, veselības uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmes drošības faktoriem. Materiāls un metodes. Pētījums veikts paralēli divos posmos par laika periodu no 2010. līdz 2018. gadam. Pirmajā pētījuma posmā veikta CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto personu analīze, izmantojot Ceļu satiksmes negadījumu un to izraisīto seku statistikas datubāzi un iekļaujot datus par 57 471 CSNg iesaistīto personu. Otrajā pētījuma posmā analizēti satiksmes drošības paradumi – atstarotāju lietošana, drošības jostu lietošana transportlīdzekļa priekšējā un aizmugurējā sēdeklī. Analīzei izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujām, un pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa, iekļaujot datus par 10 731 respondentu. Datu statistiskajā apstrādē lietots biežumu sadalījums, analizētas šķērstabulas un izmantots Hī kvadrāta (?2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. No 2010. gadam līdz 2018. gadam CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars ir samazinājies vidēji par 0,3 procentpunktiem gadā, savukārt bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs ir pieaudzis vidēji par 1,2% gadā. Augstākas izredzes CSNg iet bojā vai gūt smagus ievainojumus ir vīriešiem vecākajā (55 un vairāk gadi) un jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem un citās pilsētās cietušajiem salīdzinājumā ar Rīgu, kā arī pārsniedzot pieļaujamo alkohola devu CSNg brīdī. Analizētajā laika periodā atstarotāju lietošana Latvijā nav būtiski mainījusies (p < 0,05), kopumā tos gandrīz vienmēr lieto 53,6% respondentu. Drošības jostu lietošana ir nedaudz pieaugusi – transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī no 93,5% līdz 95,6%, transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī 52,4% līdz 56,3% (p < 0,001). Daudzfaktoru regresijas analīze zemākas satiksmes drošības paradumu izredzes rāda vīriešiem jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, indivīdiem ar pamatizglītību, kā rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem. Labāki satiksmes drošības paradumi ir personām bez riskantas alkohola lietošanas (OR = 1,6 – 2,1 atkarībā no analizētā paraduma), nesmēķētājiem (OR = 1,5 – 1,8) un tiem, kuru ģimenēs automašīnā smēķēšana nav atļauta (OR = 1,3 – 1,7), kā arī respondentiem, kuri savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā ir apmeklējuši (OR = 1,2 – 1,3). Augstākas satiksmes drošības paradumu izredzes ir indivīdiem ar pozitīvu attieksmi pret drošības jostu lietošanu (OR = 1,9 – 9,7 atkarībā no analizētā paraduma un jautājuma veida) un stingrākiem sodiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem (OR = 1,7 – 2,1). Labāki drošības jostu lietošanas paradumi ir indivīdiem ar apzinīgu attieksmi pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (OR = 1,8 – 2,8) un atļautā braukšanas ātruma ievērošanu (OR = 1,3 – 1,9). Secinājumi. Satiksmes drošība un indivīda paradumi ir aktuāla sabiedrības veselības problēma Latvijā. Lai gan CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars (pret visiem CSNg iesaistītajiem) mazinās, bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs (uz 100 000 persongadiem) pieaug. Drošības jostu lietošanas īpatsvars transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī pamazām tuvojas citu Eiropas valstu līmenim, bet drošības jostu lietošana transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī un atstarotāju lietošana ir nepietiekama un kritiski zema. Pierādīta indivīda satiksmes drošības paradumu saistība ne vien ar demogrāfiskiem un sociāli ekonomiskiem faktoriem, bet arī attieksmi pret dažādiem satiksmes drošības faktoriem, kā arī saistībā ar riskantu veselības uzvedību, kas iezīmē nepieciešamību nozares politiku un pētniecību ilgtermiņā balstīt kompleksā pieejā un starpnozaru sadarbībā.Item Pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumi un ar tiem saistītie faktori. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bukova-Žideļūna, Aija; Villeruša, AnitaIevads. CSNg un tajos gūtās traumas ir globāla sabiedrības veselības aktualitāte ne vien augsto mirstības rādītāju, bet arī ievērojamo multiplo traumu un tām sekojošās invaliditātes dēļ. Latvijā CSNg bojāgājušo un cietušo skaits vēl arvien ir ievērojami lielāks nekā citās ES valstīs. Ņemot vērā aktuālo paradigmu par CSNg traumām kā paredzamām un novēršamām, satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā ilgtermiņā būtiska ir pierādījumos un starpnozaru sadarbībā balstīta izpratnes veidošana par indivīda satiksmes drošības paradumiem un ar tiem saistītajiem faktoriem. Darba mērķis bija raksturot CSNg bojāgājušos un smagi ievainotos pieaugušos iedzīvotājus un saistītos riska faktorus laikā no 2010. līdz 2018. gadam, izpētīt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumus šajā pašā laika periodā, kā arī noskaidrot paradumu saistību ar indivīdu raksturojošiem faktoriem, veselības uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmes drošības faktoriem. Materiāls un metodes. Pētījums veikts paralēli divos posmos par laika periodu no 2010. līdz 2018. gadam. Pirmajā pētījuma posmā veikta CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto personu analīze, izmantojot Ceļu satiksmes negadījumu un to izraisīto seku statistikas datubāzi un iekļaujot datus par 57 471 CSNg iesaistīto personu. Otrajā pētījuma posmā analizēti satiksmes drošības paradumi – atstarotāju lietošana, drošības jostu lietošana transportlīdzekļa priekšējā un aizmugurējā sēdeklī. Analīzei izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujām, un pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa, iekļaujot datus par 10 731 respondentu. Datu statistiskajā apstrādē lietots biežumu sadalījums, analizētas šķērstabulas un izmantots Hī kvadrāta (?2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. No 2010. gadam līdz 2018. gadam CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars ir samazinājies vidēji par 0,3 procentpunktiem gadā, savukārt bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs ir pieaudzis vidēji par 1,2% gadā. Augstākas izredzes CSNg iet bojā vai gūt smagus ievainojumus ir vīriešiem vecākajā (55 un vairāk gadi) un jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem un citās pilsētās cietušajiem salīdzinājumā ar Rīgu, kā arī pārsniedzot pieļaujamo alkohola devu CSNg brīdī. Analizētajā laika periodā atstarotāju lietošana Latvijā nav būtiski mainījusies (p < 0,05), kopumā tos gandrīz vienmēr lieto 53,6% respondentu. Drošības jostu lietošana ir nedaudz pieaugusi – transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī no 93,5% līdz 95,6%, transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī 52,4% līdz 56,3% (p < 0,001). Daudzfaktoru regresijas analīze zemākas satiksmes drošības paradumu izredzes rāda vīriešiem jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, indivīdiem ar pamatizglītību, kā rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem. Labāki satiksmes drošības paradumi ir personām bez riskantas alkohola lietošanas (OR = 1,6 – 2,1 atkarībā no analizētā paraduma), nesmēķētājiem (OR = 1,5 – 1,8) un tiem, kuru ģimenēs automašīnā smēķēšana nav atļauta (OR = 1,3 – 1,7), kā arī respondentiem, kuri savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā ir apmeklējuši (OR = 1,2 – 1,3). Augstākas satiksmes drošības paradumu izredzes ir indivīdiem ar pozitīvu attieksmi pret drošības jostu lietošanu (OR = 1,9 – 9,7 atkarībā no analizētā paraduma un jautājuma veida) un stingrākiem sodiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem (OR = 1,7 – 2,1). Labāki drošības jostu lietošanas paradumi ir indivīdiem ar apzinīgu attieksmi pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (OR = 1,8 – 2,8) un atļautā braukšanas ātruma ievērošanu (OR = 1,3 – 1,9). Secinājumi. Satiksmes drošība un indivīda paradumi ir aktuāla sabiedrības veselības problēma Latvijā. Lai gan CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars (pret visiem CSNg iesaistītajiem) mazinās, bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs (uz 100 000 persongadiem) pieaug. Drošības jostu lietošanas īpatsvars transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī pamazām tuvojas citu Eiropas valstu līmenim, bet drošības jostu lietošana transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī un atstarotāju lietošana ir nepietiekama un kritiski zema. Pierādīta indivīda satiksmes drošības paradumu saistība ne vien ar demogrāfiskiem un sociāli ekonomiskiem faktoriem, bet arī attieksmi pret dažādiem satiksmes drošības faktoriem, kā arī saistībā ar riskantu veselības uzvedību, kas iezīmē nepieciešamību nozares politiku un pētniecību ilgtermiņā balstīt kompleksā pieejā un starpnozaru sadarbībā.Item Pirmsskolas vecuma bērnu veselības epidemioloģiskais pētījums(1995) Villeruša, Anita