Browsing by Author "Urtāne, Ilga"

Now showing 1 - 16 of 16
  • No Thumbnail Available
    Item
    Assessment of Temporomandibular Joint and Mandible in Image of Cone Beam Computed Tomography in Patients with Angle Class II and III Dentofacial Deformaties. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2012) Krišjāne, Zane; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida
    Evaluation of mandibular and temporomandibular (TMJ) skeletal structures (the head of mandible and articular fossa) in orthodontic patients with dentofacial deformations is a significant factor for treatment planning and prediction of the treatment results` stability. The literature more often presents studies where data are achieved by analyzing the two-dimensional TMJ images of individuals from different groups of age with clinically different temporomandibular disorders and with different occlusal symptoms. There is not enough explored skeletal TMJ structure in patients with dentofacial deformations who need combined orthodontic and surgical treatment in the scientific literature. Lack of these data causes different and controversial beliefs about changes in TMJ skeletal structures. Wider opportunities to explore TMJ skeletal structures are provided by the development of new specific three-dimensional radiological approach – cone beam computed tomography (CBCT) for investigation of the facial and skeletal structures of the jaws. In our study linear parameters of the mandible and its head and of the articular fossa, and the morphology of the bone tissue structure of the articular surfaces were evaluated in three-dimensional CBCT image by defining the radiological diagnosis in 56 Angle Class II patients and in 61 Angle Class III patients with dentofacial deformations without clinically diagnosed TMJ disorders. The results of Angle Class II and Class III were compared with the results of 25 skeletally normal Angle Class I patients` group. Achieved data demonstrated that there were no explicit differences in linear parameters of mandibular head and fossa between Angle Class II and Class III dentofacial deformations` groups. Tendencies of the mandibular linear parameters as well as position and shape of the mandibular head were identified between the study groups. Statistically relevant differences between mentioned study groups were identified by the assessment of TMJ osseous tissue remodelation and degenerative structural changes; most often they occurred in Class II dentofacial deformation cases. Statistically relevant higher occurrence of the osteoarthritis was diagnosed in both Angle Class II and Angle Class III study groups. This concludes in the presumption that a load of malocclusion without pronounced clinical symptoms can create adverse changes in TMJ structures which can impact stability of orthodontic and orthognathic treatment results.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Evaluation of condylar positional, structural, and volumetric status in class III orthognathic surgery patients
    (2020-12-06) Podčernina, Jevgenija; Urtāne, Ilga; Pirttiniemi, Pertti; Šalms, Ģirts; Radziņš, Oskars; Aleksejūnienė, Jolanta; Rīga Stradiņš University; Department of Orthodontics; Department of Oral and Maxillofacial Surgery and Oral Medicine
    Background and objectives: The need to evaluate the condylar remodeling after orthognathic surgery, using three-dimensional (3D) images and volume rendering techniques in skeletal Class III patients has been emphasized. The study examined condylar positional, structural, and volumetric changes after bimaxillary or single-jaw maxillary orthognathic surgeries in skeletal Class III patients using the cone-beam computed tomography. Materials and Methods: Presurgical, postsurgical, and one-year post-surgical full field of view (FOV) cone-beam computed tomography (CBCT) images of 44 patients with skeletal Class III deformities were obtained. Group 1 underwent a bimaxillary surgery (28 patients: 24 females and 4 males), with mean age at the time of surgery being 23.8 ± 6.0 years, and Group 2 underwent maxillary single-jaw surgery (16 patients: 8 females and 8 males), with mean age at the time of surgery being 23.7 ± 5.1 years. After the orthognathic surgery, the CBCT images of 88 condyles were evaluated to assess their displacement and radiological signs of bone degeneration. Three-dimensional (3D) condylar models were constructed and superimposed pre-and postoperatively to compare changes in condylar volume. Results: Condylar position was found to be immediately altered after surgery in the maxillary single-jaw surgery group, but at the one-year follow-up, the condyles returned to their pre-surgical position. There was no significant difference in condylar position when comparing between pre-surgery and one-year follow-up in any of the study groups. Condylar rotations in the axial and coronal planes were significant in the bimaxillary surgery group. No radiological signs of condylar bone degeneration were detected one year after the surgery. Changes in condylar volume after surgery were found to be insignificant in both study groups. Conclusions: At one year after orthognathic surgery, there were no significant changes in positional, structural, or volumetric statuses of condyles.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Košanas muskuļu un apakšžokļa morfoloģiskās īpatnības 3D attēlā pacientiem ar dentofaciālām deformācijām. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2017) Gardovska, Katrīna; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida
    Sejas žokļu rajonā košanas muskuļi piedalās biomehāniskās vides veidošanā, kas, balstoties uz Mossa mīksto audu matrices teoriju un klasisko Wolffa kaula veidošanās mehānisma likumu, var ietekmēt skeletālās komponentes, to augšanu un attīstību, kā arī galējo anatomiski morfoloģisko izpausmi dentofaciālajās struktūrās. Pētījuma novitāte ir saistāma un balstās uz literatūras datu izpēti, kas liecina, ka līdz šim nav atrodami pētījumi, kuros vienlaikus būtu pētītas un salīdzinātas košanas muskuļu un apakšžokļa kā kraniofaciālas struktūras morfoloģiskās īpatnības saistībā ar vertikālo un sagitālo plakni indivīdiem ar dentofaciālām deformācijām. Tāpat arī nav atrodami pētījumi, kas aptvertu atsevišķi iegūtus datus no magnētiskās rezonanses un konusstara datortomogrāfijas 3D attēlā. Promocijas darba mērķis bija pētīt košanas muskuļu telpiskos parametrus magnētiskās rezonanses attēlā un apakšžokļa lineāros anatomiskos parametrus konusstara datortomogrāfijas attēlā un to savstarpējo saistību indivīdiem ar dentofaciālām deformācijām sagitālajā un vertikālajā plaknē. Pētījumā kopā tika iekļauti 78 indivīdi ar dentofaciālām deformācijām pirms ortognātiskās ķirurģijas un normas indivīdi. Pētījuma grupas tika veidotas, balstoties uz kritērijiem konusstara datortomogrāfijas laterālās cefalometrijas attēlā, pēc kā visus iekļautos pacientus iedalīja pēc noteiktiem rādītājiem sagitālajā plaknē (skeletālā I, II un III klase) un vertikālajā plaknē (horizontāla, neitrāla un vertikāla augšanas tipa grupas). Magnētiskās rezonanses attēlā tika analizēts musculus masseter un musculus pterygoideus medialis šķērsgriezuma laukums un tilpums, bet konusstara datortomogrāfijas attēlā tika veikta apakšžokļa lineāro anatomisko parametru analīze (zara augstums, ķermeņa garums, kopējais garums, interangulārā distance, interkondillārā distance). Košanas muskuļu telpiskie un apakšžokļa skeletālo struktūru rādītāji tika salīdzināti atsevišķi starp skeletālo I, II, III klasi un starp kraniofaciālajām augšanas tipa grupām, kā arī tika analizētas saistības jeb korelācijas gan visas kopas ietvaros, gan ar padziļinātu analīzi atsevišķi skeletālās I, II, III klasēs un neitrāla, horizontāla un vertikāla augšanas tipa grupu ietvaros. Rezultāti atklāja, ka starp skeletālo I, II, III klasi sagitālajā plaknē nozīmīgi atšķiras musculus pterygoideus medialis tilpuma rādītājs un pastāv nozīmīga, spēcīga negatīva korelācija starp skeletālās klases smaguma pakāpes un musclus pterygoideus medialis rādītājiem. Tāpat tika atklāts, ka starp kraniofaciālā augšanas tipa grupām nozīmīgi atšķiras musculus masseter tilpuma un šķērsgriezuma rādītāji, bet nozīmīgā negatīvā un spēcīgā korelācija starp MP-SN rādītāju un visiem pētīto muskuļu parametriem liecina, ka, jo vertikālāka sejas morfoloģija jeb kraniofaciālais augšanas tips, jo mazāka izmēra un attiecīgi vājāki košanas muskuļi. Neitrāla kraniofaciālā augšanas tipa un skeletālās I klases grupā (normas grupas) korelācijas starp muskuļu un apakšžokļa struktūrām bija nozīmīgākas un izteiktākas, kas varētu likt domāt par lielāku varbūtību formas un funkcijas attiecību nozīmīgumam savstarpēji harmoniskai struktūru attīstībai pretstatā dentofaciālo deformāciju grupām. Kopsummā varam secināt, ka musculus masseter ir jutīgāks uz variācijām un nozīmīgāk ietekmē kraniofaciālo vertikālo dimensiju, savukārt musculus pterygoideus medialis attiecīgi sagitālo dimensiju, bet tilpums kā muskuļu telpiskā izmēra rādītājs ir nozīmīgāks nekā šķērsgriezuma laukuma rādītājs kraniofaciālajā reģionā. Ortodontijas profila speciālistiem būtu lietderīgi ņemt vērā promocijas darba būtiskās nianses, atšķirības un saistības, kas tika atklātas starp dažādām dentofaciālajām deformācijām un to ietvaros, kas ir viens no pamata izpratnes aspektiem fizioloģiskā un anatomiskā līmenī. Pētījuma atradnes nākotnē var kalpot par pamatu objektīvas ārstēšanas novērtēšanas sistēmas izstrādei un pavērt jaunas papildus neinvazīvas ārstēšanas iespējas miofunkcionālajā un ortognātiskajā terapijā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Košanas muskuļu un apakšžokļa morfoloģiskās īpatnības 3D attēlā pacientiem ar dentofaciālām deformācijām. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2017) Gardovska, Katrīna; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida
    Sejas žokļu rajonā košanas muskuļi piedalās biomehāniskās vides veidošanā, kas, balstoties uz Mossa mīksto audu matrices teoriju un klasisko Wolffa kaula veidošanās mehānisma likumu, var ietekmēt skeletālās komponentes, to augšanu un attīstību, kā arī galējo anatomiski morfoloģisko izpausmi dentofaciālajās struktūrās. Pētījuma novitāte ir saistāma un balstās uz literatūras datu izpēti, kas liecina, ka līdz šim nav atrodami pētījumi, kuros vienlaikus būtu pētītas un salīdzinātas košanas muskuļu un apakšžokļa kā kraniofaciālas struktūras morfoloģiskās īpatnības saistībā ar vertikālo un sagitālo plakni indivīdiem ar dentofaciālām deformācijām. Tāpat arī nav atrodami pētījumi, kas aptvertu atsevišķi iegūtus datus no magnētiskās rezonanses un konusstara datortomogrāfijas 3D attēlā. Promocijas darba mērķis bija pētīt košanas muskuļu telpiskos parametrus magnētiskās rezonanses attēlā un apakšžokļa lineāros anatomiskos parametrus konusstara datortomogrāfijas attēlā un to savstarpējo saistību indivīdiem ar dentofaciālām deformācijām sagitālajā un vertikālajā plaknē. Pētījumā kopā tika iekļauti 78 indivīdi ar dentofaciālām deformācijām pirms ortognātiskās ķirurģijas un normas indivīdi. Pētījuma grupas tika veidotas, balstoties uz kritērijiem konusstara datortomogrāfijas laterālās cefalometrijas attēlā, pēc kā visus iekļautos pacientus iedalīja pēc noteiktiem rādītājiem sagitālajā plaknē (skeletālā I, II un III klase) un vertikālajā plaknē (horizontāla, neitrāla un vertikāla augšanas tipa grupas). Magnētiskās rezonanses attēlā tika analizēts musculus masseter un musculus pterygoideus medialis šķērsgriezuma laukums un tilpums, bet konusstara datortomogrāfijas attēlā tika veikta apakšžokļa lineāro anatomisko parametru analīze (zara augstums, ķermeņa garums, kopējais garums, interangulārā distance, interkondillārā distance). Košanas muskuļu telpiskie un apakšžokļa skeletālo struktūru rādītāji tika salīdzināti atsevišķi starp skeletālo I, II, III klasi un starp kraniofaciālajām augšanas tipa grupām, kā arī tika analizētas saistības jeb korelācijas gan visas kopas ietvaros, gan ar padziļinātu analīzi atsevišķi skeletālās I, II, III klasēs un neitrāla, horizontāla un vertikāla augšanas tipa grupu ietvaros. Rezultāti atklāja, ka starp skeletālo I, II, III klasi sagitālajā plaknē nozīmīgi atšķiras musculus pterygoideus medialis tilpuma rādītājs un pastāv nozīmīga, spēcīga negatīva korelācija starp skeletālās klases smaguma pakāpes un musclus pterygoideus medialis rādītājiem. Tāpat tika atklāts, ka starp kraniofaciālā augšanas tipa grupām nozīmīgi atšķiras musculus masseter tilpuma un šķērsgriezuma rādītāji, bet nozīmīgā negatīvā un spēcīgā korelācija starp MP-SN rādītāju un visiem pētīto muskuļu parametriem liecina, ka, jo vertikālāka sejas morfoloģija jeb kraniofaciālais augšanas tips, jo mazāka izmēra un attiecīgi vājāki košanas muskuļi. Neitrāla kraniofaciālā augšanas tipa un skeletālās I klases grupā (normas grupas) korelācijas starp muskuļu un apakšžokļa struktūrām bija nozīmīgākas un izteiktākas, kas varētu likt domāt par lielāku varbūtību formas un funkcijas attiecību nozīmīgumam savstarpēji harmoniskai struktūru attīstībai pretstatā dentofaciālo deformāciju grupām. Kopsummā varam secināt, ka musculus masseter ir jutīgāks uz variācijām un nozīmīgāk ietekmē kraniofaciālo vertikālo dimensiju, savukārt musculus pterygoideus medialis attiecīgi sagitālo dimensiju, bet tilpums kā muskuļu telpiskā izmēra rādītājs ir nozīmīgāks nekā šķērsgriezuma laukuma rādītājs kraniofaciālajā reģionā. Ortodontijas profila speciālistiem būtu lietderīgi ņemt vērā promocijas darba būtiskās nianses, atšķirības un saistības, kas tika atklātas starp dažādām dentofaciālajām deformācijām un to ietvaros, kas ir viens no pamata izpratnes aspektiem fizioloģiskā un anatomiskā līmenī. Pētījuma atradnes nākotnē var kalpot par pamatu objektīvas ārstēšanas novērtēšanas sistēmas izstrādei un pavērt jaunas papildus neinvazīvas ārstēšanas iespējas miofunkcionālajā un ortognātiskajā terapijā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Morphology of the Masticatory Muscles and the Mandible in a 3D Image of Patients with Dentofacial Deformities. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2017) Gardovska, Katrīna; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida
    In the maxillofacial area the masticatory muscles take part in the creation of the biomechanical environment, and this, according to Moss’ function matrix theory and Wolff’s classic law of bone formation, may influence the skeletal components, their growth and development, as well as the final anatomical morphological manifestation in the dentofacial structures. The novelty of this research is based on researches of literature sources and they indicate that until now there have been no researches that would include simultaneous comparison of the morphological peculiarities of masticatory muscles and mandibles (as a craniofacial structure) in relation to the vertical and the sagittal plane in patients with dentofacial deformities. Also there have been no researches that place separately obtained magnetic resonance imaging and cone beam computed tomography data into a single 3D picture. The objective of this promotion work was to research the spatial parameters of the masticatory muscles and the anatomical parameters of mandible in a cone beam computed tomography image and their mutual relation in the sagittal and vertical planes in patients with dentofacial deformities. This research included 78 individuals who had dentofacial deformities before orthognathic surgery and normative individuals. The research groups where created according to the criteria found in the cone beam computed tomography lateral cephalometric image, and this approach facilitated the division of all the included patients into two research directions, according to the determined parameters in the sagittal plane (I, II and III skeletal class) and in the vertical plane (the groups of horizontal, neutral and vertical growth). The cross-sectional area and volume of musculus masseter and musculus pterygoideus medialis were analysed in an magnetic resonance image, while the linear anatomical parameters of the mandible (ramus height, body length, total length, interangular distance) were analysed in a cone beam computed tomography image. The spatial parameters of masticatory muscles and the parameters of the mandibular skeletal structures were separately compared against skeletal classes I, II, III and against the craniofacial growth type groups, and the correlations were analysed both within the whole group, and by using advanced analysis within skeletal classes I, II, III, and within the neutral, horizontal and vertical growth type groups. The results indicated that in the sagittal plane the volume parameter of musculus pterygoideus medialis significantly differs among classes I, II, III, and there is a significant and strong negative correlation between the parameters of the severity degree of the skeletal class and the parameters of musculus pterygoideus medialis. Furthermore, it was found that among the craniofacial growth type groups the volume and the cross-sectional parameters of musculus masseter differ significantly. However, the significant negative and strong correlation among the MP-SN indicators and all the parameters of the muscles researched confirms that the more vertical is the face morphology (i.e. the craniofacial growth type), the smaller in size and therefore weaker are the relevant masticatory muscles. In the neutral craniofacial growth type group and skeletal class I group, which are normative reference groups, the correlations between the muscle structures and mandibular structures were more significant and more pronounced – indicating higher probability of the importance of form-function relation for harmonious structure development, contrary to the situation regarding the dentofacial deformity groups. In general it can be concluded that musculus masseter is more sensitive to variations and more significantly influences the craniofacial vertical dimension, whereas musculus pterygoideus medialis – the sagittal dimension, but the volume as the spatial muscle size indicator is more important than the cross-sectional parameter in the craniofacial area. It would be advisable to specialists of orthodontics to bear in mind the significant nuances, differences, and associations that have been identified in this research among and within various dentofacial deformities, and which can be perceived as one of the basic understanding aspects in the physiological and anatomical level. The findings of the research in the future may serve as a basis for development of objective treatment evaluation system and open up new additional non-invasive treatment possibilities within myofunctional and orthognathic therapy.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Musculomandibular morphology in individuals with different vertical skeletal growth patterns : an MRI and cone beam computed tomography study
    (2020) Gardovska, Katrīna; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida; Department of Orthodontics; Department of Radiology
    OBJECTIVE: The aim of this study was to analyse the volumetric and crossectional parameters of masseter and medial pterygoid muscles in the relation with mandibular skeletal morphology in individuals with different underlying growth patterns in the vertical dimension. MATERIAL AND METHODS: The study originally involved 76 individuals with definite clinical and radiological criteria: 31 skeletal Class III and 26 skeletal Class II patients before the orthognathic surgery and 20 skeletal class I (normal) individuals with complaints of wisdom teeth and associated medical problems. On the basis of cephalometric measurement of the mandibular plane and sella-nasion (MP-SN), the study sample was categorised according to the vertical facial dimension in 3 different growth pattern subgroups: 19 subjects with horizontal growth pattern, 25 subjects with vertical growth pattern and 33 subjects with neutral growth pattern. MRI was performed for the masseter and medial pterygoid muscles, and volume and cross-sectional area measurements were performed. Cone beam computed tomography (CBCT) investigation was performed for the assessment of craniofacial structures and the following measurements of the mandibular parameters were obtained: height of ramus, length of mandibular corpus, overall mandibular length, inter-angular width and intercondylar width. RESULTS: There were statistically significant differences among all study groups regarding masseter volume (p<0.006) and CSA (p<0.006), with the highest values in the horizontal growth pattern group and the lowest values in vertical growth pattern group. After Bonferroni correction, statistically significant difference (p<0.004 and p<0.008) was noted between the horizontal and vertical growth pattern groups, respectively. A similar tendency was observed for the medial pterygoid, but with no statistical significance. A statistically significant negative correlation was observed between MP-SN and the volume of masseter and medial pterygoid in the overall sample. Of the seven muscular and mandibular variables included in the regression analysis, the final model included only four variables that were significantly associated with MP-SN and explained 37% of its variance (masseter volume (p=0.017), mandibular overall length (p<0.001), height of mandibular ramus (p=0.003), and length of mandibular corpus (p<0.001)). CONCLUSIONS: The masseter muscle seems to be more sensitive to the variation in mandibular morphology than the medial pterygoid muscle, and volume as the biomechanical characteristic seems to be a more significant parameter of the size of the interaction with vertical skeletal growth patterns.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Quantitative Assessment of Signalling Molecules in Humans Interradicular Septum Tissues of Different Age Groups. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2015) Gržibovskis, Māris; Pilmane, Māra; Urtāne, Ilga
    Orthodontic treatment is a combined and often an interdisciplinary process as well, especially it is observed when adult patients are treated. It consists of orthodontic treatment with fixed braces systems and occasionally of periodontal, prosthetic and surgical treatment. Generally orthodontic treatment is started at age 12–14 when the permanent occlusion has formed. Both boys and girls at this age may have different occlusion development phase that is related to the reach of the age of puberty. There is no age limit for orthodontic treatment unless there are conditions that may influence the outcome of the treatment, however, with age regularity exists regarding the duration of the treatment which may have a connection with the factors involved in the remodelling process, their amount and activity. The aim of the study was to determine signalling molecule expression in the alveolar bone and in periodontal tissues in order to substantiate tissue remodelling options in the process of orthodontic treatment depending on age. In the morphologic part of the study 45 patients of different age were included, whose treatment plan envisaged teeth extractions before the commencement of the orthodontic treatment. The patients were divided into 3 groups by 15 patients in each group according to age. The relative frequency of growth factors and their receptors (TGFβ, RANKL, OPG, FGFR1, bFGF), cytokine IL6, extracellular matrix proteins (OC) and extracellular matrix degradation enzymes (MMP8, MMP9) expression, as well as apoptic cell amount in the interradicular septum of patients’ alveolar bone and periodontal ligament were studied and analysed morphologically. Apoptotic cell amount statisticaly significant decrease in human interradicular septum with aging means a reduction of bone remodelation potential. OPG, RANKL, TGFβ and apoptotic cell correlation shows decrease in osteoblastic and osteoclastic activty, bone growth and remodelling according to aging.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Signālmolekulu kvantitatīvais novērtējums dažāda vecuma cilvēku interradikulārās septas audos. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Gržibovskis, Māris; Pilmane, Māra; Urtāne, Ilga
    Ortodontiska ārstēšana ir kombinēts un bieži arī interdisciplinārs process, it īpaši pieaugušu pacientu ārstēšanā. Tas sastāv no ortodontiskās ārstēšanas ar fiksētām brekešu sistēmām un dažreiz periodontoloģiskas, protētiskas un ķirurģiskas ārstēšanas. Ortodontisko ārstēšanu parasti uzsāk 12–14 gadu vecumā, kad ir izveidojies pastāvīgais sakodiens. Zēniem un meitenēm šajā vecumā var atšķirties sakodiena attīstības fāze, un tas ir saistīts ar pubertātes vecuma sasniegšanu. Ortodontiskai ārstēšanai nav vecuma ierobežojuma, ja nav citu risku vai faktoru, kas var ietekmēt ārstēšanas iznākumu, taču, pieaugot vecumam, pastāv zināma likumsakarība ārstēšanas ilgumā, proti, vecākiem pacientiem ārstēšanas ilgums pagarinās, kam var būt saistība ar remodelācijas procesā iesaistītiem faktoriem, to daudzumu un aktivitāti. Pētījuma mērķis bija noteikt specifisko signālmolekulu ekspresiju alveolārajā kaulā un periodontālajos audos, lai pamatotu audu remodelācijas iespējas ortodontiskās ārstēšanas procesā atkarībā no vecuma. Pētījumā tika iekļauti 45 dažāda vecuma pacienti, kam saskaņā ar ārstēšanas plānu pirms ortodontiskās ārstēšanas uzsākšanas tika nozīmēta zobu ekstrakcija. Pacienti tika sadalīti 3 grupās pa 15 pacientiem katrā grupā atbilstoši vecumam. Morfoloģiski ar imūnhistoķīmijas metodi tika noteikta un analizēta augšanas faktoru un to receptoru (TGFβ, RANKL, OPG, FGFR1, bFGF), citokīnu (IL6), ekstracelulārās matrices proteīnu (OC) un ekstracelulārās matrices degradācijas enzīmu (MMP8, MMP9) ekspresija, kā arī ar TUNEL metodi noteikts apoptotisko šūnu skaita relatīvais biežums pacientu alveolārā kaula interradikulārās septas kaulaudos un periodonta saitēs. Apoptotisko šūnu statistiski ticamā samazināšanās cilvēka interradikulārās septas kaulaudos līdz ar vecumu liecina par samazinātu kaula remodelācijas iespēju. OPG, RANKL, TGFβ un apoptozes savstarpējā korelācija liecina par kopējās interradikulārās septas šūnu aktivitātes, osteoklastiskās aktivitātes, kaula augšanas un remodelācijas potenciāla mazināšanos ontoģenētiskā aspektā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Signālmolekulu kvantitatīvais novērtējums dažāda vecuma cilvēku interradikulārās septas audos. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Gržibovskis, Māris; Pilmane, Māra; Urtāne, Ilga
    Ortodontiska ārstēšana ir kombinēts un bieži arī interdisciplinārs process, it īpaši pieaugušu pacientu ārstēšanā. Tas sastāv no ortodontiskās ārstēšanas ar fiksētām brekešu sistēmām un dažreiz periodontoloģiskas, protētiskas un ķirurģiskas ārstēšanas. Ortodontisko ārstēšanu parasti uzsāk 12–14 gadu vecumā, kad ir izveidojies pastāvīgais sakodiens. Zēniem un meitenēm šajā vecumā var atšķirties sakodiena attīstības fāze, un tas ir saistīts ar pubertātes vecuma sasniegšanu. Ortodontiskai ārstēšanai nav vecuma ierobežojuma, ja nav citu risku vai faktoru, kas var ietekmēt ārstēšanas iznākumu, taču, pieaugot vecumam, pastāv zināma likumsakarība ārstēšanas ilgumā, proti, vecākiem pacientiem ārstēšanas ilgums pagarinās, kam var būt saistība ar remodelācijas procesā iesaistītiem faktoriem, to daudzumu un aktivitāti. Pētījuma mērķis bija noteikt specifisko signālmolekulu ekspresiju alveolārajā kaulā un periodontālajos audos, lai pamatotu audu remodelācijas iespējas ortodontiskās ārstēšanas procesā atkarībā no vecuma. Pētījumā tika iekļauti 45 dažāda vecuma pacienti, kam saskaņā ar ārstēšanas plānu pirms ortodontiskās ārstēšanas uzsākšanas tika nozīmēta zobu ekstrakcija. Pacienti tika sadalīti 3 grupās pa 15 pacientiem katrā grupā atbilstoši vecumam. Morfoloģiski ar imūnhistoķīmijas metodi tika noteikta un analizēta augšanas faktoru un to receptoru (TGFβ, RANKL, OPG, FGFR1, bFGF), citokīnu (IL6), ekstracelulārās matrices proteīnu (OC) un ekstracelulārās matrices degradācijas enzīmu (MMP8, MMP9) ekspresija, kā arī ar TUNEL metodi noteikts apoptotisko šūnu skaita relatīvais biežums pacientu alveolārā kaula interradikulārās septas kaulaudos un periodonta saitēs. Apoptotisko šūnu statistiski ticamā samazināšanās cilvēka interradikulārās septas kaulaudos līdz ar vecumu liecina par samazinātu kaula remodelācijas iespēju. OPG, RANKL, TGFβ un apoptozes savstarpējā korelācija liecina par kopējās interradikulārās septas šūnu aktivitātes, osteoklastiskās aktivitātes, kaula augšanas un remodelācijas potenciāla mazināšanos ontoģenētiskā aspektā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Specific signaling molecule expression in periodontal ligaments in different age groups : pilot study
    (2011) Gržibovskis, Māris; Urtāne, Ilga; Pilmane, Mara; Rīga Stradiņš University; Institute of Anatomy and Anthropology
    INTRODUCTION. Orthodontic teeth movement is accompanied by remodeling of alveolar bone, including the interradicular septum and periodontal ligaments (PDL). Periodontal signaling molecules have important functions during tooth movement and they are active in the bone remodeling process. Patients involved in orthodontic treatment belong to different age groups: therefore age must be considered as a contributing factor compromising the remodeling potential of periodontal tissues. The aim of the current study was to investigate the specific expression of signaling molecules in the PDL of interradicular septum in patients from different groups of age. MATERIALS AND METHODS. The study group included 25 patients to whom extractions of teeth was recommended as a part of further orthodontic treatment. 25 patients (10 males and 15 females) were divided into three groups as follows: 1) 12-14 years old; 2) 15-22 years old; and 3) 23 years old or older. The routine histological method was followed and samples were stained with hematoxyline-eosine. According to literature data in current immunohistochemical study were included and examined expression of NGFR (nerve growth factor receptor), TGF-β (transforming growth factor β), bFGF (basic fibroblast growth factor), FGFR1 (fibroblast growth factor receptor), IL-1 (interleukin 1), IL-6 (interleukin 6), IL-8 (interleukin 8), MMP-1 (matrix metalloproteinase 1), MMP-2 (matrix metalloproteinase 2), MMP-8 (matrix metalloproteinase 8), MMP-9 (matrix metalloproteinase 9), MMP-13 (matrix metalloproteinase 13) in PDL of interradicular septum. The distribution of these factors was evaluated semi quantitatively. RESULTS. Expression levels of FGFR1, bFGF, MMP 8 and 9, and IL-6 in PDL of interradicular septum structure were determined in all samples. Decreases in the mean values of signaling factors relevant to age were statistically significant in bFGF. CONCLUSIONS. Analyzed data suggest that bFGF, FGFR, IL-6, MMP 8 and 9 were determined as signaling factors in PDL of interradicular septum. Mean expression level decrease with age of FGFR1, IL-6, MMP-8, MMP-9 was non- statistically significant. The mean expression level of bFGF decreased with age, and this decrease was statistically significant. In younger patients, signal molecule expression is higher because of increased PDL metabolic activity. Increased PDL metabolic activity is a reason for higher expression of signal molecule in younger patients. Activity of remodeling process of periodontal tissue decreases with the aging and expression of signaling molecule decreases in adults.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Temporomandibulārās locītavas un apakšžokļa novērtējums konusa stara datortomogrāfijas attēlā pacientiem ar Angle II un III klases dentofaciālām deformācijām. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Krišjāne, Zane; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida
    Ortodontijas pacientiem ar dentofaciālām deformācijām apakšžokļa un temporomandibulārās locītavas (TML) skeletālo struktūru (apakšžokļa galvas un locītavas bedres) novērtējums ir nozīmīgs ārstēšanas plānošanas un rezultātu stabilitātes prognozēšanas faktors. Literatūrā biežāk atrodami pētījumi, kuros dati iegūti, analizējot divdimensionālus TML attēlus dažādu vecuma grupu indivīdiem ar klīniski atšķirīgiem temporomandibulāriem traucējumiem un atšķirīgām sakodiena pazīmēm. Zinātniskajā literatūrā nav pietiekami pētīta TML locītavas skeletālā struktūra pacientiem ar dentofaciālām deformācijām, kuriem ir nepieciešama kombinēta ortodontiskā un ķirurģiskā ārstēšana. Šādu datu trūkums ir iemesls daudzveidīgiem un pretrunīgiem uzskatiem par TML skeletālo struktūru izmaiņām. Plašākas iespējas TML skeletālo struktūru izpētei radušās, attīstoties jaunai specifiskai trīsdimensiju radioloģijas metodei – konusa stara datortomogrāfijai (KSDT) sejas un žokļu skeletālo struktūru izmeklēšanai. Mūsu pētījumā, veicot KSDT izmeklējumu trīsdimensiju attēlā, 56 Angle II klases un 61 Angle III klases pacientiem ar dentofaciālām deformācijām un bez klīniski diagnosticētiem TML traucējumiem tika novērtēti apakšžokļa un tā galvas, kā arī locītavas bedres lineārie parametri un locītavas virsmu kaulaudu struktūru morfoloģija, nosakot radioloģisko diagnozi. Angle II un III klases rezultāti tika salīdzināti ar skeletāli normālu Angle I klases pētījuma grupas 25 pacientu rezultātiem. Iegūtie dati liecina, ka nav izteiktu apakšžokļa galvas un bedres lineāro parametru atšķirību starp Angle II un III klases dentofaciālo deformāciju grupām. Starp pētījuma grupām tika noteiktas apakšžokļa lineāro parametru, kā arī apakšžokļa galvas pozīcijas un formas atšķirību tendences. Statistiski ticamas atšķirības starp minētajām pētījuma grupām tika konstatētas, nosakot TML kaulaudu remodelācijas un deģeneratīva rakstura strukturālas izmaiņas; tās visbiežāk bija sastopamas II klases dentofaciālo deformāciju gadījumos. Statistiski ticama augstāka osteoartrīta sastopamība tika diagnosticēta gan Angle II, gan Angle III klases pētījumu grupās. Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka sakodiena deformāciju slodze bez izteiktiem klīniskiem simptomiem var radīt nevēlamas TML struktūru izmaiņas, kas var ietekmēt ortodontiskās un ortognātiskās ķirurģijas ārstēšanas rezultātu stabilitāti.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Temporomandibulārās locītavas un apakšžokļa novērtējums konusa stara datortomogrāfijas attēlā pacientiem ar Angle II un III klases dentofaciālām deformācijām. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Krišjāne, Zane; Urtāne, Ilga; Krūmiņa, Gaida
    Ortodontijas pacientiem ar dentofaciālām deformācijām apakšžokļa un temporomandibulārās locītavas (TML) skeletālo struktūru (apakšžokļa galvas un locītavas bedres) novērtējums ir nozīmīgs ārstēšanas plānošanas un rezultātu stabilitātes prognozēšanas faktors. Literatūrā biežāk atrodami pētījumi, kuros dati iegūti, analizējot divdimensionālus TML attēlus dažādu vecuma grupu indivīdiem ar klīniski atšķirīgiem temporomandibulāriem traucējumiem un atšķirīgām sakodiena pazīmēm. Zinātniskajā literatūrā nav pietiekami pētīta TML locītavas skeletālā struktūra pacientiem ar dentofaciālām deformācijām, kuriem ir nepieciešama kombinēta ortodontiskā un ķirurģiskā ārstēšana. Šādu datu trūkums ir iemesls daudzveidīgiem un pretrunīgiem uzskatiem par TML skeletālo struktūru izmaiņām. Plašākas iespējas TML skeletālo struktūru izpētei radušās, attīstoties jaunai specifiskai trīsdimensiju radioloģijas metodei – konusa stara datortomogrāfijai (KSDT) sejas un žokļu skeletālo struktūru izmeklēšanai. Mūsu pētījumā, veicot KSDT izmeklējumu trīsdimensiju attēlā, 56 Angle II klases un 61 Angle III klases pacientiem ar dentofaciālām deformācijām un bez klīniski diagnosticētiem TML traucējumiem tika novērtēti apakšžokļa un tā galvas, kā arī locītavas bedres lineārie parametri un locītavas virsmu kaulaudu struktūru morfoloģija, nosakot radioloģisko diagnozi. Angle II un III klases rezultāti tika salīdzināti ar skeletāli normālu Angle I klases pētījuma grupas 25 pacientu rezultātiem. Iegūtie dati liecina, ka nav izteiktu apakšžokļa galvas un bedres lineāro parametru atšķirību starp Angle II un III klases dentofaciālo deformāciju grupām. Starp pētījuma grupām tika noteiktas apakšžokļa lineāro parametru, kā arī apakšžokļa galvas pozīcijas un formas atšķirību tendences. Statistiski ticamas atšķirības starp minētajām pētījuma grupām tika konstatētas, nosakot TML kaulaudu remodelācijas un deģeneratīva rakstura strukturālas izmaiņas; tās visbiežāk bija sastopamas II klases dentofaciālo deformāciju gadījumos. Statistiski ticama augstāka osteoartrīta sastopamība tika diagnosticēta gan Angle II, gan Angle III klases pētījumu grupās. Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka sakodiena deformāciju slodze bez izteiktiem klīniskiem simptomiem var radīt nevēlamas TML struktūru izmaiņas, kas var ietekmēt ortodontiskās un ortognātiskās ķirurģijas ārstēšanas rezultātu stabilitāti.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Today's understanding about bone aging
    (2010) Gržibovskis, Māris; Pilmane, Māra; Urtāne, Ilga; Rīga Stradiņš University; Institute of Anatomy and Anthropology
    Patient's age is an important factor in orthodontic treatment. There are many studies about bone aging from the aspects of osteoporosis and other bone diseases. Both, aging and osteoporosis are associated problems and have a great importance in relation to their incidence. But not only osteoporosis or other bone related diseases are issue for many studies, because the knowledge of bone pathophysiology and diagnostics with signaling molecules makes it possible to predict treatment outcome and specific cell targeted pharmacology. In recent years immunohistological studies had become very popular in all fields of medicine including orthodontics, too. The question we tried to answer in this literature mini-review was--what kind of immunohistological studies were done from the aspect of bone aging in relation to patient`s age and orthodontic treatment? Search on Cochrane Library, PubMed, Science Direct, and DynaMed data bases by keywords: Alveolar bone aging, RANK, RANKL, OPG, MMP-1, MMP-8, IL-1, IL-6, TNF-α, TNF-β, and BM, resulted with 147 full-text articles; from them 90 met the criteria, 30 were reviews, and only in 22 articles from 60 bone aging from the aspect of signaling molecules were discussed. Interestingly, only 2 articles (Cei 2006 and Zhang 2003) were related to alveolar bone, and none studied it from the orthodontic point of view. Patient`s age plays an important role in orthodontic treatment, because of the bone response to mechanical loading. It is in accordance to clinical studies, or alike, that tooth movement in younger patient occurs much faster than in adults, but the question which factors are responsible for the process still remains.