Browsing by Author "Uldis Roze"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    3D drukas iespējas timpanostomijas simulatora izstrādē
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Uldis Roze; Gunta Sumeraga; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
    Kopsavilkums Ievads: Apgūstot otorinolaringoloģijas speciālista profesiju, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepieciešamo praktisko iemaņu attīstīšana. Apmācībās klīniskajā praksē ir jāpanāk līdzsvars starp iemaņu pilnveidošanu un pacienta drošību. Attīstoties mūsdienu ražošanas tehnoloģijām, ar vien biežāk tiek pielietoti medicīnisko manipulāciju un klīnisko scenāriju simulatori. Tie rada drošu apmācības vidi, kurā kļūdotiestiek gūta pieredze nevis paaugstināts risks pacientam. Sīkās un smalkās anatomijas dēļ, otorinolaringoloģijas praksē jo sevišķi ir nepieciešama iespēja vizuāli un praktiski parādīt un izmēģināt procedūru, pirms to veikt klīniskajā praksē. Mērķis: Galvenais darba mērķis bija fukncionāla timpanostomijas trenažiera izstrāde un tā funkcionālā novērtēšana. Metodes: Tika veikta pieejamās literatūras izpēte izmantojot PubMed datubāzi, aspkatīts 3D drukas iekārtu tirgus un to programmatūras nodrošinājums. Izmantojot brīvprātīgi piešķirtus pacienta izmeklēšanas datus, tika izstrādāts funkcionāls timpanostomijas trenažiera prototips, veikta tā aprobācija izmantojot anketu. Anketas dati tika anlizēti izmantojot SPSS 22.0 (IBM Company, Čikāga, Ilinoisa, ASV) programmu. Dati tika analizēti, izmantojot Kraskela – Vollisa testu, Duneta pāru testu un Bonferoni korekciju. Rezultāti: Respondentiem tika lūgts novērtēt trenažiera līdzību cilvēka audiem un novērtēt to, cik viegli bija veikt timpanostomijas ievietošanas manipulāciju. Abās vērtēšanas kategorijās tika izmantota skala no 1 līdz 5 ballēm. Tika atklāta statistiski nozīmīga vidējo rangu atšķirība grūtības pakāpes novērtējumā (p=0,044) starp sertificētiem ārstiem, ārstiem rezidentiem un medicīnas studentiem, kā arī, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība (p=0,042), starp to, kā timpanostomas ievietošanas grūtības pakāpi novērtēja medicīnas studenti un ārsti rezidenti. Starp specializācijas grupām netika atklāta statistiski nozīmīga atšķirība līdzības novērtējumā (p=0,070) Secinājumi: Mūsdienu 3D ražošanas tehnoloģijas ir pietiekami attīstītas un pieejamas, lai dotu iespēju izstrādāt funkcionālus medicīnisko manipulāciju trenažierus.