Browsing by Author "Taube, Māris"
Now showing 1 - 17 of 17
Results Per Page
Sort Options
Item ADAPTING OPEN DIALOGUE FOR EARLY-ONSET PSYCHOSIS IN LATVIA : BARRIERS AND FACILITATORS(2020) Taube, Māris; Ziedonis, Douglas; Ozerska, Dina; Department of Psychiatry and NarcologyOpen Dialogue (OD) is the Finnish crisis intervention approach based on an open dialogue involving various professionals and a trusted person of the patient. This publication has demonstrated both clinical and economic benefits from the implementation of the principles of OD. The implementation of this approach was started in Latvia in cooperation with Dr. D. Ziedonis from the Department of Psychiatry, University of Massachusetts Medical School (today working at University of California San Diego), by translating into Latvian “The Key Elements of Dialogic Practice in Open Dialogue” and carrying out expert consensus panel discussions on the barriers and facilitators of the approach. The obstacles are linked with the lack of education in family therapy, lack of resources, possible problems of cooperation among professionals, and the existing standard practice where there are no active home visits in crisis situations. At the same time, positive elements that are close to Latvian psychiatry can be observed in the OD approach, for instance, the importance of a clinical conversation and listening to the points of views of family members encourage psychiatrists in Latvia to use this approach. The setting of OD could be communitybased mental health centres as well as inpatient psychiatric departments dealing with acutely psychotic patients. OD can be a valuable addition and alternative in the case of new psychotic patients when treatment with medications is not efficient, and the patient is not favourably disposed to the use of medications, but nevertheless is seeking helpItem Ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību saistītie faktori Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2019) Pulmanis, Toms; Taube, MārisIevads. Pašnāvības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā – pēc standartizētās mirstības rādītājiem Latvija ierindojas augstajā otrajā vietā ES dalībvalstu vidū. Būtisks pabeigtas pašnāvības riska faktors ir pašnāvnieciska uzvedība, t.sk. domas par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi, kas iezīmē risku pabeigtai pašnāvībai, bieži tiek izmantota asociēto riska faktoru pētniecībā un ir īpaši aktuāla pusaudžu populācijās. Ar ģimenes vidi saistītajiem, vienaudžu vidi raksturojošajiem un individuālajiem faktoriem var būt nozīmīga loma saistībā ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāku šo faktoru izplatība Latvijā vērtējama kā augsta. Darba mērķis bija izpētīt pašu ziņotās pašnāvnieciskās uzvedības izplatību un saistību ar ģimenes un vienaudžu vides raksturojošiem faktoriem, kā arī individuālajiem faktoriem 14–17 gadus vecu pusaudžu populācijā Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati, kas iegūti reprezentatīvā šķērsgriezuma pētījumā “Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām”. Pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 7 299 respondentiem. Statistiskajā datu apstrādē izmantots biežumu sadalījums, šķērstabulas un Hī kvadrāta (χ2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. Domas par pašnāvību dzīves laikā atzīmējuši 15,7% Latvijas 14–17 gadus veco pusaudžu – 11,7% zēnu un 19,4% meiteņu, bet pašnāvības mēģinājumu dzīves laikā atzīmējuši 8,2% pusaudžu – 5,9% zēnu un 10,2% meiteņu. Domu par pašnāvību izplatība ir augstāka to pusaudžu vidū, kuri savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā vērtē kā sliktāku – meiteņu vidū šādi vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa gadījumā vērojama arī augstāka pašnāvības mēģinājumu izplatība. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad un dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts, bet atsevišķi zēniem - nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad izjusts vecāku emocionālais atbalsts un nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, bet atsevišķi zēniem – seksuāla uzmākšanās ģimenē un atsevišķi meitenēm – dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad un dažreiz izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, narkotiku lietošana dzīves laikā un ikdienas smēkēšana, bet atsevišķi meitenēm – neapmierinātība un vidēja apmierinātība ar savu veselības stāvokli, kā arī riskanta alkohola lietošana dzīves laikā. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, ikdienas smēķēšana un neapmierinātība ar savu veselības stāvokli, atsevišķi meitenēm – riskanta alkohola lietošana dzīves laikā, bet atsevišķi zēniem – narkotiku lietošana dzīves laikā. Secinājumi. Pašnāvniecisku uzvedību dzīves laikā atzīmē ievērojams īpatsvars Latvijas 14–17 gadus vecu pusaudžu, pašnāvnieciskās uzvedības veidu izplatība ir augstāka meiteņu vidū. Pastāv nozīmīga saikne starp pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību un gan ar ģimenes vidi saistītajiem, gan vienaudžu vidi raksturojošajiem, gan individuālajiem faktoriem, kas kas jāņem vērā gan sabiedrības psihiskās veselības politikas veidošanā, gan pašnāvību profilakses intervenču plānošanā pusaudžu populācijā.Item Ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību saistītie faktori Latvijā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2019) Pulmanis, Toms; Taube, MārisIevads. Pašnāvības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā – pēc standartizētās mirstības rādītājiem Latvija ierindojas augstajā otrajā vietā ES dalībvalstu vidū. Būtisks pabeigtas pašnāvības riska faktors ir pašnāvnieciska uzvedība, t.sk. domas par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi, kas iezīmē risku pabeigtai pašnāvībai, bieži tiek izmantota asociēto riska faktoru pētniecībā un ir īpaši aktuāla pusaudžu populācijās. Ar ģimenes vidi saistītajiem, vienaudžu vidi raksturojošajiem un individuālajiem faktoriem var būt nozīmīga loma saistībā ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāku šo faktoru izplatība Latvijā vērtējama kā augsta. Darba mērķis bija izpētīt pašu ziņotās pašnāvnieciskās uzvedības izplatību un saistību ar ģimenes un vienaudžu vides raksturojošiem faktoriem, kā arī individuālajiem faktoriem 14–17 gadus vecu pusaudžu populācijā Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati, kas iegūti reprezentatīvā šķērsgriezuma pētījumā “Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām”. Pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 7 299 respondentiem. Statistiskajā datu apstrādē izmantots biežumu sadalījums, šķērstabulas un Hī kvadrāta (χ2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. Domas par pašnāvību dzīves laikā atzīmējuši 15,7% Latvijas 14–17 gadus veco pusaudžu – 11,7% zēnu un 19,4% meiteņu, bet pašnāvības mēģinājumu dzīves laikā atzīmējuši 8,2% pusaudžu – 5,9% zēnu un 10,2% meiteņu. Domu par pašnāvību izplatība ir augstāka to pusaudžu vidū, kuri savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā vērtē kā sliktāku – meiteņu vidū šādi vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa gadījumā vērojama arī augstāka pašnāvības mēģinājumu izplatība. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad un dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts, bet atsevišķi zēniem - nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad izjusts vecāku emocionālais atbalsts un nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, bet atsevišķi zēniem – seksuāla uzmākšanās ģimenē un atsevišķi meitenēm – dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad un dažreiz izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, narkotiku lietošana dzīves laikā un ikdienas smēkēšana, bet atsevišķi meitenēm – neapmierinātība un vidēja apmierinātība ar savu veselības stāvokli, kā arī riskanta alkohola lietošana dzīves laikā. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, ikdienas smēķēšana un neapmierinātība ar savu veselības stāvokli, atsevišķi meitenēm – riskanta alkohola lietošana dzīves laikā, bet atsevišķi zēniem – narkotiku lietošana dzīves laikā. Secinājumi. Pašnāvniecisku uzvedību dzīves laikā atzīmē ievērojams īpatsvars Latvijas 14–17 gadus vecu pusaudžu, pašnāvnieciskās uzvedības veidu izplatība ir augstāka meiteņu vidū. Pastāv nozīmīga saikne starp pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību un gan ar ģimenes vidi saistītajiem, gan vienaudžu vidi raksturojošajiem, gan individuālajiem faktoriem, kas kas jāņem vērā gan sabiedrības psihiskās veselības politikas veidošanā, gan pašnāvību profilakses intervenču plānošanā pusaudžu populācijā.Item Case report : Development of anxiety symptoms after receiving the Pfizer-BioNTech (BNT162b2) COVID-19 vaccine: a case series(2024) Taube, Māris; Lesiņa, Alise Alma; Department of Psychosomatic Medicine and PsychotherapySevere acute respiratory sindrome - Coronavirus - 2 (SARS-CoV-2) (Coronavirus disease - 19 (COVID-19)) infection can result in long-term health consequences, such as long COVID. The clinical manifestations of long COVID include depression, anxiety, brain fog with cognitive dysfunction, memory issues, and fatigue. However, the links between vaccination and psychiatric disorders have been less studied. This article describes three patients who reported anxiety after receiving a complete course of the Pfizer-BioNTech BNT162b2 vaccine. It is important to explore the relationship between anxiety, other mental health disorders, and COVID-19 vaccination, as well as to investigate potential pathogenetic mechanisms.Item Case Report : Severe Side Effects Following Treatment With First Generation Antipsychotics While Cariprazine Leads to Full Recovery(2021-12-14) Taube, Māris; Department of Psychiatry and NarcologySchizophrenia is a psychiatric disorder characterized by positive, negative, cognitive and affective symptoms. Patient cooperation with health care professionals, compliance with the treatment regime, and regular use of medications are some of the preconditions that need to be met for a favorable disease course. A negative experience following the use of a first-generation antipsychotic to treat first-episode psychosis can negatively affect a patient's motivation for further medication use. In the clinical case reported here, cariprazine was able to restore one such patient's confidence in therapy and facilitated their cooperation with the physician, thereby ensuring effective control of negative and positive symptoms and good functioning for a period of 1 year. Cariprazine may be a good option for maintenance therapy following first-episode psychosis, especially in situations in which a patient has had a negative first experience associated with antipsychotic medication use.Item Challenges facing mental health systems arising from the COVID-19 pandemic : Evidence from 14 European and North American countries(2023-10) Cummings, Janet R.; Zhang, Xinyue; Gandré, Coralie; Morsella, Alisha; Shields-Zeeman, Laura; Winkelmann, Juliane; Allin, Sara; Augusto, Gonçalo Figueiredo; Cascini, Fidelia; Cserháti, Zoltán; de Belvis, Antonio Giulio; Eriksen, Astrid; Fronteira, Inês; Jamieson, Margaret; Murauskienė, Liubovė; Palmer, William L.; Ricciardi, Walter; Samuel, Hadar; Scintee, Silvia Gabriela; Taube, Māris; Vrangbæk, Karsten; van Ginneken, Ewout; Department of Psychiatry and NarcologyWe assessed challenges that the COVID-19 pandemic presented for mental health systems and the responses to these challenges in 14 countries in Europe and North America. Experts from each country filled out a structured questionnaire with closed- and open-ended questions between January and June 2021. We conducted thematic analysis to investigate the qualitative responses to open-ended questions, and we summarized the responses to closed-ended survey items on changes in telemental health policies and regulations. Findings revealed that many countries grappled with the rising demand for mental health services against a backdrop of mental health provider shortages and challenges responding to workforce stress and burnout. All countries in our sample implemented new policies or initiatives to strengthen mental health service delivery – with more than two-thirds investing to bolster their specialized mental health care sector. There was a universal shift to telehealth to deliver a larger portion of mental health services in all 14 countries, which was facilitated by changes in national regulations and policies; 11 of the 14 participating countries relaxed regulations and 10 of 14 countries made changes to reimbursement policies to facilitate telemental health care. These findings provide a first step to assess the long-term challenges and re-organizational effect of the COVID-19 pandemic on mental health systems in Europe and North America.Item Clinician treatment choices for post-traumatic stress disorder : ambassadors survey of psychiatrists in 39 European countries(2024-03-07) Rojnic Kuzman, Martina; Padberg, Frank; Amann, Benedikt L; Schouler-Ocak, Meryam; Bajic, Zarko; Melartin, Tarja; James, Adrian; Beezhold, Julian; Artigue Gómez, Jordi; Arango, Celso; Jendricko, Tihana; Ismayilov, Jamila; Flannery, William; Chumakov, Egor; Başar, Koray; Vahip, Simavi; Dudek, Dominika; Samochowiec, Jerzy; Mihajlovic, Goran; Rota, Fulvia; Stoppe, Gabriela; Dom, Geert; Catthoor, Kirsten; Chkonia, Eka; Heitor Dos Santos, Maria João; Telles, Diogo; Falkai, Peter; Courtet, Philippe; Patarák, Michal; Izakova, Lubomira; Skugarevski, Oleg; Barjaktarov, Stojan; Babic, Dragan; Racetovic, Goran; Fiorillo, Andrea; Carpiniello, Bernardo; Taube, Māris; Melamed, Yuval; Chihai, Jana; Cozman, Doina Constanta Maria; Mohr, Pavel; Szekeres, György; Delic, Mirjana; Mazaliauskienė, Ramunė; Tomcuk, Aleksandar; Maruta, Nataliya; Gorwood, Philip; Department of Psychiatry and NarcologyBACKGROUND: Considering the recently growing number of potentially traumatic events in Europe, the European Psychiatric Association undertook a study to investigate clinicians' treatment choices for post-traumatic stress disorder (PTSD). METHODS: The case-based analysis included 611 participants, who correctly classified the vignette as a case of PTSD, from Central/ Eastern Europe (CEE) (n = 279), Southern Europe (SE) (n = 92), Northern Europe (NE) (n = 92), and Western Europe (WE) (N = 148). RESULTS: About 82% woulduse antidepressants (sertraline being the most preferred one). Benzodiazepines and antipsychotics were significantly more frequently recommended by participants from CEE (33 and 4%, respectively), compared to participants from NE (11 and 0%) and SE (9% and 3%). About 52% of clinicians recommended trauma-focused cognitive behavior therapy and 35% psychoeducation, irrespective of their origin. In the latent class analysis, we identified four distinct "profiles" of clinicians. In Class 1 (N = 367), psychiatrists would less often recommend any antidepressants. In Class 2 (N = 51), clinicians would recommend trazodone and prolonged exposure therapy. In Class 3 (N = 65), they propose mirtazapine and eye movement desensitization reprocessing therapy. In Class 4 (N = 128), clinicians propose different types of medications and cognitive processing therapy. About 50.1% of participants in each region stated they do not adhere to recognized treatment guidelines. CONCLUSIONS: Clinicians' decisions for PTSD are broadly similar among European psychiatrists, but regional differences suggest the need for more dialogue and education to harmonize practice across Europe and promote the use of guidelines.Item Editorial: : Reviews in psychiatry 2022: psychopharmacology(2024-02) Taube, Māris; Department of Psychiatry and NarcologyItem Evaluation of the Patients’ Satisfaction with Psychiatric Health Care Services with an Adapted PIPEQ-OS Tool(2019-08) Bērziņa-Novikova, Natālija; Taube, Māris; Department of Psychiatry and NarcologyUntil now, the assessment of health care services provided by psychiatric institutions in Latvia has not been carried out and questionnaires to provide assessment from the patient's perspective have not been adapted. For this study, a questionnaire that has been validated and successfully employed for several years in Norway was chosen to assess patients' experience and in a psychiatric inpatient setting. The aim of the study was to determine patients' satisfaction with the quality of mental health care services in Latvia in the subacute inpatient psychiatric ward in Riga, adapting during this process the PIPEQ-OS (Psychiatric Inpatient Patient Experience Questionnaire) tool in Latvia. The pilot quantitative study was conducted from June 2016 till February 2017. In the study, an anonymous patient self-assessment questionnaire PIPEQ-OS containing 21 questions was used. During the adaptation process, the questionnaire was translated from English into Latvian and Russian and backwards. The quality and compliance of the translation was subsequently tested in cognitive interviews. During the study, 297 patients were discharged from the unit, and 231 of them completed the questionnaire. 12% of the completed questionnaires were not included in data processing due to being incorrectly filled in. Cognitive interviews with 20 patients were carried out; the average length of an interview was 15 minutes. Overall, the translation of the questionnaire proved to be relevant to the research theme. The subsequent factor analysis revealed three significant factors that reached the Cronbach's alpha index of 0.7. Further studies using socio-demographic data and based on various inpatient units as well as the comparison of satisfaction indicators across different diagnostic groups are needed.Item Exploring the Mediating Role of Parental Anxiety in the Link between Children’s Mental Health and Glycemic Control in Type 1 Diabetes(2023-10) Siliņa, Evija; Taube, Māris; Zolovs, Maksims; Department of Psychiatry and Narcology; Statistics UnitPediatric diabetes type 1 diabetes mellitus (T1D), as a chronic, incurable disease, is associated with psychoemotional and socioeconomic burden for the whole family. Disease outcomes are determined by the metabolic compensation of diabetes, characterized by the level of glycated hemoglobin (HbA1c). The caregivers play a critical role in the metabolic control of children with T1D. The aim of this study was to investigate which environmental factors may explain the relationship between diabetes compensation and anxiety and depression of a child. The cross-sectional interdisciplinary study recruited dyads from adolescents and their parents (N = 251). Adolescent and parent groups were screened for anxiety and depression. General linear model (GLM) mediation analysis was performed to determine the potential mediating effect of surrounding factors on the relationship between dependent variables (glycated hemoglobin) and independent variables (the child’s anxiety and depression symptoms). The study revealed that the relationship between HbA1c and the child’s anxiety and depression is fully mediated (B = 0.366, z = 4.31, p < 0.001) by parental anxiety. Diabetes metabolic control in adolescents with T1D is related to adolescents’ mental health via parents’ anxiety. This means that parents’ anxiety plays a more significant role in the level of HbA1c than the anxiety and depression of the adolescent.Item Factors Associated with Suicidal Behaviour in Adolescents in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2019) Pulmanis, Toms; Taube, MārisIntroduction. Suicides are one of most relevant public health problems in Latvia – standardised suicide mortality rates rank Latvia at the high second place among the European Union countries. An important risk factor for completed suicide is suicidal behavior, including suicidal ideation and suicide attempts, that is a risk factor for completed suicide and is often used in research of associated risk factors and is esspecially relevant in adolescent populations. Factors related to family environment, peer environment and individual factors have an important role in relation with adolescent’s suicidal behavior, in particular taking in consideration the fact that prevalence of several of these potential risk factors in Latvia is estimated as high. The aim of the Thesis was to assess prevalence of self-reported suicidal behaviour and its association with family and peer environment related factors, as well as individual factors in the population of 14 to 17-year-old adolescents in Latvia. Material and methods. Data from representative cross-sectional study “European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs” was used, including the data about 7,299 respondents. The instrument of the study was approbated standardised survey questionnaire. Statistical data processing was based on frequency distribution, cross tabulation and Chi-Square (χ2) Test. To assess the associations odds ratio, Spearman’s rank correlation coefficient and multiple logistic regression was used. Results. Suicidal ideation during lifetime have been noted by 15.7 % of Latvian 14‒17-year-old adolescents – 11.7 % boys and 19.4 % girls, while suicide attempts during their life time have been noted by 8.2 % of aldolescents – 5.9% boys and 10.2% girls. The prevalence of suicidal ideation was higher among adolescents who evaluate their family’s material status as low; among girls also a higher prevalence of suicide attempts was observed among respondents who evaluated material status as low. Factors related to family environment that independently increase the odds for suicidal ideation in both gender groups are suicidal experience in the family, domestic physical violence, rarely/never and sometimes experienced emotional support from parents, but separately for boys - not living with both biological parents. Factors related to family environment that independently increase the odds for suicide attempt in both gender groups are suicidal experience in the family, domestic physical violence, rarely/never experienced emotional support from parents and not living with both biological parents, but separately for boys – sexual harassment in the family and seperatly for girls – sometimes experienced emotional support from parents. Factors related to peer environment that independently increase the odds for suicidal ideation in both gender groups are suicidal experience among peers, always/often and sometimes experienced bullying at school, but separately for girls ‒ rarely/never and sometimes experienced emotional support from peers. Factors related to peer environment that independently increase the odds for suicide attempt in both gender groups are suicidal experience among peers, always/often and sometimes experienced bullying at school, but separately for girls ‒ rarely/never experienced peer emotional support. Individual factors that independently increase the odds for suicidal ideation in both gender groups are high and moderately high level of depressive symptoms, low and moderately low level of self-esteem, lifetime drug use and current smoking, but separately for girls – dissatisfaction and moderate satisfaction with own health and lifetime alcohol intoxication. Individual factors that independently increase the odds for suicide attempt in both gender groups are high and moderately high level of depressive symptoms, low and moderately low level of self-esteem, current smoking and dissatisfaction with own health, but separately for girls – alcohol intoxication in lifetime and separately for boys – lifetime drug use. Conclusions. Significant proportion of Latvian 14‒17-year-old adolescents report lifetime suicidal ideation and suicide attempts, both types of suicidal behavior are more prevalent among girls. Significant association exists between suicidal behavior and factors related to family environment, peer environment and individual factors. It sould be taken into consideration during the development of public mental health policy and in the planning of the suicide prevention interventions in adolescent population.Item Latvijas psihiatrija un tās attīstības perspektīvas(2005) Taube, MārisItem Pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības un atkārtotu hospitalizāciju saistība ar pacientu apmierinātību ar saņemto aprūpi. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bērziņa, Natālija; Taube, MārisIevads. Pasaulē pēdējo 30 gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzestības terapijā saistību ar pacientu veikto aprūpes novērtējumu. Vairākos pasaules pētījumos tiek pierādīts tas, ka tieši pacientu stacionārās aprūpes novērtējums pozitīvi korelē ar līdzestību terapijā un slimības iznākumu, kas psihiatrijā, kā arī jebkurā medicīnas nozarē kopumā ir viens no svarīgākajiem ārstēšanas elementiem. Latvijas Veselības ministrijas izstrādātajā rīcības plānā 2013.–2020. gadam saskaņā ar PVO paziņoto iniciatīvu veselības aprūpē kā viena no prioritātēm tiek minēta veselības veicināšana, uzlabojot pieejamās veselības aprūpes kvalitāti, īpaši psihiskās veselības aprūpes jomā (World Health Organization, 2015), kas akcentē promocijas darba aktualitāti, pētot pacientu vērtējumu par ārstēšanos psihiskās veselības aprūpes stacionāra apstākļos. Darba mērķis bija novērtēt pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības netiešo rādītāju un atkārtotu hospitalizāciju saistību ar saņemtās stacionārās aprūpes novērtējumu.Materiāls un metodes. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. decembrim tika veikts šķērsgriezuma pētījums par pacientiem ar psihiskām saslimšanām, kuri bija stacionēti akūtajā vai subakūtajā stacionārajā nodaļā. Pētījuma metode bija adaptēta Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) divās valodās pacientu ārstēšanas apmierinātības noteikšanai ar pievienotu sociāli demogrāfisko datu protokola pielikumu. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 1335 respondentiem. Respondences procents ir 62% (n=823). Statistiskajā datu apstrādē izmantotas šādas metodes: aprakstošā statistika respondentu un nerespondentu grupu raksturošanai, t-tests vai Welch tests nesapāroto izlašu nepārtraukto mainīgo salīdzināšanai, Hī-kvadrāta tests divu kategoriālu mainīgo salīdzināšanai, lineārā regresija sociāli demogrāfisko rādītāju saistības noteikšanai ar līdzestības netiešiem rādītājiem un Spīrmana korelācijas koeficients saistību noteikšanai starp dažādiem rādītājiem diagnožu grupās, starp apmierinātību anketas skalās un līdzestības netiešiem rādītājiem. Rezultāti. Respondenti bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes, ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību (p<0,001), biežāk ar bezdarbnieka, invalīda vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību pieredzi (p<0,001), biežāk šizofrēnijas un afektīva spektra pacienti (p<0,001) ar somatisko blakusdiagnozi (p<0,001) un iepriekšējo pieredzi psihiskās veselības aprūpē (p<0,001). Apkopojot rezultātus par augstāku vai zemāku apmierinātību, vairāk apmierināti ar ārstēšanu bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes (p=0,003), ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību (p=0,001), algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi) (p<0,001), pacienti ar afektīva spektra diagnozēm un organiskiem psihiskiem traucējumiem (p<0,001), pacienti ar somatisko blakusdiagnozi (p-0,010). Pacienti, kuri ārstēšanu novērtēja augstāk, biežāk pēc izrakstīšanās izņēma zāles (p<0,001). Vecums pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības (B 0,08, p=0,001) un struktūras skalā (B 0,10, p<0,001), zemāka izglītība pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības skalā (B 0,569, p=0,003), bezdarbnieka statuss negatīvi korelēja ar apmierinātību iznākumu skalā (B -0,191, p=0,009). Tika noteikta vāja korelācija apmierinātībai 3 anketas skalās (sadarbība ar pacientu, struktūra un iestādes, iznākumi) ar turpmāko ambulatoro vizīšu skaitu pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem. Pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem un šizofrēnijas spektra diagnozēm tika konstatēta pozitīva korelācija starp apmierinātību mijiedarbības (rs 0,207, p=0,010; rs 0,151, p=0,000 atbilstoši) un struktūras skalās (rs 0,236, p=0,000; rs 0,184,p=0,001 atbilstoši) un zāļu izņemšanas biežumu pēc izrakstīšanās. Tika noteikts, ka aptaujas 3 skalas (mijiedarbība (rs -0,074, p=0,034), struktūra (rs -0,081, p=0,021) un iznākumi (rs -0,102, p=0,004)) negatīvi korelēja ar turpmāko ambulatoro vizīšu biežumu. Pozitīva korelācija tika noteikta visām aptaujas skalām (mijiedarbība (rs 0,174, p<0,001), struktūrai (rs 0,086, p<0,001) un iznākumiem (rs 0,073, p=0,039)) ar zāļu izņemšanu aptiekā. Secinājumi. Promocijas darbā tika noteikti ar pacientu apmierinātību saistītie faktori, pacientu novērtējuma saistība ar turpmākām ambulatorām vizītēm un zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra. Augstāka apmierinātība bija pacientiem ar šādiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem: gados vecāki, sievietes ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību, algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu, ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi). Vismazāk apmierināti pacienti bija ar radinieku iesaistīšanu ārstēšanas procesā, kā arī ar iespēju ietekmēt medikamenta izvēli, arī mazāk apmierināti ar informācijas pieejamību. Zemāk aprūpi novērtēja pacienti ar šizofrēnijas spektra traucējumiem un pacienti ar neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem. Statistiski ticama izrādījās saistība starp apmierinātības augstākiem punktiem un turpmāko zāļu izņemšanu. Pacientu apmierinātība aptaujas skalās uzrādīja saistību ar zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra 12 mēnešu laikā. Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) var tikt izmantota pacientu aprūpes apmierinātības noskaidrošanai psihiskās veselības aprūpes stacionāros. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti ārstēšanas procesa uzlabošanai un personāla iesaistīšanai, lai kāpinātu pacientu līdzestību, ietekmētu ārstēšanas iznākumu un pacientu ar psihiskām saslimšanām adaptāciju.Item Pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības un atkārtotu hospitalizāciju saistība ar pacientu apmierinātību ar saņemto aprūpi. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bērziņa, Natālija; Taube, MārisIevads. Pasaulē pēdējo 30 gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzestības terapijā saistību ar pacientu veikto aprūpes novērtējumu. Vairākos pasaules pētījumos tiek pierādīts tas, ka tieši pacientu stacionārās aprūpes novērtējums pozitīvi korelē ar līdzestību terapijā un slimības iznākumu, kas psihiatrijā, kā arī jebkurā medicīnas nozarē kopumā ir viens no svarīgākajiem ārstēšanas elementiem. Latvijas Veselības ministrijas izstrādātajā rīcības plānā 2013.–2020. gadam saskaņā ar PVO paziņoto iniciatīvu veselības aprūpē kā viena no prioritātēm tiek minēta veselības veicināšana, uzlabojot pieejamās veselības aprūpes kvalitāti, īpaši psihiskās veselības aprūpes jomā (World Health Organization, 2015), kas akcentē promocijas darba aktualitāti, pētot pacientu vērtējumu par ārstēšanos psihiskās veselības aprūpes stacionāra apstākļos. Darba mērķis bija novērtēt pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības netiešo rādītāju un atkārtotu hospitalizāciju saistību ar saņemtās stacionārās aprūpes novērtējumu.Materiāls un metodes. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. decembrim tika veikts šķērsgriezuma pētījums par pacientiem ar psihiskām saslimšanām, kuri bija stacionēti akūtajā vai subakūtajā stacionārajā nodaļā. Pētījuma metode bija adaptēta Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) divās valodās pacientu ārstēšanas apmierinātības noteikšanai ar pievienotu sociāli demogrāfisko datu protokola pielikumu. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 1335 respondentiem. Respondences procents ir 62% (n=823). Statistiskajā datu apstrādē izmantotas šādas metodes: aprakstošā statistika respondentu un nerespondentu grupu raksturošanai, t-tests vai Welch tests nesapāroto izlašu nepārtraukto mainīgo salīdzināšanai, Hī-kvadrāta tests divu kategoriālu mainīgo salīdzināšanai, lineārā regresija sociāli demogrāfisko rādītāju saistības noteikšanai ar līdzestības netiešiem rādītājiem un Spīrmana korelācijas koeficients saistību noteikšanai starp dažādiem rādītājiem diagnožu grupās, starp apmierinātību anketas skalās un līdzestības netiešiem rādītājiem. Rezultāti. Respondenti bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes, ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību (p<0,001), biežāk ar bezdarbnieka, invalīda vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību pieredzi (p<0,001), biežāk šizofrēnijas un afektīva spektra pacienti (p<0,001) ar somatisko blakusdiagnozi (p<0,001) un iepriekšējo pieredzi psihiskās veselības aprūpē (p<0,001). Apkopojot rezultātus par augstāku vai zemāku apmierinātību, vairāk apmierināti ar ārstēšanu bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes (p=0,003), ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību (p=0,001), algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi) (p<0,001), pacienti ar afektīva spektra diagnozēm un organiskiem psihiskiem traucējumiem (p<0,001), pacienti ar somatisko blakusdiagnozi (p-0,010). Pacienti, kuri ārstēšanu novērtēja augstāk, biežāk pēc izrakstīšanās izņēma zāles (p<0,001). Vecums pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības (B 0,08, p=0,001) un struktūras skalā (B 0,10, p<0,001), zemāka izglītība pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības skalā (B 0,569, p=0,003), bezdarbnieka statuss negatīvi korelēja ar apmierinātību iznākumu skalā (B -0,191, p=0,009). Tika noteikta vāja korelācija apmierinātībai 3 anketas skalās (sadarbība ar pacientu, struktūra un iestādes, iznākumi) ar turpmāko ambulatoro vizīšu skaitu pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem. Pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem un šizofrēnijas spektra diagnozēm tika konstatēta pozitīva korelācija starp apmierinātību mijiedarbības (rs 0,207, p=0,010; rs 0,151, p=0,000 atbilstoši) un struktūras skalās (rs 0,236, p=0,000; rs 0,184,p=0,001 atbilstoši) un zāļu izņemšanas biežumu pēc izrakstīšanās. Tika noteikts, ka aptaujas 3 skalas (mijiedarbība (rs -0,074, p=0,034), struktūra (rs -0,081, p=0,021) un iznākumi (rs -0,102, p=0,004)) negatīvi korelēja ar turpmāko ambulatoro vizīšu biežumu. Pozitīva korelācija tika noteikta visām aptaujas skalām (mijiedarbība (rs 0,174, p<0,001), struktūrai (rs 0,086, p<0,001) un iznākumiem (rs 0,073, p=0,039)) ar zāļu izņemšanu aptiekā. Secinājumi. Promocijas darbā tika noteikti ar pacientu apmierinātību saistītie faktori, pacientu novērtējuma saistība ar turpmākām ambulatorām vizītēm un zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra. Augstāka apmierinātība bija pacientiem ar šādiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem: gados vecāki, sievietes ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību, algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu, ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi). Vismazāk apmierināti pacienti bija ar radinieku iesaistīšanu ārstēšanas procesā, kā arī ar iespēju ietekmēt medikamenta izvēli, arī mazāk apmierināti ar informācijas pieejamību. Zemāk aprūpi novērtēja pacienti ar šizofrēnijas spektra traucējumiem un pacienti ar neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem. Statistiski ticama izrādījās saistība starp apmierinātības augstākiem punktiem un turpmāko zāļu izņemšanu. Pacientu apmierinātība aptaujas skalās uzrādīja saistību ar zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra 12 mēnešu laikā. Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) var tikt izmantota pacientu aprūpes apmierinātības noskaidrošanai psihiskās veselības aprūpes stacionāros. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti ārstēšanas procesa uzlabošanai un personāla iesaistīšanai, lai kāpinātu pacientu līdzestību, ietekmētu ārstēšanas iznākumu un pacientu ar psihiskām saslimšanām adaptāciju.Item The potential of psychiatric outpatient centers to reduce the length of stay in inpatient facilities and the negative impact of COVID-19 on the availability of psychiatric services : the case of Latvia(2024-07-04) Taube, Māris; Department of Psychiatry and NarcologyThe move from psychiatric hospitals to community-based care is the goal of policies in many countries. Latvia has attempted to reach this goal by establishing two outpatient centers in Riga. Since 2005, when the first outpatient centers opened, the ability of day clinics to reduce the total length of stay for hospital inpatients has been observed, although using the outpatient centers did not affect the number of patients treated. The open-door inpatient wards of the centers also attracted a new patient group. However, due to the COVID-19 pandemic, the number and length of stay of both outpatients and inpatients at psychiatric hospitals decreased. Therefore, other factors that can affect the move from psychiatric hospital inpatient care to outpatient centers should be further investigated.Item Relationship of Compliance and Re-Hospitalisation of Patients with Schizophrenia Spectrum Disorders, Affective and Neurotic Spectrum Disorders with Patient Satisfaction of Received Care. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2021) Bērziņa, Natālija; Taube, MārisObjective. Over the last 30 years, the issue of the relationship of satisfaction of patient care to compliance is becoming increasingly acute in the world. Numerous studies around the world have shown that it is the satisfaction of patient with inpatient care that correlates positively with the compliance and disease outcomes in the field of psychiatry, as well as in any medical sector as a whole and is one of the most important elements of treatment. The Action Plan 2013-2020 developed by the Ministry of Health of Latvia, in line with the initiative announced by the WHO in health care, has mentioned that one of the priorities in promoting health is by improving the quality of available health care, especially in the field of mental health care (World Health Organization, 2015), which emphasizes the importance of the doctoral thesis studying patients' satisfaction with treatment in mental health care hospital. The aim of the work was to evaluate the relationship between satisfaction and such factors as compliance indirect measures and re-hospitalisation rates of patients with schizophrenia spectrum disorders, affective and neurotic spectrum disorders. Material and methods. A cross-sectional study was conducted from 1 January 2018 to 1 December 2018 in patients with mental disorders who have been hospitalised in acute or subacute hospital units. The study tool was an adapted two-language questionnaire for self-assessment of patients' satisfaction of treatment. A total number of 1335 respondents have been analysed in the doctoral thesis work. The respondent rate was 62% (n=823). In statistical data processing, there the following methods were used: descriptive statistics for the respondents and non-respondents' groups, t-test or Welch test for comparing continuous variables, Chi-square test for comparing two categorical variables, linear regression for the relationship between socio-demographic factors with compliance undirect measures and Spearman correlation coefficient for the relationship between different indicators in diagnostic groups, satisfaction in questionnaire scales and surrogate ratios of compliance. Results. Respondents were elderly patients (p<0,001), women, with higher or secondary education (p<0,001), more often unemployed, with a status of disabled or retired (p<0.001), with relationship experience (p<0,001), more frequent with schizophrenia and affective spectrum disorders (p<0.001) with somatic co-diagnosis (p<0.001) and previous experience in mental health care (p<0.001). When compiling results for higher or lower satisfaction with treatment, older patients (p<0.001), women (p=0.003) with higher, secondary, and professional education (p=0.001), employees, patients with a disability or pensioner status (p<0,001), with relationship history (married, divorced, widowed) (p<0,001), patients with affective spectrum disorders and organic mental disorders (p<0,001), patients with somatic side diagnosis (p-0,010) were more satisfied in PIPEQ-OS questionnaire. Patients who scored treatment higher were more likely to take the medicine after discharge from inpatient (p<0.001). Age positively correlated with satisfaction in the interaction with patient (B 0.08, p=0.001) and in the structure and facility scale (B 0.10, p<0.001), lower education was positively correlated with satisfaction in the interaction with patient scale (B 0.569, p=0.003), the unemployed status negatively correlated with satisfaction in the outcomes scale (B -0.191, p=0.009). PIPEQ-OS questionnaire all three scales were identified for poor correlation of satisfaction with the number of subsequent outpatient visits in patients with affective spectrum disorders. In patients with affective spectrum disorders and schizophrenia spectrum disorders, a positive correlation was observed between satisfaction with interaction scale (rs 0.207, p=0.010; rs 0.151, p=0.000 as appropriate) and structure and facilities scale (rs 0.236, p=0.000; rs 0.184, p=0.001 as appropriate) and frequency of medication use. It was established that 3 questionnaire scales (interaction scale (rs -0.074, p=0.034), structure and facilities scale (rs -0.081, p=0.021) and outcome scale (rs -0.102, p=0.004) negatively correlated with the subsequent frequency of outpatient visits. A positive correlation was established for all questionnaire scales (interactions (rs 0.174, p<0.001), structure (rs 0.086, p<0.001) and outcomes (rs 0.073, p=0.039)) and further medication use. Conclusions. In the research work, we identified factors related to patients' satisfaction with treatment as well as we detected patients' satisfaction correlation with further outpatients visits and medication use. Higher satisfaction was detected among older age patients, women, those with professional and middle education, working, disabled or retired, patients with relationship history. The lowest score had questions about family involvement, possibilities to influence the treatment and provided information. Lowest satisfaction was among schizophrenia and neurotic and stress-related disorders. Higher satisfaction correlated with medication use. PIPEQ-OS can be used in inpatient mental health care to measure patients’ satisfaction with received care. Our findings could be used for improvements in the treatment process in inpatient care facilities and promoting personal to engage more in the care of patients. Our results could help to improve compliance in patients with different diagnoses and influence the treatment outcomes and patients' adjustment to their disorder.Item Transition to hospital process orientation : The case of regional hospitals in Latvia(2016) Barzdins, Juris; Konstante, Rita; Mitenbergs, Uldis; Taube, Māris; Rīga Stradiņš UniversityManagement of processes instead of functions has growing importance into the health care. Transition to hospital process orientation (HPO) changes the way physicians and other health professionals have used to practice before. Study was performed to explore factors affecting introduction of HPO in Latvian hospitals responding to significant external pressures during the years of economic crisis to detect the best practices used for process management implementation in clinical setting. To reach the research goal dissimilarities between current performance and management of hospitals were explored. As changes in hospital reimbursement system demand improved efficiency, hospital’s performance was measured by decrease in avoidable hospitalisations, and increase in usage of more cost effective alternatives to a full hospitalisation. A regression analysis was performed to evaluate correlations of hospitalisation rates in Latvian hospitals to various outpatient health services utilisation indicators. This was done to exclude influence of external factors on hospital performance and to prove the positive impact of HPO initiatives on hospitalisation rate. Afterward the performance of all regional hospitals was compared and the two most distinct hospitals were selected for further in depth analysis. Operational data of the selected hospitals and a set of structured interviews outlined the differences between both hospital’s managerial practices and factors affecting the introduction of process oriented initiatives. The theoretical research together with comparative analysis of approaches used in both hospitals served as a basis for elaboration of recommendations towards development of HPO and facilitation of the development of self-management competence of health professionals