Browsing by Author "Skaģers, Andrejs"

Now showing 1 - 20 of 20
  • No Thumbnail Available
    Item
    Augšžokļa alveolārā kaula morforadioloģiskais izvērtējums pacientiem ar zobu implantātiem. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Neimane, Laura; Skaģers, Andrejs
    Augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas operācija pielietojot dažādus kaulu aizvietojošus biomateriālus, lai pastiprinātu un nodrošinātu zobu implantātu stabilitāti, pasaulē tiek plaši lietota. Tomēr iztrūkst plašāks ilgtermiņa pētījums, kurā tiktu analizēts augšžokļa reziduālā kaula un dobuma stāvoklis pirms un pēc operācijas. Pētījumā tika iekļauti 59 pacienti, kuriem tika veikta augšžokļa dobuma paaugstināšanas operācija ar biomateriālu pielietošanu vienā vai abās augšžokļa pusēs Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas Institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā. Kopā tika apsekoti 78 augšžokļa dobumi. Tika izvērtētas pirms operācijas koniskā stara datora tomogrāfijas atrades, veikti augšžokļa reziduālā alveolārā kaula lineārie un radioloģiskā nomelnējuma līmeņa mērījumi, kā arī augšžokļa dobuma tilpuma mērījumi un radioloģiski nosakāmu izmaiņu reģistrācija. Pēc operācijas izmeklējumos tika veikti gan lineāri, gan radioloģiskā nomelnējuma līmeņa mērījumi dažādās vietās augmentētā zonā, gan arī izvērtēti dobuma izmaiņas un noteikts tā tilpums. Atkārtots koniska stara datora tomogrāfijas izmeklējums tika veikts vismaz gadu pēc augmentācijas operācijas. Pēc operācijas tika izvērtēti augmentētās zonas lineārie un nomelnējuma līmeņa mērījumi, kā arī izmaiņas augšžokļa dobumā un concha bullosa. Tika apkopoti un analizēti ari pacientu demogrāfiskie dati un to saistības ar iegūtiem mērījumiem. Pētījumā tika atklāts, ka kaulu aizvietojošie biomateriāli palielina reziduālā alveolārā kaula mineralizāciju ilgtermiņā, bet paša biomateriāla/ audu hibrīda radioloģiskais nomelnējuma līmenis ilgtermiņā samazinās. Šī saistība tika noteikta radioloģiski un apstiprina literatūrā aprakstītās histoloģiskās atrades. Radioloģiskā nomelnējuma līmeņa vērtības noteikšana implantātu tuvumā ar koniskā stara datora tomogrāfijas metodi var tikt pielietota ņemot vērā metāla artefaktu radītās izmaiņas. Radioloģiska augšžokļa dobuma izvērtēšana gan pirms, gan pēc augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas operācijas ir informatīva un nepieciešama, lai samazinātu pēcoperācijas komplikācijas, kā arī laicīgi novērstu sarežģījumus. Promocijas darbam ir 144 lpp, izmantotās literatūras sarakstā iekļautas 204 publikācijas. Pielikumā pievienotas divu dokumentu kopijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Augšžokļa alveolārā kaula morforadioloģiskais izvērtējums pacientiem ar zobu implantātiem. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Neimane, Laura; Skaģers, Andrejs
    Augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas operācija pielietojot dažādus kaulu aizvietojošus biomateriālus, lai pastiprinātu un nodrošinātu zobu implantātu stabilitāti, pasaulē tiek plaši lietota. Tomēr iztrūkst plašāks ilgtermiņa pētījums, kurā tiktu analizēts augšžokļa reziduālā kaula un dobuma stāvoklis pirms un pēc operācijas. Pētījumā tika iekļauti 59 pacienti, kuriem tika veikta augšžokļa dobuma paaugstināšanas operācija ar biomateriālu pielietošanu vienā vai abās augšžokļa pusēs Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas Institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā. Kopā tika apsekoti 78 augšžokļa dobumi. Tika izvērtētas pirms operācijas koniskā stara datora tomogrāfijas atrades, veikti augšžokļa reziduālā alveolārā kaula lineārie un radioloģiskā nomelnējuma līmeņa mērījumi, kā arī augšžokļa dobuma tilpuma mērījumi un radioloģiski nosakāmu izmaiņu reģistrācija. Pēc operācijas izmeklējumos tika veikti gan lineāri, gan radioloģiskā nomelnējuma līmeņa mērījumi dažādās vietās augmentētā zonā, gan arī izvērtēti dobuma izmaiņas un noteikts tā tilpums. Atkārtots koniska stara datora tomogrāfijas izmeklējums tika veikts vismaz gadu pēc augmentācijas operācijas. Pēc operācijas tika izvērtēti augmentētās zonas lineārie un nomelnējuma līmeņa mērījumi, kā arī izmaiņas augšžokļa dobumā un concha bullosa. Tika apkopoti un analizēti ari pacientu demogrāfiskie dati un to saistības ar iegūtiem mērījumiem. Pētījumā tika atklāts, ka kaulu aizvietojošie biomateriāli palielina reziduālā alveolārā kaula mineralizāciju ilgtermiņā, bet paša biomateriāla/ audu hibrīda radioloģiskais nomelnējuma līmenis ilgtermiņā samazinās. Šī saistība tika noteikta radioloģiski un apstiprina literatūrā aprakstītās histoloģiskās atrades. Radioloģiskā nomelnējuma līmeņa vērtības noteikšana implantātu tuvumā ar koniskā stara datora tomogrāfijas metodi var tikt pielietota ņemot vērā metāla artefaktu radītās izmaiņas. Radioloģiska augšžokļa dobuma izvērtēšana gan pirms, gan pēc augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas operācijas ir informatīva un nepieciešama, lai samazinātu pēcoperācijas komplikācijas, kā arī laicīgi novērstu sarežģījumus. Promocijas darbam ir 144 lpp, izmantotās literatūras sarakstā iekļautas 204 publikācijas. Pielikumā pievienotas divu dokumentu kopijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Characteristics of Reactogenicity in Distant Time Periods After Implantation of Bone Tissue Substituting Biomaterials. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2016) Vamze-Liepiņa, Jolanta; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs
    Prevention of functional and esthetic oral defects as a result of pathologies and trauma is still a topical practice in stomatology in Latvia, as well as in other countries of the world. Various type of implants are used, being the basic means in solution of this problem, but mostly these are calcium phosphate-containing materials. Alongside with it, research work is going on too, mainly for the improvement of implants’ qualitative properties. Despite it, research in investigating the use of bone tissue substituting biomaterials in stomatology and orthopaedics is a topical issue in the world and also in Latvia. The aim of the study was to analyze morphological factors of local reactions in experimental animals’ tissues at different periods of time after the implantation of bone tissue substituting biomaterials. 19 animals were included into the study, altogether 33 experimental samples were obtained from biomaterials implantation zone, and 12 control samples. Animals were implanted noncommercial – Riga Tehnical university Rudolfs Cimdins Riga Biomaterials Innovation and Development Centre developed biomaterials implants and commercial material, and in 3, 4.5, 6 and 8 months there was done the animal euthanasia and removal of bone tissue samples. In morphological routine examination of tissue samples there was found the formation of a new bone three months after the implantation of uncoated hydroxyapatite (HAP) tablet, with polycaprolactone coated HAP tablet (HAP/PCL), polymethylmethacrylate (PMMA) cement and unsintered HAP granule implantation without extensive resorbtion zones which indicate to the more expressed osteoinductivity of the materials mentioned in comparison to different tricalcium phophate cements. In bone tissue samples there were determined antimicrobial protein β-Defensin-2 (βDef-2), proinflammatory cytokins – interleukin (IL)-1, IL-6, IL-8, antiinflammatory cytokin IL-10, bone matrix protein osteopontin (OP) and osteocalcin (OC), bone morphogenetic factor (BMP-2/4) and cell functional activity parameter osteoprotegerin (OPG) expressing osteocytes, as well as apoptotic osteocytes, their amount in 3, 4.5, 6 and 8 months being variable. Data analysis showed statistically significant BMP-2/4 expression for three months after implantation of HAP and their containing materials, indicating to the selectivity of expression, depending on the type of biomaterial. Apoptosis is more active within 3 months after implantation, during which one can find a statistically significantly greater number of apoptotic osteocytes and proinflammatory cytokin IL-1 containing osteocytes and selectivity being prevalent, which is characteristic for HAP biomaterial.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Integration of Bone Substituting Biomaterials in Atrophic Posterior Maxilla. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Šalms, Ģirts; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs
    In order to assess the integration of porous bioceramic bone substitutes into the posterior edentulous atrophic maxilla after maxillary sinus floor augmentation surgical procedures, a dental cone beam computed tomographic scanning of implantation area was performed, before and after integration of the biomaterial, in order to determine the radiodensity; as well as a morphological and immunohistochemical examination of residual alveolar ridge and bone/biomaterial hybrid. A database of patient examinations, treatments and post-operative observations was developed for registration purposes and for computerized analysis of the patients’ survey. The questionnaire study included 148 sinus lift patients with 294 dental implants. CB computed scans of 24 patients were analyzed before the implantation of the bone substitute biomaterials and 6-8 months after the surgeries. A histological and immunohistochemical examination of bone trepan biopsy was performed on 17 patients before biomaterial grafting and on 14 patients after sinus lift surgical procedure. When analysing the questionnaire results of 148 patients, an insigni-ficant number of post-operative complications (1%) was observed, as well as the loss of dental implants (4%). Cone beam radiographic densitometry of grafting site showed radiodensitometrically denser sinus lift site when compared to residual alveolar bone area, where radiodensitometric density has increased during this period, however this increase was not statistically significant. Biomaterial/tissue hybrid grafts in majority of cases six to eight months after grafts show biomaterial osseointegration without inflammation and connective tissue proliferation. The amount of bone morphogenetic protein, transforming growth factor beta, bone extracellular matrix proteins osteopontin and osteocalcin, degrading enzyme metalloproteinase 9, heat shock protein 70, antimicrobial protein defensin containing structures in trepan-biopsy samples before grafting and after sinus lift show no statistically significant differences. The amount of osteoprotegerin-containing structures in grafts after biomaterial placement was statistically significantly higher than in atrophic alveolar ridge before the surgical procedure. The relative frequency of apoptotic cells in grafts shows large individual variations without any statistical significance before and after grafting.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kaulaudus aizvietojošo biomateriālu integrācija atrofiska augšžokļa mugurējā daļā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Šalms, Ģirts; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs
    Lai novērtētu kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu integrāciju atrofiska augšžokļa mugurējā bezzobu daļā pēc augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas operācijām, pirms un pēc biomateriāla integrācijas, veikta implantācijas zonas koniskā stara datortomogrāfijas izmeklēšana, nosakot radiodensitāti, reziduālā alveolāra izauguma un kaula/biomateriāla hibrīda morfoloģiska un imūnhistoķīmiska izmeklēšana, izveidota datu bāze pacientu izmeklēšanas, ārstēšanas, pēcoperācijas novērošanas un pacientu anketēšanas datu reģistrācijai un datorizētai analīzei. Anketēšanas pētījumā izvērtēti 148 sinus lift pacienti, kuriem ievietoti 294 zobu implantāti. Analizētas 24 pacientu koniska stara datortomogrammas pirms kaulaudus aizvietojošu biomateriālu implantācijas un 6-8 mēnešus pēc veiktās operācijas. Kaulaudu trepānbiopsiju histoloģiska un imūnhistoķīmiska izmeklēšana pirms biomateriālu implantācijas veikta 17, bet pēc sinus lift operācijas 14 pacientiem. Analizējot 148 pacientu aptaujas anketu datus, novērots neliels pēcoperācijas komplikāciju (1%) un zaudēto zobu implantātu (4%) skaits. Koniska stara radiodensitometrisks implantācijas zonas izmeklējums uzrāda radiodensitometriski blīvāku sinus lift zonu salīdzinājumā ar reziduālā alveolārā kaula zonu, kuras radiodensitometriskais blīvums šajā laika periodā palielinās, bet ne statistiski ticami. Biomateriāla/audu hibrīda bioptātos 6-8 mēnešus pēc implantācijas lielā pārsvarā gadījumu ir biomateriālu osteointegrācija bez iekaisuma un saistaudu proliferācijas. Kaula morfoģenētiskā proteīna, transformējošā augšanas faktora beta, kaula ekstracelulārās matricas proteīnu osteopontīna un osteokalcīna, degradējošā enzīma metaloproteināzes 9, šūnas šoka proteīna 70, antimikrobā proteīna defensīna saturošu struktūru daudzums trepānbioptātos pirms implantācijas un pēc sinus lift nav statistiski ticami atšķirīgs. Osteoprotegerīna saturošu struktūru daudzums bioptātos pēc biomateriāla implantācijas ir statistiski ticami augstāks kā atrofiskajā alveolārā izaugumā pirms operācijas. Apoptotisko šūnu relatīvais biežums bioptātos ir ar lielām individuālajām svārstībām, bez statistiskas ticamības pirms un pēc implantācijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kaulaudus aizvietojošo biomateriālu integrācija atrofiska augšžokļa mugurējā daļā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Šalms, Ģirts; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs
    Lai novērtētu kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu integrāciju atrofiska augšžokļa mugurējā bezzobu daļā pēc augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas operācijām, pirms un pēc biomateriāla integrācijas, veikta implantācijas zonas koniskā stara datortomogrāfijas izmeklēšana, nosakot radiodensitāti, reziduālā alveolāra izauguma un kaula/biomateriāla hibrīda morfoloģiska un imūnhistoķīmiska izmeklēšana, izveidota datu bāze pacientu izmeklēšanas, ārstēšanas, pēcoperācijas novērošanas un pacientu anketēšanas datu reģistrācijai un datorizētai analīzei. Anketēšanas pētījumā izvērtēti 148 sinus lift pacienti, kuriem ievietoti 294 zobu implantāti. Analizētas 24 pacientu koniskā stara datortomogrammas pirms kaulaudus aizvietojošu biomateriālu implantācijas un 6-8 mēnešus pēc veiktās operācijas. Kaulaudu trepānbiopsiju histoloģiska un imūnhistoķīmiska izmeklēšana pirms biomateriālu implantācijas veikta 17, bet pēc sinus lift operācijas 14 pacientiem. Analizējot 148 pacientu aptaujas anketu datus, novērots neliels pēcoperācijas komplikāciju (1%) un zaudēto zobu implantātu (4%) skaits. Koniska stara radiodensitometrisks implantācijas zonas izmeklējums uzrāda radiodensitometriski blīvāku sinus lift zonu salīdzinājumā ar reziduālā alveolārā kaula zonu, kuras radiodensitometriskais blīvums šajā laika periodā palielinās, bet ne statistiski ticami. Biomateriāla/audu hibrīda bioptātos 6-8 mēnešus pēc implantācijas lielā pārsvarā gadījumu ir biomateriālu osteointegrācija bez iekaisuma un saistaudu proliferācijas. Kaula morfoģenētiskā proteīna, transformējošā augšanas faktora beta, kaula ekstracelulārās matricas proteīnu osteopontīna un osteokalcīna, degradējošā enzīma metaloproteināzes 9, šūnas šoka proteīna 70, antimikrobā proteīna defensīna saturošu struktūru daudzums trepānbioptātos pirms implantācijas un pēc sinus lift nav statistiski ticami atšķirīgs. Osteoprotegerīna saturošu struktūru daudzums bioptātos pēc biomateriāla implantācijas ir statistiski ticami augstāks kā atrofiskajā alveolārā izaugumā pirms operācijas. Apoptotisko šūnu relatīvais biežums bioptātos ir ar lielām individuālajām svārstībām, bez statistiskas ticamības pirms un pēc implantācijas. Promocijas darbs satur 169 lappuses, izmantotās literatūras sarakstā iekļautas 294 publikācijas. Ir pieci pielikumi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Microsurgical reconstruction of oral defects with free flaps for patients with oral cancer : an 8 year experience with 153 consecutive cases
    (2018) Pastars, Kalvis; Zariņš, Jānis; Tārs, Juris; Ivanova, Anna; Skaģers, Andrejs
    OBJECTIVE: Oral squamous cell carcinoma (OSCC) is a common type of cancer affecting people worldwide, with still large proportion of patients diagnosed with the disease in the advanced stage. Due to free vascularised tissue transfers, radical cancer treatment and immediate reconstruction are feasible as a one-stage procedure. The aim of this paper is to evaluate retrospectively our experience with free flap reconstruction of oral defects for patients with oral malignancies in advanced stages. MATERIAL AND METHODS: During the 8-year period, 153 patients with oral cancer had undergone simultaneous extirpation of tumor with or without suspicious lymph node removal and reconstruction of the defect with free flap. A total of 157 free-flap reconstructions had been performed for 153 patients. Accordingly, 116 patients had reconstruction of oral soft tissue defect, but 37 patients had complex soft tissue and bone defect reconstruction. RESULTS: 132 patients had successful free flap surgery with uneventful post surgery period. Flap success rate was 96.8%. Donors site was closed primarily in 58 cases, skin graft was used in 102 cases. Five patients (3.2%) died during post surgery period. Average hospital stay was 20,5 days (from 8 till 44 days). There was no statistically significant correlation found between the patient's age and hospital stay, but hospital stay increased with tumor size (p>0.05). CONCLUSION: The application of the best possible reconstruction method that contributes to the fulfillment of expectations and provision of a good functional and esthetical result is enabled by setting proper, realistic reconstruction goals. Microvascular reconstruction with free flaps for oral defects is a safe method with a very high success rate (96.8%).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Morphoradiological Evaluation of Maxillary Alveolar Bone in Dental Implant Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Neimane, Laura; Skaģers, Andrejs
    The maxillary sinus floor augmentation using biomaterials of different types for enhancement and enforcement of dental implant stability has been widely used all over the world for a long while. However, literature still does not reveal long term researches where investigation on residual alveolar maxillary bone and maxillary sinus before and after augmentation procedure was done. Fifty nine patients were selected for the study. Bilateral or unilateral maxillary sinus floor augmentation procedures using different types of biomaterials were performed in these patients. Surgery was done in the Clinic of Maxillofacial Surgery, Riga Stradins University Institute of Stomatology. In total, seventy eight maxillary sinus augmentation procedures were performed; before and after surgery all operation sites and sinuses were investigated radiologically applying cone beam computed tomography. Preoperatively there were detected linear and radiological grey levels of residual alveolar bone and a volume of maxillary sinus was identified. Repeated cone beam computed tomography scanning was done at least one year after surgery. In the second scan the following measurements were taken: linear measurements of augmented area, radiological grey level in several sites, and volume of the sinus. Radiologically detectable changes of sinus mucosa, opening and concha bullosa were detected both in pre and postoperative scans. There also was collected and analysed a demographic data, then a connection between demographic data and radiological results was analysed. The results revealed that bone substitute materials increase mineralization level of residual alveolar maxillary bone, but the radiological grey level of augmented area decrease over the time. These results were acquired radiologically, and in addition they are supported histologically by the literature data. Correct radiological grey level of augmented area and supporting bone around the dental implants can be detected using cone beam computed tomography method if metal artefact influence is considered. Radiological investigation of maxillary sinus before and after augmentation procedure has informative character. Such information prevents post–operative complications and helps to avoid unexpected situations during the surgical procedure. The study consists of 144 pages; it includes 204 references. Copies of two documents are added.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Oral Reconstruction with Free Lateral Arm Flap Analysis of Complications and Donor Site Morbidity for Patients with Advanced Stage Oral Cancer
    (2018-10-01) Pastars, Kalvis; Zariņš, Janis; Tārs, Juris; Ivanova, Anna; Skaģers, Andrejs; Rīga Stradiņš University
    Radial forearm flap is a gold standard for oral soft tissue defect reconstruction after tumour ablative surgery of oral cancer in advanced stages. The main disadvantage of this flap is donor site morbidity. The goal of our study was to show versatility of lateral arm flap in 34 cases with different oral defects that were reconstructed after tumour ablation, and to analyse complications and donor site morbidity. Thirty-four patients with advanced stage oral cancer (T3 and T4) underwent tumour ablation with or without suspicious lymph node removal and with immediate reconstruction of oral defect with lateral arm flap. Analysis of complications and donor sites morbidity was carried out. The Michigan Hand Outcome Questionnaire was used to evaluate functional and esthetical donor site outcome during at least one year follow up. Thirty-one patients had successful free flap surgery with uneventful post-surgery period. Flap loss due to vascularity problems was in one case (2.9%). The flap success rate was 97.1%. The donor site was closed primarily in all cases and healed uneventfully. The Michigan Hand Outcome Score was average 94.30%. The lateral arm is an excellent choice for oral reconstruction after ablative tumour surgery. It is versatile, safe and reliable for oral reconstruction with very good functional and aesthetical donor site outcome.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Orofaringeāla patoloģija un ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti pacientiem ar elpošanas traucējumiem miegā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Svaža, Juris; Skaģers, Andrejs; Vanags, Indulis
    Aktualitāte. Obstruktīvās miega apnojas sindroms (OMAS) ir aktuāla medicīniska un sociāla problēma, kas skar līdz 5% pieaugušo populācijas. OMAS ir saistīta ar ievērojamu komorbiditāti. Eiropas Savienības, ASV un citu valstu kardiologu, endokrinologu un neirologu profesionālās asociācijas kā vienu no hipertensijas un paaugstināta kardiovaskulāra riska, II tipa cukura diabēta, metabolā sindroma un kognitīvo traucējumu cēloņiem vadlīnijās ir iekļāvušas OMAS. Eiropas Savienībā tiek gatavota direktīva Nr. 91/439/EEC, kura paredz OMAS smagas formas iekļaušanu to slimību sarakstā, ar kurām nedrīkst iegūt autovadītāja apliecību. OMAS ir arī saistīta ar paaugstinātu perioperatīvo risku. Pētījums tika veikts RSU Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā un Miega laboratorijā laika periodā no 2003. gada līdz 2012. gada novembrim. Pētījumā iekļauti 97 no visiem operētajiem pacientiem, kuriem bija sūdzības par krākšanu vai citiem elpošanas traucējumiem miegā un par kuriem bija izdevies apkopot visus nepieciešamos datus. Pētījuma grupas pacientiem (n=97) bija veikti miega izmeklējumi, un tika veikta pacientu, kā arī dzīvesbiedru anketēšana. Noskaidrota elpošanas traucējumu pakāpe, un to novēršanai pacienti bija izvēlējušies ķirurģiskās ārstēšanas metodi. Pacientu vidējais vecums bija 38,7 gadi, vīriešu skaits bija 86, bet sieviešu 11. Tika veikti papildus augšējo elpceļu radioloģiskie izmeklējumi, lai precizētu elpceļu šaurākās vietas, un rezecēto elpceļu mīksto audu paraugu histoloģiski izmeklējumi. Biežākās ķirurģiskās ārstēšanas metodes bija uvulopalatoplastikas, tonsilektomijas, deguna elpošanu veicinošas operācijas, mēles saknes redukcija ar radiofrekvences metodi. Miega izmeklējumi un anketēšana tika atkārtota arī pēc ķirurģiskās ārstēšanas, lai novērtētu tās rezultātus. Atrasta statistiski ticama elpceļu izmēru saistība gan ar ķermeņa masas indeksu, gan obstruktīvās miega apnojas smaguma pakāpi. Pieaugot abiem šiem lielumiem, elpceļu izmēri ir šaurāki, un šaurākā vieta ir konstatēta orofaringeālajā līmenī, mēles saknes rajonā. Rezecēto mīksto audu paraugi izmeklēti Paula Stradiņa KUS Patoloģijas institūtā. Konstatēts, ka prevalējošās patomorfoloģiskās pārmaiņas ir saistītas ar iekaisumu un skar epitēlija slāni, submukozo slāni, kā arī muskuļu audus, proti, kā to distrofija un atrofija, kas korelē ar OMAS smaguma pakāpi. Veikta pacientu antropometrisko, klīnisko, radioloģisko un laboratorisko izmeklējumu rezultātu salīdzināšana ar ķirurģiskās ārstēšanas rezultātiem. Meklēti klīniskie, laboratoriskie, radioloģiskie un citi prognozētājfaktori, kas ietekmē ķirurģiskās ārstēšanas rezultātus. Analizēti ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti, un tie salīdzināti ar citiem pētījumiem. Izdevies iegūt statistiski ticamus datus par atsevišķu fizisko un klīnisko faktoru ietekmi uz ķirurģiskās ārstēšanas rezultātiem. Balstoties uz iegūtajiem prognozētājfaktoriem, izstrādātas praktiskas rekomendācijas pacientu atlasei ķirurģiskai ārstēšanai. Pētījuma veikšanai saņemta ētikas komisijas piekrišana (5. pielikums).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Orofaringeāla patoloģija un ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti pacientiem ar elpošanas traucējumiem miegā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Svaža, Juris; Skaģers, Andrejs; Vanags, Indulis
    Aktualitāte. Obstruktīvās miega apnojas sindroms (OMAS) ir aktuāla medicīniska un sociāla problēma, kas skar līdz 5% pieaugušo populācijas. OMAS ir saistīta ar ievērojamu komorbiditāti. Eiropas Savienības, ASV un citu valstu kardiologu, endokrinologu un neirologu profesionālās asociācijas kā vienu no hipertensijas un paaugstināta kardiovaskulāra riska, II tipa cukura diabēta, metabolā sindroma un kognitīvo traucējumu cēloņiem vadlīnijās ir iekļāvušas OMAS. Eiropas Savienībā tiek gatavota direktīva Nr. 91/439/EEC, kura paredz OMAS smagas formas iekļaušanu to slimību sarakstā, ar kurām nedrīkst iegūt autovadītāja apliecību. OMAS ir arī saistīta ar paaugstinātu perioperatīvo risku. Pētījums tika veikts RSU Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā un Miega laboratorijā laika periodā no 2003. gada līdz 2012. gada novembrim. Pētījumā iekļauti 97 no visiem operētajiem pacientiem, kuriem bija sūdzības par krākšanu vai citiem elpošanas traucējumiem miegā un par kuriem bija izdevies apkopot visus nepieciešamos datus. Pētījuma grupas pacientiem (n=97) bija veikti miega izmeklējumi, un tika veikta pacientu, kā arī dzīvesbiedru anketēšana. Noskaidrota elpošanas traucējumu pakāpe, un to novēršanai pacienti bija izvēlējušies ķirurģiskās ārstēšanas metodi. Pacientu vidējais vecums bija 38,7 gadi, vīriešu skaits bija 86, bet sieviešu 11. Tika veikti papildus augšējo elpceļu radioloģiskie izmeklējumi, lai precizētu elpceļu šaurākās vietas, un rezecēto elpceļu mīksto audu paraugu histoloģiski izmeklējumi. Biežākās ķirurģiskās ārstēšanas metodes bija uvulopalatoplastikas, tonsilektomijas, deguna elpošanu veicinošas operācijas, mēles saknes redukcija ar radiofrekvences metodi. Miega izmeklējumi un anketēšana tika atkārtota arī pēc ķirurģiskās ārstēšanas, lai novērtētu tās rezultātus. Atrasta statistiski ticama elpceļu izmēru saistība gan ar ķermeņa masas indeksu, gan obstruktīvās miega apnojas smaguma pakāpi. Pieaugot abiem šiem lielumiem, elpceļu izmēri ir šaurāki, un šaurākā vieta ir konstatēta orofaringeālajā līmenī, mēles saknes rajonā. Rezecēto mīksto audu paraugi izmeklēti Paula Stradiņa KUS Patoloģijas institūtā. Konstatēts, ka prevalējošās patomorfoloģiskās pārmaiņas ir saistītas ar iekaisumu un skar epitēlija slāni, submukozo slāni, kā arī muskuļu audus, proti, kā to distrofija un atrofija, kas korelē ar OMAS smaguma pakāpi. Veikta pacientu antropometrisko, klīnisko, radioloģisko un laboratorisko izmeklējumu rezultātu salīdzināšana ar ķirurģiskās ārstēšanas rezultātiem. Meklēti klīniskie, laboratoriskie, radioloģiskie un citi prognozētājfaktori, kas ietekmē ķirurģiskās ārstēšanas rezultātus. Analizēti ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti, un tie salīdzināti ar citiem pētījumiem. Izdevies iegūt statistiski ticamus datus par atsevišķu fizisko un klīnisko faktoru ietekmi uz ķirurģiskās ārstēšanas rezultātiem. Balstoties uz iegūtajiem prognozētājfaktoriem, izstrādātas praktiskas rekomendācijas pacientu atlasei ķirurģiskai ārstēšanai. Pētījuma veikšanai saņemta ētikas komisijas piekrišana (5. pielikums).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Oropharyngeal Pathology and Results of Surgical Treatment of Patients with Sleep Disturbed Breathing. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Svaža, Juris; Skaģers, Andrejs; Vanags, Indulis
    Objectives. Obstructive Sleep Apnoea Syndrome (OSAS) is a common medical and social problem that affects up to 5% of the adult population. OMAS is associated with significant comorbidities. Professional associations of cardiologists, neurologists, endocrinologists in the EU, the USA and other countries regard OSAS as one of the causes of hypertension and increased risk of cardiovascular disease, diabetes mellitus type II, metabolic syndrome and cognitive disorders. The Council of the European Union is preparing the Directive 91/439/EEC, which provides inclusion of severe forms of OSAS into the list of medical conditions disqualifying a person from obtaining a driver’s license. OSAS is also associated with increased perioperative risk. The study was conducted from 2003 through November 2012 at the Institute of Stomatology of RSU and Sleep Laboratory. 97 of all surgically treated patients having complaints regarding snoring and other respiratory disorders during sleep and from whom it was possible to obtain the necessary data were included in the study. Patients from the study group (n=97) underwent sleep tests and a survey (including survey of bed partners). In the result of the examination we determined degrees of breathing disorders, and patients opted for surgical treatment in order to eliminate their medical condition. The mean age of patients was 38.7 years, the total number of males was 86, and females – 11. We additionally performed radiologic imaging of upper airways in order to determine the narrowest sites of airways, and histological examinations of the resected airway soft tissue samples. The most frequently we applied the following surgical treatment techniques: uvulopalatoplasty, tonsilectomy, nasal breathing enhancing surgeries and tongue base reduction with radiofrequency. Sleep tests and questionnaires were repeated after surgical treatment in order to evaluate the outcomes. We found statistically significant link between the size of airways and both the body mass index and the severity of obstructive sleep apnoea. The narrower were airways, the higher were both of the abovementioned values. The narrowest sites were located at the oropharyngeal level, in the area of tongue base. Resected soft tissue samples were investigated at the Institute of Pathology of Pauls Stradins Clinical University Hospital. It was found that the prevailing pathomorphological changes are associated with inflammation and affecting the epithelium layer, submucosal layer, as well as muscle tissue, namely, as the dystrophy and atrophy, which correlates with the severity of OSAS. We compared results of anthropometric, clinical, radiological and laboratory tests of the patients with the outcomes of surgical treatment. We searched for clinical, laboratory, radiological and other prognostic factors affecting surgical treatment results. We analyzed the results of surgical treatment and compared them with other studies. We obtain statistically significant data on impact of some physical and clinical factors on surgical treatment results. Based on the prognostic factors, we developed practical recommendations for selection of patients for surgical treatment. For the conduct of the study the approval of the ethics committee was received (Annex 5).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Primāras mutes dobuma rekonstrukcijas ar mikrovaskulāriem lēveriem pacientiem ar mutes vēzi vēlīnās stadijās, ietekme uz pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2019) Pastars, Kalvis; Skaģers, Andrejs
    Mutes vēzis ir biežākais vēža veids galvas kakla rajonā. Sākotnēji redzams, kā izmainīta gļotāda, pietūkums vai neliela čūla. Mutes vēzis bieži agrīni metastazējas kakla limfmezglos. Mutes plakanšūnu vēzis ir piektais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem un septītais sievietēm ar predominanci vairāk kā 3% no ļaundabīgiem audzējiem. Pasaulē mutes vēzis sastopams arvien biežāk, kas saistīts ar populācijas pieaugumu un tās novecošanos. Mutes vēža sākotnējā gaita ir asimptomātiska, tāpēc audzējs bieži vien tiek diagnosticēts tikai vēlīnās stadijās. Latvijā pēdējos 10 gados mutes vēža saslimstība ir pieaugusi par 16%. 2016. gadā no 200 pacientiem, kuriem tika konstatēts mutes vēzis, 132 pacientiem tas tika diagnosticēts vēlīnā stadijā. Audzēja ķirurģiska ekscīzija ir pamata ārstēšanas metode. Ekscīzijas defektu ir viegli slēgt audzēja agrīnās stadijās, taču tas kļūst sarežģīti, ja mutes vēzis ir vēlīnā stadijā. Šiem pacientiem nepieciešama audzēja ekscīzija, kakla limfmezglu ekstirpācija un mutes dobuma rekonstrukcija ar lēveri. Ja neveic ķirurģisku ārstēšanu, alternatīva ir staru terpija ar vai bez ķīmijterapijas. Mūsu pētījuma mērķis bija salīdzināt dzīvildzi pacientiem, kuriem tika veikta ķirurģiska ārstēšana, ar pacientiem, kuriem pamatārstēšana bija staru terpija. Tika analizēta audzēja izmēra, diferenciācijas pakāpes un lokalizācijas ietekme uz dzīvildzi. Tāpat tika analizēta audzēja lokalizācijas saistība ar audzēja metastazēšanās tieksmi reģionālajos limfmezglos un limfmezglu iesaistes pakāpes ietekme uz pacienta dzīvildzi. Pacientiem, kuriem tika pielietota ķirurģiska ārstēšana, tika veikta pēcoperācijas komplikāciju analīze, kā arī novērtēta dzīves kvalitāte. Pētījumā tika iekļauti 185 pacienti ar mutes vēzi vēlīnā stadijā (III un IV stadija), no kuriem ķirurģiska ārstēšana tika veikta 142 pacientiem, bet staru terpija, kā pamata ārstēšanas metode, tika pielietota 43 pacientiem. Darba rezultātā tika konstatēts, ka vienīgā ārstēšanas metode, kas nodrošina 5 gadu dzīvildzi ir ķirurģiska ārstēšana. Neviens pacients, kuram tika pielietota staru terpija ar vai bez ķīmijterapijas, 5 gadus nenodzīvoja. Savukārt pacientiem, kuriem tika veikta ķirurģiska ārstēšana, 5 gadu dzīvildze bija 42%. Būtiskākie faktori, kas ietekmē pacientu dzīvildzi ir rezekcijas līniju stāvoklis un metastāžu esamība kakla limfmezglos. Pēcoperācijas komplikāciju risks ir saistīts ar mutes dobuma rekonstrukcijas veidu. Pacientiem pēc ķirurģiskas ārstēšanas ir novērojams vispārējās dzīves kvalitātes ievērojams uzlabojums.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Primāras mutes dobuma rekonstrukcijas ar mikrovaskulāriem lēveriem pacientiem ar mutes vēzi vēlīnās stadijās, ietekme uz pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2019) Pastars, Kalvis; Skaģers, Andrejs
    Mutes vēzis ir biežākais vēža veids galvas kakla rajonā. Sākotnēji redzams, kā izmainīta gļotāda, pietūkums vai neliela čūla. Mutes vēzis bieži agrīni metastazējas kakla limfmezglos. Mutes plakanšūnu vēzis ir piektais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem un septītais sievietēm ar predominanci vairāk kā 3% no ļaundabīgiem audzējiem. Pasaulē mutes vēzis sastopams arvien biežāk, kas saistīts ar populācijas pieaugumu un tās novecošanos. Mutes vēža sākotnējā gaita ir asimptomātiska, tāpēc audzējs bieži vien tiek diagnosticēts tikai vēlīnās stadijās. Latvijā pēdējos 10 gados mutes vēža saslimstība ir pieaugusi par 16%. 2016. gadā no 200 pacientiem, kuriem tika konstatēts mutes vēzis, 132 pacientiem tas tika diagnosticēts vēlīnā stadijā. Audzēja ķirurģiska ekscīzija ir pamata ārstēšanas metode. Ekscīzijas defektu ir viegli slēgt audzēja agrīnās stadijās, taču tas kļūst sarežģīti, ja mutes vēzis ir vēlīnā stadijā. Šiem pacientiem nepieciešama audzēja ekscīzija, kakla limfmezglu ekstirpācija un mutes dobuma rekonstrukcija ar lēveri. Ja neveic ķirurģisku ārstēšanu, alternatīva ir staru terpija ar vai bez ķīmijterapijas. Mūsu pētījuma mērķis bija salīdzināt dzīvildzi pacientiem, kuriem tika veikta ķirurģiska ārstēšana, ar pacientiem, kuriem pamatārstēšana bija staru terpija. Tika analizēta audzēja izmēra, diferenciācijas pakāpes un lokalizācijas ietekme uz dzīvildzi. Tāpat tika analizēta audzēja lokalizācijas saistība ar audzēja metastazēšanās tieksmi reģionālajos limfmezglos un limfmezglu iesaistes pakāpes ietekme uz pacienta dzīvildzi. Pacientiem, kuriem tika pielietota ķirurģiska ārstēšana, tika veikta pēcoperācijas komplikāciju analīze, kā arī novērtēta dzīves kvalitāte. Pētījumā tika iekļauti 185 pacienti ar mutes vēzi vēlīnā stadijā (III un IV stadija), no kuriem ķirurģiska ārstēšana tika veikta 142 pacientiem, bet staru terpija, kā pamata ārstēšanas metode, tika pielietota 43 pacientiem. Darba rezultātā tika konstatēts, ka vienīgā ārstēšanas metode, kas nodrošina 5 gadu dzīvildzi ir ķirurģiska ārstēšana. Neviens pacients, kuram tika pielietota staru terpija ar vai bez ķīmijterapijas, 5 gadus nenodzīvoja. Savukārt pacientiem, kuriem tika veikta ķirurģiska ārstēšana, 5 gadu dzīvildze bija 42%. Būtiskākie faktori, kas ietekmē pacientu dzīvildzi ir rezekcijas līniju stāvoklis un metastāžu esamība kakla limfmezglos. Pēcoperācijas komplikāciju risks ir saistīts ar mutes dobuma rekonstrukcijas veidu. Pacientiem pēc ķirurģiskas ārstēšanas ir novērojams vispārējās dzīves kvalitātes ievērojams uzlabojums.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Primary Oral Reconstructions with Microvascular Flaps in Patients with Oral Cancer in Advanced Stages, Impact on Survival and Quality of Life of Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2019) Pastars, Kalvis; Skaģers, Andrejs
    Oral cancer is the most common type of cancer in the head neck area. Initially can be seen that mucosa is altered, swelling or a small ulcer are formed; tumor often early metastasizes in cervical lymph nodes. Oral flat squamous cell cancer is the fifth most commonly diagnosed cancer in men and the seventh in women with a predominance of more than 3% of malignancies. Worldwide, oral cancer is more and more associated with growth and aging of population. Due to the asymptomatic course of oral cancer for a long time, often a tumor is diagnosed in late stages. In Latvia, the incidence of oral cancer has increased by 16% over the past 10 years. In 2016, out of 200 patients who were found to have had oral cancer, in 132 patients it was diagnosed at an advanced stage. Tumor surgery is the corner stone of the treatment. An excision defect is easy to correct at an early stage of the tumor, but it becomes more difficult if oral cancer is at an advanced stage. These patients require excision of the tumor, extrusion of the cervical lymph nodes and oral reconstruction with flap. If no surgical treatment is performed, the radiotherapy with or without chemotherapy is an alternative. The aim of our study was to compare survival in patients undergoing surgical treatment with patients whose basic treatment was a radiation therapy. The effects of tumor size, degree of differentiation and localization on survival were analyzed. We analyzed the tumor association with tumor metastasis tendency to regional lymph nodes and lymph node involvement degree of impact on patient survival. For patients who used surgical treatment was performed post-operative complications analysis, as well as evaluation of the quality of life. The study included 185 patients with oral cancer advanced stage (III and IV), from which the surgery was carried out in 142 patients, and radiotherapy, as the main method of treatment was applied to 43 patients. Our Work led to the conclusion that the only method of treatment which provides a 5-year survival is a surgical treatment. None of the patients who received radiotherapy with or without chemotherapy did not live for 5 years. Conversely, in patients undergoing surgical treatment, 5-year survival rate was 42%.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Reaktogenitātes raksturojums attālinātos laika periodos pēc kaulaudu aizvietojošo biomateriālu implantācijas. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Vamze-Liepiņa, Jolanta; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs
    Patoloģiju un traumu izraisītu mutes dobuma funkcionālu un estētisku defektu novēršana ir joprojām aktuāla stomatoloģijas prakses daļa Latvijā un arī citās pasaules valstīs. Šīs problēmas risināšanā kā vieni no pamatlīdzekļiem tiek izmantoti dažāda veida implantāti, bet, lielākoties, tie ir kalcija fosfātu saturoši materiāli. Paralēli tam norit arī pētniecības darbs, galvenokārt, implantātu kvalitatīvo īpašību uzlabošanā. Neskatoties uz to, kaulaudus aizvietojošo biomateriālu izmantošanas iespēju pētniecība stomatoloģijā un ortopēdijā joprojām ir aktuāla pasaulē un arī Latvijā. Darba mērķis bija analizēt eksperimentālo dzīvnieku audu lokālo reakciju morfoloģiskos faktorus un to izmaiņas dažādā laikā pēc kaulaudu aizvietojošo biomateriālu implantācijas. Pētījumā tika iekļauti 19 dzīvnieki, kopumā iegūti 33 eksperimentālie paraugi no biomateriālu implantācijas zonas un 12 kontroles paraugi. Dzīvniekiem tika implantēti nekomerciālie – RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centrā izveidotie biomateriālu implantāti un komerciālais materiāls un pēc 3, 4,5, 6 un 8 mēnešiem tika veikta dzīvnieku eitanāzija un kaulaudu paraugu izņemšana. Audu paraugu morfoloģiskā rutīnā izmeklēšanā tika konstatēta jauna kaula veidošanās trīs mēnešus pēc nepārklātas hidroksiapatīta (HAP) tabletes, ar polikaprolaktonu (PCL) pārklātas hidroksiapatīta tabletes, polimetilmetakrilāta (PMMA) cementa un neapdedzinātu HAP granulu implantācijas bez plašām kaula resorbcijas zonām, kas liecina par minēto materiālu izteiktāku osteoinduktivitāti salīdzinājumā ar dažādiem trikalcija fosfāta cementiem. Kaulaudu paraugos tika noteikti antimikrobo proteīnu β-Defensīnu-2 (βDef-2), proinflamatoros citokīnus – interleikīnus (IL)-1, IL-6, IL-8, antiinflamatoro citokīnu IL-10, kaula pamatvielas proteīnu – osteopontīnu (OP) un osteokalcīnu (OC), kaula morfoģenētisko proteīnu (BMP-2/4) un šūnu funkcionālās aktivitātes rādītāju – osteoprotegerīnu (OPG) ekspresējošie osteocīti, kā arī apoptotiskie osteocīti, kuru daudzums 3, 4,5, 6 un 8 mēnešos bija variabls. Datu analīze uzrādīja statistiski ticamu BMP-2/4 ekspresiju trīs mēnešus pēc HAP un to saturošu materiālu implantācijas, kas liecina par ekspresijas selektivitāti atkarībā no biomateriāla veida. Apoptoze aktīvāk izpaužas 3 mēnešus pēc implantācijas, kad implantātu apvidū tika konstatēts arī statistiski ticami lielāks apoptotisko osteocītu un proinflammatorā citokīna IL-1 saturošo osteocītu skaits un prevalējoša selektivitāte ir raksturīga HAP biomateriālam.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Reaktogenitātes raksturojums attālinātos laika periodos pēc kaulaudu aizvietojošo biomateriālu implantācijas. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Vamze-Liepiņa, Jolanta; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs
    Patoloģiju un traumu izraisītu mutes dobuma funkcionālu un estētisku defektu novēršana ir joprojām aktuāla stomatoloģijas prakses daļa Latvijā un arī citās pasaules valstīs. Šīs problēmas risināšanā kā vieni no pamatlīdzekļiem tiek izmantoti dažāda veida implantāti, bet, lielākoties, tie ir kalcija fosfātu saturoši materiāli. Paralēli tam norit arī pētniecības darbs, galvenokārt, implantātu kvalitatīvo īpašību uzlabošanā. Neskatoties uz to, kaulaudus aizvietojošo biomateriālu izmantošanas iespēju pētniecība stomatoloģijā un ortopēdijā joprojām ir aktuāla pasaulē un arī Latvijā. Darba mērķis bija analizēt eksperimentālo dzīvnieku audu lokālo reakciju morfoloģiskos faktorus un to izmaiņas dažādā laikā pēc kaulaudu aizvietojošo biomateriālu implantācijas. Pētījumā tika iekļauti 19 dzīvnieki, kopumā iegūti 33 eksperimentālie paraugi no biomateriālu implantācijas zonas un 12 kontroles paraugi. Dzīvniekiem tika implantēti nekomerciālie – RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centrā izveidotie biomateriālu implantāti un komerciālais materiāls un pēc 3, 4,5, 6 un 8 mēnešiem tika veikta dzīvnieku eitanāzija un kaulaudu paraugu izņemšana. Audu paraugu morfoloģiskā rutīnā izmeklēšanā tika konstatēta jauna kaula veidošanās trīs mēnešus pēc nepārklātas hidroksiapatīta (HAP) tabletes, ar polikaprolaktonu (PCL) pārklātas hidroksiapatīta tabletes, polimetilmetakrilāta (PMMA) cementa un neapdedzinātu HAP granulu implantācijas bez plašām kaula resorbcijas zonām, kas liecina par minēto materiālu izteiktāku osteoinduktivitāti salīdzinājumā ar dažādiem trikalcija fosfāta cementiem. Kaulaudu paraugos tika noteikti antimikrobo proteīnu β-Defensīnu-2 (βDef-2), proinflamatoros citokīnus – interleikīnus (IL)-1, IL-6, IL-8, antiinflamatoro citokīnu IL-10, kaula pamatvielas proteīnu – osteopontīnu (OP) un osteokalcīnu (OC), kaula morfoģenētisko proteīnu (BMP-2/4) un šūnu funkcionālās aktivitātes rādītāju – osteoprotegerīnu (OPG) ekspresējošie osteocīti, kā arī apoptotiskie osteocīti, kuru daudzums 3, 4,5, 6 un 8 mēnešos bija variabls. Datu analīze uzrādīja statistiski ticamu BMP-2/4 ekspresiju trīs mēnešus pēc HAP un to saturošu materiālu implantācijas, kas liecina par ekspresijas selektivitāti atkarībā no biomateriāla veida. Apoptoze aktīvāk izpaužas 3 mēnešus pēc implantācijas, kad implantātu apvidū tika konstatēts arī statistiski ticami lielāks apoptotisko osteocītu un proinflammatorā citokīna IL-1 saturošo osteocītu skaits un prevalējoša selektivitāte ir raksturīga HAP biomateriālam.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Siekalu dziedzeru morfoloģija un funkcija reducētas un atjaunotas reģionārās asinsrites apstākļos (eksperimentāls pētījums). Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Stāmers, Kaspars; Pilmane, Māra; Skaģers, Andrejs