Browsing by Author "Sintija Vanaga"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Reliģijas loma Krievijas Federācijas ārpolitikā: Krimas aneksijas un Sīrijas pilsoņu kara gadījumu izpēte
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Sintija Vanaga; Elīna Vrobļevska; Eiropas studiju fakultāte; Faculty of European Studies
    Bakalaura darba tēma ir “Reliģijas loma Krievijas Federācijas ārpolitikā: Krimas aneksijas un Sīrijas pilsoņu kara gadījumu izpēte”. Krievijas Federācija (turpmāk Krievija) ir reliģiski daudzveidīga valsts, kur nereti tas var tikt izmantots kā skaidrojums, pamatojums vai attaisnojums valsts ārpolitiskai darbībai. Līdz ar to, atkarībā no valsts ārpolitiskās darbības, Krievija ir spējīga pielietot šai darbībai piemērotāko valsts reliģisko iezīmi, lai uzsvērtu uz abu pušu radniecīgo vērtību esamību, kas palīdzētu veicināt diplomātiskās attiecības vai palielināt valsts ietekmes zonu. Vienlaicīgi, tas nozīmē, ka valsts īstie nodomi var tikt sagrozīti. Līdz ar to ir svarīgi izpētīt kā reliģija tiek izmantota, lai skaidrotu Krievijas ārpolitiskās darbības, kas sniegs ieguldījumu turpmākai Krievijas ārpolitikas analīzei. Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka reliģija Krievijas Federācijas ārpolitikā kalpo kā rīcības pilnvaru sniedzošs faktors. Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi, darbā, izmantojot Krievijas prezidenta oficiālo vietni, tika analizēti V. Putina izteikumi. Analīzes pamatā tika izmantoti divi gadījumi: 2014.gada Krimas aneksija, kā arī Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā no 2015.gada. Krimas aneksijas gadījuma izpētē runas tika analizētas no 2014.gada 18.marta līdz 2021.gada 18.martam. Savukārt, otra gadījuma izpētes analīze no 2015.gada 29. septembra līdz 2019.gada 30.oktobrim. Pirmajā darba nodaļā tika aprakstīts kā konstruktīvisma perspektīvā runas akts konstruē realitāti, t.s. starptautisko sistēmu. Otrajā nodaļā tika sniegts ieskats par reliģijas lomu Krievijas politikā, apskatot to arī no vēsturiskās prizmas. Savukārt, trešajā nodaļā, aplūkojot konkrētos gadījumus, tika analizētas V. Putina runas, lai noskaidrotu kā reliģija tika izmantota Krievijas ārpolitikā. Darbā, pēc V. Putina analīzes, tika secināts, ka reliģija Krievijas ārpolitikā kalpo kā rīcības pilnvaru sniedzošs faktors. 2014.gada Krimas aneksijas gadījuma analīzē tika konstatēts, ka, vēloties attaisnot 2014.gada Krimas aneksiju, Krievija veido ideju, ka tā vēlas apvienot Krimas un Krievijas reliģijas pārstāvjus, pamatojoties uz ukraiņu un krievu reliģisko vienotību un nedalāmību. Savukārt, gadījuma analīzē par Krievijas iesaisti Sīrijas pilsoņu karā no 2015.gada, pozicionējot sevi kā multikulturālu valsti, Krievija Sīrijā saskatīja pret reliģiju vērstus draudus, ko radīja teroristu uzbrukumi dažādu reliģisko pārstāvju un to tempļu virzienā. Šis arguments tiek izmantots, lai pamatotu Krievijas iesaistes nepieciešamību Sīrijas pilsoņu karā no 2015.gada. Rezultātā Krievija projicē sevi kā pasaules reliģiju sargātāju, ko tā izmanto, lai piešķirtu sev pilnvaras iesaistīties citu valstu politiskajās norisēs.