Browsing by Author "Sidhoma, Elga"

Now showing 1 - 15 of 15
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ādas slimību lokālā terapija: lietošanas vadlīnijas
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Mikažāns, Ingmārs; Hartmane, Ilona; Sidhoma, Elga; Rīgas Stradiņa universitāte
    Vadlīnijas ietver jaunākos ieteikumus ādas slimību lokālai terapijai, pacienta rehabilitācijai un iespējami labākā rezultāta sasniegšanai. Lai veicinātu studējošo iesaisti mācību procesā daudz augstākā profesionālā līmenī, vadlīnijās skaidroti dermatoloģijā (kā medicīnas apakšnozarē) ādas slimību lokālajā terapijā pielietotie termini un jēdzieni, kas mēdz būt ietilpīgi un plaši interpretējami.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Changes in Bone Structure Following Implantation of Biphasic and Triphasic Strontium Enriched Biomaterials in Animals with Experimental Osteoporosis. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2020) Zariņš, Jānis; Pilmane, Māra; Sidhoma, Elga
    Bone regeneration is provided by complicated interaction between osteocytes, osteoblasts and osteoclasts, which is regulated by different morphogens, remodeling and transcription factors, inflammatory and anti-inflammatory cytokines. When bone physiological metabolisms is disrupted by a musculoskeletal disease such as osteoporosis or sever skeletal trauma, surgical treatment of the bone pathologies can lead to increased rate of the bone fracture, nonunion and metal implant dislocation. To overcome those complications, implants are enriched with different metal ions by creating physiologically active biomaterials to improve bone regeneration. One of them is strontium (Sr), which chemical properties are similar to calcium ions found in bone tissue. Incorporation of Sr during bone remodeling, has led to its local application in variety of biomaterials used in tissue engineering. Sr simultaneously can increase new bone formation and decrease osteoclast activity during bone resorption. However, to better understand Sr induced changes during bone remodeling, it is important to analyze interaction of biologically active factors within different bone condition. The aim of the study was to determine and describe bone remodeling, mineralization, growth, immunological and osteoclastogenesis related factors in healthy and osteoporotic rabbits bone after implantation of biphasic and triphasic Sr enriched biomaterials. Forty-six female rabbits were included in the study, where 10 of them composed a control group, but osteoporosis was induced in 36 by ovarectomy and glucocorticosteroids. Osteoporosis affected rabbits were further divided into groups, and bone defect in femur bone of right leg were filled with hydroxyapatite (HA) 30% and tricalcium phosphate (TCP) 70%, 5% Sr enriched HA_30/TCP_70, HA_70/TCP_30, Sr-HA_70/TCP_30 granules or left empty in sham group. Tissue samples were obtained 12 weeks after implantation, where bone samples were taken either form left non-operated leg. Histomorphometry was used to analyze peculiarities of bone area between healthy and osteoporotic rabbits. Immunohistochemistry was used to evaluate osteoprotegerin (OPG), nuclear factor kappa beta-105 (NFkB-105), osteocalcin (OC), bone morphogenetic protein-2/4 (BMP-2/4), collagen-1-alpha (Col-1α), matrix metalloproteinase-2 (MMP-2), tissue inhibitor of matrix metalloproteinase-2 (TIMP-2), interleukin-1 (Il-1) and interleukin-10 (Il-10) containing structures between healthy and osteoporotic rabbits. Bone structure of control group was formed by compact bone and osteon channels filled with blood vessels and cancellous bone with distinct bone trabeculae, osteocytes and red bone marrow filled with adipose tissue. Unlike, osteoporotic bone structure showed notably thinner compact bone, less osteon channels, where high amount of connective tissue was found. Also bone trabeculae were notably thinner and less frequent. And red bone marrow consisted more adipose tissue. Such bone structural changes were found between all osteoporotic animals. Trabecular bone area in healthy rabbits was 0.393 mm^2, while in osteoporotic rabbits it varied from 0.206 mm^2 to 0.242 mm^2, which was significantly less. Osteoporotic operated rabbit bone samples, regardless of used biomaterials, showed increased expression of Col-1α, BMP-2/4, TIMP-2 and Il-1 compared to healthy animals. Only Sr-HA_70/TCP_30 bone samples were able to increase expression of OC and NFkB-105, and HA_70/TCP_30 bone samples higher expression of Il-10, while number of OPG and MMP-2 positive bone cells were almost equal. Similarly, sham bone samples showed higher expression of Col-1α, TIMP-2 and Il-1 compared to healthy rabbits. Nevertheless, operated sham bone samples increased only expression of Col-1α compared to non-operated leg. Whereas Sr-HA_70/TCP_30 and HA_70/TCP_30 biomaterials induced higher expression of Col-1α, NFkB-105, OC, OPG, BMP-2/4, MMP-2, TIMP-2, Il-1, Il-10 compared to non-operated leg. Moreover, Sr enriched biomaterials compared to other study groups showed higher expression of osteogenesis, cellular activity, mineralization and remodeling related factors, while increasing osteoclastogenesis inhibitor factor OPG in osteoporotic bone condition. Distribution of Il-1 and Il-10 among osteoporotic bone samples was equal. Osteoporotic bone structure is characterized by miscellaneous expression of analyzed factors. Despite decreased bone remodeling capacity under osteoporotic conditions, our results reveals that tissue trauma and implanted biomaterials improve bone regenerative properties compared to healthy bone. Biomaterials induce stimulation of bone matrix remodeling, immunomodulatory response, osteoblastogenesis, mineralization and bone cell activity, while suppress osteoclastogenesis. Sr enriched biomaterials do not increase inflammatory adverse reaction and maintain similar level to trauma induced pro- and anti-inflammatory response. Sr-HA_70/TCP_30 biomaterials induce most noticeable osteoporotic bone tissue response.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Characterization of cytokines and proliferation marker Ki67 in cleft affected lip tissue
    (2019-09) Pilmane, Mara; Sidhoma, Elga; Akota, Ilze; Kazoka, Dzintra; Institute of Anatomy and Anthropology; Rīga Stradiņš University
    Background and objectives: Cleft lip palate takes the second place among all anomalies. The complex appearance of cytokines and proliferation markers has still not been clarified despite their possible crucial role in cleft tissue. Therefore, the aim of work was the detection of appearance of pro- and anti-inflammatory cytokines and proliferation marker Ki67, and their inter-correlations in cleft affected lip (CAL). Materials and Methods: The lip material was obtained from 16 children aged before primary dentition during plastic surgery. Control was obtained from 7 non-CAL oral tissue. Tissues were stained for IL-1, IL-4, IL-6, IL-8, IL-10 and Ki67 immunohistochemically. Nonparametric statistic, Mann-Whitney and Spearman’s coefficient were used. Results: All cytokines positive cells were observed more into the epithelium. Statistically significant difference was seen between epithelial IL-1, IL-10, IL-8 and Ki67 positive cells and IL-10-, IL-4-containing connective tissue cells in comparison to the control. Strong positive correlation was detected in CAL epithelium between IL-10 and IL-8, IL-10 and IL-4, IL-10 and IL-1, IL-1 and IL-8, IL-1 and IL-4, IL-4 and IL-8, IL-8 and Ki67, IL-10 and Ki67, but moderate-in connective tissue between IL-1 and IL-10, IL-1 and IL-4. Conclusion: The CAL epithelium is the main source for the interleukins. Rich similar expression of IL-1 and IL-10 suggests the balance between pro-and anti-inflammatory tissue response on basis of dysregulated tissue homeostasis (increase of IL-8). The correlations between the different ILs -1, -4, -8, -10 in CAL epithelium seem to indicate the self-protection compensatory mechanism for intensification of local inflammatory-immune response without involvement of IL-6. The correlations between Ki67 and cytokines indicate the involvement of IL-8 and IL-10 in stimulation of cellular proliferation. IL-4 and IL-10 expression from CAL connective tissue simultaneously to IL-1, IL-4 and IL-10 inter-correlations there suggests the intensification of local immune response regulated probably by main pro-inflammatory cytokine-IL-1.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Dermoscopic Findings in Cases of Cutaneous Metastases
    (2022-02-08) Raika, Alise Emma; Sidhoma, Elga; Hasnere, Sigita; Department of Dermatology and Venereology
    Background: Cutaneous metastases are cancerous cells in the dermis and hypodermis and can develop from every type of malignancy. The involvement of the skin in the metastatic process is considered to be quite rare and carries a poor prognosis, but it is of great importance in the management, treatment and self-esteem of the patient. Objective: The objective of this paper is to collect research data on clinical signs of cutaneous metastases and the use of dermoscopy in their diagnostic process. Results: Cutaneous metastases present with different clinical variants and dermoscopic findings, the most common being non-painful skin-colored nodules with various vascular structures seen in dermoscopy. There are not many reports on the dermoscopic findings of cutaneous metastases. Conclusion: Cutaneous metastases remain a rare diagnosis but are of great clinical importance. As the use of dermoscopy rises yearly, a better understanding of the dermoscopic features in cutaneous metastases should be obtained and reported.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Distribution of Matrix Metalloproteinase-2, Tissue Inhibitor of Metalloproteinase-2 and Tissue Inhibitor of Metalloproteinase-4 in Psoriatic Skin
    (2015) Sidhoma, Elga; Pilmane, Māra; Ķīsis, Jānis; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Dermatology and Venereology
    Aims: To evaluate the appearance and distribution of matrix metalloproteinase-2 (MMP-2), tissue inhibitor of metalloproteinase-2 (TIMP-2) and tissue inhibitor of metalloproteinase-4 (TIMP-4) in lesional skin biopsies of psoriasis patients. Study Design: Observational study. Place and Duration of Study: Institute of Anatomy and Anthropology and Department of Infectology and Dermatology, Rīga Stradiņš University, between September 2013 and June 2014. Methodology: We included 40 patients (31 men, 9 women; age range 18-70 years) with Psoriasis vulgaris, with present characteristic psoriatic eruptions in typical localization sites and no treatment received. Skin samples were obtained using routine punch biopsy method. 10 clinically healthy skin samples obtained during nevus excision procedure were used as control material. Altissue specimens were stained with hematoxylin and eosin and by immunohistochemistry for MMP2, TIMP-2 and TIMP-4. The intensity of staining was graded semiquantitatively. Spearman’s rank correlation coefficient was calculated. Results: In psoriasis patients numerous MMP-2-containing keratinocytes were found in epidermis, MMP-2 positive dermal fibroblasts and inflammatory cells varied from few to abundant. Few epidermal cells and moderate to numerous dermal cells contained TIMP-2. Moderate to numerous epidermal and dermal cells contained TIMP-4. Statistically significant strong positive correlation was found between MMP-2 in epidermis and dermis (Spearman’s rank correlation coefficient =.878, P = .000). Statistically significant moderate positive correlation was found between TIMP-2 and TIMP-4 in dermis (Spearman’s rank correlation coefficient = .639, P = .000) and between TIMP-2 in epidermis and dermis (Spearman’s rank correlation coefficient = .564, P = .000). Conclusion: TIMP-4 seems to be most important inhibitor of psoriatic skin degeneration, richly raised by MMP-2. Its moderate correlation with TIMP-2 proves involvement of other tissue inhibitors in the degeneration inhibition and gives evidence about possible patterning between the tissue inhibitors of metalloproteinases.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Does Local Application of Strontium Increase Osteogenesis and Biomaterial Osteointegration in Osteoporotic and Other Bone Tissue Conditions : Review of Literature
    (2017-08-22) Zariņš, Jānis; Pilmane, Māra; Sidhoma, Elga; Šalma, Ilze; Rīga Stradiņš University; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Oral and Maxillofacial Surgery and Oral Medicine
    Osteoporosis and other pathological bone conditions can impair bone regeneration properties, consuming in increased morbidity and decreased quality of life. Changes of bone healing can result in poor osteointegration and surgical failures if implants are used. To overcome and facilitate bone regeneration, more attempts are made to develop an ideal synthetic scaffold with better biocompatibility, osteoconductivity, bioactivity, osteoinductivity and interconnected porosity. It is considered that strontium, being similar to calcium, can be incorporated into the mineral phase of the bone remodeling. This quality had led strontium to be used as an osteoporotic medication to improve quality of bone and to reduce the risk of bone fractures. Also local application of strontium has been widely used within different biomaterials in tissue engineering researches. In this review authors wanted to provide an overview about strontium, its mechanisms of action in bone tissue and initiated changes of bone remodeling within biomaterials.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Expression of nestin, transcription factor SOX3 and homeobox protein DLX-4 in the facial tissue of children with cleft lip and palate
    (2018) Sidhoma, Elga; Pilmane, Māra; Institute of Anatomy and Anthropology
    The failure of fusion of nasal and maxillary processes results in cleft lip and palate (CLP), which is one of the most common birth defects. The morphopathogenesis of this pathology is multifactorial and still largely unclear. The aim of this study was to evaluate the presence of nestin, transcriptor factor SOX3 (Sox3) and homeobox protein DLX-4 (Dlx-4) in complete unilateral (CU) and complete bilateral (CB) CLP affected facial tissue. Oral mucosa tissue samples were obtained from 17 CUCLP and 13 CBCLP patients during surgical cleft correction and 6 unaffected control subjects. Obtained tissue sections were stained with hematoxylin and eosin and by immunohistochemistry for nestin, Sox3 and Dlx-4. The intensity of staining was graded semiquantitatively. Nestin-positive structures were detected in all CUCLP and CBCLP patients’ tissue samples, varying from moderate number of nestin-positive structures to numerous. Sox3 immunoreactivity was more prominent in epithelial cells in both patient groups with frequently patchy distribution. Mainly moderate number of Dlx-4-positive cells was observed in most of tissue samples. Statistically significant moderate positive correlation was found between nestin and Sox3 factors in CUCLP patient group (Spearman’s rank correlation coefficient =.517, P =.034). Increase of nestin-positive structures suggests its role in the regulation of the remodeling of tissue in both CUCLP and CBCLP affected tissue. Dominance of Sox3 positivity in cleft affected epithelium indicates its possible role in (compensatory) formation of defective oral epithelium of CUCLP and CBCLP patients. The reduced expression of Dlx-4 implicates its limited regulatory role on the craniofacial development in CUCLP and CBCLP affected tissue.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Face Masks Induced Contact Dermatitis Amongst Medical Personnel at the Clinic of Emergency Medicine and Patient Admission ’’Gaiļezers’’ in Riga, Latvia during the COVID-19 Pandemic
    (2021-09-12) Pleša, Demija; Sidhoma, Elga; Department of Dermatology and Venereology
    Personal protective equipment including face masks, is essential for the safety of health care workers. At the beginning of the COVID-19 pandemic and with the declaration of state quarantine, the medical staff of the Clinic of Emergency Medicine and Patient Admission “Gaiļezers’’ in Latvia were required to use personal protective equipment, including the use of a respirator. Objectives: The aim of the study is to find out whether the use of respirators affects the condition of the facial skin and causes contact dermatitis to medical staff. Materials and Methods: An anonymous questionnaire was used, which included 20 questions, and 53 medical professionals of the Clinic of Emergency Medicine and Patient Admission “Gaiļezers” (women (n=37), men (n=16) ) were surveyed. In the prospective part of the research - during the month of January 2021 (5.01.-31.01.2021.) one research participant filled out the questionnaire with four questions after each 24-hour shift in the hospital. Results: In the study of 53 participants, in 72% of the cases respirators caused changes in facial skin condition. The most common region that was affected was the perioral area. The most common changes caused by respirator use were redness of the skin - 66.2% and itch of the face and neck skin - 56%. 76.9% of the surveyed medical staff observed itch and 33.3% of the participants assessed the itch as moderately intense. 50% of the respondents reported that changes were observed using an FFP3 respirator. Conclusion: The use of a respirator can cause contact dermatitis to medical professionals after long-term use, which manifests as itchy skin of face and neck, redness of the skin and xerosis in most cases.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kaulu struktūras pārmaiņas pēc divfāzisku vai trīsfāzisku stronciju saturošu biomateriālu implantācijas dzīvniekiem ar eksperimentālu osteoporozi. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Zariņš, Jānis; Pilmane, Māra; Sidhoma, Elga
    Kaulaudu reģenerāciju nodrošina osteocītu, osteoblastu un osteoklastu savstarpēja mijiedarbība, kas tiek regulēta, izdalot dažādus augšanas, remodelācijas un transkripcijas faktorus, iekaisuma un pretiekaisuma citokīnus. Muskuloskeletālo slimību, tostarp osteoporozes, vai smagu traumu gadījumā tiek izjaukts fizioloģiskais kaula metabolisms, un ķirurģiska kaula patoloģiju ārstēšana var radīt palielinātu lūzumu nesaaugšanas un metāla konstrukciju migrācijas risku. Lai novērstu šīs komplikācijas, implanti tiek bagātināti ar dažādu metālu joniem, tādējādi veidojot fizioloģiski aktīvu biomateriālu, kurš uzlabo kaula reģenerācijas īpašības. Viens no tādiem ir stroncijs (Sr), kura ķīmiskās īpašības ir līdzīgas kaulos sastopamajam kalcijam (Ca). Tādējādi ir iespējama Sr jonu apmaiņa kaula remodelācijas laikā, un tas rosina Sr jonu pievienošanu, veidojot jaunus biomateriālus. Sr vienlaicīgi spēj stimulēt jaunas kaulvielas veidošanos un kavēt osteoklastu aktivitāti kaula noārdīšanās procesā. Lai izprastu Sr radītās izmaiņas reģenerācijas procesā, nepieciešams izvērtēt kaulvielas homeostāzei nozīmīgu faktoru funkcionalitāti dažādos kaula stāvokļos. Pētījuma mērķis bija noteikt un salīdzināt kaulu remodelācijas, mineralizācijas, augšanas faktoru, imunitātes un osteoklastoģenēzes marķierus veselu un osteoporotisku trušu kaulā pēc divfāzisku vai trīsfāzisku stronciju saturošu biomateriālu implantācijas. Pētījumā tika iekļautas 46 trušu mātītes, no kurām 10 veidoja veselo jeb kontroles trušu grupu, bet 36 tika ierosināta osteoporoze ar ovarektomijas un glikokortikosteroīdu palīdzību. Osteoporozes skartiem trušiem labās kājas augšstilba kaulā tika izveidots kaula defekts, kurš tika aizpildīts ar hidroksilapatīta (HA) 30% un trikalcija fosfāta (TCP) 70%, 5% Sr bagātinātām HA_30/TC_P70, HA_70/TCP_30, Sr-HA_70/TCP_30 granulām vai atstāts neaizpildīts, veidojot tukšas kontroles grupu jeb tā saucamo sham operāciju. Audu paraugi tika iegūti 12 nedēļas pēc implantācijas, un tika analizēti arī audu paraugi no neoperētās kājas. Morfoloģiski tika izpētītas veselu un osteoporotisku kaulaudu apjoma īpatnības. Ar imūnhistoķīmijas metodi tika novērtēts osteoprotegerīna (OPG), nukleārā faktora kappa beta-105 (NFkB-105), osteokalcīna (OC), kaula morfoģenētiskā proteīna-2/4 (BMP-2/4), matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloproteāzes-2 audu inhibitora (TIMP-2), kolagēna-1-alfa (Col-1α), interleikīna-1 (Il-1) un interleikīna-10 (Il-10) imūnreaktīvo struktūru relatīvais daudzums. Kontroles grupas trušu kaula uzbūvi veidoja kompaktā kaulviela ar osteonu kanāliem, kuros atradās asinsvadi, un porainā kaulviela ar izteiktām kaula trabekulām, osteocītiem un sarkanajām kaula smadzenēm ar taukšūnām. Savukārt osteoporotisku trušu kaulaudos kompaktās kaulvielas slānis bija plānāks un ar retākiem osteoniem, kuru kanālos novērojām izteiktāku saistaudu proliferāciju. Arī trabekulas bija ievērojami plānākas un retākas. Sarkanās kaula smadzenes saturēja ievērojami vairāk taukšūnu. Šādas audu pārmaiņas tika novērotas visu osteoporotisko dzīvnieku audu paraugos. Kaula trabekulārais laukums veseliem trušiem vidēji bija 0,39 mm^2, savukārt osteoporotiskiem trušiem tas variēja no 0,21 mm^2 līdz 0,24 mm^2, kas bija statistiski ticami mazāk. Osteoporotisku operētu trušu kaulaudos neatkarīgi no biomateriāla veida tika konstatēta palielināta Col-1α, BMP-2/4, TIMP-2 un Il-1 atradne, salīdzinot ar veseliem trušiem. Vienīgi Sr-HA_70/TCP_30 spēj ierosināt lielāku OC un NFkB-105 ekspresiju, bet HA_70/TCP_30 lielāku Il-10 ekspresiju, kamēr OPG un MMP-2 daudzums ir praktiski vienāds. Līdzīgi sham operācija spēj ierosināt lielāku Col-1α, TIMP-2 un Il-1 ekspresiju, salīdzinot ar veseliem trušiem. Analizējot osteoporotisko trušu operētās un neoperētās kājas audu paraugus, ieguvām unikālas norādes, ka sham operācijas radītā trauma spēj palielināt tikai Col-1α. Savukārt Sr-HA_70/TCP_30 un HA_70/TCP_30 biomateriāli ierosināja palielinātu Col-1α, NFkB-105, OC, OPG, BMP-2/4, MMP-2, TIMP-2, Il-1, Il-10 pozitīvo šūnu daudzumu. Analizējot audu paraugus operēto osteoporotisko trušu grupās, tika konstatēts, ka Sr klātbūtne ievērojami uzlabo osteoģenēzes, šūnu aktivitātes, kaulaudu mineralizācijas un remodelācijas rādītājus, bet nomāc osteoklastoģenēzi osteoporozes gadījumā. Savukārt Il-1 un Il-10 atradne osteoporotisko trušu audos pēc biomateriālu implantācijas vai sham operācijas bija līdzīga. Osteoporotisku trušu kaulaudus raksturo samazināts kaula trabekulārais laukums un analizēto faktoru atšķirības, salīdzinot ar kontroles trušu audiem. Lai arī osteoporozes gadījumā ir samazinātas kaula remodelācijas spējas, mūsu rezultāti pierāda, ka gan audu traumai, gan biomateriāliem ir noteicošā loma kaula reģenerācijas rādītāju uzlabošanā salīdzinājumā pat ar veselu audu remodelācijas līmeni. Biomateriāli stimulē ekstracelulārās matrices remodelāciju, imūnmodulējošo darbību, osteoblastoģenēzes un mineralizācijas procesus ar šūnu aktivitātes palielināšanos, bet kavē osteoklastoģenēzi. Sr saturoši biomateriāli nepalielina iekaisuma procesus audos, bet tieši pretēji, saglabā stabilu imūnmodulējošo šūnu aktivitāti, līdzīgi kā audi traumas gadījumā. Sr-HA_70/TCP_30 implantētie biomateriāli ierosina visspilgtāko osteoporotisku trušu kaulaudu reģenerācijas potenciālu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kaulu struktūras pārmaiņas pēc divfāzisku vai trīsfāzisku stronciju saturošu biomateriālu implantācijas dzīvniekiem ar eksperimentālu osteoporozi. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Zariņš, Jānis; Pilmane, Māra; Sidhoma, Elga
    Kaulaudu reģenerāciju nodrošina osteocītu, osteoblastu un osteoklastu savstarpēja mijiedarbība, kas tiek regulēta, izdalot dažādus augšanas, remodelācijas un transkripcijas faktorus, iekaisuma un pretiekaisuma citokīnus. Muskuloskeletālo slimību, tostarp osteoporozes, vai smagu traumu gadījumā tiek izjaukts fizioloģiskais kaula metabolisms, un ķirurģiska kaula patoloģiju ārstēšana var radīt palielinātu lūzumu nesaaugšanas un metāla konstrukciju migrācijas risku. Lai novērstu šīs komplikācijas, implanti tiek bagātināti ar dažādu metālu joniem, tādējādi veidojot fizioloģiski aktīvu biomateriālu, kurš uzlabo kaula reģenerācijas īpašības. Viens no tādiem ir stroncijs (Sr), kura ķīmiskās īpašības ir līdzīgas kaulos sastopamajam kalcijam (Ca). Tādējādi ir iespējama Sr jonu apmaiņa kaula remodelācijas laikā, un tas rosina Sr jonu pievienošanu, veidojot jaunus biomateriālus. Sr vienlaicīgi spēj stimulēt jaunas kaulvielas veidošanos un kavēt osteoklastu aktivitāti kaula noārdīšanās procesā. Lai izprastu Sr radītās izmaiņas reģenerācijas procesā, nepieciešams izvērtēt kaulvielas homeostāzei nozīmīgu faktoru funkcionalitāti dažādos kaula stāvokļos. Pētījuma mērķis bija noteikt un salīdzināt kaulu remodelācijas, mineralizācijas, augšanas faktoru, imunitātes un osteoklastoģenēzes marķierus veselu un osteoporotisku trušu kaulā pēc divfāzisku vai trīsfāzisku stronciju saturošu biomateriālu implantācijas. Pētījumā tika iekļautas 46 trušu mātītes, no kurām 10 veidoja veselo jeb kontroles trušu grupu, bet 36 tika ierosināta osteoporoze ar ovarektomijas un glikokortikosteroīdu palīdzību. Osteoporozes skartiem trušiem labās kājas augšstilba kaulā tika izveidots kaula defekts, kurš tika aizpildīts ar hidroksilapatīta (HA) 30% un trikalcija fosfāta (TCP) 70%, 5% Sr bagātinātām HA_30/TC_P70, HA_70/TCP_30, Sr-HA_70/TCP_30 granulām vai atstāts neaizpildīts, veidojot tukšas kontroles grupu jeb tā saucamo sham operāciju. Audu paraugi tika iegūti 12 nedēļas pēc implantācijas, un tika analizēti arī audu paraugi no neoperētās kājas. Morfoloģiski tika izpētītas veselu un osteoporotisku kaulaudu apjoma īpatnības. Ar imūnhistoķīmijas metodi tika novērtēts osteoprotegerīna (OPG), nukleārā faktora kappa beta-105 (NFkB-105), osteokalcīna (OC), kaula morfoģenētiskā proteīna-2/4 (BMP-2/4), matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloproteāzes-2 audu inhibitora (TIMP-2), kolagēna-1-alfa (Col-1α), interleikīna-1 (Il-1) un interleikīna-10 (Il-10) imūnreaktīvo struktūru relatīvais daudzums. Kontroles grupas trušu kaula uzbūvi veidoja kompaktā kaulviela ar osteonu kanāliem, kuros atradās asinsvadi, un porainā kaulviela ar izteiktām kaula trabekulām, osteocītiem un sarkanajām kaula smadzenēm ar taukšūnām. Savukārt osteoporotisku trušu kaulaudos kompaktās kaulvielas slānis bija plānāks un ar retākiem osteoniem, kuru kanālos novērojām izteiktāku saistaudu proliferāciju. Arī trabekulas bija ievērojami plānākas un retākas. Sarkanās kaula smadzenes saturēja ievērojami vairāk taukšūnu. Šādas audu pārmaiņas tika novērotas visu osteoporotisko dzīvnieku audu paraugos. Kaula trabekulārais laukums veseliem trušiem vidēji bija 0,39 mm^2, savukārt osteoporotiskiem trušiem tas variēja no 0,21 mm^2 līdz 0,24 mm^2, kas bija statistiski ticami mazāk. Osteoporotisku operētu trušu kaulaudos neatkarīgi no biomateriāla veida tika konstatēta palielināta Col-1α, BMP-2/4, TIMP-2 un Il-1 atradne, salīdzinot ar veseliem trušiem. Vienīgi Sr-HA_70/TCP_30 spēj ierosināt lielāku OC un NFkB-105 ekspresiju, bet HA_70/TCP_30 lielāku Il-10 ekspresiju, kamēr OPG un MMP-2 daudzums ir praktiski vienāds. Līdzīgi sham operācija spēj ierosināt lielāku Col-1α, TIMP-2 un Il-1 ekspresiju, salīdzinot ar veseliem trušiem. Analizējot osteoporotisko trušu operētās un neoperētās kājas audu paraugus, ieguvām unikālas norādes, ka sham operācijas radītā trauma spēj palielināt tikai Col-1α. Savukārt Sr-HA_70/TCP_30 un HA_70/TCP_30 biomateriāli ierosināja palielinātu Col-1α, NFkB-105, OC, OPG, BMP-2/4, MMP-2, TIMP-2, Il-1, Il-10 pozitīvo šūnu daudzumu. Analizējot audu paraugus operēto osteoporotisko trušu grupās, tika konstatēts, ka Sr klātbūtne ievērojami uzlabo osteoģenēzes, šūnu aktivitātes, kaulaudu mineralizācijas un remodelācijas rādītājus, bet nomāc osteoklastoģenēzi osteoporozes gadījumā. Savukārt Il-1 un Il-10 atradne osteoporotisko trušu audos pēc biomateriālu implantācijas vai sham operācijas bija līdzīga. Osteoporotisku trušu kaulaudus raksturo samazināts kaula trabekulārais laukums un analizēto faktoru atšķirības, salīdzinot ar kontroles trušu audiem. Lai arī osteoporozes gadījumā ir samazinātas kaula remodelācijas spējas, mūsu rezultāti pierāda, ka gan audu traumai, gan biomateriāliem ir noteicošā loma kaula reģenerācijas rādītāju uzlabošanā salīdzinājumā pat ar veselu audu remodelācijas līmeni. Biomateriāli stimulē ekstracelulārās matrices remodelāciju, imūnmodulējošo darbību, osteoblastoģenēzes un mineralizācijas procesus ar šūnu aktivitātes palielināšanos, bet kavē osteoklastoģenēzi. Sr saturoši biomateriāli nepalielina iekaisuma procesus audos, bet tieši pretēji, saglabā stabilu imūnmodulējošo šūnu aktivitāti, līdzīgi kā audi traumas gadījumā. Sr-HA_70/TCP_30 implantētie biomateriāli ierosina visspilgtāko osteoporotisku trušu kaulaudu reģenerācijas potenciālu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Molecular events in the Wharton’s jelly and blood vessels of human umbilical cord
    (2017-09-18) Sidhoma, Elga; Pilmane, Māra; Kreicberga, Ilze; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Obstetrics and Gynaecology
    The umbilical cord is seen as the main junction between the developing embryo or fetus and placenta. We studied the antimicrobial response, the presence of undifferentiated cells and TGF-α, as well as tissue degeneration and compensatory remodelling processes in the cells of human umbilical cord. Seven umbilical cord tissue samples obtained during premature and full term births were stained with hematoxylin and eosin and by immunohistochemistry for human beta defensin 2 (hBD-2), hematopoietic progenitor cell antigen CD34, matrix metalloproteinase 2 (MMP-2), the tissue inhibitor of matrix metalloproteinase 2 (TIMP-2), nestin and transforming growth factor alpha (TGF-α). The intensity of staining was graded semiquantitatively. Antimicrobial response was more prominent in the Wharton’s jelly – we found numerous hBD-2-containing cells, while hBD-2 positive cells in the walls of arteries and vein varied from moderate to abundance. Numerous cells in the Wharton’s jelly contained CD34, while in the walls of blood vessels few to moderate stained positive for CD34. MMP-2, TIMP-2 and nestin positive cells were found in all the tissue samples and varied from numerous in the walls of blood vessels to abundance in the Wharton’s jelly and the inflammation region. The abundance of TGF-α-containing cells was found in Wharton’s jelly and moderate to numerous cells of blood vessels contained TGF-α. Conclusions: The human umbilical cord possesses antimicrobial activity and shows the presence of undifferentiated cells. The striking distribution and the expression of MMP-2, TIMP-2 and nestin suggest their role in the very effective and extensive tissue degeneration and compensatory remodelling processes. TGF-α seems to be an important growth factor for extra-embryonic tissue development.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Morphological Characterization of Local Defence System in the Skin of Psoriasis Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2015) Sidhoma, Elga; Pilmane, Māra; Ķīsis, Jānis
    Psoriasis is a chronic inflammatory skin disease that affects 1–3% of the European population. Psoriasis is characterized by substantial biochemical, immunological, genetic and vascular changes. Significant alternations affect the epidermal growth and differentiation processes. At the same time, psoriasis is associated with higher metabolic syndrome and diabetes development possibilities, as well as increased cardiovascular risk. In skin of psoriasis patients increased amount of microorganisms has been observed, but these patients rarely develop secondary bacterial skin infections, which is linked to the presence of the natural antimicrobial peptides. The aim of this research was a morphological study of local skin defense system in psoriasis patients with various progress of the disease in ontogenetic aspect. The study included 40 patients with Psoriasis vulgaris with untreated skin inflammation and 10 control patients without any history of inflammatory skin diseases and existing visual changes on the skin. Skin tissue samples were obtained from all patients. Immunoreactive cells and the relative quantity of nerve fibers containing human beta defensin-2 (hBD-2), protein gene product 9.5 (PGP 9.5), calcitonin gene-related peptide (CGRP), substance P, tumor necrosis factor alpha (TNF-α), interleukin-1 alpha (IL-1α), interleukin-6 (IL-6), interleukin-8 (IL-8), matrix metalloproteinase-2 (MMP-2), tissue inhibitor of metalloproteinase-2 (TIMP-2) and tissue inhibitor of metalloproteinase-4 (TIMP-4) were examined and analyzed by the immunohistochemistry method. The presence of apoptosis and distribution of apoptotic cells was determined by the TUNEL method. Statistically significant difference between patients with psoriasis and control patients we found for hBD-2, PGP 9.5, substance P factors and apoptotic cells in epidermis and dermis, and for CGRP, TIMP-2 and TIMP-4 factors in epidermis. In the skin of psoriasis patients with different disease duration and progress activation of skin antimicrobial peptides, specific neuropeptides-containing innervation (sensory), inflammatory cytokines, degeneration enzymes and programmed cell death is essential, suggesting their involvement in the morphopathogenesis of psoriasis. At the same time findings of these factors statistically significantly do not correlate with patient age, sex, disease duration and season, excluding these parameters from involvement in the pathogenesis of the disease. In the prognostic diagnostic algorithm of psoriasis patient the detection of such molecular markers as hBD-2, CGRP, IL-6, IL-8, MMP-2 and TIMP-4 should be included.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Psoriāzes slimnieku ādas lokālās aizsardzības sistēmas morfoloģisks raksturojums. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Sidhoma, Elga; Pilmane, Māra; Ķīsis, Jānis
    Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar 1–3% Eiropas iedzīvotāju. Psoriāzei ir raksturīgas būtiskas bioķīmiskas, imunoloģiskas, ģenētiskas un vaskulāras izmaiņas. Ievērojamas pārmaiņas skar epidermālās augšanas un diferencēšanās procesus. Vienlaikus psoriāze tiek saistīta ar lielāku metabolā sindroma un cukura diabēta attīstības iespēju, kā arī paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Psoriāzes pacientu ādā ir novērots palielināts mikroorganismu daudzums, taču šie pacienti ar sekundārām bakteriālām ādas infekcijām slimo reti, kas ir saistāms ar dabīgo antimikrobo peptīdu klātbūtni. Pētījuma mērķis bija dažādas norises psoriāzes pacientu lokālās ādas aizsardzības sistēmas morfoloģiskā izpēte ontoģenētiskā aspektā. Pētījumā tika iekļauti 40 Psoriasis vulgaris pacienti ar neārstētu ādas iekaisumu un 10 kontroles pacienti bez iekaisīgām ādas slimībām anamnēzē un esošām vizuālām izmaiņām uz ādas. No visiem pacientiem tika iegūti ādas audu paraugi. Ar imūnhistoķīmijas metodi tika izpētīts un analizēts cilvēka beta defensīna-2 (hBD-2), proteīna gēna produkta 9,5 (PGP 9.5), kalcitonīngēna radniecīgā peptīda (CGRP), P vielas, tumora nekrozes faktora alfa (TNF-α), interleikīna-1 alfa (IL-1α), interleikīna-6 (IL-6), interleikīna-8 (IL-8), matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloprotei-nāzes-2 audu inhibitora (TIMP-2) un matrices metaloproteināzes-4 audu inhibitora (TIMP-4) imūnreaktīvo šūnu un nervšķiedru relatīvais daudzums. Ar TUNEL metodi tika noteikta apoptozes klātbūtne un apoptotisko šūnu sadalījums. Statistiski nozīmīgu atšķirību starp psoriāzes pacientu un kontroles pacientu grupām konstatējām hBD-2, PGP 9.5, P vielas faktoriem un apoptotisko šūnu daudzumam epidermā un dermā, kā arī CGRP, TIMP-2 un TIMP-4 faktoriem epidermā. Dažāda slimības ilguma un norises psoriāzes pacientu ādā būtiska ir ādas antimikrobo peptīdu, speficiskas neiropeptīdus saturošās inervācijas (sensorās), iekaisuma citokīnu, deģeneratīvo enzīmu un programmētas šūnu nāves aktivācija, kas norāda uz to iesaisti psoriāzes morfopatoģenēzē. Vienlaikus minēto faktoru atradne statistiski nozīmīgi nekorelē ar pacientu vecumu, dzimumu, slimības ilgumu un sezonu, izslēdzot šos parametrus no iesaistes slimības patoģenēzē. Psoriāzes pacienta diagnostiski prognostiskajā algoritmā ieslēdzama tādu molekulāro marķieru kā hBD-2, CGRP, IL-6, IL-8, MMP-2 un TIMP-4 noteikšana.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Psoriāzes slimnieku ādas lokālās aizsardzības sistēmas morfoloģisks raksturojums. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Sidhoma, Elga; Pilmane, Māra; Ķīsis, Jānis
    Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar 1–3% Eiropas iedzīvotāju. Psoriāzei ir raksturīgas būtiskas bioķīmiskas, imunoloģiskas, ģenētiskas un vaskulāras izmaiņas. Ievērojamas pārmaiņas skar epidermālās augšanas un diferencēšanās procesus. Vienlaikus psoriāze tiek saistīta ar lielāku metabolā sindroma un cukura diabēta attīstības iespēju, kā arī paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Psoriāzes pacientu ādā ir novērots palielināts mikroorganismu daudzums, taču šie pacienti ar sekundārām bakteriālām ādas infekcijām slimo reti, kas ir saistāms ar dabīgo antimikrobo peptīdu klātbūtni. Pētījuma mērķis bija dažādas norises psoriāzes pacientu lokālās ādas aizsardzības sistēmas morfoloģiskā izpēte ontoģenētiskā aspektā. Pētījumā tika iekļauti 40 Psoriasis vulgaris pacienti ar neārstētu ādas iekaisumu un 10 kontroles pacienti bez iekaisīgām ādas slimībām anamnēzē un esošām vizuālām izmaiņām uz ādas. No visiem pacientiem tika iegūti ādas audu paraugi. Ar imūnhistoķīmijas metodi tika izpētīts un analizēts cilvēka beta defensīna-2 (hBD-2), proteīna gēna produkta 9,5 (PGP 9.5), kalcitonīngēna radniecīgā peptīda (CGRP), P vielas, tumora nekrozes faktora alfa (TNF-α), interleikīna-1 alfa (IL-1α), interleikīna-6 (IL-6), interleikīna-8 (IL-8), matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloprotei-nāzes-2 audu inhibitora (TIMP-2) un matrices metaloproteināzes-4 audu inhibitora (TIMP-4) imūnreaktīvo šūnu un nervšķiedru relatīvais daudzums. Ar TUNEL metodi tika noteikta apoptozes klātbūtne un apoptotisko šūnu sadalījums. Statistiski nozīmīgu atšķirību starp psoriāzes pacientu un kontroles pacientu grupām konstatējām hBD-2, PGP 9.5, P vielas faktoriem un apoptotisko šūnu daudzumam epidermā un dermā, kā arī CGRP, TIMP-2 un TIMP-4 faktoriem epidermā. Dažāda slimības ilguma un norises psoriāzes pacientu ādā būtiska ir ādas antimikrobo peptīdu, speficiskas neiropeptīdus saturošās inervācijas (sensorās), iekaisuma citokīnu, deģeneratīvo enzīmu un programmētas šūnu nāves aktivācija, kas norāda uz to iesaisti psoriāzes morfopatoģenēzē. Vienlaikus minēto faktoru atradne statistiski nozīmīgi nekorelē ar pacientu vecumu, dzimumu, slimības ilgumu un sezonu, izslēdzot šos parametrus no iesaistes slimības patoģenēzē. Psoriāzes pacienta diagnostiski prognostiskajā algoritmā ieslēdzama tādu molekulāro marķieru kā hBD-2, CGRP, IL-6, IL-8, MMP-2 un TIMP-4 noteikšana.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The role of Strontium enriched hydroxyapatite and tricalcium phosphate biomaterials in osteoporotic bone regeneration
    (2019-02-01) Zarins, Janis; Pilmane, Mara; Sidhoma, Elga; Salma, Ilze; Locs, Janis; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Oral and Maxillofacial Surgery and Oral Medicine
    Background: Strontium (Sr) enriched biomaterials have been used to improve bone regeneration in vivo. However, most studies provide only two experimental groups. The aim of our study was to compare eleven different bone sample groups from osteoporotic and healthy rabbits' femoral neck, as it is the most frequent osteoporotic fracture in humans. Methods: Osteoporotic bone defects were filled with hydroxyapatite 30% (HA) and tricalcium phosphate 70% (TCP), 5% Sr-enriched HA 30 /TCP 70 , HA 70 /TCP 30 , or Sr-HA 70 /TCP 30 granules and were compared with intact leg, sham surgery and healthy non-operated bone. Expression of osteoprotegerin (OPG), nuclear factor kappa beta 105 (NFkB-105), osteocalcin (OC), bone morphogenetic protein 2/4 (BMP-2/4), collagen I (Col-1α), matrix metalloproteinase 2 (MMP- 2), tissue inhibitor of matrix metalloproteinase 2 (TIMP-2), interleukin 1 (IL-1) and interleukin 10 (IL-10) was analyzed by histomorphometry and immunohistochemistry. Results: Our study showed that Sr-HA 70 /TCP 30 induced higher expression of all above-mentioned factors compared to intact leg and even higher expression of OC, MMP-2 and NFkB-105 compared to Sr-HA 30 /TCP 70 . HA 70 /TCP 30 induced higher level of NFkB-105 and IL-1 compared to HA 30 /TCP 70 . Conclusion: Sr-enriched biomaterials improved bone regeneration at molecular level in severe osteoporosis and induced activity of the factors was higher than after pure ceramic, sham or even healthy rabbits.