Browsing by Author "Salmane-Kuļikovska, Ieva"

Now showing 1 - 4 of 4
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Salmane-Kuļikovska, Ieva; Dobelniece, Signe
    Latvijā ik gadu pieaug dažādu ārstēšanas un veselības profilakses līdzekļu patēriņš. Palielinoties bezrecepšu līdzekļu (bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju) pieejamībai, indivīdu apziņā tie aizvien vairāk kļūst līdzīgi patēriņa precēm, radot maldīgu priekšstatu, ka šo līdzekļu lietošana ir pilnīgi droša. Lietojot bezrecepšu līdzekļus, konsultācija ar mediķi bieži nenotiek un šo līdzekļu lietošanu ietekmē citi informācijas avoti, t. sk. arī dažādi sociāli faktori. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) pētnieki norāda uz nepieciešamību noteikt un apzināties katra reģiona raksturīgās medikamentu un citu līdzekļu lietošanas tendences un ar to lietošanu saistītās problēmas – šādi reģionu raksturojoši dati var kalpot kā turpmāko ārstēšanas līdzekļu racionālas lietošanas programmu izstrādes pamats. Līdzīgi kā citviet pasaulē, veselības aprūpes politikā Latvijā tiek uzsvērta nepieciešamība sekmēt racionālu zāļu un citu ārstēšanas līdzekļu lietošanu. Jēdziens „racionāla lietošana” ir daudzdimensionāls: ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitāte ietver indivīda sociāli konstruētus priekšstatus par šo līdzekļu efektivitāti, kā arī rīcības sociālu un ekonomisku pamatojumu. Promocijas darba teorētisko daļu veido ārstēšanas līdzekļu lietotāja rīcības analīze, izmantojot dažādas pētījuma perspektīvas. Tās ir teorijas par aģenta (pētījuma kontekstā – indivīda) un struktūras mijiedarbību, kā arī teorijas, kas attiecināmas uz indivīda un sistēmas savstarpējo ietekmi. Aģenta un struktūras mijiedarbības ilustrēšanai izmantotas galvenokārt sociologu P. Burdjē un E. Gidensa teorijas, ar veselību saistītā dzīvesveida teorija, kuras autors ir medicīnas sociologs V. Kokerhems, kā arī tradicionāli patērētāju segmentēšanai paredzētā psihogrāfijas teorija. Indivīda un sistēmas mijiedarbības un atšķirīgo racionalitātes izpausmju sadursmes raksturošanai darbā izmantota J. Habermāsa komunikatīvās rīcības teorija. Empīrisko datu ieguvei un interpretācijai izmantoti teorētiskajā izpētē noteiktie ar ārstēšanas līdzekļu lietošanu saistītie faktori un tos raksturojoši indikatori. Ar kvantitatīva pētījuma palīdzību raksturota indivīda specifiskā slimības un veselības uzvedības forma – bezrecepšu līdzekļu lietošana, kā arī faktori, kas uzskatāmi par lietošanu ietekmējošiem vai ar to saistītiem, par vienu no svarīgākajiem norādot tieši ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitātes raksturīgās izpausmes – indivīdu priekšstatus par ārstēšanas līdzekļu efektivitāti, īpašībām, lietošanas nepieciešamību un nozīmi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Salmane-Kuļikovska, Ieva; Dobelniece, Signe
    Latvijā ik gadu pieaug dažādu ārstēšanas un veselības profilakses līdzekļu patēriņš. Palielinoties bezrecepšu līdzekļu (bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju) pieejamībai, indivīdu apziņā tie aizvien vairāk kļūst līdzīgi patēriņa precēm, radot maldīgu priekšstatu, ka šo līdzekļu lietošana ir pilnīgi droša. Lietojot bezrecepšu līdzekļus, konsultācija ar mediķi bieži nenotiek un šo līdzekļu lietošanu ietekmē citi informācijas avoti, t. sk. arī dažādi sociāli faktori. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) pētnieki norāda uz nepieciešamību noteikt un apzināties katra reģiona raksturīgās medikamentu un citu līdzekļu lietošanas tendences un ar to lietošanu saistītās problēmas – šādi reģionu raksturojoši dati var kalpot kā turpmāko ārstēšanas līdzekļu racionālas lietošanas programmu izstrādes pamats. Līdzīgi kā citviet pasaulē, veselības aprūpes politikā Latvijā tiek uzsvērta nepieciešamība sekmēt racionālu zāļu un citu ārstēšanas līdzekļu lietošanu. Jēdziens „racionāla lietošana” ir daudzdimensionāls: ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitāte ietver indivīda sociāli konstruētus priekšstatus par šo līdzekļu efektivitāti, kā arī rīcības sociālu un ekonomisku pamatojumu. Promocijas darba teorētisko daļu veido ārstēšanas līdzekļu lietotāja rīcības analīze, izmantojot dažādas pētījuma perspektīvas. Tās ir teorijas par aģenta (pētījuma kontekstā – indivīda) un struktūras mijiedarbību, kā arī teorijas, kas attiecināmas uz indivīda un sistēmas savstarpējo ietekmi. Aģenta un struktūras mijiedarbības ilustrēšanai izmantotas galvenokārt sociologu P. Burdjē un E. Gidensa teorijas, ar veselību saistītā dzīvesveida teorija, kuras autors ir medicīnas sociologs V. Kokerhems, kā arī tradicionāli patērētāju segmentēšanai paredzētā psihogrāfijas teorija. Indivīda un sistēmas mijiedarbības un atšķirīgo racionalitātes izpausmju sadursmes raksturošanai darbā izmantota J. Habermāsa komunikatīvās rīcības teorija. Empīrisko datu ieguvei un interpretācijai izmantoti teorētiskajā izpētē noteiktie ar ārstēšanas līdzekļu lietošanu saistītie faktori un tos raksturojoši indikatori. Ar kvantitatīva pētījuma palīdzību raksturota indivīda specifiskā slimības un veselības uzvedības forma – bezrecepšu līdzekļu lietošana, kā arī faktori, kas uzskatāmi par lietošanu ietekmējošiem vai ar to saistītiem, par vienu no svarīgākajiem norādot tieši ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitātes raksturīgās izpausmes – indivīdu priekšstatus par ārstēšanas līdzekļu efektivitāti, īpašībām, lietošanas nepieciešamību un nozīmi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Medication use review: does it have a future and potential in Latvia? The opinion of pharmacists after the pilot project
    (2023-03-27) Paidere, Madara; Pavlovska, Jūlija; Rutkovska, Ieva; Ķikute, Dace; Salmane-Kuļikovska, Ieva; Department of Applied Pharmacy
    Background Given that the Medication Use Review (MUR) can be used as a tool to improve the quality, safety, and appropriate use of medications, it has been implemented in several countries around the world. The MUR pilot project was carried out in Latvia, followed by this study to identify obstacles, favorable factors, and benefits of this service from the perspective of pharmacists, being one of the key stakeholders. Methods Qualitative data were obtained through a semi-structured focus group interview with pharmacists participating in the project. Inductive thematic analysis was performed on transcript to describe potential gains, obstacles, and prerequisites for implementing the MUR service from the pharmacist’s perspective. Results Lack of payment, cooperation with physicians, problems with patient involvement and insufficiency of competence, were identified as the main barriers to implementation of the MUR service as a pharmacist-led service in community pharmacy. However, there were also contributing factors for MUR service, such as the interest of patients and pharmacists involved in the project, the support from the employer, the benefit for physicians, the improvement of patient health literacy and medication adherence. Conclusions Despite the potential obstacles, the findings in Latvia, as well as other countries, show that the MUR service contributes to the benefit of patients, pharmacists and also physicians; therefore, further steps should be taken to eliminate obstacles and gain additional insights to implement the MUR service in Latvia.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Use of Non-Prescription Medicines, Vitamins and Nutritional Supplements in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Salmane-Kuļikovska, Ieva; Dobelniece, Signe
    Consumption of medicines in Latvia increases every year. Widespread availability of non-prescription medicines, vitamins and nutritional supplements changes individuals from patients into consumers and also promotes for false perceptions – a tendency to think that no risk is associated with the use of these products. Using non-prescription products, consumers often do not consult medical experts, and users’ behaviour is influenced by other information sources and different social factors. Recommendations of WHO suggest that each territory may possess distinctive patterns and determinants of medicines’ and other pharmaceutical products’ use. Identifying the regionally-specific situation may help elaborate programmes promoting for rational use of medicines and other non-prescription products. Like in other countries, public health programmes in Latvia enclose the concept “rational use of medicines”. This concept is multidimensional; for individuals the “rationality” of taking medicines and remedies is based on the (re)interpretation of their value to the consumer – perceived efficiency and necessity of these medicines, and this perception is influenced by cultural and socio-economic factors. The theoretical part of the thesis encloses examination of user’s behaviour from different perspectives – mutual impact of the agency and the structure and also linkage between the individual and the system. The influence of the structure manifests itself in individuals’ different lifestyle patterns – both health lifestyle and also consumer’s characteristics. The Theory of the Communicative Action by J. Habermas is the basis for characterizing linkage between individual and system. Empirical study examines the impact and association between the use of non-prescription products and a number of factors, derived out of the analysis of the theoretical literature and empirical research evidence. The impact of the factors on the use of non-prescription medicines and products and association between the variables are identified with a help of quantitative research methods. The study particularly focuses on the rationality of a user – individual’s perceptions regarding efficiency, properties, necessity and significance of medicines and also the impact of this subjective rationality on the use of non-prescription products.