Browsing by Author "Rungule, Ritma"
Now showing 1 - 16 of 16
Results Per Page
Sort Options
Item Analysis of Risk Factors for the Prevalence of Tuberculosis in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2016) Ivanovs, Andrejs; Rungule, Ritma; Vīksna, LudmilaTuberculosis always is linked to poverty, overcrowding and malnutrition. Historically, this disease mostly affected the most vulnerable part of the society – people with lower socioeconomic statuss and those subdued by harmful habits. Nowadays, despite the advances in medicine and solving social problems, topicality of tuberculosis in recent years has not diminished neither in Latvia nor in the world. Tuberculosis is still widespread throughout the world. Annually, 8–9 million people anew get ill with tuberculosis, but many more are infected. Tuberculosis is second most important infectious cause of death after HIV/AIDS. Development history of tuberculosis shows examples that incidence of the disease decreased prior first medicine against the disease was discovered. Such a positive effect was achieved by reducing the risk of disease exposure on individuals – people’s living and working conditions were improved, as well improved conditions of hygiene and sanitation. Thus, being aware of the risk and decreasing negative impact of factors, attenuation of morbidity in the society can be accomplished. Within the framework of thesis are being covered main health affecting factors, their models, identifying groups of factors most strongly affecting the health. According to the studies published in scientific literature, tuberculosis risk factors are being summarized and classified, their significance and impact strength in other countries. With the help of quantitative research has been clarified significance of risk of a disease conditions and risk factors identified in the literature, both on the individual level and society level in Latvia; most important risk factors have been clarified, which most affect the onset of tuberculosis; and considering interaction of risk conditions and risk factors, expression scheme of TB risk conditions and risk factors impact, that visually illustrates the process of interaction, was developed. Based on the main results of the research, in the perspective of risk conditions and risk factors affecting disease, key recommendations for TB prevention have been developed.Item Biogrāfiskā pieeja biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu analīzē. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Pranka, Maruta; Rungule, RitmaPromocijas darbā veikta biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu socioloģiska analīze. Biogrāfiskā pārrāvuma jēdziens raksturo pēkšņu, indivīda dzīvei būtisku notikumu ietekmi uz viņa dzīves gājumu, kā rezultātā kardināli mainās dzīves gājuma virzība un ieceres. Šīs indivīdu ietekmējošās nozīmīgās pārmaiņas tiek ne vien objektīvi piedzīvotas, bet arī subjektīvi interpretētas. Promocijas darbā biogrāfiskais pārrāvums tiek aplūkots kā traumatisks process, kas ienes būtiskas pārmaiņas indivīda dzīves gājumā un biogrāfijā kā dzīves gājuma uztverē un interpretācijā. Terminu biogrāfiskais pārrāvums ieviesa britu sociologs Maiks Berijs (Bury) 1982. gadā. Analizējot slimības kā biogrāfiskā pārrāvuma pieredzi, Berijs izmantoja Entonija Gidensa jēdzienu kritiskā situācija, ko Gidenss attiecināja uz sociāla rakstura pārrāvumiem, pieņemot, ka būtiskiem notikumiem biogrāfijā ir tāda pati ietekme (Giddens 1979). Promocijas darba autore līdzās biogrāfiskā pārrāvuma jēdzienam analizē vairāku autoru teorētiskās nostādnes jautājumā par būtisku, pēkšņu notikumu ietekmi uz individuālām biogrāfijām, tādējādi meklējot un raksturojot līdzīgās procesu izpausmes, tomēr akcentējot arī atšķirīgu saturu un nozīmi. Biogrāfisko pārrāvumu kā procesu, ko izraisa pagrieziena punkts analizējis Anzelms Stross (Strauss, 1959). Viņa definētajam konceptam tuvs ir Normena K. Denzina formulētais epifāniju koncepts naratīvos – epifānijas ir eksistenciālas krīzes momenti, kuri cilvēku dzīvi ietekmē pašos pamatos, un tie arī strukturē biogrāfisko izpēti (Denzin 1989). Promocijas darbā analizēti arī Deivida Mandelbauma uzskati – viņš pagrieziena punktus attiecina uz jebkuru periodu, kad indivīda dzīvē notiek būtiskas pārmaiņas, ieskaitot vēsturiskos pagrieziena punktus; Reičelas Tomsones pētījumos par pārrāvuma momentiem jauniešu dzīvē lietotie termini kritiskie momenti (Thomson et al. 2007) un Robina Hamfrija biogrāfiju pētījumos ieviestie koncepti karjeras lūzums un sociālā karjera (Humphrey 1993). Promocijas darba centrālais jēdziens ir biogrāfiskais pārrāvums. Biogrāfiskais pārrāvums tiek analizēts kā atšķirīgu cēloņu izraisīts. Viens no šiem cēloņiem ir smagas hroniskas slimības – krūts un/vai olnīcu vēža – paaugstināts risks, ko indivīds saņem ģenētiskā mantojuma ceļā kā noteiktas ģimenes loceklis, ko asinsradniecības saites saista ar citu šīs slimības gēna nesēju iepriekšējās paaudzēs. Otrs biogrāfisko pārrāvumu izraisošais cēlonis, kas analizēts šajā darbā, ir kardinālas sociālās pārmaiņas vēsturisko notikumu – padomju okupācijas un Otrā pasaules kara – kontekstā. Abos biogrāfiskā pārrāvuma veidos, kas savā konkrētajā izpausmē ir individuāli un unikāli, analizēti arī sociālie aspekti, jo indivīda dzīves gājums, ietverot biogrāfisko pārrāvumu, norisinās noteiktā sociālā laikā un sociālā telpā, indivīdam atrodoties sociālajās attiecībās gan personiskā, gan institucionālā līmenī. Promocijas darbā biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu socioloģiskā izpētē izmantota biogrāfiskā pieeja – metodoloģija, kas ietver kvalitatīvo metožu kopumu. Pētījuma metodoloģija ir induktīva, tā virzās no datu vākšanas empīriskajā pētījumā uz teorētisko analīzi un secinājumu izstrādi. Promocijas darbā biogrāfiskās pieejas ietvaros kā metode izmantots valodas formā pausts naratīvs. Promocijas darba autore biogrāfiskā pārrāvuma izpētē izmanto vairāku biogrāfisko pieeju – reālistiskās un naratīvās – pozitīvo sasniegumu integrāciju, respektējot abu minēto pieeju iezīmes un ņemot vērā, ka dzīvesstāsts ir realitātes interpretācija, kas tomēr ietver esošo un bijušo kā reālu dzīvi un pieredzi. Šādu pieeju Jeja Peka Ross (Roos 2003) dēvē par neoreālistisko pieeju, kurā biogrāfijas tiek aplūkotas kā būtiski, uz praksi orientēti naratīvi. Smagas hroniskas slimības vai tās paaugstināta riska kā biogrāfiskā pārrāvuma izpētē promocijas darbā izmantoti empīriskā pētījuma dati, ko darba autore ieguvusi, strādājot pētījuma projektā „Jaunas starpdisciplināras zinātniskās grupas izveide krūts vēža izpētei, terapijas efektivitātes un pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai” (vienošanās Nr. 2009/0230/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/070). Kardinālu sociālo pārmaiņu izraisīta biogrāfiskā pārrāvuma izpētē izmantoti empīriskie dati no longitudināla pētījuma, kas veikts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures projektā. Kopš 1996. gada vairāku gadu garumā, izmantojot biogrāfisko pieeju, veikts pētījums Māja, kurā par informācijas avotu izmantotas dzīvesstāstu intervijas, kā arī ar stāstītāju atļauju pieejamie personiskie dokumenti. Darbā analizēti divi biogrāfiskā pārrāvuma pārvarēšanas veidi: biogrāfiskais darbs un sociālā atbalsta saņemšana. Papildus naratīvu analīzei konteksta raksturojumam izmantoti pētnieku veiktie interviju komentāri, no personiskiem dokumentiem ar stāstītāju atļauju iegūtā informācija un statistikas dati.Item Biogrāfiskā pieeja biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu analīzē. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Pranka, Maruta; Rungule, RitmaPromocijas darbā veikta biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu socioloģiska analīze. Biogrāfiskā pārrāvuma jēdziens raksturo pēkšņu, indivīda dzīvei būtisku notikumu ietekmi uz viņa dzīves gājumu, kā rezultātā kardināli mainās dzīves gājuma virzība un ieceres. Šīs indivīdu ietekmējošās nozīmīgās pārmaiņas tiek ne vien objektīvi piedzīvotas, bet arī subjektīvi interpretētas. Promocijas darbā biogrāfiskais pārrāvums tiek aplūkots kā traumatisks process, kas ienes būtiskas pārmaiņas indivīda dzīves gājumā un biogrāfijā kā dzīves gājuma uztverē un interpretācijā. Terminu biogrāfiskais pārrāvums ieviesa britu sociologs Maiks Berijs (Bury) 1982. gadā. Analizējot slimības kā biogrāfiskā pārrāvuma pieredzi, Berijs izmantoja Entonija Gidensa jēdzienu kritiskā situācija, ko Gidenss attiecināja uz sociāla rakstura pārrāvumiem, pieņemot, ka būtiskiem notikumiem biogrāfijā ir tāda pati ietekme (Giddens 1979). Promocijas darba autore līdzās biogrāfiskā pārrāvuma jēdzienam analizē vairāku autoru teorētiskās nostādnes jautājumā par būtisku, pēkšņu notikumu ietekmi uz individuālām biogrāfijām, tādējādi meklējot un raksturojot līdzīgās procesu izpausmes, tomēr akcentējot arī atšķirīgu saturu un nozīmi. Biogrāfisko pārrāvumu kā procesu, ko izraisa pagrieziena punkts analizējis Anzelms Stross (Strauss, 1959). Viņa definētajam konceptam tuvs ir Normena K. Denzina formulētais epifāniju koncepts naratīvos – epifānijas ir eksistenciālas krīzes momenti, kuri cilvēku dzīvi ietekmē pašos pamatos, un tie arī strukturē biogrāfisko izpēti (Denzin 1989). Promocijas darbā analizēti arī Deivida Mandelbauma uzskati – viņš pagrieziena punktus attiecina uz jebkuru periodu, kad indivīda dzīvē notiek būtiskas pārmaiņas, ieskaitot vēsturiskos pagrieziena punktus; Reičelas Tomsones pētījumos par pārrāvuma momentiem jauniešu dzīvē lietotie termini kritiskie momenti (Thomson et al. 2007) un Robina Hamfrija biogrāfiju pētījumos ieviestie koncepti karjeras lūzums un sociālā karjera (Humphrey 1993). Promocijas darba centrālais jēdziens ir biogrāfiskais pārrāvums. Biogrāfiskais pārrāvums tiek analizēts kā atšķirīgu cēloņu izraisīts. Viens no šiem cēloņiem ir smagas hroniskas slimības – krūts un/vai olnīcu vēža – paaugstināts risks, ko indivīds saņem ģenētiskā mantojuma ceļā kā noteiktas ģimenes loceklis, ko asinsradniecības saites saista ar citu šīs slimības gēna nesēju iepriekšējās paaudzēs. Otrs biogrāfisko pārrāvumu izraisošais cēlonis, kas analizēts šajā darbā, ir kardinālas sociālās pārmaiņas vēsturisko notikumu – padomju okupācijas un Otrā pasaules kara – kontekstā. Abos biogrāfiskā pārrāvuma veidos, kas savā konkrētajā izpausmē ir individuāli un unikāli, analizēti arī sociālie aspekti, jo indivīda dzīves gājums, ietverot biogrāfisko pārrāvumu, norisinās noteiktā sociālā laikā un sociālā telpā, indivīdam atrodoties sociālajās attiecībās gan personiskā, gan institucionālā līmenī. Promocijas darbā biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu socioloģiskā izpētē izmantota biogrāfiskā pieeja – metodoloģija, kas ietver kvalitatīvo metožu kopumu. Pētījuma metodoloģija ir induktīva, tā virzās no datu vākšanas empīriskajā pētījumā uz teorētisko analīzi un secinājumu izstrādi. Promocijas darbā biogrāfiskās pieejas ietvaros kā metode izmantots valodas formā pausts naratīvs. Promocijas darba autore biogrāfiskā pārrāvuma izpētē izmanto vairāku biogrāfisko pieeju – reālistiskās un naratīvās – pozitīvo sasniegumu integrāciju, respektējot abu minēto pieeju iezīmes un ņemot vērā, ka dzīvesstāsts ir realitātes interpretācija, kas tomēr ietver esošo un bijušo kā reālu dzīvi un pieredzi. Šādu pieeju Jeja Peka Ross (Roos 2003) dēvē par neoreālistisko pieeju, kurā biogrāfijas tiek aplūkotas kā būtiski, uz praksi orientēti naratīvi. Smagas hroniskas slimības vai tās paaugstināta riska kā biogrāfiskā pārrāvuma izpētē promocijas darbā izmantoti empīriskā pētījuma dati, ko darba autore ieguvusi, strādājot pētījuma projektā „Jaunas starpdisciplināras zinātniskās grupas izveide krūts vēža izpētei, terapijas efektivitātes un pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai” (vienošanās Nr. 2009/0230/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/070). Kardinālu sociālo pārmaiņu izraisīta biogrāfiskā pārrāvuma izpētē izmantoti empīriskie dati no longitudināla pētījuma, kas veikts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures projektā. Kopš 1996. gada vairāku gadu garumā, izmantojot biogrāfisko pieeju, veikts pētījums Māja, kurā par informācijas avotu izmantotas dzīvesstāstu intervijas, kā arī ar stāstītāju atļauju pieejamie personiskie dokumenti. Darbā analizēti divi biogrāfiskā pārrāvuma pārvarēšanas veidi: biogrāfiskais darbs un sociālā atbalsta saņemšana. Papildus naratīvu analīzei konteksta raksturojumam izmantoti pētnieku veiktie interviju komentāri, no personiskiem dokumentiem ar stāstītāju atļauju iegūtā informācija un statistikas dati.Item Ecological Risks as Evaluated by Latvian Residents. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2013) Briška, Iveta; Rungule, RitmaModern society is exposed to various conscious and unconscious risks – the effect of genetically modified food on human health, epidemic diseases such as a sudden outbreak of the H1N1, global warming, or harmful effects of cell phones. The society has to find solutions for various risks on a day-to-day basis in order to organise its everyday life and, considering the development of new technologies, reduce the impact of various negative aspects of the development on its life and environment. In the long view one may say that the expansion of the industrialisation generates more and more serious ecological risks or side effects that should be dealt with. The research object of the present doctoral thesis is ecological risks; and the research subject is the assessment of ecological awareness components of the Latvian society (concerns about deterioration of environment, knowledge on environment-deteriorating factors, and readiness to invest time/resources in maintenance of environment) as a way of manifestation of ecological risks. The objective of the thesis is to investigate the ecological awareness of the Latvian society on the basis of the representations of the Latvian public on the assessment of ecological risks. The structure of the doctoral thesis is comprised of the introduction, three chapters, conclusions, the list of references, and eight appendices. The first subchapter of the chapter 1 analyses the theoretical paradigm of risk and risk society basing upon theoretical approaches of Niklas Luhmann, Anthony Giddens, and Ulrich Beck. In the second subchapter risk perception theories are discussed on the basis of interpretation suggested by Aaron Wildavsky and Karl Dake. The first subchapter of the chapter 2 outlines the classification of risks and the guidelines for risk analysis and provides theoretical justification for analysing ecological risks in the empirical part of the thesis. The second subchapter analyses previous research on the Latvian issues related to the environment, environmental protection, ecological risks, and social processes that can cause ecological risks. Chapter 3 contains a detailed analysis of an empirical research on ecological in the opinion of the Latvian public. The information obtained during the course of the research is summarised in the conclusions. The information in the appendices supplements and illustrates the general contents of the thesis. The basis for the theoretical analysis consists of the monographs and other publications by the abovementioned sociologists and representatives of other sciences.Item Ekoloģiskie riski Latvijas iedzīvotāju vērtējumā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Briška, Iveta; Rungule, RitmaMūsdienu sabiedrība ir pakļauta virknei apzinātu un neapzinātu risku – ģenētiski modificētās pārtikas ietekme uz cilvēka veselību, slimību epidēmijas, piemēram, pēkšņais H1N1 gripas uzplaiksnījums, globālā sasilšana, mobilo telefonu kaitīgā ietekme. Sabiedrībai katru dienu jārod risinājumi dažādiem riskiem, lai veidotu sadzīvi un ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību, mazinātu dažādu attīstības negatīvo aspektu ietekmi uz savu dzīvi un apkārtējo vidi. Skatoties perspektīvā, var teikt, ka moder-nizācijas izplatīšanās ģenerē arvien nopietnākus ekoloģiskos riskus vai blakusefektus, ar kuriem jātiek galā. Promocijas darba pētījuma objekts ir ekoloģiskie riski, un pētījuma priekšmets ir Latvijas sabiedrības ekoloģiskās apziņas komponentu (norūpētība par vides degradāciju, zināšanas par vidi degradējošiem faktoriem un gatavība ieguldīt laiku/līdzekļus vides uzturēšanā) kā ekoloģisko risku izpausmes veida vērtējums. Promocijas darba mērķis ir veikt Latvijas sabiedrības ekoloģiskās apziņas izpēti, pamatojoties uz Latvijas iedzīvotāju priekšstatiem par ekoloģisko risku vērtējumu. Promocijas darba struktūru veido ievads, trīs nodaļas, secinājumi, literatūras saraksts un astoņi pielikumi. Pirmās nodaļas 1. apakšnodaļā iztirzāta riska un riska sabiedrības teorētiskās paradigmas analīze, aplūkojot Niklasa Lūmana, Entonija Gidensa un Ulriha Beka teorētiskās pieejas. 2. apakšnodaļā aplūkotas riska uztveres teorijas, balstoties uz Ārona Vildavska un Karla Deika piedāvāto interpretāciju. Otrās nodaļas 1. apakšnodaļā izklāstīts risku iedalījums un risku analīzes pamatnostādnes, kā arī sniegts ekoloģisko risku analīzes teorētisks pamatojums promocijas darba empīriskajā daļā. 2. apakšnodaļā analizēti pētījumi, kuros līdz šim aplūkota apkārtējās vides, vides aizsardzības, ekoloģisko risku un sociālo procesu, kas var radīt ekoloģiskos riskus, problemātika Latvijā. Trešajā nodaļā detalizēti analizēts empīriskais pētījums par ekoloģiskajiem riskiem Latvijas iedzīvotāju skatījumā. Secinājumos sniegts rezumējums pētījuma gaitā iegūtajai informācijai. Pielikumos apkopotā informācija papildina un ilustrē promocijas darba vispārējo saturu. Teorētiskās analīzes bāze ir minēto sociologu un citu zinātņu pārstāvju monogrāfijas u. c. publikācijas.Item Ekoloģiskie riski Latvijas iedzīvotāju vērtējumā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Briška, Iveta; Rungule, RitmaMūsdienu sabiedrība ir pakļauta virknei apzinātu un neapzinātu risku – ģenētiski modificētās pārtikas ietekme uz cilvēka veselību, slimību epidēmijas, piemēram, pēkšņais H1N1 gripas uzplaiksnījums, globālā sasilšana, mobilo telefonu kaitīgā ietekme. Sabiedrībai katru dienu jārod risinājumi dažādiem riskiem, lai veidotu sadzīvi un ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību, mazinātu dažādu attīstības negatīvo aspektu ietekmi uz savu dzīvi un apkārtējo vidi. Skatoties perspektīvā, var teikt, ka moder-nizācijas izplatīšanās ģenerē arvien nopietnākus ekoloģiskos riskus vai blakusefektus, ar kuriem jātiek galā. Promocijas darba pētījuma objekts ir ekoloģiskie riski, un pētījuma priekšmets ir Latvijas sabiedrības ekoloģiskās apziņas komponentu (norūpētība par vides degradāciju, zināšanas par vidi degradējošiem faktoriem un gatavība ieguldīt laiku/līdzekļus vides uzturēšanā) kā ekoloģisko risku izpausmes veida vērtējums. Promocijas darba mērķis ir veikt Latvijas sabiedrības ekoloģiskās apziņas izpēti, pamatojoties uz Latvijas iedzīvotāju priekšstatiem par ekoloģisko risku vērtējumu. Promocijas darba struktūru veido ievads, trīs nodaļas, secinājumi, literatūras saraksts un astoņi pielikumi. Pirmās nodaļas 1. apakšnodaļā iztirzāta riska un riska sabiedrības teorētiskās paradigmas analīze, aplūkojot Niklasa Lūmana, Entonija Gidensa un Ulriha Beka teorētiskās pieejas. 2. apakšnodaļā aplūkotas riska uztveres teorijas, balstoties uz Ārona Vildavska un Karla Deika piedāvāto interpretāciju. Otrās nodaļas 1. apakšnodaļā izklāstīts risku iedalījums un risku analīzes pamatnostādnes, kā arī sniegts ekoloģisko risku analīzes teorētisks pamatojums promocijas darba empīriskajā daļā. 2. apakšnodaļā analizēti pētījumi, kuros līdz šim aplūkota apkārtējās vides, vides aizsardzības, ekoloģisko risku un sociālo procesu, kas var radīt ekoloģiskos riskus, problemātika Latvijā. Trešajā nodaļā detalizēti analizēts empīriskais pētījums par ekoloģiskajiem riskiem Latvijas iedzīvotāju skatījumā. Secinājumos sniegts rezumējums pētījuma gaitā iegūtajai informācijai. Pielikumos apkopotā informācija papildina un ilustrē promocijas darba vispārējo saturu. Teorētiskās analīzes bāze ir minēto sociologu un citu zinātņu pārstāvju monogrāfijas u. c. publikācijas.Item Evaluation Research as a Society’s Expression of Rationality, Its Utility in Policy Making of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2012) Laķe, Anda; Rungule, RitmaThis dissertation explored the use of evaluation research in policy-making environment in Latvia as a special applied-research tool in social sciences. The main research problem is the piecemeal, selective and rare (action policies in several fields) application of fundamental assessment study approach and its small role in solving social problems. There are several aims in this dissertation that are formulated in accordance with the specific problem structure. The main issues under study are: to examine evaluation research practices utilization in Latvia's policy-making environment, to identify and classify rational social action strategies implemented in the outcome of assessment study and related modifications of assessment study's practical importance in Latvia's policy-making environment. Research interest focuses on the evaluation research as involved in implementing action strategies by actors in relation to the expressions of the practical applications of evaluation. Performing evaluation research, use and practical significance, is seen also in interconnection with understanding the concept of evaluation research, its practical importance in perceptions of policy makers, decision-makers and researchers. Theoretical framework of this dissertation consists of sociological theories of rational behavior's conceptual understanding and of approach to practically-oriented methodological principles of evaluation. Empirical data analysis and explanations are based on M. Habermas target rationality and communicative rationality categories and K. Weiss' practical use of meaning in evaluation. Understanding practical importance of evaluation research and action strategy evaluation research assessment was empirically explored with the help of qualitative interviews. Empirical research data supports the main conclusion of dissertation that policy-making environment in Latvia has a typical assessment aim-rational action strategy of groups involved in evaluation; however, it does not meet a specific practice-oriented approach of evaluation framework. The lack of action elements of the strategy communicative rationality in the interaction of involved groups significantly reduces the role of assessment study in identifying the most effective solution models for social problems and their application in the policy-making practice in Latvia.Item Health behavior and quality of life of Latvian population. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2011) Sīlis, Vents; Rungule, RitmaItem Latvijas iedzīvotāju veselības uzvedība un dzīves kvalitāte. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Sīlis, Vents; Rungule, RitmaItem Latvijas iedzīvotāju veselības uzvedība un dzīves kvalitāte. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Sīlis, Vents; Rungule, RitmaItem Novērtējuma pētījums kā sabiedrības racionalitātes izpausme, tā izmantošana Latvijas politikas veidošanā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Laķe, Anda; Rungule, RitmaPromocijas darbā pētītas novērtējuma pētījuma kā īpaša sociālo zinātņu lietišķo pētījumu veida praktiskā izmantojuma pieredzes Latvijas politikas veidošanas vidē. Pētnieciskās tēmas pamatproblēma ir novērtējuma pētījuma nesistemātiskā, selektīvā un retā (vairākās rīcībpolitiku jomās) praktiskā izmantošana un tā mazā nozīme sociālo problēmu risināšanā. Promocijas pētījuma mērķis formulēts atbilstoši problēmas struktūras specifikai un galvenajiem pētāmajiem jautājumiem: izpētīt novērtējuma pētījuma izmantojuma prakses Latvijas politikas veidošanas vidē, identificēt un klasificēt novērtējuma pētījumā īstenotās racionālās sociālās rīcības stratēģijas un ar tām saistītās novērtējuma pētījuma praktiskās nozīmes modifikācijas Latvijas politikas veidošanas vidē. Pētnieciskā interese koncentrēta uz novērtējuma pētījuma īstenojumā iesaistīto aktoru rīcības stratēģiju saikni ar novērtējuma praktiskās nozīmes izpausmēm. Novērtējuma pētījuma veikšana, izmantošana un praktiskā nozīme tiek skatīta arī kopsakarībā ar novērtējuma pētījuma praktiskās nozīmes jēdziena izpratni politikas veidotāju, politisko lēmēju un pētnieku priekšstatos. Promocijas darba teorētisko pamatojumu veido rīcības racionalitātes konceptuālās izpratnes socioloģijas teorijās un uz praktisku izmantojumu vērsto novērtējuma pieeju metodoloģiskie pamatprincipi. Empīrisko datu analīze un skaidrojums balstīts J. Hābermāsa mērķa racionalitātes un komunikatīvās racionalitātes kategorijās un K. Veisas novērtējuma praktiskā izmantojuma izpratnē. Novērtējuma pētījuma praktiskās nozīmes izpratne un rīcības stratēģijas novērtējuma pētījuma īstenojumā empīriski pētītas ar kvalitatīvās intervijas palīdzību. Empīriskā pētījuma dati pamato galveno promocijas darba secinājumu: Latvijas politikas veidošanas videi tipiska ir novērtējumā iesaistīto grupu mērķracionālas rīcības stratēģija, taču tā neatbilst uz praktisku izmantojumu orientētas novērtējuma pieejas pamatprincipiem. Komunikatīvās racionalitātes rīcības stratēģijas elementu trūkums iesaistīto grupu mijiedarbībā būtiski samazina novērtējuma pētījuma lomu sociālo problēmu efektīvāko risinājumu modeļu identificēšanā un piemērošanā Latvijas politikas veidošanas praksē.Item Novērtējuma pētījums kā sabiedrības racionalitātes izpausme, tā izmantošana Latvijas politikas veidošanā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Laķe, Anda; Rungule, RitmaPromocijas darbā pētītas novērtējuma pētījuma kā īpaša sociālo zinātņu lietišķo pētījumu veida praktiskā izmantojuma pieredzes Latvijas politikas veidošanas vidē. Pētnieciskās tēmas pamatproblēma ir novērtējuma pētījuma nesistemātiskā, selektīvā un retā (vairākās rīcībpolitiku jomās) praktiskā izmantošana un tā mazā nozīme sociālo problēmu risināšanā. Promocijas pētījuma mērķis formulēts atbilstoši problēmas struktūras specifikai un galvenajiem pētāmajiem jautājumiem: izpētīt novērtējuma pētījuma izmantojuma prakses Latvijas politikas veidošanas vidē, identificēt un klasificēt novērtējuma pētījumā īstenotās racionālās sociālās rīcības stratēģijas un ar tām saistītās novērtējuma pētījuma praktiskās nozīmes modifikācijas Latvijas politikas veidošanas vidē. Pētnieciskā interese koncentrēta uz novērtējuma pētījuma īstenojumā iesaistīto aktoru rīcības stratēģiju saikni ar novērtējuma praktiskās nozīmes izpausmēm. Novērtējuma pētījuma veikšana, izmantošana un praktiskā nozīme tiek skatīta arī kopsakarībā ar novērtējuma pētījuma praktiskās nozīmes jēdziena izpratni politikas veidotāju, politisko lēmēju un pētnieku priekšstatos. Promocijas darba teorētisko pamatojumu veido rīcības racionalitātes konceptuālās izpratnes socioloģijas teorijās un uz praktisku izmantojumu vērsto novērtējuma pieeju metodoloģiskie pamatprincipi. Empīrisko datu analīze un skaidrojums balstīts J. Hābermāsa mērķa racionalitātes un komunikatīvās racionalitātes kategorijās un K. Veisas novērtējuma praktiskā izmantojuma izpratnē. Novērtējuma pētījuma praktiskās nozīmes izpratne un rīcības stratēģijas novērtējuma pētījuma īstenojumā empīriski pētītas ar kvalitatīvās intervijas palīdzību. Empīriskā pētījuma dati pamato galveno promocijas darba secinājumu: Latvijas politikas veidošanas videi tipiska ir novērtējumā iesaistīto grupu mērķracionālas rīcības stratēģija, taču tā neatbilst uz praktisku izmantojumu orientētas novērtējuma pieejas pamatprincipiem. Komunikatīvās racionalitātes rīcības stratēģijas elementu trūkums iesaistīto grupu mijiedarbībā būtiski samazina novērtējuma pētījuma lomu sociālo problēmu efektīvāko risinājumu modeļu identificēšanā un piemērošanā Latvijas politikas veidošanas praksē.Item Pluralism Anxiety. Acting Socially in Latvia(Rīga Stradiņš University, 2018) Kruk, Sergei; Kalniņa, Diāna; Kažoka, Aija; Kozlovs, Normunds; Landes, Xavier; Ļevina, Jeļena; Mārtinsone, Kristīne; Rolle, Kristīne; Rožukalne, Anda; Rungule, Ritma; Sedlenieks, Klāvs; Seņkāne, Silva; Skulte, IlvaAtomized society is a constant worry of the Latvian political elite. “Unity” as a key term of the political discourse exemplifies an ambivalent attitude to pluralism. The policy documents stipulate that “social cohesion” and “social integration" are the preconditions of civic activity of the population. At the same time Latvians are reluctant to engage in collective action formulating and protecting their plural individual and group interests. This book investigates the reasons of social passivity. Interpreting the empirical research data collected in representative opinion polls, fieldwork interviews, parliamentary corpus analysis, and legal documents analysis psychologists, sociologists, social anthropologists, and students of communication discuss the constraints and enablements of social action.Item Riska faktoru analīze saslimšanai ar tuberkulozi Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Ivanovs, Andrejs; Rungule, Ritma; Vīksna, LudmilaTuberkulozi vienmēr saista ar nabadzību, pārapdzīvotību un nepietiekamu uzturu. Vēsturiski šī slimība visbiežāk ir skārusi visneaizsargātāko sabiedrības daļu – cilvēkus ar zemāku sociāli ekonomisko statusu un kaitīgiem ieradumiem pakļautajiem. Mūsdienās, neskatoties uz sasniegumiem medicīnā un sociālo problēmu risināšanā, tuberkulozes aktualitāte pēdējos gados nav mazinājusies ne Latvijā, ne pasaulē. Tuberkuloze joprojām ir plaši izplatīta visā pasaulē. Ik gadu ar tuberkulozi no jauna saslimst 8–9 miljoni cilvēku, bet inficējas daudz vairāk. Tuberkuloze ir otrais svarīgākais infekciozais nāves cēlonis aiz HIV/AIDS. Tuberkulozes attīstības vēsture rāda piemērus, ka saslimstība ar šo slimību samazinājās pirms tika izgudroti pirmie medikamenti pret šo slimību. Tāds pozitīvais efekts tika panākts, samazinot saslimšanas riska faktoru iedarbību uz indivīdiem – tika uzlaboti cilvēku dzīves un darba apstākļi, uzlabots uzturs, tika uzlaboti higiēnas un sanitārie apstākļi. Tādējādi, apzinoties un samazinot riska faktoru negatīvo ietekmi, var panākt saslimstības samazinājumu sabiedrībā. Promocijas darba ietvaros tiek apskatīti galvenie veselību ietekmējošie faktori, to modeļi, identificējot veselību visstiprāk ietekmējošās faktoru grupas. Pēc zinātnes literatūrā publicētiem pētījumiem tiek apkopoti un klasificēti saslimšanas ar tuberkulozi riska faktori, to nozīme un ietekmes stiprums citās valstīs. Ar kvantitatīva pētījuma palīdzību noskaidrota literatūrā identificēto saslimšanas riska apstākļu un riska faktoru nozīme gan indivīda līmenī, gan arī sabiedrības līmenī Latvijā; ir noskaidroti svarīgākie riska faktori, kuri visvairāk ietekmē saslimšanu ar tuberkulozi; un, ņemot vērā riska apstākļu un riska faktoru mijiedarbību, tika izveidota TB riska apstākļu un riska faktoru ietekmes izpausmes shēma, kurā vizuāli ir atspoguļots mijiedarbības process. Pamatojoties uz galvenajiem pētījuma rezultātiem, ir izstrādātas galvenās rekomendācijas TB prevencijai saslimšanu ietekmējošo riska apstākļu un riska faktoru aspektā.Item Riska faktoru analīze saslimšanai ar tuberkulozi Latvijā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Ivanovs, Andrejs; Rungule, Ritma; Vīksna, LudmilaTuberkulozi vienmēr saista ar nabadzību, pārapdzīvotību un nepietiekamu uzturu. Vēsturiski šī slimība visbiežāk ir skārusi visneaizsargātāko sabiedrības daļu – cilvēkus ar zemāku sociāli ekonomisko statusu un kaitīgiem ieradumiem pakļautajiem. Mūsdienās, neskatoties uz sasniegumiem medicīnā un sociālo problēmu risināšanā, tuberkulozes aktualitāte pēdējos gados nav mazinājusies ne Latvijā, ne pasaulē. Tuberkuloze joprojām ir plaši izplatīta visā pasaulē. Ik gadu ar tuberkulozi no jauna saslimst 8–9 miljoni cilvēku, bet inficējas daudz vairāk. Tuberkuloze ir otrais svarīgākais infekciozais nāves cēlonis aiz HIV/AIDS. Tuberkulozes attīstības vēsture rāda piemērus, ka saslimstība ar šo slimību samazinājās pirms tika izgudroti pirmie medikamenti pret šo slimību. Tāds pozitīvais efekts tika panākts, samazinot saslimšanas riska faktoru iedarbību uz indivīdiem – tika uzlaboti cilvēku dzīves un darba apstākļi, uzlabots uzturs, tika uzlaboti higiēnas un sanitārie apstākļi. Tādējādi, apzinoties un samazinot riska faktoru negatīvo ietekmi, var panākt saslimstības samazinājumu sabiedrībā. Promocijas darba ietvaros tiek apskatīti galvenie veselību ietekmējošie faktori, to modeļi, identificējot veselību visstiprāk ietekmējošās faktoru grupas. Pēc zinātnes literatūrā publicētiem pētījumiem tiek apkopoti un klasificēti saslimšanas ar tuberkulozi riska faktori, to nozīme un ietekmes stiprums citās valstīs. Ar kvantitatīva pētījuma palīdzību noskaidrota literatūrā identificēto saslimšanas riska apstākļu un riska faktoru nozīme gan indivīda līmenī, gan arī sabiedrības līmenī Latvijā; ir noskaidroti svarīgākie riska faktori, kuri visvairāk ietekmē saslimšanu ar tuberkulozi; un, ņemot vērā riska apstākļu un riska faktoru mijiedarbību, tika izveidota TB riska apstākļu un riska faktoru ietekmes izpausmes shēma, kurā vizuāli ir atspoguļots mijiedarbības process. Pamatojoties uz galvenajiem pētījuma rezultātiem, ir izstrādātas galvenās rekomendācijas TB prevencijai saslimšanu ietekmējošo riska apstākļu un riska faktoru aspektā.Item The Biographical Approach in the Analysis of the Individual and Social Aspects of Biographical Disruption. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2015) Pranka, Maruta; Rungule, RitmaA sociological analysis of the individual and social aspects of biographical disruption has been performed in this dissertation. The concept of biographical disruption describes the influence of a significant, sudden event on the course of an individual’s life that cardinally changes its direction and plans. These significant changes that affect an individual are experienced both objectively and interpreted subjectively. In this dissertation, the concept of biographical disruption is examined as a traumatic process that brings significant changes to the course of the individual’s life and his or her biography as well as his or her perception and interpretation of the course of his or her life. The term “biographical disruption” was coined in 1982 by British sociologist Michael Bury. In analysing illnesses as an experience of biographical disruption, Bury used Anthony Giddens’ concept of “critical situation”, which Giddens had applied to disruptions of a social nature, assuming that significant events in a person’s biography had the same sort of influence (Giddens 1979). In addition to the concept of biographical disruption, the author of the dissertation also analyses the theoretical statements of several other authors regarding the influence of significant, sudden events on individual biographies, thereby searching for and characterising similar manifestations of the processes, nevertheless focusing on their differing contents and meanings. Strauss analysed biographical disruption as a process brought about by a “turning point” (Strauss 1959). This idea is close to the concept of “epiphanies” in narratives as formulated by Norman Denzin – moments of existential crisis that influence a person’s life at its very foundation and also structure a biographical study (Denzin 1989). Also analysed are David Mandelbaum’s views, in which turning points are attributed to any period in an individual’s life when significant changes take place, including historical turning points, as well as the term “critical moments” used by Rachel Thomson in studies of disruption moments in the lives of young people (Thomson et al. 2007) and the concepts of “career break” and “social career” introduced by Robin Humphrey in biography studies (Humphrey 1993). The central concept of the dissertation is biographical disruption. Biographical disruption is analysed as having been brought about by various causes. One of these causes is an inherited heightened risk of serious chronic illness – in this case, breast cancer or ovarian cancer – which the individual has received as the result of genetic inheritance, that is, being a member of a specific family and being biologically related to a carrier of this gene in previous generations. The second cause for biographical disruption analysed in this dissertation is profound social changes due to historical events, namely, the Second World War and the Soviet occupation. For both types of biographical disruption – both of which are unique and individual in their specific expressions – also their social aspects are analysed, because the course of an individual’s life that includes a biographical disruption takes place within a specific social time and social space, with the individual participating in social relationships both on a personal and institutional level. The biographical approach – a methodology that consists of a qualitative set of methods – has been used for the dissertation’s sociological study of the individual and social aspects of biographical disruption. The methodology is inductive; it leads from data collection in the empirical study to a theoretical analysis and the drafting of conclusions. The method used in this dissertation within the framework of the biographical approach is a narrative expressed in the form of language. In her study of biographical disruption, the author of the dissertation has used a combination of positive achievements from several biographical approaches – realistic and narrative – respecting the features of both approaches mentioned and taking into account that a life story is an interpretation of reality that contains the past and present as real life and real experience. Jeja-Pekka Roos (Roos 2003) calls this a neorealistic approach, in which biographies are considered essential, practice-oriented narratives. The data used for the dissertation’s empirical study of serious chronic illness or heightened risk thereof as a source of biographical disruption were obtained by the author during her participation in the project “Creation of a new interdisciplinary research team to investigate breast cancer and to increase the efficacy of therapy and the patient’s quality of life” (agreement No. 2009/0230/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/070). Empirical data from a longitudinal study conducted by the National Oral History project at the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia were used in the study of biographical disruption caused by radical social changes. This project, titled Māja, began in 1996 and took place over the course of several years; it used life story interviews as well as interviewee personal documents (with permission from respondents) as a source of information. The study analyses two methods of overcoming biographical disruption: biographical work and social support. In addition to the narrative analysis, interview comments from researchers involved in the empirical study as well as personal document data (with permission from respondents) and statistical data were used to characterise the context.