Browsing by Author "Rivkina, Alla"

Now showing 1 - 4 of 4
  • No Thumbnail Available
    Item
    Chemokine Receptors CCR1 and CCR2 on Peripheral Blood Mononuclear Cells of Newly Diagnosed Patients with the CD38-Positive Chronic Lymphocytic Leukemia
    (2020-07-21) Kholodnyuk, Irina; Rivkina, Alla; Hippe, Laura; Svirskis, Simons; Kozireva, Svetlana; Ventina, Ildze; Spaka, Irina; Soloveichika, Marina; Pavlova, Jelena; Murovska, Modra; Lejniece, Sandra
    Chemokines and their receptors direct migration and infiltration of immune cells. CCR1 and CCR2 maintain sequence similarity and respond to a number of the same chemokines secreted in lymphoid organs. Expression of CD38 on leukemic cells has been associated with poor clinical outcomes in patients with chronic lymphocytic leukemia (CLL) and is considered as the negative predictor of progression. In our study of newly diagnosed CLL patients, which included 39 CD38-positive and 22 CD38-negative patients, CCR1 and/or CCR2 were always detected, using flow cytometry, on the peripheral blood (PB) CD19+CD5+ lymphocytes in patients with >30% of the CD38+ CD19+CD5+ lymphocytes (n = 16). Spearman’s rank correlation analysis determined correlations between the frequency of the CCR1- and CCR2-expressing PB CD19+CD5+ lymphocytes and the frequency of the CD38-positive CD19+CD5+ lymphocytes (rs = 0.50 and rs = 0.38, respectively). No significant correlations were observed between ZAP70 mRNA expression levels in PB mononuclear cells and the frequency of the circulating CCR1+ or CCR2+ CD19+CD5+ lymphocytes. Further association studies are needed to verify prognostic relevance of the CCR1/CCR2 expression on leukemic cells in CLL patients at diagnosis. We suggest that CCR1/CCR2 signaling pathways could represent attractive targets for development of CLL anti-progression therapeutics.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Zap-70, timidīnkināzes, CD38, beta 2 mikroglobulīna un laktātdehidrogenāzes izmaiņas hroniskas limfoleikozes slimniekiem, to ietekme uz slimības gaitu un prognozi. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Rivkina, Alla; Lejniece, Sandra
    Onkoloģiskās slimības ir liela problēma visā pasaulē, jo to izraisītā mirstība ir otra lielākā pēc mirstības sirds asinsvadu slimību dēļ. Pēdējos 20 gados ir panākti būtiski sasniegumi ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, jo tiek pielietota moderna ķīmijterapija, terapeitiskās monoklonālās antivielas. Hematoloģiskajiem slimniekiem plaši tiek veikta autologa un alogēna cilmes šūnu transplantācija. Taču, pieaugot jaunu ķīmijterapijas un imūnterapijas preparātu klāstam, arvien aktuālāk ir prognozēt slimības gaitu konkrētam pacientam, jo jānozīmē visefektīvākā, bet tajā pašā laikā ar minimālām blakusparādībām, un ekonomiski izdevīgākā terapija. Hroniska limfoleikoze (HLL) ir ļaundabīga asinsrades slimība, kuras morfoloģiskais substrāts ir limfocīti. Hroniska limfoleikoze ir biežākā no visām leikozēm Rietumeiropā, tajā skaitā arī Latvijā. 2012.gada 1.janvārī kopējais reģistrēto pacientu skaits bija1370. Hematoloģisko slimību gadījumos svarīgi ir diagnostikas brīdī nosakāmie bioķīmiskie un šūnu raksturojošie rādītāji, pēc kuriem var prognozēt slimības gaitu, un līdz ar to nozīmēt pacientam atbilstošu terapiju. Senākie un zināmākie prognostiskie kritēriji hroniskas limfoleikozes gadījumā ir absolūtais limfocītu daudzums, limfocītu divkāršošanās laiks, atipisko šūnu skaits, perifērā asins aina un kaulu smadzeņu infiltrācija. Zinātnes attīstības gaitā pētījumos ir pievērsušies arī citiem parametriem: laktātdehidrogenāze (LDH), beta 2 mikroglobulīns (β2 MG). Daudzi pētījumi ir saistīti ar dažādiem fenotipiskajiem marķieriem, tādiem kā CD38 un citiem šūnu parametriem, CD5; CD19; CD23, kā arī 70-kDa zeta asociēto olbaltumvielu (ZAP-70), timidīnkināzi (TK). Pēdējo gadu darbos parādīta paaugstināta timidīnkināzes līmeņa nelabvēlīgā prognostiskā loma dažādu onkoloģisko slimību gadījumos. Klīniskie pētījumi pierādīja augstu TK koncentrāciju audzēja procesos. Pirmreizēji TK līmenis kā prognostiskais marķieris tika noteikts Ne Hodžkina limfomas (NHL) gadījumā, pēc tam kā prognostisku marķieri to izmantoja HLL un mielomas slimības gadījumā. Vairums klīnisko pētījumu, kas saistīti ar TK līmeņa noteikšanu, veltīti tādām diagnozēm kā krūts vēzis, plaušu vēzis, prostatas vēzis. Solitāro audzēju gadījumā TK līmenis atspoguļo onkoloģiskā procesa aktivitāti un ir indikators ārstēšanai. Pētījumā tika iekļauti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Valsts Hematoloģijas centra (šobrīd Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika) 120 pirmreizēji slimnieki. Iespējamie prognostiskie kritēriji tika noteikti slimības diagnosticēšanas brīdī, kā arī pēc 6 un 12 mēnešiem. Kopā veiktas 1304 analīzes. Zinātniskā darba gaitā ar plūsmas citometrijas palīdzību tika veikta perifēro asins šūnu imunofenotipēšana, ZAP-70 ekspresijas līmeņa noteikšana un CD38 ekspresijas līmeņa noteikšana. TK līmeņa asins serumā noteikšana tika veikta, izmantojot ELISA metodi. Pētījumā iekļautie hroniskas B šūnu limfoleikozes slimnieki tika dalīti vairākās apakšgrupās pēc slimības stadijas diagnosticēšanas brīža. Ievērojot mūsdienu atklājumus, ka ir divi slimības varianti – ar VH gēnu mutācijām un bez VH gēnu mutācijām –, un lai atrastu jaunus B šūnu limfoleikozes apakštipus ar gēnu mutācijas variantu imūnglobulīnu variablajos domēnos, mēs izvēlējāmies tādus diagnostiskos parametrus kā ZAP-70, CD38, TK, LDH, β2 MG. Svarīgi, ka visas izvēlētās metodes ir neinvazīvās un tās var veikt ambulatori, kas ir piemērotāki un nekaitē pacientam. ZAP-70 un TK pirmo reizi izmantoti HLL diagnostikai arī Latvijā. Minētie diagnostiskie kritēriji līdz šim ir aplūkoti katrs atsevišķi, nevis kopumā. Līdz šim TK netika analizēta dinamikā HLL gadījumā nevienā citā klīnikā pasaulē. TK hroniskas limfoleikozes gadījumos Latvijā analizēta pirmo reizi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Zap-70, timidīnkināzes, CD38, beta 2 mikroglobulīna un laktātdehidrogenāzes izmaiņas hroniskas limfoleikozes slimniekiem, to ietekme uz slimības gaitu un prognozi. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Rivkina, Alla; Lejniece, Sandra
    Onkoloģiskās slimības ir liela problēma visā pasaulē, jo to izraisītā mirstība ir otra lielākā pēc mirstības sirds asinsvadu slimību dēļ. Pēdējos 20 gados ir panākti būtiski sasniegumi ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, jo tiek pielietota moderna ķīmijterapija, terapeitiskās monoklonālās antivielas. Hematoloģiskajiem slimniekiem plaši tiek veikta autologa un alogēna cilmes šūnu transplantācija. Taču, pieaugot jaunu ķīmijterapijas un imūnterapijas preparātu klāstam, arvien aktuālāk ir prognozēt slimības gaitu konkrētam pacientam, jo jānozīmē visefektīvākā, bet tajā pašā laikā ar minimālām blakusparādībām, un ekonomiski izdevīgākā terapija. Hroniska limfoleikoze (HLL) ir ļaundabīga asinsrades slimība, kuras morfoloģiskais substrāts ir limfocīti. Hroniska limfoleikoze ir biežākā no visām leikozēm Rietumeiropā, tajā skaitā arī Latvijā. 2012.gada 1.janvārī kopējais reģistrēto pacientu skaits bija1370. Hematoloģisko slimību gadījumos svarīgi ir diagnostikas brīdī nosakāmie bioķīmiskie un šūnu raksturojošie rādītāji, pēc kuriem var prognozēt slimības gaitu, un līdz ar to nozīmēt pacientam atbilstošu terapiju. Senākie un zināmākie prognostiskie kritēriji hroniskas limfoleikozes gadījumā ir absolūtais limfocītu daudzums, limfocītu divkāršošanās laiks, atipisko šūnu skaits, perifērā asins aina un kaulu smadzeņu infiltrācija. Zinātnes attīstības gaitā pētījumos ir pievērsušies arī citiem parametriem: laktātdehidrogenāze (LDH), beta 2 mikroglobulīns (β2 MG). Daudzi pētījumi ir saistīti ar dažādiem fenotipiskajiem marķieriem, tādiem kā CD38 un citiem šūnu parametriem, CD5; CD19; CD23, kā arī 70-kDa zeta asociēto olbaltumvielu (ZAP-70), timidīnkināzi (TK). Pēdējo gadu darbos parādīta paaugstināta timidīnkināzes līmeņa nelabvēlīgā prognostiskā loma dažādu onkoloģisko slimību gadījumos. Klīniskie pētījumi pierādīja augstu TK koncentrāciju audzēja procesos. Pirmreizēji TK līmenis kā prognostiskais marķieris tika noteikts Ne Hodžkina limfomas (NHL) gadījumā, pēc tam kā prognostisku marķieri to izmantoja HLL un mielomas slimības gadījumā. Vairums klīnisko pētījumu, kas saistīti ar TK līmeņa noteikšanu, veltīti tādām diagnozēm kā krūts vēzis, plaušu vēzis, prostatas vēzis. Solitāro audzēju gadījumā TK līmenis atspoguļo onkoloģiskā procesa aktivitāti un ir indikators ārstēšanai. Pētījumā tika iekļauti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Valsts Hematoloģijas centra (šobrīd Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika) 120 pirmreizēji slimnieki. Iespējamie prognostiskie kritēriji tika noteikti slimības diagnosticēšanas brīdī, kā arī pēc 6 un 12 mēnešiem. Kopā veiktas 1304 analīzes. Zinātniskā darba gaitā ar plūsmas citometrijas palīdzību tika veikta perifēro asins šūnu imunofenotipēšana, ZAP-70 ekspresijas līmeņa noteikšana un CD38 ekspresijas līmeņa noteikšana. TK līmeņa asins serumā noteikšana tika veikta, izmantojot ELISA metodi. Pētījumā iekļautie hroniskas B šūnu limfoleikozes slimnieki tika dalīti vairākās apakšgrupās pēc slimības stadijas diagnosticēšanas brīža. Ievērojot mūsdienu atklājumus, ka ir divi slimības varianti – ar VH gēnu mutācijām un bez VH gēnu mutācijām –, un lai atrastu jaunus B šūnu limfoleikozes apakštipus ar gēnu mutācijas variantu imūnglobulīnu variablajos domēnos, mēs izvēlējāmies tādus diagnostiskos parametrus kā ZAP-70, CD38, TK, LDH, β2 MG. Svarīgi, ka visas izvēlētās metodes ir neinvazīvās un tās var veikt ambulatori, kas ir piemērotāki un nekaitē pacientam. ZAP-70 un TK pirmo reizi izmantoti HLL diagnostikai arī Latvijā. Minētie diagnostiskie kritēriji līdz šim ir aplūkoti katrs atsevišķi, nevis kopumā. Līdz šim TK netika analizēta dinamikā HLL gadījumā nevienā citā klīnikā pasaulē. TK hroniskas limfoleikozes gadījumos Latvijā analizēta pirmo reizi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Zap-70, Tthymidin Kinase, CD38, beta 2 Microglobuline and Laktatdehydrominaze Changes for Patients with Chronic Lymphoid Leukemia and Its Effect to Disorder Process and Prognosis. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2012) Rivkina, Alla; Lejniece, Sandra
    Oncologic diseases pose a major problem throughout the world, being the second major cause of mortality following cardiovascular diseases. The last twenty years have seen significant achievements in the treatment of malignancies, as modern chemotherapy, therapeutic monoclonal antibodies are used, transplantation of autologous and allogeneic stem cells for haematological patients is widespread. However, with the growing range of new chemotherapy and immunotherapy medications, prognosticating the course of disease for a concrete patient becomes more relevant, as the most effective, economically most advantageous therapy with the minimum of side-effects should be prescribed. Chronic lymphatic leukemia (CLL) is a malignant hematopoietic disease with lymphocytes as its morphological substrate. Chronic lymphatic leukemia is the most prevalent among all forms of leukemia in Western Europe, including Latvia. On 1 January 2012 the total number of registered patients was 1370. In cases of haematological diseases the biochemical and cell characterising indicators that can be determined at the moment of diagnosis are important, they allow prognosticating the course of the disease and selecting therapy appropriate for the patient. The oldest and best known prognostic criteria in cases of lymphatic leukaemia are the absolute lymphocytes count, lymphocytes doubling time, peripheral blood count and bone marrow infiltration. With the development of science research has focused also upon other parameters: lactate dehydrogenase (LDH), beta-2-microglobulin (β2 MG). Numerous studies deal with various phenotypical markers, i.e., CD38 and other cell parameters, CD5; CD19; CD23, as well as 70-kDa zeta associated protein (ZAP-70), thymidine kynase (TK). Recent studies reveal the negative prognostic role of elevated thymidine kynase level in cases of various oncologic diseases. Clinical studies prove high TK concentration in tumour processes. Initially TK level as a prognostic marker was detected in cases of Non-Hodgkin’s lymphoma (NHL), thereafter it was used as a prognostic marker in cases of CLL and myeloma disease. The majority of clinical studies linked with determining TK level are dedicated to such diagnoses as breast, lung and prostate cancer. In cases of solitary tumours TK level reflects the activity of the oncologic process and is an indicator for treatment. The study includes 120 newly diagnosed patients of Riga East Clinical University Hospital (RECUH), the National Centre of Haematology (currently the Clinic of Chemotherapy and Haematology). The possible prognostic criteria were determined at the time of diagnosis and after 6 and 12 months. In total 1304 tests were performed. In the framework of this research work the immunophenotyping of peripheral blood cells, using flow cytometry, was performed, ZAP-70 and CD 38 expression level was determined. TK blood serum level was determined using ELISA method. The chronic B cell lymphatic leukaemia patients included in the study were divided into several subgroups according to the stage of disease at diagnosis. In view of the fact that current research has discovered two types of the disease – with VH gene mutations and without VH gene mutations, the following diagnostic parameters were chosen: ZAP-70, CD38, TK, LDH, β2 MG to find new B cell lymphatic leukaemia subtypes with variant gene mutation in the variable immunoglobulin domains. It is important that all selected methods are non-invasive, can be performed in outpatient settings, which is more appropriate and poses no harm to the patient. This was the first time when ZAP-70 and TK were used in Latvia in diagnosing CLL. The abovementioned diagnostic criteria previously have been discussed separately, but not together. In no other clinic in the world TK has been analysed in dynamics in case of CLL. This is the first analysis of TK in cases of chronic lymphatic leukaemia in Latvia.