Browsing by Author "Pulmanis, Toms"
Now showing 1 - 3 of 3
Results Per Page
Sort Options
Item Ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību saistītie faktori Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2019) Pulmanis, Toms; Taube, MārisIevads. Pašnāvības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā – pēc standartizētās mirstības rādītājiem Latvija ierindojas augstajā otrajā vietā ES dalībvalstu vidū. Būtisks pabeigtas pašnāvības riska faktors ir pašnāvnieciska uzvedība, t.sk. domas par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi, kas iezīmē risku pabeigtai pašnāvībai, bieži tiek izmantota asociēto riska faktoru pētniecībā un ir īpaši aktuāla pusaudžu populācijās. Ar ģimenes vidi saistītajiem, vienaudžu vidi raksturojošajiem un individuālajiem faktoriem var būt nozīmīga loma saistībā ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāku šo faktoru izplatība Latvijā vērtējama kā augsta. Darba mērķis bija izpētīt pašu ziņotās pašnāvnieciskās uzvedības izplatību un saistību ar ģimenes un vienaudžu vides raksturojošiem faktoriem, kā arī individuālajiem faktoriem 14–17 gadus vecu pusaudžu populācijā Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati, kas iegūti reprezentatīvā šķērsgriezuma pētījumā “Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām”. Pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 7 299 respondentiem. Statistiskajā datu apstrādē izmantots biežumu sadalījums, šķērstabulas un Hī kvadrāta (χ2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. Domas par pašnāvību dzīves laikā atzīmējuši 15,7% Latvijas 14–17 gadus veco pusaudžu – 11,7% zēnu un 19,4% meiteņu, bet pašnāvības mēģinājumu dzīves laikā atzīmējuši 8,2% pusaudžu – 5,9% zēnu un 10,2% meiteņu. Domu par pašnāvību izplatība ir augstāka to pusaudžu vidū, kuri savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā vērtē kā sliktāku – meiteņu vidū šādi vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa gadījumā vērojama arī augstāka pašnāvības mēģinājumu izplatība. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad un dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts, bet atsevišķi zēniem - nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad izjusts vecāku emocionālais atbalsts un nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, bet atsevišķi zēniem – seksuāla uzmākšanās ģimenē un atsevišķi meitenēm – dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad un dažreiz izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, narkotiku lietošana dzīves laikā un ikdienas smēkēšana, bet atsevišķi meitenēm – neapmierinātība un vidēja apmierinātība ar savu veselības stāvokli, kā arī riskanta alkohola lietošana dzīves laikā. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, ikdienas smēķēšana un neapmierinātība ar savu veselības stāvokli, atsevišķi meitenēm – riskanta alkohola lietošana dzīves laikā, bet atsevišķi zēniem – narkotiku lietošana dzīves laikā. Secinājumi. Pašnāvniecisku uzvedību dzīves laikā atzīmē ievērojams īpatsvars Latvijas 14–17 gadus vecu pusaudžu, pašnāvnieciskās uzvedības veidu izplatība ir augstāka meiteņu vidū. Pastāv nozīmīga saikne starp pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību un gan ar ģimenes vidi saistītajiem, gan vienaudžu vidi raksturojošajiem, gan individuālajiem faktoriem, kas kas jāņem vērā gan sabiedrības psihiskās veselības politikas veidošanā, gan pašnāvību profilakses intervenču plānošanā pusaudžu populācijā.Item Ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību saistītie faktori Latvijā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2019) Pulmanis, Toms; Taube, MārisIevads. Pašnāvības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā – pēc standartizētās mirstības rādītājiem Latvija ierindojas augstajā otrajā vietā ES dalībvalstu vidū. Būtisks pabeigtas pašnāvības riska faktors ir pašnāvnieciska uzvedība, t.sk. domas par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi, kas iezīmē risku pabeigtai pašnāvībai, bieži tiek izmantota asociēto riska faktoru pētniecībā un ir īpaši aktuāla pusaudžu populācijās. Ar ģimenes vidi saistītajiem, vienaudžu vidi raksturojošajiem un individuālajiem faktoriem var būt nozīmīga loma saistībā ar pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāku šo faktoru izplatība Latvijā vērtējama kā augsta. Darba mērķis bija izpētīt pašu ziņotās pašnāvnieciskās uzvedības izplatību un saistību ar ģimenes un vienaudžu vides raksturojošiem faktoriem, kā arī individuālajiem faktoriem 14–17 gadus vecu pusaudžu populācijā Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati, kas iegūti reprezentatīvā šķērsgriezuma pētījumā “Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām”. Pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 7 299 respondentiem. Statistiskajā datu apstrādē izmantots biežumu sadalījums, šķērstabulas un Hī kvadrāta (χ2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. Domas par pašnāvību dzīves laikā atzīmējuši 15,7% Latvijas 14–17 gadus veco pusaudžu – 11,7% zēnu un 19,4% meiteņu, bet pašnāvības mēģinājumu dzīves laikā atzīmējuši 8,2% pusaudžu – 5,9% zēnu un 10,2% meiteņu. Domu par pašnāvību izplatība ir augstāka to pusaudžu vidū, kuri savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā vērtē kā sliktāku – meiteņu vidū šādi vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa gadījumā vērojama arī augstāka pašnāvības mēģinājumu izplatība. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad un dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts, bet atsevišķi zēniem - nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. Ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē, reti/nekad izjusts vecāku emocionālais atbalsts un nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, bet atsevišķi zēniem – seksuāla uzmākšanās ģimenē un atsevišķi meitenēm – dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad un dažreiz izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Ar vienaudžu vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, vienmēr/bieži un dažreiz piedzīvota ņirgāšanās skolā, bet atsevišķi meitenēm – reti/nekad izjusts vienaudžu emocionālais atbalsts. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, narkotiku lietošana dzīves laikā un ikdienas smēkēšana, bet atsevišķi meitenēm – neapmierinātība un vidēja apmierinātība ar savu veselības stāvokli, kā arī riskanta alkohola lietošana dzīves laikā. Individuālie faktori, kas neatkarīgi paaugstina izredzes pašnāvības mēģinājumam abās dzimumu grupās ir augsts un vidēji augsts depresijas simptomu līmenis, zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, ikdienas smēķēšana un neapmierinātība ar savu veselības stāvokli, atsevišķi meitenēm – riskanta alkohola lietošana dzīves laikā, bet atsevišķi zēniem – narkotiku lietošana dzīves laikā. Secinājumi. Pašnāvniecisku uzvedību dzīves laikā atzīmē ievērojams īpatsvars Latvijas 14–17 gadus vecu pusaudžu, pašnāvnieciskās uzvedības veidu izplatība ir augstāka meiteņu vidū. Pastāv nozīmīga saikne starp pusaudžu pašnāvniecisko uzvedību un gan ar ģimenes vidi saistītajiem, gan vienaudžu vidi raksturojošajiem, gan individuālajiem faktoriem, kas kas jāņem vērā gan sabiedrības psihiskās veselības politikas veidošanā, gan pašnāvību profilakses intervenču plānošanā pusaudžu populācijā.Item Factors Associated with Suicidal Behaviour in Adolescents in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2019) Pulmanis, Toms; Taube, MārisIntroduction. Suicides are one of most relevant public health problems in Latvia – standardised suicide mortality rates rank Latvia at the high second place among the European Union countries. An important risk factor for completed suicide is suicidal behavior, including suicidal ideation and suicide attempts, that is a risk factor for completed suicide and is often used in research of associated risk factors and is esspecially relevant in adolescent populations. Factors related to family environment, peer environment and individual factors have an important role in relation with adolescent’s suicidal behavior, in particular taking in consideration the fact that prevalence of several of these potential risk factors in Latvia is estimated as high. The aim of the Thesis was to assess prevalence of self-reported suicidal behaviour and its association with family and peer environment related factors, as well as individual factors in the population of 14 to 17-year-old adolescents in Latvia. Material and methods. Data from representative cross-sectional study “European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs” was used, including the data about 7,299 respondents. The instrument of the study was approbated standardised survey questionnaire. Statistical data processing was based on frequency distribution, cross tabulation and Chi-Square (χ2) Test. To assess the associations odds ratio, Spearman’s rank correlation coefficient and multiple logistic regression was used. Results. Suicidal ideation during lifetime have been noted by 15.7 % of Latvian 14‒17-year-old adolescents – 11.7 % boys and 19.4 % girls, while suicide attempts during their life time have been noted by 8.2 % of aldolescents – 5.9% boys and 10.2% girls. The prevalence of suicidal ideation was higher among adolescents who evaluate their family’s material status as low; among girls also a higher prevalence of suicide attempts was observed among respondents who evaluated material status as low. Factors related to family environment that independently increase the odds for suicidal ideation in both gender groups are suicidal experience in the family, domestic physical violence, rarely/never and sometimes experienced emotional support from parents, but separately for boys - not living with both biological parents. Factors related to family environment that independently increase the odds for suicide attempt in both gender groups are suicidal experience in the family, domestic physical violence, rarely/never experienced emotional support from parents and not living with both biological parents, but separately for boys – sexual harassment in the family and seperatly for girls – sometimes experienced emotional support from parents. Factors related to peer environment that independently increase the odds for suicidal ideation in both gender groups are suicidal experience among peers, always/often and sometimes experienced bullying at school, but separately for girls ‒ rarely/never and sometimes experienced emotional support from peers. Factors related to peer environment that independently increase the odds for suicide attempt in both gender groups are suicidal experience among peers, always/often and sometimes experienced bullying at school, but separately for girls ‒ rarely/never experienced peer emotional support. Individual factors that independently increase the odds for suicidal ideation in both gender groups are high and moderately high level of depressive symptoms, low and moderately low level of self-esteem, lifetime drug use and current smoking, but separately for girls – dissatisfaction and moderate satisfaction with own health and lifetime alcohol intoxication. Individual factors that independently increase the odds for suicide attempt in both gender groups are high and moderately high level of depressive symptoms, low and moderately low level of self-esteem, current smoking and dissatisfaction with own health, but separately for girls – alcohol intoxication in lifetime and separately for boys – lifetime drug use. Conclusions. Significant proportion of Latvian 14‒17-year-old adolescents report lifetime suicidal ideation and suicide attempts, both types of suicidal behavior are more prevalent among girls. Significant association exists between suicidal behavior and factors related to family environment, peer environment and individual factors. It sould be taken into consideration during the development of public mental health policy and in the planning of the suicide prevention interventions in adolescent population.