Browsing by Author "Plepa, Dita"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Līdzsvara meklējumi starp pamattiesību ievērošanu un valsts drošības aizsardzību Satversmes tiesas praksē
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Plepa, Dita; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Rakstā atspoguļotas Latvijas Republikas Satversmes tiesas nolēmumos ietvertās atziņas par Latvijas Republikas Satversmes regulējumu un tā interpretāciju valsts drošības jautājumos. Īpaša uzmanība veltīta tiesu prakses analīzei, aplūkojot metodoloģiju, kas palīdz panākt līdzsvaru starp nepieciešamību novērst valsts drošības apdraudējumus un nepieciešamību aizsargāt pamattiesības.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā: kolektīvā monogrāfija
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Sedlenieks, Klāvs; Lūse, Agita; Saulītis, Andris; Stikāne, Vija; Plepa, Dita; Kiščenko, Diāna; Rolle, Kristīne; Šuvajevs, Andris; Žabicka, Anna; Rīgas Stradiņa universitāte
    Grāmatā “Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā” sniegts antropoloģisks ieskats attiecībās, kādas pastāv starp valsti un radniecību. Tā sastāv no ievada un deviņām nodaļām. Ievadā Klāvs Sedlenieks apraksta valsts un radniecības savstarpējās saistības teorētisko ietvaru. Viņš kritizē tradicionālo uzskatu, ka radniecība ir dabas fakts, bet valsts – kultūras radīta sistēma, piedāvājot interpretēt šo dalījumu kā Rietumu kultūras folkteoriju. Autors argumentē, ka radniecība ir kultūras produkts, līdzīgi kā valsts, un to nevar uzskatīt par pārejošu vēstures fenomenu, bet gan par būtisku elementu Rietumu sabiedrībā. Grāmatas nodaļās apskatīti dažādi valsts un radniecības aspekti. Pirmajā nodaļā (K. Sedlenieks) aprakstīti Latvijas iedzīvotāju radniecības principi. Otrajā nodaļā (K. Sedlenieks, A. Lūse) analizēti iepriekšējie pētījumi par latviešu radniecību. Radniecības vēsturiskie aspekti skatīti trešajā nodaļā (V. Stikāne), kurā analizēta radniecības loma viduslaiku Livonijā. Ceturtajā nodaļā autore (D. Plepa) pievēršas 20. un 21. gadsimta juridiskajiem dokumentiem par radniecību. Pārējās nodaļās analizētas radniecības un valsts attiecības mūsdienu Latvijā: piektā nodaļa (A. Lūse) veltīta ciltskoku veidošanas praksei skolās, sestajā nodaļā (A. Žabicka, K. Sedlenieks) analizētas Saeimas diskusijas par radniecību, septītajā nodaļā (A. Saulītis, K. Rolle) apskatīta radniecības loma ekonomikā, astotajā nodaļā (D. Kiščenko) analizēta reproduktīvo klīniku prakse, devītajā nodaļā (A. Šuvajevs) – radniecības loma valsts rīcībpolitikas kontekstā. Grāmata kopumā apliecina, ka valsts un radniecība nav atsevišķi fenomeni, bet gan vienoti procesi, kas ietekmē viens otru. Grāmatu bagātina apjomīgs uzziņu aparāts – četri palīgrādītāji: grāmatā analizēto un minēto priekšmetu, personu, ģeogrāfisko vietu un etnisko grupu rādītājs, kā arī iekļauts kopsavilkums angļu valodā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Satversmīga kopdzīve jeb radniecības un ģimenes tiesību tvērums Latvijas likumkopā
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Plepa, Dita; Rīgas Stradiņa universitāte
    In Chapter 4 of the book "Kinship and State Performance in Contemporary Latvia", lawyer Dita Plepa provides a detailed overview of the legal scope of family and kinship, starting with the founding of the Latvian state in 1918. Plepa shows that the early legal situation was complicated by the fragmented civil legal system inherited from earlier times. Consequently, the understanding of family and kinship and its relation to state structures was far from unambiguous. The democratically minded members of Parliament ranked the family strictly in the private sphere, while in the authoritarian regime of Kārlis Ulmanis, the family arguably becomes the elementary structure of the state. Treating family as a part of state legitimised the interest of state institutions in what happens in this sphere. The Civil Law created in 1938 consolidates the previous legal codes, reduces the role of men in the kinship system (equalising with the role of women) and also introduces some elements of customary law. During the Soviet occupation of Latvia, the authorities continued to interpret the family as the elementary unit of the state and closely monitor it, including family support structures in the USSR Constitution. After the restoration of independence, the interwar legal system was largely restored, although the Civil Law and Satversme (the Constitution of the Republic of Latvia) were at parts changed, specifically regarding marriage and kinship. Paying attention to the current discussion about the boundaries of marriage and family, Plepa analyses the decisions of the Constitutional Court regarding same-sex couples. These discussions demonstrate the conceptual contradiction in the legal environment of Latvia: whether kinship is a social institution independent of the state or, as Emil Durkheim once thought, it is created within the framework of the state and effectively inseparable from it.