Browsing by Author "Pūcīte, Elīna"

Now showing 1 - 6 of 6
  • No Thumbnail Available
    Item
    Antiplatelet Resistance in Patients with Atherosclerosis
    (2019-08) Locāne, Sintija; Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Millers, Andrejs; Novasa, Arina; Ieviņa, Renija; Muravska, Tatjana; Department of Neurology and Neurosurgery
    Variable platelet response to aspirin and clopidogrel is a well-known phenomenon in patients with coronary artery disease and ischemic cerebral stroke. The objective of the present study was to evaluate the frequency and possible risk factors of antiplatelet resistance in patients with cerebrovascular and cardiovascular diseases. The VerifyNow system was used to evaluate adenosine-5-diphosphate and platelet P2YI2 receptor function in patients with cerebrovascular and cardiovascular disease, who received dual antiplatelet therapy. Aspirin resistance was defined as aspirin reaction units (ARU) >= 550. Clopidogrel resistance was defined as Platelet Reaction Units (PRU) > 230. In the group of cerebrovascular diseases there were 13.2% (n = 27) patients with aspirin and 24.5% (n = 50) with clopidogrel resistance. However, in the cardiovascular group there were 20% (n = 9) aspirin and 11.1% (n = 5) clopidogrel resistant patients. In the cerebrovascular group, aspirin resistant patients had a lower triglyceride level (p = 0.001, r = 0.26) than aspirin sensitive patients. Clopidogrel resistant patients had a significantly higher level of glycated haemoglobin (HbA1C) (p = 0.016, r = 023), triglycerides (p = 0.033, r = 0.16) and lower level of high-density lipoproteins (p = 0.027, r = 0.16) than clopidogrel sensitive patients. In the cardiovascular group, patients who were resistant to aspirin had a significantly higher high-density lipoprotein level (p = 0.038, r = 0.31). No other factors differed significantly between the aspirin or clopidogrel resistant and sensitive patients in the cardiovascular group. Aspirin resistance was more common in patients with cardiovascular disease, and clopidogrel resistance in patients with cerebrovascular disease, although the difference was not significant. Our findings indicate that diabetes mellitus and an elevated level of lipoproteins could be risk factors for aspirin or clopidogrel resistance in patients with cerebrovascular diseases. Further studies should be conducted using larger patient cohorts with balanced groups of patients to investigate clinical aspects of antiplatelet resistance.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis
    Miega artērijas stenoze ir nozīmīgs išēmiska insulta riska faktors. Aptuveni 10–15% gadījumu išēmisks insults rodas trombembolijas dēļ no iepriekš asimptomātiskas iekšējās miega artērijas > 50% stenozes. Pacientiem pēc pārciesta išēmiska insulta ir ne tikai fiziski funkcionāli ierobežojumi, bet bieži attīstās arī kognitīvi traucējumi un vaskulāra depresija. Tieši pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi interese par nozīmīgas miega artērijas stenozes izraisītiem “neklasiskajiem” neiroloģiskajiem simptomiem un to saistību ar dzīves kvalitāti, kā arī revaskularizācijas ietekmi uz šo simptomu attīstību. Promocijas darbs “Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas” veltīts kopējās kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un dzīves kvalitātes izpētei, jo mūsdienīgas nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas mērķis ir ne tikai samazināt išēmiska insulta risku un pagarināt dzīvildzi, bet arī nodrošināt pietiekoši labu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti ilgtermiņā kopumā. Promocijas darba mērķis bija izpētīt kognitīvās funkcijas un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas, depresijas simptomu dinamiku, kā arī precizēt cerebrovaskulāro notikumu un mirstības biežumu pacientiem, kuriem veikta nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija vai pielietota tikai medikamentozā terapija. Pētniecības darbā tika iekļauti un analizēti 213 pacienti ar nozīmīgu miega artērijas stenozi, kuriem vai nu veica revaskularizāciju ķirurģiski vai endovaskulāri, vai arī tikai uzsāka optimālu medikamentozo terapiju bez miega artērijas revaskularizācijas. Visiem pacientiem atkārtoti novērtēja kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas gada laikā. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija varētu būt saistīta ar globālās kognitīvās funkcijas uzlabošanos. Savukārt depresijas simptomu izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācijas un/vai medikamentozās ārstēšanas netika novērotas. Kopumā pacientiem gadu pēc miega artērijas endarterektomijas dzīves kvalitātes saglabājā tādā pašā līmenī kā pirms operācijas. Taču dzīves kvalitātes izmaiņu novērtēšanu pēc miega artērijas stentēšanas un medikamentozās ārstēšanas ietekmēja dažādi klīniskie parametri šajās grupās, tāpēc pārliecinošus secinājumus šobrīd veikt nav iespējams.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis
    Miega artērijas stenoze ir nozīmīgs išēmiska insulta riska faktors. Aptuveni 10–15% gadījumu išēmisks insults rodas trombembolijas dēļ no iepriekš asimptomātiskas iekšējās miega artērijas > 50% stenozes. Pacientiem pēc pārciesta išēmiska insulta ir ne tikai fiziski funkcionāli ierobežojumi, bet bieži attīstās arī kognitīvi traucējumi un vaskulāra depresija. Tieši pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi interese par nozīmīgas miega artērijas stenozes izraisītiem “neklasiskajiem” neiroloģiskajiem simptomiem un to saistību ar dzīves kvalitāti, kā arī revaskularizācijas ietekmi uz šo simptomu attīstību. Promocijas darbs “Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas” veltīts kopējās kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un dzīves kvalitātes izpētei, jo mūsdienīgas nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas mērķis ir ne tikai samazināt išēmiska insulta risku un pagarināt dzīvildzi, bet arī nodrošināt pietiekoši labu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti ilgtermiņā kopumā. Promocijas darba mērķis bija izpētīt kognitīvās funkcijas un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas, depresijas simptomu dinamiku, kā arī precizēt cerebrovaskulāro notikumu un mirstības biežumu pacientiem, kuriem veikta nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija vai pielietota tikai medikamentozā terapija. Pētniecības darbā tika iekļauti un analizēti 213 pacienti ar nozīmīgu miega artērijas stenozi, kuriem vai nu veica revaskularizāciju ķirurģiski vai endovaskulāri, vai arī tikai uzsāka optimālu medikamentozo terapiju bez miega artērijas revaskularizācijas. Visiem pacientiem atkārtoti novērtēja kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas gada laikā. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija varētu būt saistīta ar globālās kognitīvās funkcijas uzlabošanos. Savukārt depresijas simptomu izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācijas un/vai medikamentozās ārstēšanas netika novērotas. Kopumā pacientiem gadu pēc miega artērijas endarterektomijas dzīves kvalitātes saglabājā tādā pašā līmenī kā pirms operācijas. Taču dzīves kvalitātes izmaiņu novērtēšanu pēc miega artērijas stentēšanas un medikamentozās ārstēšanas ietekmēja dažādi klīniskie parametri šajās grupās, tāpēc pārliecinošus secinājumus šobrīd veikt nav iespējams.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Changes in Cognition, Depression and Quality of Life after Carotid Stenosis Treatment
    (2019) Pūcīte, Elīna; Krievina, Ildze; Miglāne, Evija; Erts, Renārs; Krievins, Dainis; Millers, Andrejs; Department of Neurology and Neurosurgery
    Background: Although several studies have evaluated the change of cognitive performance after severe carotid artery stenosis, the results still remain elusive. The objective of this study was to assess changes in cognitive function, depressive symptoms and Health Related Quality of Life (HRQoL) after carotid stenosis revascularisation and Best Medical Treatment (BMT). Methods: Study involved 213 patients with ≥70% carotid stenosis who underwent assessment of cognitive function using Montreal Cognitive Assessment scale (MoCA), depressive symptoms - using Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9) and HRQoL - using Medical Outcome Survey Short Form version 2 (SF-36v2). The assessment was performed before and at 6 and 12 months followup periods in patients who had Carotid Endarterectomy (CEA), Carotid Artery Stenting (CAS) or received BMT only. Results: Improvement in the total MoCA scores was observed after 6 and 12 months (p<0.001, Kendall's W=0.28) in the CEA group. In the CAS group - after 12 months (p=0.01, Kendall's W=0.261) whereas in the BMT group - no significant changes (p=0.295, Kendall's W=0.081) were observed. Reduction of depressive symptoms was not found in any of the study groups. Comparing mean SF-36v2 scores in the CEA group, there was no significant difference in any of 10 subscales. Likewise in the CAS group - no significant difference in 9 of 10 subscales (p=0.028, η2=0.343) was observed. Three subscales worsened in the BMT group during the 1-year follow-up period. Conclusion: Patients with severe carotid stenosis who underwent revascularisation enhanced their cognitive performance without exerting significant change of depressive symptoms. Preoperative HRQoL may be maintained for at least one year in the CEA group.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Changes in Health-related Quality of Life After Carotid Stenosis Treatment. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2020) Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis
    Carotid artery stenosis is well-known causal risk factor for ischaemic stroke. Approximately 10–15% of all strokes follow thromboembolism from previously asymptomatic > 50% internal carotid stenosis. In addition to functional disability, stroke patients frequently go on to develop cognitive impairment and depression. In the last decade there is growing interest of “nonclassical” neurological symptoms caused by severe carotid stenosis and it’s associaton with the health-related quality of life and whether carotid interventions improve the development of these symptoms. The doctoral thesis “Changes in Health-Related Quality of Life after Carotid Stenosis Treatment” is devoted to investigation of global cognitive function, depressive symptoms and health-related quality of life because the goal of contemporary carotid stenosis management is not only to reduce stroke risk and to extend life expectancy but also to ensure a sufficient high long-term health-related quality of life. The aim of this study was to assess long-term changes in cognitive function, depressive symptoms and health-related quality of life after carotid stenosis revascularisation and the best medical treatment. Study involved 213 patients with severe carotid stenosis who underwent assessment of cognitive function, depressive symptoms and health-related quality of life. The assessment was performed before and at 6 and 12 months follow-up periods in patients who had carotid endarterectomy, carotid artery stenting or received the best medical treatment only. The research results show that revascularisation of severe carotid stenosis may be associated with improvement of global cognitive function. Whereas there was no significant change of depressive symptoms neither after revascularisation, nor after the best medical treatment. In general, carotid endarterectomy maintain preoperative health-related quality of life for at least one year. However, the evaluation of change in health-related quality of life in the carotid stenting and the best medical treatment group was influenced by several clinical parameters. Therefore, conclusive statements were not made at the moment.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Intravascular Large B-Cell Lymphoma (IVLBCL) Presenting with CNS Involvement in Patient with Chronic Lymphocytic Leukemia
    (2023-06-08) Grabovska, Dagnija; Balodis, Arturs; Kreitale, Edite; Pūcīte, Elīna; Department of Radiology
    Background: Intravascular lymphoma (IVL) is a rare, often fatal disease characterized by intraluminal proliferation of lymphoid cells within blood vessels. Intravascular Large B-Cell Lymphoma (IVLBCL) is frequently found in different organs, but the skin and central nervous system (CNS) are the most affected ones.