Browsing by Author "Mozgis, Dzintars"

Now showing 1 - 7 of 7
  • No Thumbnail Available
    Item
    Analysis of body composition of 9- and 10-year-old children in Latvia
    (2011) Karklina, Helena; Apinis, Peteris; Kalnina, Liga; Sauka, Melita; Mozgis, Dzintars; Krumina, Dzanna; Knipse, Gundega; Rīga Stradiņš University
    Background and Objective: According to the data of epidemiologic research, the prevalence of both excessive and insufficient body weight is increasing in a pediatric population leading to the growing burden of health problems due to these changes. The aim of the study was to understand the current situation of physical development of 9- and 10-year-old boys and girls in Latvia and to estimate the prevalence of underweight, normal weight, overweight, and obesity among young adolescents. Material and Methods: During 2007-2009, a random sample of healthy 9-year-old (n=184) and 10-year-old (n=320) children from all regions and different socioeconomic groups of Latvia was surveyed in a cross-sectional study. The anthropometric measurements of height, weight, 3 circumferences, and 5 skinfolds were performed. The percentage of body fat was calculated by the equation of Slaughter et al. Body mass index and fat mass index were calculated for each respondent. Children were divided into groups according to these indexes. At the age of 9 years, 69.5% of boys had a normal nutritional level either by BMI or FMI, and 54.5% and 72.2% of the girls of the same age had a normal nutritional level by BMI and by FMI, respectively. Obesity according to BMI in 9-year-old boys was found to be 4.7% and in girls 6.1%; according to FMI, 3.7% and 2.3%, respectively. A similar trend was also observed in the cohort of 10-year-old children. Conclusions: The results of the research showed that the problem of high prevalence of Latvian children with underweight is not smaller than the problem of children with obesity. Evaluation of physical development in children based only body mass index may lead to overdiagnosis of obesity.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Antibakteriālo līdzekļu patēriņa salīdzinoša analīze bērniem stacionārā biežāko ķirurģisko slimību gadījumos. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Sviestiņa, Inese; Mozgis, Dzintars
    Pareiza antibakteriālo līdzekļu lietošana ir būtiska, ņemot vērā arvien pieaugošo mikroorganismu rezistenci, kas ir jau kļuvusi par nozīmīgu veselības aprūpes problēmu. Lai gan antibiotikas (AB) ir vienas no biežāk ordinētām zālēm bērniem, šajā pacientu grupā AB patēriņa pētījumi veikti mazāk nekā pieaugušajiem. AB lietošana ķirurģisko slimību profilaksē un ārstēšanā bērniem ir joma, kas nav pietiekami pētīta ne pasaulē, ne Latvijā. Pētījumos, kas veikti ārpus Latvijas, konstatēts, ka AB izmantošana ķirurģiskai profilaksei nav bijusi saskaņā ar vadlīnijām un rekomendācijām daudzās bērniem veiktās operācijās. Kā problēmas minamas arī AB nekondicionāla lietošana un AB devu kļūdas, jo īpaši bērniem līdz 12 gadu vecumam. Šī darba mērķis bija, izpētīt AB patēriņa kopējās tendences VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) un raksturot AB lietošanu bērniem stacionārā biežāko ķirurģisko slimību (akūts apendicīts, mezadenīts, kā arī augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumi) profilaksē un ārstēšanā BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikā. AB patēriņa tendences BKUS tika pētītas, izmantojot definētās diennakts devas metodi par laika posmu no 2006.–2013. gadam un sešus punkta prevalences pētījumus (PPP), kas tika veikti 2011., 2012. un 2013. gada maijā un novembrī. AB lietošana biežāko ķirurģisko slimību profilaksē un ārstēšanā tika analizēta pacientiem, kuri bija stacionēti BKUS laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un no 2001. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim. AB devas un nekondicionāla lietošana tika analizēta Bērnu ķirurģijas klīnikas pacientiem biežāk lietotām AB. Pētījumā tika iekļauti 520 pacienti 2011.–2013. gadā un 773 pacienti 2001.–2003. gadā ar akūta apendicīta diagnozi, 181 pacients 2011.–2013. gadā un 399 pacienti 2001.–2003. gadā ar mezadenīta diagnozi, kā arī 2186 pacienti 2011.–2013. gadā un 2050 pacienti 2001.–2003. gadā ar augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem. Pētījuma rezultāti atklāja, ka BKUS ir mainījies biežāk ordinēto AB spektrs, jo ir samazinājies penicilīna grupas AB patēriņš, bet palielinājies augsta riska AB (3. paaudzes cefalosporīnu un jo īpaši ceftriaksona) patēriņš, kas var veicināt antimikrobās rezistences attīstību. Salīdzinot 2011.–2013. gadu ar 2001.–2003. gadu, tika konstatēts joprojām liels nesavlaicīgi veiktās profilakses gadījumu skaits, kā arī tas, ka AB ķirurģiskai profilaksei tika lietotas ilgāk nekā ieteikts starptautiskās vadlīnijās (pacientiem ar akūta apendicīta diagnozi). Joprojām bija liels to operāciju skaits, kurās pacienti nesaņēma AB profilaksi, lai gan tā būtu bijusi nepieciešama (gan pacientiem ar akūta apendicīta diagnozi, gan augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem). AB devas bija biežāk nepareizas pacientiem līdz 12 gadu vecumam, kā arī bija liels to gadījumu skaits, kad medicīniskajā dokumentācijā nebija norādīts AB ordinēšanas iemesls, kas biežāk tika novērots pacientiem ar akūta apendicīta un mezadenīta diagnozi. Savukārt AB nekondicionāla lietošana tika konstatēta gan pacientiem ar akūta apendicīta un mezadenīta diagnozēm, gan augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem. Līdz šim Latvijā nav veikta atsevišķa AB patēriņa analīze hospitalizētiem pediatriskiem pacientiem (PPP dati ir analizēti kopā ar pieaugušo datiem), kā arī nav analizēta AB lietošana ķirurģiskajā profilaksē un ārstēšanā bērniem biežāko ķirurģisko saslimšanu gadījumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ir nepieciešamas izmaiņas AB lietošanas politikā BKUS. Šī pētījuma laikā iegūtās atziņas var palīdzēt uzlabot AB lietošanu gan BKUS, gan arī citās Latvijas slimnīcās, kurās ir pediatriskā profila nodaļas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Antibakteriālo līdzekļu patēriņa salīdzinoša analīze bērniem stacionārā biežāko ķirurģisko slimību gadījumos. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Sviestiņa, Inese; Mozgis, Dzintars
    Pareiza antibakteriālo līdzekļu lietošana ir būtiska, ņemot vērā arvien pieaugošo mikroorganismu rezistenci, kas ir jau kļuvusi par nozīmīgu veselības aprūpes problēmu. Lai gan antibiotikas (AB) ir vienas no biežāk ordinētām zālēm bērniem, šajā pacientu grupā AB patēriņa pētījumi veikti mazāk nekā pieaugušajiem. AB lietošana ķirurģisko slimību profilaksē un ārstēšanā bērniem ir joma, kas nav pietiekami pētīta ne pasaulē, ne Latvijā. Pētījumos, kas veikti ārpus Latvijas, konstatēts, ka AB izmantošana ķirurģiskai profilaksei nav bijusi saskaņā ar vadlīnijām un rekomendācijām daudzās bērniem veiktās operācijās. Kā problēmas minamas arī AB nekondicionāla lietošana un AB devu kļūdas, jo īpaši bērniem līdz 12 gadu vecumam. Šī darba mērķis bija, izpētīt AB patēriņa kopējās tendences VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) un raksturot AB lietošanu bērniem stacionārā biežāko ķirurģisko slimību (akūts apendicīts, mezadenīts, kā arī augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumi) profilaksē un ārstēšanā BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikā. AB patēriņa tendences BKUS tika pētītas, izmantojot definētās diennakts devas metodi par laika posmu no 2006.–2013. gadam un sešus punkta prevalences pētījumus (PPP), kas tika veikti 2011., 2012. un 2013. gada maijā un novembrī. AB lietošana biežāko ķirurģisko slimību profilaksē un ārstēšanā tika analizēta pacientiem, kuri bija stacionēti BKUS laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un no 2001. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim. AB devas un nekondicionāla lietošana tika analizēta Bērnu ķirurģijas klīnikas pacientiem biežāk lietotām AB. Pētījumā tika iekļauti 520 pacienti 2011.–2013. gadā un 773 pacienti 2001.–2003. gadā ar akūta apendicīta diagnozi, 181 pacients 2011.–2013. gadā un 399 pacienti 2001.–2003. gadā ar mezadenīta diagnozi, kā arī 2186 pacienti 2011.–2013. gadā un 2050 pacienti 2001.–2003. gadā ar augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem. Pētījuma rezultāti atklāja, ka BKUS ir mainījies biežāk ordinēto AB spektrs, jo ir samazinājies penicilīna grupas AB patēriņš, bet palielinājies augsta riska AB (3. paaudzes cefalosporīnu un jo īpaši ceftriaksona) patēriņš, kas var veicināt antimikrobās rezistences attīstību. Salīdzinot 2011.–2013. gadu ar 2001.–2003. gadu, tika konstatēts joprojām liels nesavlaicīgi veiktās profilakses gadījumu skaits, kā arī tas, ka AB ķirurģiskai profilaksei tika lietotas ilgāk nekā ieteikts starptautiskās vadlīnijās (pacientiem ar akūta apendicīta diagnozi). Joprojām bija liels to operāciju skaits, kurās pacienti nesaņēma AB profilaksi, lai gan tā būtu bijusi nepieciešama (gan pacientiem ar akūta apendicīta diagnozi, gan augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem). AB devas bija biežāk nepareizas pacientiem līdz 12 gadu vecumam, kā arī bija liels to gadījumu skaits, kad medicīniskajā dokumentācijā nebija norādīts AB ordinēšanas iemesls, kas biežāk tika novērots pacientiem ar akūta apendicīta un mezadenīta diagnozi. Savukārt AB nekondicionāla lietošana tika konstatēta gan pacientiem ar akūta apendicīta un mezadenīta diagnozēm, gan augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem. Līdz šim Latvijā nav veikta atsevišķa AB patēriņa analīze hospitalizētiem pediatriskiem pacientiem (PPP dati ir analizēti kopā ar pieaugušo datiem), kā arī nav analizēta AB lietošana ķirurģiskajā profilaksē un ārstēšanā bērniem biežāko ķirurģisko saslimšanu gadījumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ir nepieciešamas izmaiņas AB lietošanas politikā BKUS. Šī pētījuma laikā iegūtās atziņas var palīdzēt uzlabot AB lietošanu gan BKUS, gan arī citās Latvijas slimnīcās, kurās ir pediatriskā profila nodaļas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Antimicrobial usage among hospitalized children in Latvia : A neonatal and pediatric antimicrobial point prevalence survey
    (2014) Sviestina, Inese; Mozgis, Dzintars; Faculty of Pharmacy; Department of Public Health and Epidemiology
    Background and objective: The point prevalence survey was conducted as part of the Antibiotic Resistance and Prescribing in European Children (ARPEC) Project. The study aimed at analyzing pediatric and neonatal antimicrobial prescribing patterns in Latvian hospitals, to identify targets for quality improvement. Materials and methods: A one day cross-sectional point prevalence survey on antibiotic use in hospitalized children was conducted in November 2012 in 10 Latvian hospitals, using a previously validated and standardized method. The survey included all inpatient pediatric and neonatal beds and identified all children receiving an antimicrobial treatment on the day of survey. Results: Overall 549 patients were included in the study; 167 (39%) patients admitted to pediatric wards and 25 (21%) patients admitted to neonatal wards received at least one antimicrobial. Pediatric top three antibiotic groups were third-generation cephalosporins (55 prescriptions, 28%), extended spectrum penicillins (n=. 32, 16%) and first-generation cephalosporins (n=. 26, 13%). Eleven pediatric patients (85%) received surgical prophylaxis more than 1 day; 143 pediatric patients (86%) received antibiotics intravenously. Lower respiratory tract infections were the most common indications for antibiotic use both in pediatric (n=. 60, 35.9%) and neonatal patients (n=. 9, 36%). The most used antibiotics for neonatal patients were benzylpenicillin (n=. 12, 32%), and gentamicin (n=. 9, 24%). Conclusions: We identified a few problematic areas, which need improvement: the high use of third-generation cephalosporins for pediatric patients, prolonged surgical prophylaxis, predominant use of parenteral antibiotics and an urgent need for local antibiotic guidelines.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Comparative Analysis of Antibiotic Consumption Among Hospitalized Children in Mostly Common Surgical Cases. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2015) Sviestiņa, Inese; Mozgis, Dzintars
    There has been a lot of discussions about the rational use of antibiotics (AB) because if they are used incorrectly it is possible for them to become a risk factor for developing resistant bacteria. Also, in this case they could cause extra costs for both hospitals and patients. Although AB are among the most common medicines given to children there are not enough researches completed, which would focus on this particular patient group. There is an urgent need to change the prescribing practice for children in general and surgical prophylaxis in particular by improving antimicrobial stewardship and identification of the factors, which have the biggest influence on antimicrobial prescribing. Off-label use of AB in children and adolescents is common, as well as dosage errors – especially in children under 12 years of age. The study “Comparative analysis of antibiotic consumption among hospitalized children in mostly common surgical cases” focuses on analyzing paediatric AB prescribing patterns at the University Childrens’Hospital (UCH) in general and the use of AB in mostly common surgical diseases (acute appendicitis, mesadenitis and injuries of upper and lower extremities) at the Paediatric Surgery Clinic of the UCH in particular. AB consumption tendencies were analysed by using defined daily dosage method in reference of 2006–2013 and six point prevalence surveys (PPS) which were completed in May and November of 2011, 2012 and 2013. The use of AB in mostly common surgical diseases was analysed in patients hospitalized in 2011–2013 and 2001–2003. AB dosages and off-label use of AB were analyzed for most commonly used AB at the Paediatric Surgery Clinic. This study included analysis of a total of 520 patients in 2011–2013 and 773 patients in 2001–2003 with acute appendicitis, 181 patient 2011–2013 and 399 patients in 2001-2003 with mesadenitis and 2186 patients in 2011–2013 and 2050 patients in 2001–2003 with injuries of upper and lower extremities. The study results showed that the spectrum of most frequently used AB had changed. The use of penicillins had decreased, but the use of high risk AB, such as 3rd generation cephalosporins in general and ceftriaxone in particular, had increased. The frequent use of these high risk AB can result in the increase of resistant bacterial strains. In 2011–2013 there were more cases with incorrect surgical prophylaxis (too early or too late, and AB were also used for the longer period of time than it is recommended by the guidelines and recommendations) in patients with acute appendicitis than it was in 2001–2003. There were also many surgeries where patients did not receive prophylaxis, although it was recommended by the guidelines (both patients with acute appendicitis and patients with injuries of upper and lower extremities). AB doses were indicated as incorrect more often in patients under 12 years of age. There were many cases when the reason on the AB use was not written in medical records. It was found more often in patients with acute appendicitis and mesadenitis. The off-label use of AB was observed in all surgical patient groups, which were included in this study (with acute appendicitis, mesadenitis and injuries of upper and lower extremities). Until now in Latvia AB consumption in hospitalized children was never analyzed separately from the data related to the adults. The same situation was with AB use in surgical prophylaxis and treatment of hospitalized children in most common surgical cases. This study emphasizes the need for improvement of the AB use in the UCH. The data presented here can be used to improve AB usage both in the UCH and paediatric wards in other Latvian hospitals.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Observational Study of Antibiotic Usage at the Children’s Clinical University Hospital in Riga, Latvia
    (2018) Sviestina, Inese; Mozgis, Dzintars; Department of Public Health and Epidemiology
    Background and objectives: Many pediatric patients have been treated with antibiotics during their hospitalization. There is a need to improve antibiotic prescribing for pediatric patients because many of these prescriptions are inappropriate. Antibiotic consumption analysis was conducted at the Children’s Clinical University Hospital to identify targets for quality improvement. Materials and Methods: A one day cross-sectional point prevalence survey (PPS) was conducted in May and November 2011–2013 using a previously validated and standardized method. The survey included all inpatient pediatric and neonatal beds and identified all children receiving an antibiotic treatment on the day of survey. Total consumption of systemic antibiotics belonging to the ATC J01 class (except amphenicols (J01B) and a combination of antibacterials (J01R)) was also analyzed by using a defined daily dose (DDD) approach and antibiotic drug utilization (90%DU) for the period 2006–2015. Results were compared with results in 2017 using the DDD and 90%DU methodology. Results: The most commonly used antibiotic group in all PPS, except in May and November 2011, was other β-lactam antibiotics (J01D): 42 (40%) prescriptions in May 2013 and 66 (42%) and November 2011. In 2006–2015 and also in 2017, the most commonly used antibiotic groups were penicillins (J01C) and other β-lactam antibiotics (J01D)—76% (90%DU) of the total antibiotic consumption registered in 2006, 73% in 2015 and 70% in 2017. Starting in 2008, amoxicillin was the most commonly used antibiotic at the hospital. The usage of ceftriaxone increased from 3% in 2006 to 13% in 2015, but decreased in 2017 (7%). Conclusions: Study results from 2006–2015 showed that there was a need to establish a stronger antibiotic prescribing policy in the hospital reducing the use of broad-spectrum antibiotics (especially 3rd generation cephalosporins) and increasing the use of narrower spectrum antibiotics. It was partly achieved in 2017 with some reduction in ceftriaxone use.