Browsing by Author "Mikitanova, Vita"
Now showing 1 - 2 of 2
Results Per Page
Sort Options
Item Riska elementu mācīšanās optimizācija mākslas vingrotājām (7-10 g.v.). Promocijas darba kopsavilkums / Optimization of Risk Element Learning in Rhythmic Gymnastics (age group: 7-10 years). Summary of the Doctoral Thesis(Latvian Academy of Sport Education, 2010) Mikitanova, Vita; Jaružnijs, NikolajsRhythmic gymnastics is Olympic kind of sports, where gymnasts in music accompaniment compete in technical mastery and expressiveness in the performance of complicated movements, combining them with manipulations with apparatus. Rhythmic gymnastics is acyclic sport with complicated coordination. The aim of rhythmic gymnastics is gymnast harmonious development, all-sided movement skills improvement and health strengthening. Rhythmic gymnastics belongs to sports, in which the evaluation of the performance is determined by its quality. In rhythmic gymnastics competition is evaluated the techniques of the execution of exercise, but the criterion of evaluation is the quality of performance, which is evaluated in points. FIG Rhythmic gymnastics Code of points is varying endlessly. The specific of rhythmic gymnastics is its versatility, which is continuously changing. Routines are floor exercises, including dance, plastic, rhythmic, with music coordinated movements with or without apparatus, as well as different acrobatic elements. In the contemporary stage of the development of top rhythmic gymnastics alongside with the requirement to increase the quality of gymnasts conditioning, is observed the tendency of decreasing the age of gymnasts in top sport. Therefore, the coaches have to seek for such means and methods, which could enable young rhythmic gymnasts to learn more complicated movements in shorter period, and achieve higher level of physical preparedness. The routines of rhythmic gymnastics are performed on 12m x 12m carpet, which limits the range of the performance. Therefore, technical complicatedness of competition routines increases due to the increase of the number of body rotation movements. Risk elements are among most brilliant and simultaneously most complicated ways of movement in rhythmic gymnastics, demanding from gymnasts excellent technical and special physical preparedness. Up to now risk elements was not singled out in special group of rhythmic gymnastics elements and their inclusion in competition combinations was not compulsory. Rhythmic gymnastics risk elements are not described in literature sources, as well as there is no evidence about research in this sphere. At the beginning of the new Olympic cycle, in January of 2009, the new FIG Code of Points and new, definite demands for the contents of risk elements were adopted. As to their dynamic character risk elements are excellent expressive means, allowing them to occupy significant place in the formation of gymnastics routines. Risk elements make routines more effective; create astonishment, which allows gymnast to obtain more points due to the performance of risk elements. Main gymnast task, performing risk elements, is show the combination of physical abilities, coordination and apparatus handling techniques. Therefore it is necessary to improve the technique of learning risk elements in rhythmic gymnastics, as well as pay greater attention to young gymnast correct technique in work with apparatuss, and age anatomical and physiological peculiarities. Never-ending risk elements variety and the possibilities of performing them set forth a large number of unsolved tasks, the ultimate aim of which is the increase of the efficiency of training process, determining the choice of the Thesis „Optimization of risk element learning in rhythmic gymnastics (age group: 7 – 10 years)”.Item Riska elementu mācīšanās optimizācija mākslas vingrotājām (7-10 g.v.). Promocijas darbs(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2010) Mikitanova, Vita; Jaružnijs, NikolajsMākslas vingrošana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportistes mūzikas pavadījumā sacenšas sarežģītu ķermeņa kustību darbību izpildījuma tehniskajā meistarībā un izteiksmīgumā, savienojot tās ar priekšmeta manipulācijām. Mākslas vingrošana ir aciklisks sporta veids ar sarežģītu koordināciju. Tās mērķis ir vingrotāju harmoniska attīstība, vispusīga kustību spēju pilnveidošana un veselības nostiprināšana. Mākslas vingrošana pieder pie tiem sporta veidiem, kuros uzstāšanos novērtē pēc izpildījuma kvalitātes. Mākslas vingrošanas sacensībās novērtē vingrojumu izpildījuma tehniku, bet par kritēriju kalpo izpildījuma kvalitāte, kuru novērtē punktos. Par mākslas vingrošanas specifiku varētu nosaukt tās daudzveidību, kas nemitīgi mainās. Kombinācijās ir brīva pārvietošanās pa laukumu, kas ietver sevī dejas, plastikas, ritmiskas ar mūziku saskaņotas kustības ar un bez priekšmetiem, kā arī dažādus akrobātiskos elementus. Mākslas vingrošanā, mūsdienu attīstības etapā, vienlaikus ar vingrotāju sagatavošanas kvalitātes prasību paaugstināšanos, ir manāma vingrotāju vecuma samazināšanās augstu sasniegumu sportā. Sakarā ar to treneriem nākas meklēt tādus līdzekļus un metodes, kas ļautu jaunajām vingrotājām apgūt īsākā termiņā arvien vairāk sarežģītu kustību darbības un panākt augstāku speciālās fiziskās sagatavotības līmeni. Mākslas vingrošanas sacensību kombinācijas tiek izpildītas uz 12m x 12m liela paklāja, kas ierobežo izpildījuma amplitūdu. Līdz ar to, sacensību kombināciju tehniskā sarežģītība pieaug uz veikto ķermeņa rotācijas kustību daudzuma rēķina. Riska elementi ir vieni no spožākajiem un vienlaikus vieni no sarežģītākajiem mākslas vingrošanas kustību veidiem, kas prasa no vingrotājām lielisku tehnisko un speciālo fizisko sagatavotību. Līdz dotajam laika posmam riska elementi netika izdalīti atsevišķā grupā un to iekļaušana sacensību kombinācijās netika uzskatīta par obligātu. Literatūrā mākslas vingrošanas riska elementi nav aprakstīti, kā arī nav sastopamas ziņas par pētījumiem dotajā jomā. Jaunā olimpiskā cikla sākumā, ar 2009.gada janvāri, tika pieņemti jaunie starptautiskie noteikumi mākslas vingrošanā un noteiktas konkrētas prasības riska elementu saturam. Pēc sava dinamiskuma riska elementi ir lielisks izteiksmīguma līdzeklis, kas ļauj tiem ieņemt svarīgu vietu vingrošanas kombināciju uzbūvē. Riska elementi padara kombināciju efektīgāku, rada pārsteigumu, kā arī ļauj sportistei gūt lielāku punktu skaitu uz riska elementu rēķina. Galvenais vingrotāju uzdevums, izpildot riska elementus, ir parādīt savu fizisko spēju, koordinācijas un priekšmetu pārvaldīšanas tehnikas apvienojumu. Tāpēc ir nepieciešams pilnveidot riska elementu apgūšanas metodiku mākslas vingrošanā, kā arī pievērst lielāku uzmanību jauno vingrotāju pareizai tehnikai darbā ar priekšmetiem un vecuma anatomiski fizioloģiskajām īpatnībām. Bezgalīgā riska elementu dažādība un to izpildīšanas iespējas izvirza lielu daudzumu neatrisinātu uzdevumu, kuru gala mērķis ir treniņa procesa efektivitātes palielināšana, kas arī noteica promocijas darba tēmas izvēli :„ Riska elementu mācīšanās optimizācija mākslas vingrotājām (7 – 10 g.v.)”.