Browsing by Author "Madelāne, Monta"

Now showing 1 - 5 of 5
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar endotoksīniem saistīto bioķīmisko marķieru un fēču mikrobiotas atšķirības pacientiem ar HIV un HCV infekciju. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Madelāne, Monta; Vīksna, Ludmila
    Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un C hepatīta vīrusa (HCV) izraisītas infekcijas kopš to atklāšanas aizvien saglabā aktualitāti. Katru gadu tiek atklāti 1,5 miljoni jauni gan HIV, gan HCV gadījumi (UNAIDS, 2022; WHO, 2022). Progresējošas HIV infekcijas raksturīga pazīme ir hroniska imūnās sistēmas aktivācija, kas tiek saistīta ar mikrobu translokāciju no kuņģa-zarnu trakta, tādējādi ļaujot tur esošo baktēriju vielmaiņas starpproduktiem nonākt kopējā asins cirkulācijā bez klīniski un laboratoriski nosakāmas bakterēmijas. Arī ar HCV inficētiem pacientiem tiek novēroti paaugstināti mikrobu translokācijas rādītāji un tam sekojoša T šūnu aktivācija. Zarnu mikrobiotas sastāva un tā izmaiņu potenciālās cēloņsakarības tiek pētītas daudzu slimību kontekstā. Arī ar HIV inficētiem pacientiem, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, novēro mazāku kopējo baktēriju gēnu daudzumu zarnu traktā, mazāku to daudzveidību, kā arī tiek atklātas izmaiņas atsevišķu baktēriju sugu sastāvā – pieaug patogēno baktēriju, bet mazinās t. s. labvēlīgo baktēriju daudzums zarnu traktā. Turklāt tieši ar zarnām saistītajos cilvēka organisma limfoīdajos audos atrodas ap 60–80 % CD4+ T limfocītu. HIV infekcijas gadījumā šo limfoīdo šūnu populācija un zarnu mikrobiotas sastāvs būtiski izmainās, kas var ietekmēt tālāku HIV infekcijas progresēšanu. Mikrobiotas izmaiņas traucē zarnu gļotādas barjeras funkcijas, kā rezultātā baktēriju vielmaiņas starpprodukti jeb komponenti vieglāk nokļūst asinsritē un tādējādi stimulē un uztur imūno aktivāciju, kas turpina uzturēt hronisku iekaisuma stāvokli. Arī aknu slimību, t. sk. hroniska C hepatīta vīrusa, gadījumos novēro zarnu mikrobiotas daudzveidības un sastāva izmaiņas. Palielināta zarnu caurlaidība un baktēriju komponentu pārvietošanās no zarnu trakta uz asinsriti arī var būt saistīta ar imūnās sistēmas aktivāciju un progresējošu aknu bojājumu. Lai izprastu zarnu mikrobiotas un mikrobu translokācijas savstarpējo mijiedarbību, nepieciešams izvērtēt fēču mikrobiotas un ar endotoksīniem saistīto mikrobu translokācijas marķieru atšķirības un potenciālo ietekmi uz HIV un HCV infekciju norisi. Darba mērķis bija noteikt un analizēt ar endotoksīniem saistīto mikrobu translokācijas marķieru un fēču mikrobiotas atšķirības HIV un HCV monoinficētiem un HIV / HCV koinficētiem pacientiem, un izvērtēt šo parametru savstarpējo saistību pētījuma grupās. Pētījumā tika iekļauts 81 pacients, no tiem 28 HIV monoinficēti, 24 HCV monoinficēti un 29 HIV / HCV koinficēti pacienti. Pacientiem tika noteikti mikrobu translokācijas marķieri – šķīstošais CD14 (sCD14), lipoproteīnu saistošais olbaltums (LBP) un antivielas pret endotoksīna serdes antigēnu (EndoCAb), aknu fibrozes netiešie rādītāji, kā arī tika analizēts fēču mikrobiotas sastāvs un tā daudzveidība. HCV monoinficētiem pacientiem tika konstatēti zemāki mikrobu translokāciju raksturojošie parametri, salīdzinot ar HIV mono un HIV / HCV koinficētiem pacientiem, bet starp HIV monoinficētiem un HIV koinficētiem pacientiem atšķirības netika atklātas. Fēču mikrobiotas daudzveidība bija lielāka HCV monoinficēto grupā, salīdzinot ar HIV mono un HIV / HCV koinficēto pacientu grupām, starp kurām atšķirības netika novērotas. Kopumā fēču mikrobiotā konstatēta 1651 taksonomiskā vienība, no kurām vairāk nekā 98 % piederēja 10 baktēriju nodalījumiem. Taču dominēja tikai četri no tiem – HIV inficētiem pacientiem Firmicutes, Bacteroidota un Proteobacteria, bet HCV monoinficētiem pacientiem Firmicutes, Bacteroidota un Actinobacteriota nodalījumu baktērijas. Starp pacientu grupām tika konstatētas atšķirības dažādos baktēriju taksonomiskajos līmeņos, tomēr lielākās atšķirības novēroja starp HCV monoinficētiem un HIV mono un HIV / HCV koinficētiem, bet ne starp HIV mono un HIV / HCV koinficēto pacientu grupām. Savukārt baktēriju dzimšu līmenī HIV inficētiem, salīdzinot ar HCV monoinficētiem, pacientiem novēroja Enterobacteriaceae, Enterococcaceae un Lactobacillaceae lielāku īpatsvaru. Turklāt ar HIV inficēto pacientu mikrobiotā mazākā mērā konstatēja Clostridia klasē ietilpstošās baktēriju dzimtas – Lachnospiraceae, Oscillospiraceae, Peptostreptococcaceae un Ruminococcaceae, kā arī Actinobacteriota klasei piederošās Bifidobacteriaceae dzimtas baktērijas. Atsevišķu baktēriju klašu (Gammaproteobacteria, Coriobacteria, Bacilli, Desulfovibrionia) īpatsvaram novēroja saistību ar mikrobu translokācijas marķieriem, kā arī HIV infekcijas aktivitāti raksturojošiem lielumiem (CD4+ T šūnas, HIV RNS). HIV mono un HIV / HCV koinficētiem pacientiem novēroja izteiktāku mikrobu translokāciju nekā HCV monoinficētiem pacientiem, kā arī būtiskākas izmaiņas mikrobiotas daudzveidībā un sastāvā, turklāt atsevišķas baktēriju klases uzrādīja ticamu saistību ar mikrobu translokācijas apmēru HIV mono un HIV / HCV koinficētiem pacientiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar endotoksīniem saistīto bioķīmisko marķieru un fēču mikrobiotas atšķirības pacientiem ar HIV un HCV infekciju. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Madelāne, Monta; Vīksna, Ludmila
    Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un C hepatīta vīrusa (HCV) izraisītas infekcijas kopš to atklāšanas aizvien saglabā aktualitāti. Katru gadu tiek atklāti 1,5 miljoni jauni gan HIV, gan HCV gadījumi (UNAIDS, 2022; WHO, 2022). Progresējošas HIV infekcijas raksturīga pazīme ir hroniska imūnās sistēmas aktivācija, kas tiek saistīta ar mikrobu translokāciju no kuņģa-zarnu trakta, tādējādi ļaujot tur esošo baktēriju vielmaiņas starpproduktiem nonākt kopējā asins cirkulācijā bez klīniski un laboratoriski nosakāmas bakterēmijas. Arī ar HCV inficētiem pacientiem tiek novēroti paaugstināti mikrobu translokācijas rādītāji un tam sekojoša T šūnu aktivācija. Zarnu mikrobiotas sastāva un tā izmaiņu potenciālās cēloņsakarības tiek pētītas daudzu slimību kontekstā. Arī ar HIV inficētiem pacientiem, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, novēro mazāku kopējo baktēriju gēnu daudzumu zarnu traktā, mazāku to daudzveidību, kā arī tiek atklātas izmaiņas atsevišķu baktēriju sugu sastāvā – pieaug patogēno baktēriju, bet mazinās t. s. labvēlīgo baktēriju daudzums zarnu traktā. Turklāt tieši ar zarnām saistītajos cilvēka organisma limfoīdajos audos atrodas ap 60–80 % CD4+ T limfocītu. HIV infekcijas gadījumā šo limfoīdo šūnu populācija un zarnu mikrobiotas sastāvs būtiski izmainās, kas var ietekmēt tālāku HIV infekcijas progresēšanu. Mikrobiotas izmaiņas traucē zarnu gļotādas barjeras funkcijas, kā rezultātā baktēriju vielmaiņas starpprodukti jeb komponenti vieglāk nokļūst asinsritē un tādējādi stimulē un uztur imūno aktivāciju, kas turpina uzturēt hronisku iekaisuma stāvokli. Arī aknu slimību, t. sk. hroniska C hepatīta vīrusa, gadījumos novēro zarnu mikrobiotas daudzveidības un sastāva izmaiņas. Palielināta zarnu caurlaidība un baktēriju komponentu pārvietošanās no zarnu trakta uz asinsriti arī var būt saistīta ar imūnās sistēmas aktivāciju un progresējošu aknu bojājumu. Lai izprastu zarnu mikrobiotas un mikrobu translokācijas savstarpējo mijiedarbību, nepieciešams izvērtēt fēču mikrobiotas un ar endotoksīniem saistīto mikrobu translokācijas marķieru atšķirības un potenciālo ietekmi uz HIV un HCV infekciju norisi. Darba mērķis bija noteikt un analizēt ar endotoksīniem saistīto mikrobu translokācijas marķieru un fēču mikrobiotas atšķirības HIV un HCV monoinficētiem un HIV / HCV koinficētiem pacientiem, un izvērtēt šo parametru savstarpējo saistību pētījuma grupās. Pētījumā tika iekļauts 81 pacients, no tiem 28 HIV monoinficēti, 24 HCV monoinficēti un 29 HIV / HCV koinficēti pacienti. Pacientiem tika noteikti mikrobu translokācijas marķieri – šķīstošais CD14 (sCD14), lipoproteīnu saistošais olbaltums (LBP) un antivielas pret endotoksīna serdes antigēnu (EndoCAb), aknu fibrozes netiešie rādītāji, kā arī tika analizēts fēču mikrobiotas sastāvs un tā daudzveidība. HCV monoinficētiem pacientiem tika konstatēti zemāki mikrobu translokāciju raksturojošie parametri, salīdzinot ar HIV mono un HIV / HCV koinficētiem pacientiem, bet starp HIV monoinficētiem un HIV koinficētiem pacientiem atšķirības netika atklātas. Fēču mikrobiotas daudzveidība bija lielāka HCV monoinficēto grupā, salīdzinot ar HIV mono un HIV / HCV koinficēto pacientu grupām, starp kurām atšķirības netika novērotas. Kopumā fēču mikrobiotā konstatēta 1651 taksonomiskā vienība, no kurām vairāk nekā 98 % piederēja 10 baktēriju nodalījumiem. Taču dominēja tikai četri no tiem – HIV inficētiem pacientiem Firmicutes, Bacteroidota un Proteobacteria, bet HCV monoinficētiem pacientiem Firmicutes, Bacteroidota un Actinobacteriota nodalījumu baktērijas. Starp pacientu grupām tika konstatētas atšķirības dažādos baktēriju taksonomiskajos līmeņos, tomēr lielākās atšķirības novēroja starp HCV monoinficētiem un HIV mono un HIV / HCV koinficētiem, bet ne starp HIV mono un HIV / HCV koinficēto pacientu grupām. Savukārt baktēriju dzimšu līmenī HIV inficētiem, salīdzinot ar HCV monoinficētiem, pacientiem novēroja Enterobacteriaceae, Enterococcaceae un Lactobacillaceae lielāku īpatsvaru. Turklāt ar HIV inficēto pacientu mikrobiotā mazākā mērā konstatēja Clostridia klasē ietilpstošās baktēriju dzimtas – Lachnospiraceae, Oscillospiraceae, Peptostreptococcaceae un Ruminococcaceae, kā arī Actinobacteriota klasei piederošās Bifidobacteriaceae dzimtas baktērijas. Atsevišķu baktēriju klašu (Gammaproteobacteria, Coriobacteria, Bacilli, Desulfovibrionia) īpatsvaram novēroja saistību ar mikrobu translokācijas marķieriem, kā arī HIV infekcijas aktivitāti raksturojošiem lielumiem (CD4+ T šūnas, HIV RNS). HIV mono un HIV / HCV koinficētiem pacientiem novēroja izteiktāku mikrobu translokāciju nekā HCV monoinficētiem pacientiem, kā arī būtiskākas izmaiņas mikrobiotas daudzveidībā un sastāvā, turklāt atsevišķas baktēriju klases uzrādīja ticamu saistību ar mikrobu translokācijas apmēru HIV mono un HIV / HCV koinficētiem pacientiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Differences of Biochemical Endotoxin-Related Markers and Faecal Microbiota in Patients with HIV and HCV Infections. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2023) Madelāne, Monta; Vīksna, Ludmila
    Infections caused by the Human Immunodeficiency virus (HIV) and hepatitis C virus (HCV) have remained relevant since their discovery. Every year, 1.5 million new cases of both HIV and HCV are detected (UNAIDS, 2022; WHO, 2022). A hallmark of progressive HIV infection is chronic immune activation associated with microbial translocation from the gastrointestinal tract, allowing bacterial metabolic components to enter the general circulation without clinically and laboratory detectable bacteraemia. HCV-infected patients also show increased rates of microbial translocation and subsequent T cell activation. The potential causal relationship between the composition of the gut microbiota and its alterations is being investigated in the context of many diseases. HIV-infected patients have lower amount of total bacterial genes and lower bacterial diversity in the intestinal tract compared to healthy individuals, as well as changes in the composition of individual bacterial species, with an increase in pathogenic bacteria and a decrease in beneficial bacteria in the intestinal tract. In addition, about 60–80 % of CD4+ T lymphocytes in the human body are located in the gut-associated lymphoid tissues. In HIV infection, the population of these lymphoid cells and the composition of the gut microbiota are significantly altered, which may influence the further progression of HIV infection. The changes in the gut microbiota together with alterations in the barrier function of the intestinal mucosa, may facilitate the entry of bacterial metabolic intermediates or components into the bloodstream, thereby stimulating and sustaining immune activation that continues to perpetuate a chronic inflammatory condition. Changes in the diversity and composition of the gut microbiota are also observed in liver diseases, including chronic viral hepatitis C. Increased intestinal permeability and translocation of bacterial components from the intestinal tract may also be associated with immune activation and progressive liver damage. To understand the interplay between gut microbiota and microbial translocation, it is necessary to assess the differences between the faecal microbiota and endotoxin-related markers of microbial translocation and their potential impact on the course of HIV and HCV infections. The aim of this study was to identify and analyse differences in endotoxin-associated microbial translocation markers and faecal microbiota in HIV and HCV-monoinfected and HIV / HCV-coinfected patients, and to evaluate the correlations between these parameters in the study groups. The study included 81 patients, 28 HIV-monoinfected, 24 HCV-monoinfected and 29 HIV / HCV-coinfected. We measured microbial translocation markers such as soluble CD14 (sCD14), lipoprotein binding protein (LBP) and antibodies to endotoxin core antigen (EndoCAb), indirect markers of liver fibrosis, and analysed the composition and diversity of the faecal microbiota. We found lower microbial translocation parameters in HCV-monoinfected patients compared to HIV-monoinfected and HIV / HCVcoinfected patients, but no differences between HIV-monoinfected and HIV-coinfected patients. Faecal microbiota diversity was higher in the HCV-monoinfected group compared to the HIV-monoinfected and HIV / HCV-coinfected groups, between which no differences were observed. A total of 1651 taxonomic units were found in the fecal microbiota, of which more than 98 % belonged to 10 bacterial phyla. However, only four of them were predominant: Firmicutes, Bacteroidota and Proteobacteria in HIV-infected patients, and Firmicutes, Bacteroidota and Actinobacteriota in HCV-monoinfected patients. We found differences in different bacterial taxonomic levels between patient groups, but the largest differences were observed between HCV-monoinfected and HIV-monoinfected patients, but not between HIV-monoinfected and HIV / HCV-coinfected patient groups. At the level of bacterial families, a higher representation of Enterobacteriaceae, Enterococcaceae and Lactobacillaceae was observed in HIV-infected compared to HCV-monoinfected patients. In addition, bacterial families Lachnospiraceae, Oscillospiraceae, Peptostreptococcaceae and Ruminococcaceae, belonging to Clostridia class, as well as Bifidobacteriaceae family which belongs to Actinobacteriota class, were less abundant in the microbiota of HIV-infected patients. Certain bacterial classes (Gammaproteobacteria, Coriobacteria, Bacilli, Desulfovibrionia) were associated with markers of microbial translocation as well as HIV infection activity parameters (CD4+ T cells, HIV RNA). HIV-monoinfected and HIV / HCV-coinfected patients showed more pronounced microbial translocation than HCV-monoinfected patients, as well as significant changes in the diversity and composition of microbiota, and certain bacterial classes showed a significant association with the extent of microbial translocation in HIV-monoinfected and HIV / HCV-coinfected patients.
  • No Thumbnail Available
    Item
    OVERVIEW AND OUTCOMES OF PATIENTS HOSPITALISED WITH COVID-19 PNEUMONIA IN RĪGA EAST UNIVERSITY HOSPITAL
    (2024-02) Rugājs, Reinis; Madelāne, Monta; Ivanovs, Andrejs; Vīksna, Ludmila; Department of Infectology; Statistics Unit
    The COVID-19 pandemic is still a burden to the global health care system, affecting its capacity to maintain essential health services. Even though specific treatment and prevention options are available, the SARS-CoV-2 virus keeps accumulating mutations over time and challenging the efficiency of vaccines, causing new outbreaks and increasing hospitalisation. Early studies suggest that mortality from COVID-19 is increased by age and certain comorbidities. Thus, the goal of this study was to analyse patients hospitalised with COVID-19 pneumonia in terms of age, sex, and comorbidities. Additionally, the influence of treatment with Remdesivir and vaccination on hospitalisation duration and disease outcome was also analysed. The results showed that lethal disease outcome is mainly increased by age and gender, where older and male patients are at a higher risk. There were less deaths in patients with primary arterial hypertension. Other comorbidities did not have a statistically significant influence on disease outcome. Among those who survived, a higher number of patients had been treated with Remdesivir. Vaccination did not have an impact on disease outcome. It could be concluded that older and male patients are the risk group with a worse disease outcome. Treatment with Remdesivir shows a positive effect on disease outcome, although further detailed analysis is necessary.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Use of Phage Cocktail BFC 1.10 in Combination With Ceftazidime-Avibactam in the Treatment of Multidrug-Resistant Pseudomonas aeruginosa Femur Osteomyelitis—A Case Report
    (2022-04-25) Rācenis, Kārlis; Rezevska, Dace; Madelāne, Monta; Lavrinovičs, Ervīns; Djebara, Sarah; Pētersons, Aivars; Kroiča, Juta; Department of Biology and Microbiology; Department of Infectology; Department of Internal Diseases
    High-energy trauma with severe bone fractures can be complicated by infection, leading to the development of osteomyelitis. Pseudomonas aeruginosa is an important causative agent of such infections because of its high virulence profile and ability to develop resistance against a wide range of antimicrobials quickly. P. aeruginosa biofilms cause treatment failure and relapsing infections. Bacteriophages are viruses that can be used to treat biofilm-associated infections. Moreover, the combination of phages with certain antimicrobials have demonstrated synergistic and additive effects. We present a case of a 21-year-old patient with relapsing multidrug-resistant (MDR) P. aeruginosa femur osteomyelitis that developed after a road accident, with a proximal right femoral Grade III B open fracture and severe soft tissue damage. Despite extensive antimicrobial treatment and multiple surgical interventions with wound debridement, the infection persisted, with subsequent development of femoral osteomyelitis with a fistula. Patient care management included femoral head excision with wound debridement, intravenous (IV) ceftazidime-avibactam, and the local application of the lytic Pseudomonas bacteriophage cocktail BFC 1.10. Nine months after the intervention, the patient did not show any clinical, radiological, or laboratory signs of inflammation; therefore, hip replacement was performed. Nevertheless, recurrent P. aeruginosa infection evolved at the distal side of the femur and was successfully treated with conventional antimicrobials. In this case, wound debridement combined with antibiotics and bacteriophages resulted in bacterial eradication of proximal femoral segment, avoiding leg amputation, but failed to treat osteomyelitis in distal bone segment. An in vitro assessment of the isolated MDR P. aeruginosa strain for biofilm formation and phage susceptibility was performed. Additionally, the antimicrobial effects of ceftazidime-avibactam and BFC 1.10 were determined on planktonic cell growth and bacterial biofilm prevention was evaluated. The isolated bacterial strains were susceptible to the bacteriophage cocktail. Strong biofilm formation was detected 6 h after inoculation. Ceftazidime-avibactam combined with BFC 1.10 was most effective in preventing planktonic cell growth and biofilm formation. In both cases, the required concentration of ceftazidime-avibactam decreased two-fold. This study demonstrates the possible use of bacteriophages and antibiotics in difficult-to-treat bone and soft tissue infections, where the additive effects of phages and antibiotics were observed.