Browsing by Author "Logviss, Konstantīns"
Now showing 1 - 5 of 5
Results Per Page
Sort Options
Item Adherence Level to Arterial Hypertension Treatment: A Cross-Sectional Patient Survey and Retrospective Analysis of the NHS Prescription Database(2021-08-23) Gavrilova, Anna; Bandere, Dace; Logviss, Konstantīns; Šmits, Dins; Urtāne, Inga; Department of Pharmaceutical Chemistry; Red Cross Medical College of Rīga Stradiņš University; Department of Applied Pharmacy; Department of Public Health and EpidemiologyOne of the major problems in cardiology practice is poor adherence to antihypertensive medication. This study aimed to evaluate medication adherence; we also aim to investigate the predictors of intentional and unintentional non-adherence. We issued a survey containing questions about patient demographics, blood pressure control, pharmaceutical care, and adherence level to medication. Retrospective analysis of the prescription database of the National Health Service of the Republic of Latvia was performed. The prevalence of non-adherence was 45.9%. The lowest adherence rate (38.2%) was found among patients taking medication for 2–4.9 years. Even though 84.7% of respondents had a blood pressure monitor at home, only 25.3% of them reported measuring blood pressure regularly. There were differences between the groups of adherent patients in terms of the patients’ net income (p = 0.004), medication co-payments (p = 0.007), and whether the pharmacist offered to reduce the costs of drug therapy (p = 0.002). Roughly half of the prescriptions (50.4%) containing perindopril were purchased by patients from pharmacies. The medication adherence level and blood pressure control at home were assessed as low. Intentionally non-adherent respondents discontinued their medication because of fear of getting used to medicines. The pharmacists’ behaviour in terms of offering to reduce the costs of medications used was influenced by socio-economic factors.Item Flavonoids in the Spotlight : Bridging the Gap between Physicochemical Properties and Formulation Strategies(2023-10-03) Berga, Marta; Logviss, Konstantīns; Lauberte, Līga; Paulausks, Artūrs; Mohylyuk, Valentyn; Laboratory of Finished Dosage FormsFlavonoids are hydroxylated polyphenols that are widely distributed in plants with diverse health benefits. Despite their popularity, the bioavailability of flavonoids is often overlooked, impacting their efficacy and the comparison of products. The study discusses the bioavailability-related physicochemical properties of flavonoids, with a focus on the poorly soluble compounds commonly found in dietary supplements and herbal products. This review sums up the values of pKa, log P, solubility, permeability, and melting temperature of flavonoids. Experimental and calculated data were compiled for various flavonoid subclasses, revealing variations in their physicochemical properties. The investigation highlights the challenges posed by poorly soluble flavonoids and underscores the need for enabling formulation approaches to enhance their bioavailability and therapeutic potential. Compared to aglycones, flavonoid glycosides (with sugar moieties) tend to be more hydrophilic. Most of the reviewed aglycones and glycosides exhibit relatively low log P and high melting points, making them “brick dust” candidates. To improve solubility and absorption, strategies like size reduction, the potential use of solid dispersions and carriers, as well as lipid-based formulations have been discussed.Item Latvijā sastopamo reto slimību un to ārstēšanai izmantojamo orfānmedikamentu farmakoepidemioloģiski ekonomisks pētījums. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Logviss, Konstantīns; Krieviņš, Dainis; Purviņa, SantaRetās jeb orfānās slimības ir dažādas izcelsmes dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas patoloģijas. Lielākā daļa no tām ir ģenētiskās slimības, bet pārējās grupas ir reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas, kā arī autoimūnās, toksiskās un infekciju slimības (Communication from the Commission, 2008). Klīnisko pētījumu veikšana mazās populācijās var būt ļoti grūts uzdevums, tāpēc klīnisko pierādījumu kvalitāte var atšķirties starp reto un biežāk sastopamo slimību terapijām. Tirgū pieejamo orfānzāļu, kā arī reto slimību pacientu skaits, kas lieto šos – parasti dārgos – produktus, pieaug, tāpēc palielinās arī orfānzāļu ietekme uz budžetu, kas, līdztekus orfānzāļu izmaksu efektivitātei, tiek bieži ņemts vērā zāļu kompensācijas lēmumos, tieši ietekmējot piekļuvi reto slimību terapijām. Ir pagājis vairāk nekā desmit gadu, kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, kā rezultātā ES normatīvie akti, tostarp tie, kas ir saistīti ar retajām slimībām un orfānzālēm, attiecas arī uz Latvijas likumdošanas sistēmu. Retās slimības ir noteiktas par prioritāru jomu Eiropas Kopienas rīcībai sabiedrības veselības sistēmā, tomēr reto slimību pacientiem pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi ievērojami atšķiras starp dažādām ES dalībvalstīm. Darba mērķis bija noskaidrot situāciju reto slimību jomā Latvijā, izvērtēt orfānzāļu ietekmi uz valsts budžetu un salīdzināt iegūtos rezultātus ar datiem no citām Eiropas valstīm. Tika izmantoti šādi informācijas avoti: Nacionālais plāns reto slimību jomā, EUCERD ziņojumi, Orphanet dati, Latvijas un ES normatīvie akti, publiski pieejamie dati no valsts un ES iestādēm un reģistriem (ZVA, NVD, EMA, Eiropas Kopienas zāļu reģistrs reti sastopamu slimību ārstēšanai un ES klīnisko pētījumu reģistrs), kā arī tiešā komunikācija ar zāļu ražotājiem un vairumtirgotājiem. Orfānzāļu ietekme uz valsts budžetu tika analizēta no NVD pozīcijas un tika aprēķināta periodam no 2010. gada sākuma līdz 2014. gada beigām absolūtos skaitļos, kā arī relatīvi pret kopējo farmaceitisko tirgu un kopējo zāļu kompensācijas budžetu. Rezultātu salīdzināšanai ar citām Eiropas valstīm tika veikts literatūras pārskats. Nacionālā plāna izstrāde un apstiprināšana ir nozīmīgs solis, lai uzlabotu situāciju reto slimību jomā Latvijā. Tomēr valstī vēl nav oficiāli atzītu reto slimību ekspertīzes centru, kā arī nav vienota reto slimību pacientu reģistra. Jaundzimušo masveida skrīnings tiek veikts tikai divām slimībām: fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei. ES klīnisko pētījumu reģistrā tika identificēts 51 Latvijā veikts intervencionāls klīniskais pētījums reto slimību jomā. Visi bija daudzcentru starptautiskie pētījumi, kuros kopumā 35 unikālas pētāmās zāles tika pētītas 29 dažādām slimībām. Vairākums klīnisko pētījumu bija III fāzes pētījumi, un onkoloģija bija lielākā terapeitiskā joma. Tika konstatēts, ka reto slimību klīniskie pētījumi atšķiras no klīniskajiem pētījumiem biežāk sastopamajām slimībām. Būtiskas atšķirības tika novērotas pētījumu randomizācijā, maskēšanā, iesaistīto pacientu skaitā un aktīvās kontroles izmantošanā, bet pētījumu ilgumā ievērojamas atšķirības netika konstatētas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā orfānzālēm ir ļoti maza ietekme uz valsts budžetu. Piecu gadu laikā tā nedaudz palielinājusies pacientu skaita un kompensējamo orfānzāļu skaita nelielā pieauguma dēļ. Orfānzāļu izmaksas bija robežās no EUR 2,065 līdz 3,065 miljoniem gadā, vidēji veidojot attiecīgi 0,84 % no kopējā farmaceitiskā tirgus un 2,14 % no kopējā zāļu kompensācijas budžeta. Kopējās izmaksas piecu gadu laikā bija EUR 12,467 miljoni. Pretaudzēju zāles veidoja vairāk nekā pusi no kopējām orfānzāļu izmaksām, nākamās bija zāles metabolo un endokrīno slimību ārstēšanai un zāles kardiopulmonālo slimību ārstēšanai. Gandrīz 90 % no kopējām orfānzāļu izmaksām bija saistītas ar trim indikācijām: Ph+ CML, MPS II un PAH. Lielākā daļa no ES apstiprinātajām zālēm reti sastopamo slimību ārstēšanai nav pieejamas Latvijā. Turklāt pacientiem bieži vien nav piekļuves iespējas valstī pieejamajām orfānzālēm, jo šo zāļu kompensācijas apjoms nav pietiekams.Item Latvijā sastopamo reto slimību un to ārstēšanai izmantojamo orfānmedikamentu farmakoepidemioloģiski ekonomisks pētījums. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Logviss, Konstantīns; Krieviņš, Dainis; Purviņa, SantaRetās jeb orfānās slimības ir dažādas izcelsmes dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas patoloģijas. Lielākā daļa no tām ir ģenētiskās slimības, bet pārējās grupas ir reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas, kā arī autoimūnās, toksiskās un infekciju slimības (Communication from the Commission, 2008). Klīnisko pētījumu veikšana mazās populācijās var būt ļoti grūts uzdevums, tāpēc klīnisko pierādījumu kvalitāte var atšķirties starp reto un biežāk sastopamo slimību terapijām. Tirgū pieejamo orfānzāļu, kā arī reto slimību pacientu skaits, kas lieto šos – parasti dārgos – produktus, pieaug, tāpēc palielinās arī orfānzāļu ietekme uz budžetu, kas, līdztekus orfānzāļu izmaksu efektivitātei, tiek bieži ņemts vērā zāļu kompensācijas lēmumos, tieši ietekmējot piekļuvi reto slimību terapijām. Ir pagājis vairāk nekā desmit gadu, kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, kā rezultātā ES normatīvie akti, tostarp tie, kas ir saistīti ar retajām slimībām un orfānzālēm, attiecas arī uz Latvijas likumdošanas sistēmu. Retās slimības ir noteiktas par prioritāru jomu Eiropas Kopienas rīcībai sabiedrības veselības sistēmā, tomēr reto slimību pacientiem pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi ievērojami atšķiras starp dažādām ES dalībvalstīm. Darba mērķis bija noskaidrot situāciju reto slimību jomā Latvijā, izvērtēt orfānzāļu ietekmi uz valsts budžetu un salīdzināt iegūtos rezultātus ar datiem no citām Eiropas valstīm. Tika izmantoti šādi informācijas avoti: Nacionālais plāns reto slimību jomā, EUCERD ziņojumi, Orphanet dati, Latvijas un ES normatīvie akti, publiski pieejamie dati no valsts un ES iestādēm un reģistriem (ZVA, NVD, EMA, Eiropas Kopienas zāļu reģistrs reti sastopamu slimību ārstēšanai un ES klīnisko pētījumu reģistrs), kā arī tiešā komunikācija ar zāļu ražotājiem un vairumtirgotājiem. Orfānzāļu ietekme uz valsts budžetu tika analizēta no NVD pozīcijas un tika aprēķināta periodam no 2010. gada sākuma līdz 2014. gada beigām absolūtos skaitļos, kā arī relatīvi pret kopējo farmaceitisko tirgu un kopējo zāļu kompensācijas budžetu. Rezultātu salīdzināšanai ar citām Eiropas valstīm tika veikts literatūras pārskats. Nacionālā plāna izstrāde un apstiprināšana ir nozīmīgs solis, lai uzlabotu situāciju reto slimību jomā Latvijā. Tomēr valstī vēl nav oficiāli atzītu reto slimību ekspertīzes centru, kā arī nav vienota reto slimību pacientu reģistra. Jaundzimušo masveida skrīnings tiek veikts tikai divām slimībām: fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei. ES klīnisko pētījumu reģistrā tika identificēts 51 Latvijā veikts intervencionāls klīniskais pētījums reto slimību jomā. Visi bija daudzcentru starptautiskie pētījumi, kuros kopumā 35 unikālas pētāmās zāles tika pētītas 29 dažādām slimībām. Vairākums klīnisko pētījumu bija III fāzes pētījumi, un onkoloģija bija lielākā terapeitiskā joma. Tika konstatēts, ka reto slimību klīniskie pētījumi atšķiras no klīniskajiem pētījumiem biežāk sastopamajām slimībām. Būtiskas atšķirības tika novērotas pētījumu randomizācijā, maskēšanā, iesaistīto pacientu skaitā un aktīvās kontroles izmantošanā, bet pētījumu ilgumā ievērojamas atšķirības netika konstatētas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā orfānzālēm ir ļoti maza ietekme uz valsts budžetu. Piecu gadu laikā tā nedaudz palielinājusies pacientu skaita un kompensējamo orfānzāļu skaita nelielā pieauguma dēļ. Orfānzāļu izmaksas bija robežās no EUR 2,065 līdz 3,065 miljoniem gadā, vidēji veidojot attiecīgi 0,84 % no kopējā farmaceitiskā tirgus un 2,14 % no kopējā zāļu kompensācijas budžeta. Kopējās izmaksas piecu gadu laikā bija EUR 12,467 miljoni. Pretaudzēju zāles veidoja vairāk nekā pusi no kopējām orfānzāļu izmaksām, nākamās bija zāles metabolo un endokrīno slimību ārstēšanai un zāles kardiopulmonālo slimību ārstēšanai. Gandrīz 90 % no kopējām orfānzāļu izmaksām bija saistītas ar trim indikācijām: Ph+ CML, MPS II un PAH. Lielākā daļa no ES apstiprinātajām zālēm reti sastopamo slimību ārstēšanai nav pieejamas Latvijā. Turklāt pacientiem bieži vien nav piekļuves iespējas valstī pieejamajām orfānzālēm, jo šo zāļu kompensācijas apjoms nav pietiekams.Item Pharmacoepidemiologic and Pharmacoeconomic Latvian Study of Rare Diseases and Orphan Drugs. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2018) Logviss, Konstantīns; Krieviņš, Dainis; Purviņa, SantaRare diseases, also called orphan diseases, are life-threatening or chronically debilitating conditions of different origin. Majority of them are genetic disorders, others being rare cancers, congenital malformations, autoimmune, toxic and infectious diseases. Conducting clinical studies in small populations may be very challenging; therefore quality of clinical evidence may differ between rare and non-rare disease therapies. Nevertheless, number of orphan medicinal products on the market and number of rare disease patients, taking these usually expensive products, are increasing. As a result, budget impact of orphan drugs is growing. This factor, along with the cost-effectiveness of orphan drugs, is often considered in the reimbursement decisions, directly affecting accessibility of rare disease therapies. More than ten years have passed since Latvia became a Member State of the EU. Consequently, European regulations, including those related to rare diseases and orphan drugs, have been applied to Latvian legislative system. Orphan diseases have been recognized as a priority area for the European Community action in the public health system, though there are significant differences in the national healthcare services for rare disease patients among the EU States. The aim of the study was to determine situation in the field of rare diseases in Latvia, assess the impact of orphan drugs on the state budget and compare the findings with data from other European countries. The following sources of information were used: National plan for rare diseases, EUCERD reports, Orphanet data, Latvian and European regulations, publicly available data from the state and EU agencies and registers (SAM, NHS, EMA, Community register of designated orphan medicinal products and EU clinical trials register), as well as direct communication with drug manufacturers and wholesalers. Impact of orphan drugs on the state budget was estimated from the NHS perspective. It was calculated for the period of time from 2010 to 2014 in absolute values and relative to the total pharmaceutical market and total drug reimbursement budget. A literature review was performed for comparison with other European countries. Development and approval of the national plan might be an important step towards improving situation in the field of rare diseases in Latvia. Still, there are no official designated centers of expertise as well as no specific register for rare diseases in place. Newborns are screened for only two disorders: phenylketonuria and congenital hypothyroidism. 51 interventional clinical trials in rare diseases conducted in Latvia (all of which were multicenter and multinational trials) were identified through the EU clinical trials register. A total of 35 unique investigational medicinal products were studied in 29 different conditions. The majority of clinical trials were phase III trials, while oncology was the biggest therapeutic area. It has been found that clinical trials in rare diseases vary from those in non-rare conditions, with notable differences in trial randomization, blinding, enrollment and use of active comparators. However, no difference was found in trial duration and types of primary endpoints. Budget impact of orphan drugs in Latvia is very small in comparison with other European countries. It increased slightly over a period of five years, due to the slight increase in the number of patients and the number of orphan drugs reimbursed. Orphan drug annual expenditure ranged between EUR 2.065 and 3.065 million, with total 5-year expenditure EUR 12.467 million. It constituted, on average, 0.84 % of total pharmaceutical market and 2.14 % of total drug reimbursement budget, respectively. Anticancer drugs represented more than a half of the total orphan drug expenditure, followed by drugs for metabolic and endocrine conditions and medicines for cardiopulmonary diseases. Three indications: Ph+ CML, MPS II, and PAH accounted for nearly 90 % of the total orphan drug expenditure. Majority of orphan drugs authorized in the EU are not available in Latvia, moreover those drugs that are available are often not accessible because they are insufficiently reimbursed.