Browsing by Author "Ligere, Elīna"

Now showing 1 - 6 of 6
  • No Thumbnail Available
    Item
    Aortas koarktācijas klīniskie, ehokardiogrāfiskie un biomehāniskie aspekti agrīna vecuma bērniem Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Ligere, Elīna; Lācis, Aris; Kasjanovs, Vladimirs
    Promocijas darbā analizēta iedzimtas sirdskaites – aortas koarktācijas – prevalence, saslimstību un mirstību ietekmējošie faktori jaundzimušajiem un zīdaiņiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam. Analizēta ehokardiogrāfiskā atrade pirmsoperācijas periodā un novērojot pacientus dinamikā vidēji ilgā termiņā 70,7 ± 33 mēnešus (minimums 20, maksimums 131 mēnesi). Izmeklējuma rezultāti pētījuma beigās salīdzināti ar atradi vecumam atbilstošā kontroles grupā. Pētījuma biomehāniskajā sadaļā veikti biomehāniski eksperimenti, kuros pētītas natīvas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības, kā arī ķirurģiski koriģētas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības in vitro, lietojot tādas ķirurģiskas korekcijas metodes kā anastomoze gals-galā, pagarināta anastomoze gals-galā, ielāps ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru. Aortas koarktācijas prevalence jaundzimušajiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam bija 3,4 ± 1,3 no 10 000 dzīvi dzimušajiem. Izolēta aortas koarktācija tika diagnosticēta vēlīni biežāk salīdzinājumā ar koarktāciju kombinācijā ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,029), kas iespaidoja pacienta stāvokli preoperatīvi un radīja nepieciešamību pēc intensīvas terapijas, taču neiespaidoja agrīnu postoperatīvu mirstību. Dzīvildze pacientiem ar izolētu aortas koarktāciju būtiski pārsniedza dzīvildzi pacientiem ar koarktāciju un pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,001). Letālo gadījumu grupā biežāk diagnoze bija noteikta jau antenatāli, tas saistīts ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,01), biežāk novērots hipoplastisks aortas loks (p = 0,0001). Aortas rekoarktācijas attīstība nebija atkarīga no lietotās ķirurģiskās metodikas (p = 0,67), un to novēroja 25% pacientu. Rekoarktācijas brīdī pacientiem novēroja kreisā ventrikula hipertrofiju un būtiski samazinātu PWD doplerogrāfiskās sistoliskās/diastoliskās plūsmas attiecību vēdera aortā (p = 0,0001), kas dinamikā normalizējās pēc rekoarktācijas zonas angioplastijas. Biomehānisko eksperimentu rezultāti parādīja, ka jaundzimušā un zīdaiņa aortai piemīt nelineāra sakarība starp spriegumu un deformāciju. Aortas sieniņas elastības modulis palielinājās, pieaugot iekšējam spiedienam. Ielāpa ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru un pagarinātas anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņas biomehāniskās īpašības bija tuvākas natīvai aortai, taču anastomozes gals-galā gadījumā sieniņas stingums praktiski neizmainījās, pieaugot iekšējam spiedienam. Aortas koarktācija uzskatāma par komplicētu kardiovaskulāru sindromu ar nepieciešamību novēroties visu mūžu, jo iespējama multiplu komplikāciju attīstība ilgtermiņā (aortas rekoarktācija, arteriāla hipertensija, aortas aneirismas veidošanās). No biomehānisko īpašību viedokļa natīvai aortai vistuvākā ir anastomoze ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru, kam seko pagarināta anastomoze gals-galā, anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņa ir visstingākā. Ķirurģiska ārstēšana ir pamatmetode aortas koarktācijas korekcijai jaundzimušajiem un zīdaiņiem, par izvēles metodi pieņemot pagarinātu anastomozi gals-galā, bet ielāps ar zematslēgas artērijas lēveru joprojām ir izmantojama metode gadījumos, kad citādi aortas loka rekonstrukcija nav iespējama, neradot būtiskus kreisās augšējās ekstremitātes funkcionālus traucējumus vidēji ilgā novērojumu periodā. Promocijas darbs sarakstīts latviešu valodā, tas sastāv no šādām daļām: ievads, darba aktualitāte un novitāte, darba mērķis un uzdevumi, literatūras apskats, materiāli un metodes, rezultāti, diskusija, secinājumi, vēres un pielikumi. Analītiski ilustratīvais un statistiskais materiāls atainots 27 attēlos un 22 tabulās. Izmantotās literatūras saraksts ietver 169 autoru publikācijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Aortas koarktācijas klīniskie, ehokardiogrāfiskie un biomehāniskie aspekti agrīna vecuma bērniem Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Ligere, Elīna; Lācis, Aris; Kasjanovs, Vladimirs
    Promocijas darbā analizēta iedzimtas sirdskaites – aortas koarktācijas – prevalence, saslimstību un mirstību ietekmējošie faktori jaundzimušajiem un zīdaiņiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam. Analizēta ehokardiogrāfiskā atrade pirmsoperācijas periodā un novērojot pacientus dinamikā vidēji ilgā termiņā 70,7 ± 33 mēnešus (minimums 20, maksimums 131 mēnesi). Izmeklējuma rezultāti pētījuma beigās salīdzināti ar atradi vecumam atbilstošā kontroles grupā. Pētījuma biomehāniskajā sadaļā veikti biomehāniski eksperimenti, kuros pētītas natīvas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības, kā arī ķirurģiski koriģētas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības in vitro, lietojot tādas ķirurģiskas korekcijas metodes kā anastomoze gals-galā, pagarināta anastomoze gals-galā, ielāps ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru. Aortas koarktācijas prevalence jaundzimušajiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam bija 3,4 ± 1,3 no 10 000 dzīvi dzimušajiem. Izolēta aortas koarktācija tika diagnosticēta vēlīni biežāk salīdzinājumā ar koarktāciju kombinācijā ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,029), kas iespaidoja pacienta stāvokli preoperatīvi un radīja nepieciešamību pēc intensīvas terapijas, taču neiespaidoja agrīnu postoperatīvu mirstību. Dzīvildze pacientiem ar izolētu aortas koarktāciju būtiski pārsniedza dzīvildzi pacientiem ar koarktāciju un pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,001). Letālo gadījumu grupā biežāk diagnoze bija noteikta jau antenatāli, tas saistīts ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,01), biežāk novērots hipoplastisks aortas loks (p = 0,0001). Aortas rekoarktācijas attīstība nebija atkarīga no lietotās ķirurģiskās metodikas (p = 0,67), un to novēroja 25% pacientu. Rekoarktācijas brīdī pacientiem novēroja kreisā ventrikula hipertrofiju un būtiski samazinātu PWD doplerogrāfiskās sistoliskās/diastoliskās plūsmas attiecību vēdera aortā (p = 0,0001), kas dinamikā normalizējās pēc rekoarktācijas zonas angioplastijas. Biomehānisko eksperimentu rezultāti parādīja, ka jaundzimušā un zīdaiņa aortai piemīt nelineāra sakarība starp spriegumu un deformāciju. Aortas sieniņas elastības modulis palielinājās, pieaugot iekšējam spiedienam. Ielāpa ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru un pagarinātas anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņas biomehāniskās īpašības bija tuvākas natīvai aortai, taču anastomozes gals-galā gadījumā sieniņas stingums praktiski neizmainījās, pieaugot iekšējam spiedienam. Aortas koarktācija uzskatāma par komplicētu kardiovaskulāru sindromu ar nepieciešamību novēroties visu mūžu, jo iespējama multiplu komplikāciju attīstība ilgtermiņā (aortas rekoarktācija, arteriāla hipertensija, aortas aneirismas veidošanās). No biomehānisko īpašību viedokļa natīvai aortai vistuvākā ir anastomoze ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru, kam seko pagarināta anastomoze gals-galā, anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņa ir visstingākā. Ķirurģiska ārstēšana ir pamatmetode aortas koarktācijas korekcijai jaundzimušajiem un zīdaiņiem, par izvēles metodi pieņemot pagarinātu anastomozi gals-galā, bet ielāps ar zematslēgas artērijas lēveru joprojām ir izmantojama metode gadījumos, kad citādi aortas loka rekonstrukcija nav iespējama, neradot būtiskus kreisās augšējās ekstremitātes funkcionālus traucējumus vidēji ilgā novērojumu periodā. Promocijas darbs sarakstīts latviešu valodā, tas sastāv no šādām daļām: ievads, darba aktualitāte un novitāte, darba mērķis un uzdevumi, literatūras apskats, materiāli un metodes, rezultāti, diskusija, secinājumi, vēres un pielikumi. Analītiski ilustratīvais un statistiskais materiāls atainots 27 attēlos un 22 tabulās. Izmantotās literatūras saraksts ietver 169 autoru publikācijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clinical, Echocardiographic and Biomechanical Aspects of Coarctation of the Aorta in Infants in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Ligere, Elīna; Lācis, Aris; Kasjanovs, Vladimirs
    The prevalence of congenital heart disease-coarctation of the aorta in neonates and small infants as well as the factors connected with morbidity and mortality of these patients in Lavia within years 2000-2010 were analyzed. The analysis of the echocardiographic findings prior to surgical correction of the coarctation and during medium term follow-up 70.7±33 months (minimum 20, maximum 131 months) was carried out. The results from the end of the study period were compared to the age matched control group. There were biomechanical experiments in vitro performed to investigate biomechanical properties of the native infantile aorta and surgically corrected infantile aorta with the use of such surgical techniques as anastomosis end-to-end, extended anastomosis end-to-end and left subclavian flap aortoplasty in the biomechanical part of the research. The prevalence of coarctation of the aorta in neonates in Latvia between 2000-2010 was 3.4±1.3 per 10.000 live births. Isolated coarctation was diagnosed more often on a later stage than aortic coarctation in combination with concomitant intra cardiac pathologies (p=0.029) that influenced patient`s preoperative condition. The survival for patients with isolated coarctation significantly exceeded the survival of the patients with concomitant intracardiac pathologies (p=0.001). There were more cases of prenatal diagnosis among the lethal cases that was connected with concomitant intracardiac pathology (p=0.01) as well as the patients with hypoplastic aortic arch (p=0.0001). Aortic recoarctation occurred in 25% of patients with no statistically significant differences dependent on the method of primary surgical correction (p=0.67). The patients with recoarctation of the aorta had left ventricle hypertrophy and decreased PWD doppler systolic/diastolic ratio in abdominal aorta normalizing after angioplasty. The biomechanical experiments showed a non-linear relationship between stress and strain in the infantile aorta, the modulus of elasticity of the aortic wall increased with increase of an inner pressure. Subclavian flap aortoplasty and elongated anastomosis end-to-end showed elastic properties closer to the native aorta but in cases of anastomosis end-to-end the stiffness did not change with the changes in inner pressure. The coarctation of the aorta should be looked on as a complicated cardio-vascular syndrome with a need for life-long follow-up due to the possibility of multiple modifiable complications in long term (recoarctation, arterial hypertension, formation of aneurysm). From the biomechanical point of view the subclacian flap aortoplasty has the biomechanical properties closer to the native aorta followed by extended anastomosis end-to-end, but anatomosis end-to-end significantly increases stiffness of the aortic wall. The surgical correction of the aortic coarctation remains gold standard for neonates and small infants with extended anastomosis end-to-end as the method of choice, but subclavian flap aortoplasty is still applicable in cases where the reconstruction of the aortic arch is otherwise impossible. The doctoral thesis is written in Latvian language. It consists of chapters: introduction, importance and novelty of the study, objective and the tasks of the study, review of literature, materials and methods, results, discussion, conclusions, practical recommendations, references, list of publications. The illustrative and statistical material is demonstrated in 27 figures and 22 tables, references include 169 publications of different authors.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Eosinophilic Granulomatosis with Polyangiitis in an 8-year-old Girl Manifesting as Hypereosinophilic Syndrome with Myocarditis, Stroke, and Subsequent Orbital Involvement
    (2023-01-24) Panina, Aleksandra; Ligere, Elīna; Aleksejeva, Elīna; Davidsone, Zane; Cebure, Elizabete; Erdmane, Irina; Department of Paediatrics
    Hypereosinophilic syndrome (HES) is a heterogeneous group of disorders characterized by peripheral blood eosinophilia of 1.5 × 109/L (1,500/μL) or greater, with evidence of end-organ damage attributable to eosinophilia (e.g., heart, liver or lung) with no other cause for the end-organ damage [1]. Eosinophilic granulomatosis with polyangiitis (EGPA) is a rare disorder that may affect multiple organ systems (lungs, heart, kidneys, or the nervous system). The disorder is characterized by hypereosinophilia in the blood and tis-sues, inflammation of blood vessels (vasculitis), and the development of inflammatory nodular lesions called granulomatosis [2]. We report a case with a 9-year-old girl presenting with severe hypereosinophilia, ischemic stroke, right-sided hemiparesis and myocarditis treated with methylprednisolone, enoxaparin, rivaroxaban and carvedilol. The patient recovered successfully from myocarditis and stroke but manifested with right-sided orbital involvement as pre-and post-septal orbital cellulitis 10 months later with necrotizing granu-lomatous perivascular chronic infiltration with eosinophilic infiltration treated with methylprednisolone and subsequent mepolizumab with successful remission of orbital involvement, but severe exogenous Cushing’s syndrome and myocardial fibrosis.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kawasaki disease in Latvia 2012–2019 : epidemiology and rate of resistance to initial treatment
    (2020-11-04) Vasiļevska, Lauma; Dāvidsone, Zane; Ligere, Elīna; Šantere, Ruta; Staņēviča, Valda; Rīga Stradiņš University
    Introduction: Kawasaki disease (KD) is an acute febrile illness of early childhood, characterised by vasculitis of the coronary and medium-sized arteries. The incidence of the disease differs worldwide, but the incidence of KD has not been established in Latvia. The aim of the study was to describe the epidemiological characteristics and estimate the incidence rate and resistance to initial treatment of KD among hospitalised children in Latvia. Material and methods: The study was a descriptive, population-based study, which used hospital discharge records of patients < 18 years old diagnosed with KD in the years 2012–2019. Incidence rate was calculated using the number of KD patients and corresponding national census data. Results: There were 36 KD patients in Latvia. The median age at admission was 2.8 years, with 67% of cases under 5 years of age, and the male/female ratio was 1.3 : 1. The mean annual incidence rate was 1.3 per 100,000 children 0–18 years old, and 2.9 per 100,000 for children < 5 years old. The mean length of hospital stay was 14 days. Coronary artery dilatation was recorded in 8% of the patients (all of whom were male). Every patient received intravenous immunoglobulin (IVIG), with a median of 7 days from fever onset to IVIG administration. Refractory treatment was reported in 25% of cases. Conclusions: This is the first epidemiological study of KD in Latvia. The incidence rates are lower than those reported for other European countries. The percentage of refractory treatment was higher than in other studies.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Prevalence of patent ductus arteriosus in children under 18 years in Latvia 2018‑2022
    (2023) Paņina, Aleksandra; Ozolins, Valts; Smits, Lauris; Sikora, Normunds; Ligere, Elīna; Lubaua, Ingūna; Bergmane, Inta; Lāce, Inga; Sīlis, Pauls; Rīga Stradiņš University
    Introduction: Accounting for 5‑10% of all congenital heart defects, patent ductus arteriosus (PDA) is one of the most common congenital cardiovascular malformations. The condition is often diagnosed in the neonatal period. Howev‑ er, it can be delayed until childhood or even adulthood. A small PDA often doesn’t cause problems and may never need treatment, but a large, untreated PDA can reduce heart function or problems related to high pressure in the lungs. Aim: Analysis and summary of data from medical history of patients with PDA in the system of the Children’s Clinical University Hospital. Materials and Methods: The study included 70 patients diagnosed with PDA aged 0‑18 years from term infants. Data were analyzed using the diagnostic criteria for PDA. Results: A total of 70 patients were enrolled in the study, of whom 71% (n=50) were female and 29% (n=20) were male. Most patients (60%) were children aged 0 to 3 years (n=42). The small and moderate PDA type predominate, each type is 44% (n=31) by PDA criterion. When analyzing one of the most important echocardiographic criteria for PDA, the LA /AO ratio, pulmonary hyperperfusion was present in 53% (n=36) of patients. Angiography to close the PDA was performed in 94% (n=66) of cases, open surgery was performed in 3% (n=2) of cases, and surgery was discontinued in 3% (n=2) because of disease. Of the total number of patients, complications occurred in only 5,8 % (n=4), including migration of the occluding device 3% (n=2), residual PDA 1,4% (n=1), and a small piece of the encapsulating ligature 1,4% (n=1). Conclusions: By 2021, 359 000 children had been registered in Latvia, and ~ 0,018 % of children aged 0‑18 with PDA. For children born full‑term, early diagnosis and correction of PDA enables a good long‑term quality of life.