Browsing by Author "Lejniece, Sandra"

Now showing 1 - 20 of 36
  • No Thumbnail Available
    Item
    Analysis of Prognostic Significance of Biochemical Markers and Morphological Parameters in the Development of Bone Disease in Myeloma Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2021) Auziņa, Daiga; Lejniece, Sandra
    Analysis of prognostic significance of biochemical markers and morphological parameters in the development of bone disease in myeloma patients Introduction. Multiple Myeloma (MM) is a primary malignant bone marrow disease, in which lytic bone destruction is a widespread clinical manifestation that affects a patient's quality of life. Osteolytic lesions are seen in 70–80% of patients at the time of diagnosis, while up to 90% develop lytic lesions during their disease. Bone disease can cause skeletal-related events (SREs) with pathological fractures, spinal cord compression, and hypercalcemia. Currently, there are no methods with high sensitivity and specificity that could solve these clinical problems related to early diagnosis of the disease and dynamic control of patients with MM, because the conventional radiological investigation method does not provide us information about bone formation and resorption. Aim. To prove the prognostic significance of biochemical markers and morphological indicators of bone disease development in myeloma patients. Materials and methods. The thesis consists of two parts of research, which are united by the investigation of prognostic factors of bone disease in multiple myeloma patients. Two biochemical markers of bone metabolism as well as the grade of myeloma cell malignancy and the degree of DKK-1 expression, determined in the bone marrow trephine, were studied. The target population consisted of 123 patients diagnosed with MM for the first time, for whom the biochemical markers of bone metabolism were identified, i.e. the bone resorption marker β carboxy-terminal cross-linked telopeptide (β-CTX), and the marker of osteoblast activity and bone formation – alkaline phosphatase bone fraction (bALP). They were measured at the time of diagnosis and after 6 and 12 months. For 49 patients enrolled in the study, the morphological features of plasma cells and DKK-1 expression in myeloma cells were assessed during the routine bone marrow trephine biopsy at the time of diagnosis. Results. The β-CTX value in the study group is statistically significantly higher than in the control group (p < 0.001), while the median bALP for the control and study group did not differ statistically significantly (p = 0.55). The median β-CTX differed statistically significantly at different stages of bone damage (p = 0.001). In patients who responded to treatment, β-CTX decreased statistically significantly (p < 0.001) from baseline (Md = –0.77), but in patients who did not respond, β-CTX value increased after 6 months of treatment compared to the baseline value (Md = 0.28). The calculated cut-off value for β-CTX is 0.79 ng/ml and, when analyzed in association with bone lesion degree, a statistically significant association was found between the two traits (p < 0.001). In contrast, changes in bALP levels after 6 months of treatment differed statistically significantly (p < 0.001), however, after one year, bALP did not differ statistically significantly (p = 0.06). There was no statistically significant difference in bALP levels between different degrees of bone lesion severity (p = 0.95). Analyzing the suitability of bALP for the diagnosis of bone disease in MM patients using the ROC curve, it was found that bALP is not diagnostic (AUC = 0.5; p > 0.05). In turn, β-CTX is an excellent diagnostic indicator of MM bone disease (AUC = 0.91; p < 0.001; 95% CI: 0.88–0.94). A statistically significant association was found between the level of DKK-1 expression in patients with and without bone lesions (p = 0.02). DKK-1 expression level is higher in patients with bone lesions, who have more moderate to pronounced expression. In contrast, significant levels of DKK-1 expression were not observed in patients without bone lesions. Patients with bone lesions have a higher grade of plasma cell malignancy compared to patients without bone lesions. Conclusions. All this suggests that the biochemical marker of bone resorption (β-CTX), the level of DKK-1 expression in myeloma cells, and the morphological features of plasma cells in MM patients play an essential role in the diagnosis and treatment of bone disease and predict the course of the disease.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Chemokine Receptors CCR1 and CCR2 on Peripheral Blood Mononuclear Cells of Newly Diagnosed Patients with the CD38-Positive Chronic Lymphocytic Leukemia
    (2020-07-21) Kholodnyuk, Irina; Rivkina, Alla; Hippe, Laura; Svirskis, Simons; Kozireva, Svetlana; Ventina, Ildze; Spaka, Irina; Soloveichika, Marina; Pavlova, Jelena; Murovska, Modra; Lejniece, Sandra
    Chemokines and their receptors direct migration and infiltration of immune cells. CCR1 and CCR2 maintain sequence similarity and respond to a number of the same chemokines secreted in lymphoid organs. Expression of CD38 on leukemic cells has been associated with poor clinical outcomes in patients with chronic lymphocytic leukemia (CLL) and is considered as the negative predictor of progression. In our study of newly diagnosed CLL patients, which included 39 CD38-positive and 22 CD38-negative patients, CCR1 and/or CCR2 were always detected, using flow cytometry, on the peripheral blood (PB) CD19+CD5+ lymphocytes in patients with >30% of the CD38+ CD19+CD5+ lymphocytes (n = 16). Spearman’s rank correlation analysis determined correlations between the frequency of the CCR1- and CCR2-expressing PB CD19+CD5+ lymphocytes and the frequency of the CD38-positive CD19+CD5+ lymphocytes (rs = 0.50 and rs = 0.38, respectively). No significant correlations were observed between ZAP70 mRNA expression levels in PB mononuclear cells and the frequency of the circulating CCR1+ or CCR2+ CD19+CD5+ lymphocytes. Further association studies are needed to verify prognostic relevance of the CCR1/CCR2 expression on leukemic cells in CLL patients at diagnosis. We suggest that CCR1/CCR2 signaling pathways could represent attractive targets for development of CLL anti-progression therapeutics.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Chronic Thromboembolic Pulmonary Hypertension and Antiphospholipid Syndrome with Immune Thrombocytopenia : A Case Report
    (2018-10-19) Skride, Andris; Sablinskis, Matiss; Sablinskis, Kristaps; Lejniece, Sandra; Lejnieks, Aivars; Klepetko, Walter; Lang, Irene M.; Rīga Stradiņš University
    BACKGROUND Antiphospholipid syndrome is an autoimmune disorder characterized by a hypercoagulable state associated with circulating antiphospholipid antibodies. The presence of antiphospholipid antibodies can result in a variety of clinical symptoms, such as thrombocytopenia, stillbirth, endocardial pathologies, and recurrent pulmonary embolism. CASE REPORT We present the case of a 23-year-old man with antiphospholipid syndrome and chronic thromboembolic pulmonary hypertension who developed severe thrombocytopenia. The patient died from right heart failure before the thrombocytopenia could be managed, preventing performance of a pulmonary endarterectomy procedure. CONCLUSIONS Managing platelet counts in patients with antiphospholipid syndrome prior to major surgery is very problematic, and requires similar treatment strategy as in patients with immune thrombocytic thrombocytopenia. Platelet transfusions may further decrease platelet count, as it can trigger formation of new antibodies.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Chronic thromboembolic pulmonary hypertension mimicking acute pulmonary embolism : a case report
    (2021) Kaulins, Ricards; Vitola, Barbara; Lejniece, Sandra; Lejnieks, Aivars; Kigitovica, Dana; Sablinskis, Matiss; Sablinskis, Kristaps; Rudzitis, Ainars; Kalejs, Roberts Verners; Skride, Andris; Department of Internal Diseases
    Objective: Rare disease Background: Chronic thromboembolic pulmonary hypertension (CTEPH) is a rare form of pulmonary hypertension which is often caused by recurrent emboli. The reported prevalence in Latvia is 15.7 cases per million inhabitants. Several risk factors predispose patients to develop chronic thromboembolic pulmonary hypertension, including the presence of chronic myeloproliferative diseases and splenectomy. Case Report: We present a case of a 68-year-old woman with a variant of chronic myeloproliferative disease, essential throm-bocythemia, splenectomy, and chronic thromboembolic pulmonary hypertension, in whom chronic thromboem-bolic pulmonary hypertension was mimicking acute pulmonary embolism. On admission, the patient had pro-gressive dyspnea, elevated right ventricular systolic pressure (RVSP) 60-70 mmHg, and elevated thrombocytes, C-reactive protein, BNP, and d-dimer levels. These results, as well as the results of thoracic computed tomog-raphy angiography with contrast, supported the diagnosis of acute pulmonary embolism. During the sequent follow-up visit after 3 months of effective anticoagulant therapy, the patient had elevated RVSP: 55-60 mmHg. Therefore, right heart catheterization was performed, in which it was found that mPAP was 37 mmHg with PCWP 5 mm Hg and PVR 8.9 Wood units, confirming the CTEPH diagnosis. Conclusions: Patients who are at high risk of thrombosis need an increased level of monitoring to be properly evaluated. An easy solution to misdiagnosis of CTEPH with an acute pulmonary embolism could be taking scrupulous patient history, which can reveal multiple risk factors of CTEPH development. The subsequent assessment of risk factors can lead to a more appropriate consideration of CTEPH diagnosis vs acute pulmonary embolism.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Chylothorax : A Tangled Road to Definitive Diagnosis of Non-Hodgkin Lymphoma
    (2023) Krūmiņa, Andra; Auziņa, Daiga; Legzdiņa, Arta; Lejniece, Sandra; Department of Internal Diseases
    Objective: Background: Case Report: Conclusions: Unusual clinical course Chylothorax is a rare condition caused by the leak of chyle into the pleural cavity. Malignancy, especially advanced lymphomas, are the most common non-traumatic causes of chylothorax. When thoracentesis and the following pleural effusion studies reveal the fluid to be a chyle, it is important to look at the patients’ history and understand the possible etiological factors, as the appropriate management can differ. In some instances, the true reason behind the chylothorax can be a diagnostic challenge, as presented in this case. We report a case of a patient in her 70s presenting with progressive dyspnea at rest and non-productive cough. A chest X-ray showed subtotal right pleural effusion that was revealed to be a chylothorax. A CT scan was performed and revealed mediastinal, abdominal, and retroperitoneal lymphadenopathy, that, compared to the CT results 6 years ago, when for the first time enlarged lymph nodes were discovered by thyroid ultrasound, was without any progression. Initial diagnostic tests were inconclusive, and the goal was to rule out other differential diagnoses while maintaining a minimally invasive diagnostic approach. A video-assisted thoracoscopic surgery with mediastinal lymph node dissection and biopsy led to a diagnosis of follicular lymphoma. This clinical case highlights not only an uncommon follicular lymphoma complication but also is an example of a diagnostic challenge due to certain clinical features being misleading from the true cause of the chylothorax. After a wide variety of investigations were applied, the patient was finally diagnosed with non-Hodgkin lymphoma. Successful treatment led to a full metabolic remission.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Effect of HHV-6 and HHV-7 Infection on the Posttransplant Process and the Development of Complications in Patients after Autologous Stem Cell Transplantation
    (2016-08-01) Trociukas, Ilze; Čapenko, Svetlana; Zazerska, Zane; Murovska, Modra; Lejniece, Sandra; Institute of Microbiology and Virology
    The relationship between HHV-6 and HHV-7 reactivation and development of post-autologous peripheral stem cell transplantation complications was examined. The presence of viral genomic sequences in whole peripheral blood and cell free plasma was determined by nested PCR, HHV-6 and HHV-7 load by real-time PCR, virus specific antibodies and cytokines in serum by ELISA, and HHV-6 variants by restriction endonuclease analysis. Clinical features, reactivation of viruses and serum TNF-α, and IL-6 concentrations were determined in seventy-six patients with Roseolovirus infection before and after transplantation. Anti-HHV-6 antibodies were found in 62 of 76 (81.6%) patients before transplantation. A significantly higher rate of single HHV-7 infection was found in patients with viral infection in comparison with single HHV-6 infection (p = 0.0003) and concurrent (HHV-6 and HHV-7) infection (p = 0.0017). Complications after transplantation developed in 30.3% of patients and reactivation of viruses was detected in all of these patients. Significant increase of HHV-6 and HHV-7 reactivation with simultaneous increase of pro-inflammatory cytokines serum levels suggests that both viruses may be involved in the development of complications after autologous peripheral blood stem cell transplantation via their immunomodulatory ability. The kinetics of the Roseolovirus reactivation may reflect the potential role of HHV-7 as a co-factor for HHV-6 activation.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Evaluation of a new semi-automated hydragel 11 von willebrand factor multimers assay kit for routine use
    (2021) Pikta, Marika; Szanto, Timea; Viigimaa, Margus; Lejniece, Sandra; Balode, Darta; Saks, Kadri; Banys, Valdas; Rīga Stradiņš University
    Background: Accurate diagnosis and classification of von Willebrand disease (VWD) are essential for optimal management. The von Willebrand factor multimers analysis (VWF:MM) is an integral part of the diagnostic process in the phenotypic classification, especially in discrepant cases. The aim of this study was to evaluate the performance of a new Hydragel 11VWF multimer assay (H11VW). Methods: Analytical performance characteristics such as repeatability (intra-assay variability, in gel between track variation), reproducibility (inter-assay variability, between gel variation), sensitivity, EQA performance and differences between two commercially available VWF:MM kits (H5VW and H11VW) were analysed in healthy volunteers' plasmas using in-house prepared reference plasma. Results: Repeatability and reproducibility results of H11VW demonstrated acceptable and equivalent performance with previously verified H5VW. Participation in EQA was successful. No statistically significant difference was detected between H5VW and H11VW kits for different fractions of multimers: LMWM p=0.807; IMWM p=0.183; HMWM p=0.774. Conclusions: H11VW demonstrated acceptable analytical performance characteristics. H11VW kit conveniently offers a more significant number of samples on a single gel. H5VW and H11VW kits can be used in daily practice interchangeably.
  • No Thumbnail Available
    Item
    EXPLORING INTESTINAL PERMEABILITY : CONCEPT, DIAGNOSIS, CONNECTION TO BOWEL DISEASE, AND IRON DEFICIENCY
    (2024-08) Basina, Olesja; Derovs, Aleksejs; Derova, Jelena; Lejniece, Sandra; Department of Internal Diseases; Department of Infectology
    Over the recent years, intestinal permeability has become a major feature of gut health. The objective of this paper is to present a literature-based overview of the current understanding on intestinal permeability. The concept of intestinal permeability started its development from the discovery of tight junctions — protein complexes that are separated between the epithelial cells. Histopathology is the main option of microscopic diagnosis, which allows to determine changes that occur in the tight junction, inflammation, and damaged epithelial cells. Additionally, intestinal fatty acid-binding protein I-FABP and zonulin are suggested as biomarkers of epithelial barrier abruption. As for visual detection, literature proposes capsule endoscopy and confocal laser endomicroscopy. Using the latter it is possible to produce images of small intestinal morphology and visualise the small intestinal luminal elements, cells, villi as well as crypts. However, advancements in digital capsule endoscopy are more applicable and aid in research of intestinal permeability and enteropathy, also giving promising results in treatment. Although damage to intestinal permeability can be classified as a certain enteropathy and then the association of some enteropathies with iron deficiency already has been established, direct association of iron deficiency and intestinal permeability is yet to be explored.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Factor VIII activity and bleeding risk during prophylaxis for severe hemophilia A : a population pharmacokinetic model
    (2021-07) Tiede, Andreas; Abdul Karim, Faraizah; Jiménez-Yuste, Victor; Klamroth, Robert; Lejniece, Sandra; Suzuki, Takashi; Groth, Andreas; Santagostino, Elena
    During factor VIII prophylaxis for severe hemophilia A, bleeding risk increases with time when factor VIII activity is below 1%. Maintaining trough activity above 1% does not protect all patients from bleeding. The relationship between factor VIII activity during prophylaxis and bleeding risk has not been thoroughly studied. We investigated factor VIII activity and annualized bleeding rate for spontaneous bleeds during prophylaxis. A population pharmacokinetic model derived from three clinical trials was combined with dosing data and bleed information from patient diaries. Each patients' time on prophylaxis was divided into five categories of predicted activity (0-1%, >1-5%, >5-15%, >15-50%, and >50%). Exposure time, mean factor VIII activity, and bleed number (from patient diaries) were calculated for each activity category, and annualized bleeding rates estimated using negative binomial regression and a parametric model. Relationships between these bleeding rates and factor VIII activity were evaluated by trial phase (pivotal vs. extension) and age (adults/adolescents [≥12 years] vs. children [0-<12 years]). In total (N=187; 815 patient-years' exposure), factor VIII activity was predicted to reach >1% for 85.64% of the time. Annualized bleeding rate decreased as factor VIII activity increased in each trial phase and age group. However, for a given activity level, bleeding rate differed substantially by trial phase, and age. This suggests that bleeding risk can change over time and is influenced by factors independent of factor VIII pharmacokinetics and trough levels. Target trough and prophylactic regimen should consider patient age, joint disease activity, and other bleeding risk determinants.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Importance of Cyclin D1, P53, Cd56 Antigen Expression in Plasma Cells and its Correlation with Serological and Clinical Parameters in Patients with Multiple Myeloma
    (2018-10-01) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regna; Lejniece, Sandra; Rīga Stradiņš University; Department of Pathology; Department of Internal Diseases
    CD56, p53, and Cyclin D1 detection in plasma cells (PC) can help to predict prognosis of multiple myeloma (MM). Clinical and biochemical prognostic parameters were analysed in a group of 122 patients with primary diagnosed MM in the period 2011-2015. Bone marrow biopsies were analysed with Cyclin D1, p53, CD56 antibodies. Statistical analysis was performed using Microsoft Excel 2010 and Graph Pad Prism 5. Lack of CD56 expression and p53-positivity were significantly correlated with a low glomerular filtration rate (GFR), low platelet count and haemoglobin level, as well as with high serum creatinine levels. Patients with Cyclin D1 expression in PC had a significantly higher serum calcium level and more common osteolytic lesion in bones. CD56-negative as well as p53, Cyclin D1-positive groups had advanced Salmon-Durie MM stages by and significantly higher ß2-microglobulin. Expression of p53, Cyclin D1 and lack of CD56 antigen in PC are negative predictive factors in cases of MM, as these patients were diagnosed as having late Salmon-Durie stage and higher ß2-microglobulin level. Expression of p53 and lack of CD56 antigen in PC is associated with an increased creatinine level in blood and decreased GFR; therefore, these are criteria for chronic renal failure progression and poorer prognosis of MM.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Intracerebral Plasmacytoma in a Patient with HIV-1 Infection and SARS-CoV-2 Superinfection
    (2022-05-30) Nazarovs, Jurijs; Lapse, Daira; Stūre, Gunta; Soloveičika, Marina; Jaunozolina, Līga; Ozoliņa, Elīna; Lejniece, Sandra; Department of Pathology; Department of Infectology; Department of Radiology; Department of Internal Diseases
    We present a rare case of intracranial solitary plasmacytoma arising in brain parenchyma in the basal nuclei. Clinical management and autopsy results of the case are described. Background: Intracranial plasmacytomas arising from brain parenchyma are extremely rare, and data from the literature are limited. Primary intracranial plasmacytomas are rare because plasma cells are not found in the brain in normal conditions. Commonly, intracranial plasmacytoma is associated with multiple myeloma, which is why multiple myeloma must be ruled out to diagnose solitary intracranial plasmacytoma. Considering that solitary plasmacytoma and multiple myeloma have some histopathological similarities, it is important to differentiate them because their respective treatments and prognoses are different. Imaging features of primary extramedullary plasmacytoma are nonspecific but are compatible with solid tumors with invariable enhancement. Plasmacytoma was aggressive because it was not diagnosed after the first MRI, but 1.5 months later, MRI showed a large object. We present a rare case of intracranial solitary plasmacytoma arising in brain parenchyma in the basal nuclei
  • No Thumbnail Available
    Item
    Iron Deficiency Anaemia and Anaemia of Inflammation in Enteropathies Caused by Commonest Small Intestine Disorders: Current Evidence
    (2022-12) Basina, Oļesja; Derova, Jeļena; Derovs, Aleksejs; Lejniece, Sandra; Department of Internal Diseases; Department of Infectology
    It is no mystery that iron deficiency is the most common anaemia and multiple studies have shown that anaemia is a main factor for decreased quality of life. The focus of our article is an up-to-date review of different enteropathies caused by specific disorders and the prevalence of iron deficiency anaemia (IDA), starting with the understanding of physiology of iron absorption and regulation in the intestine. The pathologies that we tried to cover were celiac disease, Crohn’s disease, nonsteroidal anti-inflammatory drugs (NSAID)-induced enteropathy and protein losing enteropathy. Unfortunately, not everything still understood and questions still remain. The main questions are associated with our understanding of iron regulation beyond the ferroportin-hepcidin axis and what mechanism is behind changes of epithelium in different conditions. Depending on the study and pathology of enteropathy, almost half of the studied patients had iron deficiency anaemia. However, in all enteropathies, IDA is more an additional finding or an additional symptom that needs further investigations. That is why many authors consider that IDA is caused by secondary mechanisms and not enteropathy per se and should be correlating with undernourishment, severe mucosal atrophy, malabsorption, and bleeding.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ķermeņa masas indeksa raksturojums pacientiem ar mielomas slimību
    (2016) Nazarovs, Jurijs; Breikša, Austra; Lejniece, Sandra; Kleina, Regīna; Rīga Stradiņš University; Department of Internal Diseases; Department of Pathology
    Ievads. Daļa pētnieku uzsver, ka cilvēkiem ar aptaukošanos ir paaugstināts risks saslimt ar resnās zarnas, piena dziedzera u. c. onkoloģiskām slimībām (Giovannucci, et al., 2010; Handelsman, et al., 2013). Ir pētījumi, kuros konstatēta statistiski ticama saistība starp multiplo mielomu (MM) un aptaukošanos, CD, hiperglikēmiju (Tamayo et al., 2014, Richardson, 2005). IL-6, kuru producē adipocīti, uzskata arī par MM progresēšanas faktoru (Wallin et al., 2011). Savukārt Beason et al. (2013) pierāda, ka adipoziem MM slimniekiem ir labāki dzīvildzes rādītāji, jo vēlīnāk veidojas kaheksija. Darba mērķis, materiāls un metodes. Analizēt sakarības starp MM slimnieku ķermeņa masas indeksu, vēdera apkārtmēru un laboratoriski morfoloģiskajiem rādītājiem. 110 MM pacientiem izvērtējām ķermeņa masas indeksu (ĶMI), MM stadijas pēc Salmon–Durie, ß2-mikroglobulīnu, LDH, albumīnus, kopējo olbaltumu, Hb līmeni, Tr skaitu, glomerulu filtrācijas ātrumu, kreatinīnu, CRO, kalcija un kālija līmeni, M gradientu, IgG, IgA. Morfoloģisko datu izpētē tika lietotas rutīnas krāsošanas metodes un MM diagnostiskie testi. Trepānbiopsijās imūnhistoķīmiski tika izvērtēti šādi marķieri: CD138, CD20, LCA, ciklīns D1, p53, Ki-67, BCL2, CD56. Rezultāti. Analizēto MM pacientu (47 vīriešu un 63 sieviešu) vidējais aritmētiskais ķermeņa masas indekss bija (Mean ± SD) 27,9 ± 5,36, taču tas svārstījās no 19,9 līdz 46,61. Slimniekiem sākotnējās slimības 1. un 2. stadijā ĶMI bija attiecīgi 29 ± 5,15 un 24 ± 6,66, bet vēlīnā (III) stadijā – 26,1 ± 3,41. Izvērtējot sakarības starp ĶMI un M gradientu, konstatējām vāji negatīvu statistiski ticamu korelāciju (rs = −0,2033; p = 0,0375). Analogas korelācijas iegūtas ar multiplās mielomas stadijām (rs = −0,2028; p = 0,0362) un mielomas šūnu (CD138+) daudzumu kaulu smadzenēs (rs = −0,2129; p = 0,0277). Statistiski ticama korelācija netika atrasta starp ĶMI un ß2-mikroglobulīna, LDH, albumīna, kopējā olbaltuma, hemaglobīna, kreatinīna, kalcija, kālija, CRO līmeni, kā arī ar trombocītu skaitu un GFĀ (p > 0,05). Pacientu vidējais aritmētiskais vecums bija 64,25 ± 10,07 gadi. Secinājumi. Vidējais aritmētiskais ķermeņa masas indekss pacientiem ar primāri diagnosticētu MM bija augstāks par normu – 27,9 ± 5,36 un, iespējams, aptaukošanās ir viens no riska faktoriem multiplās mielomas attīstības sākuma posmā. Atrastā negatīvā korelācija starp ĶMI un mūsu pētāmo slimnieku atsevišķiem labākiem laboratoriskiem un morfoloģiskiem kritērijiem norāda uz ĶMI protektīvo darbību pētāmās ļaundabīgās slimības progresēšanas gaitā
  • No Thumbnail Available
    Item
    Klippel-Trenaunay-Weber syndrome with atypical presentation of hypersplenism and nephrotic syndrome : A case report
    (2017-08-21) Kundzina, Linda; Lejniece, Sandra; Department of Internal Diseases
    Background: Klippel-Trenaunay-Weber syndrome is a rare syndrome; unfortunately, very few studies of the connection between hypersplenism, nephrotic syndrome, and Klippel-Trenaunay-Weber syndrome have been published. Case presentation: We report the case of a 40-year-old white man with a typical clinical presentation of Klippel-Trenaunay-Weber syndrome, including "port-wine stains," varicose veins, hypertrophy of lower extremities, and arteriovenous fistula, as well as an unfortunate development of hypersplenism and nephrotic syndrome. Conclusions: This case report described considerable atypical relevance of Klippel-Trenaunay-Weber syndrome and hypersplenism together with nephrotic syndrome. A multidisciplinary approach was made. Unfortunately, hypersplenism is characterized by pancytopenia that suggests splenectomy, whereas nephrotic syndrome is an indication for renal biopsy; the splenectomy and renal biopsy were delayed due to our patient's severe condition. Deeper analysis including study of other patients with Klippel-Trenaunay-Weber syndrome would help us to understand the connection between elevated spleen and liver sizes, nephrotic syndrome, and Klippel-Trenaunay-Weber syndrome.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostiskās nozīmes analīze kaulu slimības attīstībā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Auziņa, Daiga; Lejniece, Sandra
    Ievads. Multiplā mieloma (MM) ir primāra ļaundabīga kaulu smadzeņu saslimšana, kurai kaulu slimība, sevišķi kaulu lītiskas destrukcijas, ir ļoti izplatīta klīniskā izpausme, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Osteolītiskus kaulu bojājumus novēro 70–80 % pacientu slimības diagnosticēšanas brīdī, bet līdz 90 % pacientu kaulu lītiskie bojājumi attīstās slimības gaitā. Kaulu slimība var izraisīt ar skeletu saistītus notikumus (SREs) ar patoloģiskiem lūzumiem, muguras smadzeņu kompresiju, hiperkalciēmiju. Pašreiz nav augstas jutības un specifitātes metodes, kas varētu atrisināt klīnisko problēmu, saistītu ar kaulu slimības agrīnu diagnostiku un dinamisku kontroli pacientiem ar MM, jo konvencionālās radioloģiskās izmeklēšanas metodes nesniedz informāciju par kaulu veidošanos un rezorbciju. Mērķis. Pierādīt mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostisko nozīmi kaulu slimības attīstībā. Materiāli un metodes. Promocijas darbs sastāv no divām pētījuma daļām, kuras vieno multiplās mielomas kaulu slimības prognostisko faktoru izpēte. Darbā tika pētīti gan kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, gan kaulu smadzeņu trepānbiopsijā noteikta mielomas šūnu malignitātes pakāpe un DKK-1 ekspresijas pakāpe. Mērķa populācija ir 123 pirmreizēji MM pacienti, kuriem tika noteikti kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, t.i., kaulu rezorbcijas marķieris- β karboksi-termināla šķērssaites telopeptīds (β-CTX) un osteoblastu aktivitātes un kaulu veidošanās marķieris- sārmainā fosfatāzes kaulu frakcija (bALP), gan slimības diagnosticēšanas brīdī, gan dinamikā pēc 6 un 12 mēnešiem. 49 no pētījumā iekļautajiem slimniekiem rutīnas kaulu smadzeņu trepānbiopsijas analīzē slimības diagnosticēšanas brīdī tika veikta plazmas šūnu morfoloģisko īpatnību izvērtēšana un DKK-1 ekspresijas noteikšana mielomas šūnās. Rezultāti. β-CTX vērtība pētījuma grupai ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā kontroles grupai (p < 0,001), savukārt bALP mediāna kontroles un pētījuma grupai statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,55). Mediānais β-CTX statistiski ticami atšķiras dažādās kaulu bojājumu stadijās (p = 0,001). Pacientiem, kuri reaģēja uz terapiju, β-CTX statistiski nozīmīgi samazinājās (p < 0,001), salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = –0,77), bet pacientiem, kuri nereaģēja uz terapiju, β-CTX pēc 6 mēnešu terapijas pieauga, salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = 0,28). Aprēķinātā β-CTX robežvērtība ir 0,79 ng/ml, un, analizējot to saistībā ar kaulu bojājumu pakāpi, konstatēja statistiski nozīmīgu asociāciju starp abām pazīmēm (p < 0,001). Turpretī bALP līmeņa izmaiņas pēc 6 mēnešu terapijas statistiski nozīmīgi atšķiras (p < 0,001), tomēr pēc 1 gada bALP vairs statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,06). Nenovēroja statistiski nozīmīgu atšķirību bALP līmenī starp dažādām kaulu bojājumu smaguma pakāpēm (p = 0,95). Analizējot bALP piemērotību MM pacientu kaulu slimības diagnostikai, izmantojot ROC līkni, ieguva, ka bALP nav piemērojams diagnostikai (AUC = 0,5; p > 0,05). Savukārt β-CTX ir izcils MM kaulu slimības diagnostiskais rādītājs (AUC = 0,91; p < 0,001; 95 % TI: 0,88–0,94). Tika konstatēta statistiski nozīmīga asociācija starp DKK-1 ekspresijas pakāpi un pacientiem gan ar, gan bez kaulu bojājuma (p = 0,02). DKK-1 ekspresijas pakāpe ir augstāka pacientiem ar kaulu bojājumiem, un tiem ir vairāk vidējas un izteiktas pakāpes ekspresija. Turpretī izteiktu DKK-1 ekspresijas pakāpi nenovēro pacientiem bez kaulu bojājumiem. Pacientiem ar kaulu bojājumiem novēro vairāk augstas plazmas šūnu malignitātes pakāpes salīdzinājumā ar pacientiem bez kaulu bojājumiem. Secinājumi. Viss minētais ļauj secināt, ka MM pacientu kaulu rezorbcijas bioķīmiskajam marķierim (β-CTX) un DKK-1 ekspresijas pakāpei mielomas šūnās un plazmas šūnu morfoloģiskām pazīmēm ir būtiska nozīme kaulu slimības diagnostikā un ārstēšanā un tie ļauj paredzēt slimības gaitu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostiskās nozīmes analīze kaulu slimības attīstībā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Auziņa, Daiga; Lejniece, Sandra
    Ievads. Multiplā mieloma (MM) ir primāra ļaundabīga kaulu smadzeņu saslimšana, kurai kaulu slimība, sevišķi kaulu lītiskas destrukcijas, ir ļoti izplatīta klīniskā izpausme, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Osteolītiskus kaulu bojājumus novēro 70–80 % pacientu slimības diagnosticēšanas brīdī, bet līdz 90 % pacientu kaulu lītiskie bojājumi attīstās slimības gaitā. Kaulu slimība var izraisīt ar skeletu saistītus notikumus (SREs) ar patoloģiskiem lūzumiem, muguras smadzeņu kompresiju, hiperkalciēmiju. Pašreiz nav augstas jutības un specifitātes metodes, kas varētu atrisināt klīnisko problēmu, saistītu ar kaulu slimības agrīnu diagnostiku un dinamisku kontroli pacientiem ar MM, jo konvencionālās radioloģiskās izmeklēšanas metodes nesniedz informāciju par kaulu veidošanos un rezorbciju. Mērķis. Pierādīt mielomas pacientu bioķīmisko marķieru un morfoloģisko rādītāju prognostisko nozīmi kaulu slimības attīstībā. Materiāli un metodes. Promocijas darbs sastāv no divām pētījuma daļām, kuras vieno multiplās mielomas kaulu slimības prognostisko faktoru izpēte. Darbā tika pētīti gan kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, gan kaulu smadzeņu trepānbiopsijā noteikta mielomas šūnu malignitātes pakāpe un DKK-1 ekspresijas pakāpe. Mērķa populācija ir 123 pirmreizēji MM pacienti, kuriem tika noteikti kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri, t.i., kaulu rezorbcijas marķieris- β karboksi-termināla šķērssaites telopeptīds (β-CTX) un osteoblastu aktivitātes un kaulu veidošanās marķieris- sārmainā fosfatāzes kaulu frakcija (bALP), gan slimības diagnosticēšanas brīdī, gan dinamikā pēc 6 un 12 mēnešiem. 49 no pētījumā iekļautajiem slimniekiem rutīnas kaulu smadzeņu trepānbiopsijas analīzē slimības diagnosticēšanas brīdī tika veikta plazmas šūnu morfoloģisko īpatnību izvērtēšana un DKK-1 ekspresijas noteikšana mielomas šūnās. Rezultāti. β-CTX vērtība pētījuma grupai ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā kontroles grupai (p < 0,001), savukārt bALP mediāna kontroles un pētījuma grupai statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,55). Mediānais β-CTX statistiski ticami atšķiras dažādās kaulu bojājumu stadijās (p = 0,001). Pacientiem, kuri reaģēja uz terapiju, β-CTX statistiski nozīmīgi samazinājās (p < 0,001), salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = –0,77), bet pacientiem, kuri nereaģēja uz terapiju, β-CTX pēc 6 mēnešu terapijas pieauga, salīdzinot ar sākuma vērtību (Md = 0,28). Aprēķinātā β-CTX robežvērtība ir 0,79 ng/ml, un, analizējot to saistībā ar kaulu bojājumu pakāpi, konstatēja statistiski nozīmīgu asociāciju starp abām pazīmēm (p < 0,001). Turpretī bALP līmeņa izmaiņas pēc 6 mēnešu terapijas statistiski nozīmīgi atšķiras (p < 0,001), tomēr pēc 1 gada bALP vairs statistiski nozīmīgi neatšķiras (p = 0,06). Nenovēroja statistiski nozīmīgu atšķirību bALP līmenī starp dažādām kaulu bojājumu smaguma pakāpēm (p = 0,95). Analizējot bALP piemērotību MM pacientu kaulu slimības diagnostikai, izmantojot ROC līkni, ieguva, ka bALP nav piemērojams diagnostikai (AUC = 0,5; p > 0,05). Savukārt β-CTX ir izcils MM kaulu slimības diagnostiskais rādītājs (AUC = 0,91; p < 0,001; 95 % TI: 0,88–0,94). Tika konstatēta statistiski nozīmīga asociācija starp DKK-1 ekspresijas pakāpi un pacientiem gan ar, gan bez kaulu bojājuma (p = 0,02). DKK-1 ekspresijas pakāpe ir augstāka pacientiem ar kaulu bojājumiem, un tiem ir vairāk vidējas un izteiktas pakāpes ekspresija. Turpretī izteiktu DKK-1 ekspresijas pakāpi nenovēro pacientiem bez kaulu bojājumiem. Pacientiem ar kaulu bojājumiem novēro vairāk augstas plazmas šūnu malignitātes pakāpes salīdzinājumā ar pacientiem bez kaulu bojājumiem. Secinājumi. Viss minētais ļauj secināt, ka MM pacientu kaulu rezorbcijas bioķīmiskajam marķierim (β-CTX) un DKK-1 ekspresijas pakāpei mielomas šūnās un plazmas šūnu morfoloģiskām pazīmēm ir būtiska nozīme kaulu slimības diagnostikā un ārstēšanā un tie ļauj paredzēt slimības gaitu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Morphological and Immunohistochemical Prognostic Factors of Multiple Myeloma and their Correlation with Clinical and Laboratory Indicators of Morbidity. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2022) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra
    Multiple myeloma accounts for 13% of hematologic malignancies. MM affects not only older people, but also persons of working age (35% of all) and 2% of patients are younger than 40 years.The importance of MM research is denoted by the growing incidence of the disease in the Western world and in Latvia in recent years. MM incidence has increased from 4.06 in year 2008 to 5.5 in year 2017 per 100’000 inhabitants.Over the last 20 years early diagnostics and novel treatment options have allowed for an increase in MM patient life expectancy up to 10–20 years after diagnosis, and the five-year survival rate has reached 50%.The MM workup includes serological, radiological, cytological, and histological tests that allow to verify the diagnosis, estimate the prognosis and treatment efficacy. Immunohistochemical detection of a variety of biomarker combinations in bone marrow biopsies has an important prognostic role of MM. The aim of the study was to find correlations between morphological, immunohistochemical features of the bone marrow with clinical and laboratory prognostic parameters and clinical stages of MM.Bone marrow trephine biopsies of 122 MM patients were analysed: amount of plasma cells, percentages of myeloma cells with plasmablastic morphology, myeloma cell infiltration type, bone marrow cellularity, degree of myelofibrosis, aberrant and myeloma cells expression of oncogenic immunohistochemical markers – CD56, BCL2, p53, cyclin D1, p21.The results were expressed as mean (M) ± standard deviation (SD) or percentage and range. Normality was assessed using the D’Agostino-Pearson omnibus normality test. Correlation between histological, clinical and laboratory parametric data were determined by Spearman's tests. It was found that increased bone marrow cellularity, microosteolytic lesion, high myeloma cell numbers, increased percentage of the myeloma cells with plasmablastic morphology, diffuse and mixed myeloma cell infiltration patterns were associated with worse clinical and laboratory prognostic parameters such as elevated serum ß2 microglobulin and creatinine levels, higher M-protein, decreased albumin and haemoglobin levels, renal insufficiency, and advanced stages of Salmon Durie classification.We have proved that CD56 negative and p53 positive MM patients’ groups correlate with the higher levels of ß2 microglobulin, renal insufficiency, low platelet count, decreased haemoglobin levels and advanced stages of Salmon-Durie classification.A statistically significant correlation was found between cyclin D1 expression in myeloma cells and the following prognostically poor clinical and laboratory findings – increased ß2 microglobulin serum levels, hypercalcaemia, clinically and radiologically proven bone damage or fractures, advanced stages of Salmon-Durie classification.There was proved that a statistically significant correlation exists between p21 antigen expression in myeloma cells and the following laboratory and clinical features: higher M-protein, decreased albumin level and advanced stages of Salmon-Durie classification.We recommend to investigate bone marrow material with such a combination of histological changes: amount of plasma cells percentages of myeloma cells with plasmablastic morphology, myeloma cell infiltration type, bone marrow cellularity, aberrant and myeloma cells expression of oncogenic immunohistochemical markers – CD56, BCL2, p53, cyclin D1, p21for the prediction of MM course.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra
    Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Nazarovs, Jurijs; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra
    Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.