Browsing by Author "Laizāne, Gunta"
Now showing 1 - 4 of 4
Results Per Page
Sort Options
Item Clinical Peculiarities of Rota Viral Infection, Molecular Epidemiology and Health-Related Quality of Life for Hospitalised Children in Children’s University Hospital and Their Family Members. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2020) Laizāne, Gunta; Gardovska, DaceDespite available specific prophylaxis, Rotavirus is still one of the leading causes of severe diarrhoea in young children and infants worldwide, representing a heavy public health burden. Limited data regarding the impact of rotavirus gastroenteritis and the quality of life of affected children and their families is available. The aim of the study was to estimate clinical peculiarities, molecular epidemiology and the impact of rotavirus infection on health-related quality of life (HRQL), to assess the social and emotional impact on the families of affected children, hospitalized in Children’s Clinical University Hospital in Riga. Study was designed as quantitative cross-sectional study consisting of two sections, where in the first section clinical, socio-epidemiological characteristics and molecular epidemiology of Rota viral infection were investigated, whereas in the second section emotional, social and economic burden of the patient family, as well as the quality of the child’s life and the factors associated with it was analysed. Descriptive statistics were used for data analyse. Results were considered to be statistically significant if p < 0.05. Data processing was performed using IBM SPSS Statistics (Statistical Package for the Social Science, Version 22.0). Study enrolled 527 Rota positive (with further PCR detection) cases (0–18 years of age) hospitalized from April 2013 to December 2015 and their caregivers respectively. P and G genotypes were detected in 462 samples, and paired with clinical and socio – epidemiological data for further interpretation. For the second section data of all cases (n = 527) were used for further interpretation. 92.9% (n = 429) of patients were less than 5 years old. Clinical symptoms were categorized as severe, according to the Vesikari score, in 87,0% patients (n = 402) (p < 0.001), and on average most of the children were hospitalized 2.5 days after the onset of symptoms. In single-type infections, the predominant G/P combinations were G4P[8], 60,2% (n = 278), G9P[8], 12,1% (n = 56), G2P[4] 10,6% (n = 49), G1P[8] 6,5% (n = 30), G3P[8] 4,1% (n = 19), G8P[8] 3,5% (n = 16), G2P[8] 2,6% (n = 12), G1P[4] 0,2% (n = 1) and G4P[4] 0,2% (n = 1). Statistically significant correlations were found among certain genotypes and severity of vomiting as a separate symptom. Infections with genotypes G4P[8], G8P[8] and G9P[8] had significantly more vomiting episodes than G1P[8] (p < 0.05). A significant correlation was found among stress/anxiety and irritability, tearfulness of the child (p < 0,001) and of fever level (p = 0.02). The analyses of social burden showed statistically significant associations with different sociodemographic factors – older age of the child (p < 0.001), older age of the mother (p < 0.001) and higher education level of the mother (p < 0.001) corresponded to higher proportions of caregivers reporting a need to introduce changes in their daily routine. To estimate economic burden of Rota virus infection, lost working days and additional financial expenditures were analysed. 55,3% (n = 289) of care givers had to take days off work and 75,2% (n = 380) reported additional expenditures, but no statistically significant correlations were found in association with the analysed factors. A better understanding on how an acute episode of Rota virus infection can affect the child and the child’s family could help to minimize parental fears and advice the parents on the characteristics of rotavirus infection as well as the optimal care of an affected child. Current study results proved the total burden of Rota viral infection, and emphasizes the routine immunization to be used as evidence based prophylaxis of the disease in Latvia.Item Medicīnas personāla nagu pārklājuma un garuma loma nozokomiālo infekciju izplatībā. Literatūras metaanalīze(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Grise, Madara; Laizāne, Gunta; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyIevads. Nozokomiālo infekciju izplatība veselības aprūpes iestādēs tiek saistīta ar medicīnas personāla roku nagu garumu un pārklājumu. Tā ir aktuāla problēma, jo nepastāv striktas prasības un ierobežojumi saistībā ar roku nagu stāvokli veselības aprūpē strādājošajiem. Globāli šī tēma tiek arvien plašāk pētīta, lai būtu iespēja izvirzīt uz pierādījumiem balstītas prasības. Darba mērķis. Veikt literatūras metaanalīzi, lai noskaidrotu, vai medicīnas personāla nagu garums un pārklājums palielina nozokomiālo infekciju izplatību. Materiāls un metodes. Uz pierādījumiem balstītās datubāzēs tika identificēti 68 raksti. Netika izmantoti citi literatūras avoti. Tika atrasti 11 dublikāti, kuri tika izslēgti no analīzes. Atlikušie 57 raksti tika padziļināti pētīti un no tiem izslēgti 27, jo nebija pieejams pilna teksta raksts, kā arī vēl pieci neatbilda tēmai. Pēc atsijāšanas atlikušie raksti tika izmantoti kvalitatīvajā un kvantitatīvajā metaanalīzē. Rezultāti. Kvalitatīvajā metaanalīzē iegūts statistiski ticams rezultāts, ka 84% (n=21) zinātniski pētniecisko rakstu autori secina, ka gari (> 2 mm) un pārklāti nagi uz medicīnas personāla rokām palielina nozokomiālo infekciju risku, bet 16% (n=4) pētniecisko darbu autori pēc rezultātu iegūšanas nevarēja apstiprināt šo apgalvojumu (p < 0.05). Netika atrasts neviens raksts, kur autori pēc pētījuma rezultātu iegūšanas apgalvotu, ka medicīnas personāla garu un pārklātu nagu nēsāšana darbā ar pacientiem būtu atbalstāma. Kvantitatīvā metaanalīzē apvienoti pētījumos iegūtie dati par baktēriju uzsējumu veikšanas biežumu mākslīgi pārklātiem un dabīgiem nagiem. Rezultātā vairāk baktēriju tika uzsētas no mākslīgi pārklātiem nagiem, taču atšķirība nebija statistiski nozīmīga (p > 0.05). Secinājumi. Pēc zinātniski pētnieciskā darba veikšanas, kas ietvēra plašu literatūras apskatu, kvalitatīvo un kvantitatīvo metaanalīzi, var secināt, ka uz medicīnas personāla rokām esošie garie un mākslīgi pārklātie nagi palielina nozokomiālo infekciju risku. To nēsāšana darbā ar pacientiem nav atbalstāma un būtu strikti jāierobežo. Kvantitatīvās metaanalīzes veikšanu visvairāk apgrūtina dažādā pētījumu uzbūve, metodes, kā arī nepilnīgs rezultātu atspoguļojums un datu apraksts. Iespējams, ir nepieciešami turpmāki nacionāla mēroga pētījumi, lai novērtētu ar nagu garumu un nagu mākslīgo pārklājumu saistītās tradīcijas, un to saistību ar nozokomiālo infekciju izplatības riskiem Latvijas veselības aprūpē strādājošiem darbiniekiem.Item Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, molekulārā epidemioloģija un ar veselību saistītā ģimenes dzīves kvalitāte Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā hospitalizētiem bērniem. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Laizāne, Gunta; Gardovska, DaceNeskatoties uz iespējamo specifisko prevenciju, Rota vīruss kā etioloģiskais aģents saglabā savu aktualitāti kopējā gastroenterītu grupā, jo izraisa klīniski smagi noritošu infekciju nevakcinētiem bērniem un saglabā augstu hospitalizācijas risku. Kopš 2006. gada pieejamas vakcīnas ar drošu pielietojumu – pentavalentā Rotateq® un monovalentā Rotarix® vakcīna, kas ievērojami samazina Rota vīrusu infekcijas morbiditāti un mortalitāti. Akūtas saslimšanas ietekme uz pacienta aprūpētāju dzīves kvalitāti globāli ir maz pētīta, tomēr uz pierādījumiem balstītā literatūrā atrodami dati par statistiski ticamu sociāli ekonomisku un emocionālu slogu akūtas Rota vīrusu infekcijas gadījumā. Darba mērķis bija pētīt Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, to molekulāro epidemioloģiju un ģimenes ar veselību saistīto dzīves kvalitāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā hospitalizētiem bērniem. Pētījuma dizains – kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā sadaļā tika pētītas Rota vīrusa klīniskās, sociāli epidemioloģiskās īpatnības un veikta fēču molekulārbioloģiskā izmeklēšana. Otrajā sadaļā tika pētīts pacientu ģimenes emocionālais, sociālais un ekonomiskais slogs, kā arī bērna dzīves kvalitāte un ar to saistītie faktori slimības epizodes laikā. Pētījumā izmantotas aprakstošās statistikas metodes. Rezultāti tika uzskatīti par statistiski ticamiem, ja p < 0,05. Datu analīze tika veikta, izmantojot SPSS (Statistical Package for the Social Science, Version 22.0) programmu. Pētījumā tika iekļauti 527 pacienti, kuri bija Rota vīrusa pozitīvi un laika periodā no 2013. gada marta līdz 2015. gada decembrim saņēma ārstēšanu BKUS. Šo pacientu vidējais vecums bija 26,1 mēnesis. Smaga slimības gaita tika konstatēta 87,0% (n = 402) pacientu (p < 0,001), un vidēji bērni tika stacionēti 2,5. slimības dienā. Dominējošā P un G genotipu kombinācija pētījumā iesaistītajiem pacientiem 60,2% (n = 278) bija G4P[8], secīgi 12,1% (n = 56) G9P[8], 10,6% (n = 49) G2P[4], 6,5% (n = 30) G1P[8], 4,1% (n = 19) G3P[8], 3,5% (n = 16) G8P[8], 2,6% (n = 12) G2P[8]. Reti sastopami bija G1P[4] un G4P[4] – katrs no tiem izdalīts tikai vienā paraugā un veido 0,2% (n = 1) no kopējā pacientu skaita. Pētījuma gaitā tika atrasta statistiski ticama korelācija starp noteiktu Rota vīrusa genotipu un vemšanas simptoma intensitāti. Genotipam G1P[8] ir statistiski nozīmīgas atšķirības vemšanas skaita ziņā, salīdzinot ar genotipiem G4P[8], G8P[8] un G9P[8] (p < 0,05). Statistiski ticama korelācija tika atrasta starp stresu/trauksmi un bērna raudulīguma (p < 0,001), trauksmes/aizkaitināmības līmeni (p < 0,001), kā arī drudža līmeni (p = 0,02). Sociālā sloga indikatoru – nepieciešamību veikt izmaiņas ikdienas plānos (darba, mācību, brīvā laika, ar mājsaimniecību saistītie plāni) – atzīmēja 79,0% (n = 413) bērnu aprūpētāju. Bērna vecums, mātes vecums un mātes izglītība statistiski ticami korelē ar sociālo slogu (p < 0,001). Ekonomiskā sloga izvērtēšanai par indikatoru tika izvēlētas kavētās darba dienas, un neviens no faktoriem statistiski ticami nav saistāms ar RV infekcijas izraisītu ekonomisku slogu, proti, kavētām darba dienām. Ņemot vērā Rota vīrusu infekcijas radīto kopējo slogu, pētījuma rezultāti pierāda, ka vakcinācija pret Rota vīrusu infekciju ir zinātniski pamatots profilakses veids. Iespējams, multidisciplināra komunikācija ar vecākiem par slimības gaitu un simptomu attīstības secību mazinātu psihoemocionālo slogu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti, kas saistīta ar veselību.Item Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, molekulārā epidemioloģija un ar veselību saistītā ģimenes dzīves kvalitāte Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā hospitalizētiem bērniem. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Laizāne, Gunta; Gardovska, DaceNeskatoties uz iespējamo specifisko prevenciju, Rota vīruss kā etioloģiskais aģents saglabā savu aktualitāti kopējā gastroenterītu grupā, jo izraisa klīniski smagi noritošu infekciju nevakcinētiem bērniem un saglabā augstu hospitalizācijas risku. Kopš 2006. gada pieejamas vakcīnas ar drošu pielietojumu – pentavalentā Rotateq® un monovalentā Rotarix® vakcīna, kas ievērojami samazina Rota vīrusu infekcijas morbiditāti un mortalitāti. Akūtas saslimšanas ietekme uz pacienta aprūpētāju dzīves kvalitāti globāli ir maz pētīta, tomēr uz pierādījumiem balstītā literatūrā atrodami dati par statistiski ticamu sociāli ekonomisku un emocionālu slogu akūtas Rota vīrusu infekcijas gadījumā. Darba mērķis bija pētīt Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, to molekulāro epidemioloģiju un ģimenes ar veselību saistīto dzīves kvalitāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā hospitalizētiem bērniem. Pētījuma dizains – kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā sadaļā tika pētītas Rota vīrusa klīniskās, sociāli epidemioloģiskās īpatnības un veikta fēču molekulārbioloģiskā izmeklēšana. Otrajā sadaļā tika pētīts pacientu ģimenes emocionālais, sociālais un ekonomiskais slogs, kā arī bērna dzīves kvalitāte un ar to saistītie faktori slimības epizodes laikā. Pētījumā izmantotas aprakstošās statistikas metodes. Rezultāti tika uzskatīti par statistiski ticamiem, ja p < 0,05. Datu analīze tika veikta, izmantojot SPSS (Statistical Package for the Social Science, Version 22.0) programmu. Pētījumā tika iekļauti 527 pacienti, kuri bija Rota vīrusa pozitīvi un laika periodā no 2013. gada marta līdz 2015. gada decembrim saņēma ārstēšanu BKUS. Šo pacientu vidējais vecums bija 26,1 mēnesis. Smaga slimības gaita tika konstatēta 87,0% (n = 402) pacientu (p < 0,001), un vidēji bērni tika stacionēti 2,5. slimības dienā. Dominējošā P un G genotipu kombinācija pētījumā iesaistītajiem pacientiem 60,2% (n = 278) bija G4P[8], secīgi 12,1% (n = 56) G9P[8], 10,6% (n = 49) G2P[4], 6,5% (n = 30) G1P[8], 4,1% (n = 19) G3P[8], 3,5% (n = 16) G8P[8], 2,6% (n = 12) G2P[8]. Reti sastopami bija G1P[4] un G4P[4] – katrs no tiem izdalīts tikai vienā paraugā un veido 0,2% (n = 1) no kopējā pacientu skaita. Pētījuma gaitā tika atrasta statistiski ticama korelācija starp noteiktu Rota vīrusa genotipu un vemšanas simptoma intensitāti. Genotipam G1P[8] ir statistiski nozīmīgas atšķirības vemšanas skaita ziņā, salīdzinot ar genotipiem G4P[8], G8P[8] un G9P[8] (p < 0,05). Statistiski ticama korelācija tika atrasta starp stresu/trauksmi un bērna raudulīguma (p < 0,001), trauksmes/aizkaitināmības līmeni (p < 0,001), kā arī drudža līmeni (p = 0,02). Sociālā sloga indikatoru – nepieciešamību veikt izmaiņas ikdienas plānos (darba, mācību, brīvā laika, ar mājsaimniecību saistītie plāni) – atzīmēja 79,0% (n = 413) bērnu aprūpētāju. Bērna vecums, mātes vecums un mātes izglītība statistiski ticami korelē ar sociālo slogu (p < 0,001). Ekonomiskā sloga izvērtēšanai par indikatoru tika izvēlētas kavētās darba dienas, un neviens no faktoriem statistiski ticami nav saistāms ar RV infekcijas izraisītu ekonomisku slogu, proti, kavētām darba dienām. Ņemot vērā Rota vīrusu infekcijas radīto kopējo slogu, pētījuma rezultāti pierāda, ka vakcinācija pret Rota vīrusu infekciju ir zinātniski pamatots profilakses veids. Iespējams, multidisciplināra komunikācija ar vecākiem par slimības gaitu un simptomu attīstības secību mazinātu psihoemocionālo slogu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti, kas saistīta ar veselību.