Browsing by Author "Lācis, Romans"

Now showing 1 - 7 of 7
  • No Thumbnail Available
    Item
    Anaesthesia management with deep hypothermia and circulatory arrest during surgery for chronic thromboembolic pulmonary hypertension
    (2014-12-01) Leibuss, Roberts; Kalējs, Mārtiņš; Skride, Andris; Bekkers, Mihails; Ozoliņa, Agnese; Stradiņš, Pēteris; Strīķe, Eva; Lācis, Romans; Rīga Stradiņš University
    Chronic thromboembolic pulmonary hypertension (CTEPH) occurs in 1 to 4% after acute pulmonary embolism. CTEPH can be cured by pulmonary endarterectomy (PEA), which is approved golden standard in chronic condition. There were performed three cases of PEA in Latvian Cardiology Centre during 2013-2014. General anaesthesia under cardiopulmonary bypass (CPB) with deep hypothermic circulatory arrests was provided. The core issue is correct patient selection (in terms of central PA obstruction by thrombus) as well as pulmonary circulation recovery capacity. Neuroprotection was provided by deep hypothermia, topical cooling of the head, Trendelenburg position, mild hypocapnia, Hb 9-10 g/L and pharmacological agents. For screening postoperative cognitive function the mini mental state examination (MMSE) was used before and after the surgery. Postoperative pulmonary vascular resistance index decreased by 56.3% (right ventricular systolic pressure decreased from 93.3 ± 25.7 to 44.5 ± 11.2 mmHg). Before the surgery three patients had NYHA functional class III or IV, at the time of discharge - I or II. In one case moderate (MMSE 18) cognitive disorders was observed at discharge from the ICU. No one died neither in the hospital nor within 30 days of discharge. The surgery improved RV function and pulmonary perfusion with no considerable organ failure, except mild cognitive disorders.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Homeostasis Regulating Factors, Innervation, Ischemia and Inflammatory Markers in the Right Atrial Tissue from Patients with Degenerative Aortic Valve Stenosis and Coronary Heart Disease
    (2021-07-22) Vārtiņa, Edīte; Pilmane, Māra; Lācis, Romans; Rīga Stradiņš University
    Both coronary heart disease (CHD) and degenerative aortic valve (AoV) stenosis have common risk factors, such as age, high blood cholesterol, diabetes, smoking, high blood pressure, inflammation, and metabolic syndrome. However, these diseases are not always observed together, confirming the existence of risk and pathogenesis factors specific to each disease. The aim of this study was to identify presence and distribution of common and different homeostasis regulating factors, innervation, ischemia and inflammatory markers in the right atrial tissue from patients with degenerative AoV stenosis and CHD. During elective cardiac surgery, right atrial tissue fragments were taken from 20 patients with CHD and from 9 patients with degenerative AoV stenosis. All tissue fragments were stained for immunohistochemical detection of protein-gene peptide 9.5 (PGP 9.5), atrial natriuretic peptide (ANUP), vascular endothelial growth factor (VEGF), chromogranin A, endothelin, interleukin 1 and 10 (Il-1 and Il-10) and defensins 2, and 3 (D2 and D3). For the quantification of structures, a semi-quantitative counting method was used. Mostly numerous Il-10 positive cardiomyocytes and epi-/endocardial endothelial cells were detected in all specimens taken from patients with CHD, and statistically more than in specimens taken from patients with degenerative AoV disease (p = 0.007 and p = 0.016). Also, the number of D3 positive cardiomyocytes was higher in the coronary heart disease group (p = 0.026). All other tested markers such as PGP 9.5, ANUP, VEGF, endothelin, chromogranin A, Il-1 and D2 showed similar expression in both groups. Increased production of ANUP in right atrial tissue characterises both CHD and degenerative AoV stenosis. Production of ChgA in right atrial endocardial endothelial cells might represent regulation of sympathetic activity as a compensatory homeostatic response. Increased PGP 9.5-containing innervation is characteristic in patients with degenerative AoV disease and secondary mitral insufficiency. A stable increase of VEGF and variations of endothelin without statistically significant difference suggest influence of ischemia on the local vascular blood supply. Decreased production of Il-1 together with moderate to rich production of Il-10, D2, and D3 indicates the dominance of the local immune system over inflammation.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Impact of Pulmonary Vein Anatomy on P-Wave Appearance during Sinus Rhythm : Cardiac Computed Tomography Study
    (2023-09) Verhovceva, Viktorija; Zvaigzne, Ligita; Lācis, Romans; Kalējs, Oskars; Department of Internal Diseases
    Electrocardigraphy remains a first-line evaluation method for cardiac electrical activity, recorded from the body surface. Since atrial activation is seen on the ECG as a P-wave, several factors are known to impact the appearance of the P-wave, such as the direction of electric impulse, conduction abnormalities, and anatomical characteristics of the atria. This retrospective study aimed to find statistically significant associations between the anatomy of pulmonary veins (PVs) observed in cardiac computed tomography (CT) and P-wave appearance during sinus rhythm on resting ECG. For each patient, a resting 12-lead ECG was recorded, and the field of analysis was P-wave—its duration, morphology, and axis. The evaluation of the CT scan recordings was performed by creating 3D models of the left atrium and analyzing the anatomy of the PVs and left atrial appendages (LAA). Noteworthy correlations were found: anatomy of the left PVs showed an association with LAA volume, LAA morphology, and P-wave notching in lead II. The right PVs demonstrated a relation with the P-wave axis and amplitude. Although these correlations cannot be classified as strong, the results not only expand understanding about discussed variables but also suggest the presence of a subtle and complex relationship, that warrants further exploration.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Labā priekškambara audu morfoloģisks raksturojums pacientiem ar koronāro sirds slimību un deģeneratīvu aortālā vārstuļa stenozi. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Vārtiņa, Edīte; Pilmane, Māra; Lācis, Romans
    Vienas no biežāk sastopamajām iegūtajām sirdskaitēm ir koronārā sirds slimība (KSS) un sirds vārstuļu kaites, no kurām biežākā izolētā sirdskaite pieaugušajiem ir deģeneratīva aortālā vārstuļa (AoV) stenoze. Gan KSS, gan deģeneratīvai AoV stenozei ir kopīgi attīstības riska faktori – vecums, paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, iekaisums un metaboliskais sindroms. Ne tikai riska faktori, bet arī patofizioloģiskās izmaiņas, it īpaši deģeneratīva aortālā vārstuļa stenozes sākuma stadijās, ir līdzīgas aterosklerozei – endotēlija bojājums, lipīdu izgulsnēšanās, fokāla skleroze, iekaisuma šūnu infiltrācija, citokīnu atbrīvošanās un kalcifikācija. Tomēr ne vienmēr šīs slimības tiek novērotas abas reizē. Tas apstiprina katrai slimībai specifiskus riska un patoģenēzes faktorus. Lai gan šīs sirds saslimšanas ir zināmas jau sen un tiek intensīvi pētītas, joprojām trūkst ticamu marķieru, kas varētu palīdzēt paredzēt slimības progresēšanu, turpmāko operācijas nepieciešamību un mirstību. Izmaiņas audos šo slimību gadījumos ir komplicētas un ietver šūnu nāvi, sirds inervācijas, audu išēmijas rādītāju, metabolismu un homeostāzi regulējošo faktoru, iekaisuma un pretiekaisuma marķieru un citas pārmaiņas, kas joprojām nav līdz galam izzinātas. Darba mērķis bija noteikt apoptozes, homeostāzi regulējošo faktoru, inervācijas, išēmijas un iekaisuma marķieru izplatību labā priekškambara audos koronāras sirds slimības un deģeneratīva aortālā vārstuļa atveres stenozes gadījumos. Kopā pētījumā iekļauti 36 pacienti ar iegūtām sirdskaitēm – 24 pacienti ar koronāru sirds slimību un 12 pacienti ar deģeneratīvu aortālā vārstuļa stenozi. Pētījumā izmantotais audu materiāls – labā priekškambara austiņas fragmenti – iegūts plānveida sirds operāciju laikā. Kā pētījuma kontroles grupa izmantoti labā priekškambara audu paraugi no 5 pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm, kas operēti agrīnā vecumā. Audus krāsoja ar hematoksilīnu un eozīnu rutīnas gaismas mikroskopijai, apstrādāja pēc biotīna – streptovidīna metodes imūnhistoķīmiskai audu marķieru noteikšanai un pēc TUNEL metodes apoptotisku šūnu noteikšanai. Ar imūnhistoķīmijas metodi labā priekškambara audos noteikti šādi marķieri: ātriju nātrijurētiskais peptīds (ANUP), PGP 9.5 saturoša inervācija, asinsvadu endotēlija augšanas faktors (VEGF), hromogranīns A (ChgA), endotelīns 1 (ET-1), interleikīns 1α (Il-1α), interleikīns 10 (Il-10), β defensīni 2, 3 un 4 (attiecīgi βD2, βD3 un βD4). Labā priekškambara audus gan KSS, gan deģeneratīvas AoV stenozes gadījumā raksturo nespecifiskas deģeneratīvas morfoloģiskas pārmaiņas – izteikta vakuolizācija, kā arī kardiomiocītu un to kodolu formas un izmēra maiņa. Turklāt šiem pacientiem raksturīgs arī liels apoptotisko kardiomiocītu īpatsvars. Kaut gan AoV stenozes pacientiem nebija nozīmīgu bojājumu koronārajās artērijās, atsevišķiem pacientiem abās pētītajās grupās novērojām saistaudu ieaugšanu un asinsvadu sklerozi. KSS un deģeneratīvas AoV stenozes gadījumā notiek labā priekškambara endokarda endotēlija šūnu aktivācija, kam raksturīga formas maiņa no plakanas uz kubisku un bagātīga ChgA, ET-1, Il-1α, Il-10, βD2 un βD3 izdale. Pacientiem ar KSS un AoV stenozi labā priekškambara audos bija vairāk ANUP pozitīvu kardiomiocītu, visu veidu Il-10 pozitīvu šūnu un βD2 un βD3 pozitīvu endokarda endotēlija šūnu, bet mazāk ChgA pozitīvu šūnu nekā pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm. Tātad abu pētīto iegūto sirdskaišu gadījumā labā priekškambara audos prevalē pretiekaisuma reakcija, bet palielināta neiroendokrīnās sistēmas aktivitāte vairāk raksturīga pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm agrīnā vecumā. Lai arī novērojām atsevišķas tendences, piemēram, KSS grupā labā priekškambara audos bija nedaudz vairāk VEGF, ET-1, Il-1α pozitīvu endokarda endotēlija šūnu, Il-10 pozitīvu kardiomiocītu, saistaudu un endotēlija šūnu, bet AoV stenozes grupā – ChgA pozitīvu endokarda endotēlija šūnu, tomēr statistisku nozīmīgumu šīs atšķirības nesasniedza. Vispārsteidzošākais atklājums mūsu pētījumā bija bagātīgā antimikrobo peptīdu atradne labā priekškambara audos gan pacientiem ar KSS, gan pacientiem ar deģeneratīvu AoV stenozi, gan pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm jeb kontroles grupā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Labā priekškambara audu morfoloģisks raksturojums pacientiem ar koronāro sirds slimību un deģeneratīvu aortālā vārstuļa stenozi. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Vārtiņa, Edīte; Pilmane, Māra; Lācis, Romans
    Vienas no biežāk sastopamajām iegūtajām sirdskaitēm ir koronārā sirds slimība (KSS) un sirds vārstuļu kaites, no kurām biežākā izolētā sirdskaite pieaugušajiem ir deģeneratīva aortālā vārstuļa (AoV) stenoze. Gan KSS, gan deģeneratīvai AoV stenozei ir kopīgi attīstības riska faktori – vecums, paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, iekaisums un metaboliskais sindroms. Ne tikai riska faktori, bet arī patofizioloģiskās izmaiņas, it īpaši deģeneratīva aortālā vārstuļa stenozes sākuma stadijās, ir līdzīgas aterosklerozei – endotēlija bojājums, lipīdu izgulsnēšanās, fokāla skleroze, iekaisuma šūnu infiltrācija, citokīnu atbrīvošanās un kalcifikācija. Tomēr ne vienmēr šīs slimības tiek novērotas abas reizē. Tas apstiprina katrai slimībai specifiskus riska un patoģenēzes faktorus. Lai gan šīs sirds saslimšanas ir zināmas jau sen un tiek intensīvi pētītas, joprojām trūkst ticamu marķieru, kas varētu palīdzēt paredzēt slimības progresēšanu, turpmāko operācijas nepieciešamību un mirstību. Izmaiņas audos šo slimību gadījumos ir komplicētas un ietver šūnu nāvi, sirds inervācijas, audu išēmijas rādītāju, metabolismu un homeostāzi regulējošo faktoru, iekaisuma un pretiekaisuma marķieru un citas pārmaiņas, kas joprojām nav līdz galam izzinātas. Darba mērķis bija noteikt apoptozes, homeostāzi regulējošo faktoru, inervācijas, išēmijas un iekaisuma marķieru izplatību labā priekškambara audos koronāras sirds slimības un deģeneratīva aortālā vārstuļa atveres stenozes gadījumos. Kopā pētījumā iekļauti 36 pacienti ar iegūtām sirdskaitēm – 24 pacienti ar koronāru sirds slimību un 12 pacienti ar deģeneratīvu aortālā vārstuļa stenozi. Pētījumā izmantotais audu materiāls – labā priekškambara austiņas fragmenti – iegūts plānveida sirds operāciju laikā. Kā pētījuma kontroles grupa izmantoti labā priekškambara audu paraugi no 5 pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm, kas operēti agrīnā vecumā. Audus krāsoja ar hematoksilīnu un eozīnu rutīnas gaismas mikroskopijai, apstrādāja pēc biotīna – streptovidīna metodes imūnhistoķīmiskai audu marķieru noteikšanai un pēc TUNEL metodes apoptotisku šūnu noteikšanai. Ar imūnhistoķīmijas metodi labā priekškambara audos noteikti šādi marķieri: ātriju nātrijurētiskais peptīds (ANUP), PGP 9.5 saturoša inervācija, asinsvadu endotēlija augšanas faktors (VEGF), hromogranīns A (ChgA), endotelīns 1 (ET-1), interleikīns 1α (Il-1α), interleikīns 10 (Il-10), β defensīni 2, 3 un 4 (attiecīgi βD2, βD3 un βD4). Labā priekškambara audus gan KSS, gan deģeneratīvas AoV stenozes gadījumā raksturo nespecifiskas deģeneratīvas morfoloģiskas pārmaiņas – izteikta vakuolizācija, kā arī kardiomiocītu un to kodolu formas un izmēra maiņa. Turklāt šiem pacientiem raksturīgs arī liels apoptotisko kardiomiocītu īpatsvars. Kaut gan AoV stenozes pacientiem nebija nozīmīgu bojājumu koronārajās artērijās, atsevišķiem pacientiem abās pētītajās grupās novērojām saistaudu ieaugšanu un asinsvadu sklerozi. KSS un deģeneratīvas AoV stenozes gadījumā notiek labā priekškambara endokarda endotēlija šūnu aktivācija, kam raksturīga formas maiņa no plakanas uz kubisku un bagātīga ChgA, ET-1, Il-1α, Il-10, βD2 un βD3 izdale. Pacientiem ar KSS un AoV stenozi labā priekškambara audos bija vairāk ANUP pozitīvu kardiomiocītu, visu veidu Il-10 pozitīvu šūnu un βD2 un βD3 pozitīvu endokarda endotēlija šūnu, bet mazāk ChgA pozitīvu šūnu nekā pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm. Tātad abu pētīto iegūto sirdskaišu gadījumā labā priekškambara audos prevalē pretiekaisuma reakcija, bet palielināta neiroendokrīnās sistēmas aktivitāte vairāk raksturīga pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm agrīnā vecumā. Lai arī novērojām atsevišķas tendences, piemēram, KSS grupā labā priekškambara audos bija nedaudz vairāk VEGF, ET-1, Il-1α pozitīvu endokarda endotēlija šūnu, Il-10 pozitīvu kardiomiocītu, saistaudu un endotēlija šūnu, bet AoV stenozes grupā – ChgA pozitīvu endokarda endotēlija šūnu, tomēr statistisku nozīmīgumu šīs atšķirības nesasniedza. Vispārsteidzošākais atklājums mūsu pētījumā bija bagātīgā antimikrobo peptīdu atradne labā priekškambara audos gan pacientiem ar KSS, gan pacientiem ar deģeneratīvu AoV stenozi, gan pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm jeb kontroles grupā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Regional Lung Blood Perfusion Measured with Laser Doppler Method During Body Position Change, Valsalva Manoeuvre and Cardiopulmonary Bypass
    (2008-01-01) Taivans, Immanuels; Strazda, Gunta; Porīte, Nora; Vanags, Indulis; Lejnieks, Juris; Lācis, Romans; Strīķe, Eva; Department of Anaesthesiology, Intensive Care and Clinical simulations
    Methodological approaches to investigate local regulatory mechanisms of lung blood supply in humans are restricted. We tried a new approach using laser Doppler technique. During bronchoscopy, an angled laser Doppler flow probe was introduced through a biopsy channel and wedged into small bronchus. Laser light penetrated the wall of small bronchus and was reflected from blood cells running through neighbouring capillaries. Regional blood perfusion changes were recorded during body position change from vertical to supine and back to vertical, while performing Valsalva maneuver and during cardiac bypass surgery. Body position change and Valsalva maneuver markedly influenced the blood perfusion signal. During cardiac bypass when lungs were supplied with blood only through bronchial arteries regional blood perfusion dropped substantially on average from 93 ± 42 to 7.3 ± 4.3 perfusion units. We conclude that blood perfusion measured with this method reflect mainly the pulmonary vascular bed and may be used for investigation of its local regulatory mechanisms.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Right Atrial Morphology in Coronary Heart Disease and Degenerative Aortic Valve Stenosis. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2021) Vārtiņa, Edīte; Pilmane, Māra; Lācis, Romans
    One of the main forms of cardiovascular diseases is coronary heart disease (CHD) but degenerative aortic valve (AoV) stenosis is the most frequent native valve disease. Both CHD and degenerative AoV stenosis have common risk factors such as age, high blood cholesterol, diabetes, smoking, high blood pressure, inflammation, and metabolic syndrome. Not only risk factors, but also pathophysiological changes, especially in the early stages of degenerative aortic valve stenosis, are similar to atherosclerosis - endothelial damage, lipid deposition, focal sclerosis, inflammatory cell infiltration, cytokine release and calcification. However, these conditions are not always observed at the same time. This confirms the existence of risk and pathogenesis factors specific to each disease. Although these heart diseases have been known for a long time and are intensively studied, there is still a lack of reliable markers that could help predict disease progression, the need for further surgery and mortality, therefore the pathophysiological processes involved in disease pathogenesis should be re-evaluated. Tissue changes in these diseases are complex and include cell death, cardiac innervation, tissue ischemia, regulators of metabolism and homeostasis, markers of inflammation and anti-inflammation, and other changes that are still not fully understood. Aim of the study: to determine the prevalence of markers of apoptosis, homeostasis regulating factors, innervation, ischemia and inflammation in right atrial tissue in cases of coronary heart disease and degenerative aortic valve stenosis. The tissue material used in the study – fragments of the right atrial appendage collected during elective open heart surgeries. A total of 36 patients with acquired heart diseases were included in the study – 24 patients with coronary heart disease and 12 patients with degenerative aortic valve stenosis. Samples of right atrial tissue from 5 patients with congenital heart disease operated at an early age were used as the study control group. Tissues were stained with hematoxylin and eosin for routine light microscopy, treated with the biotin-streptovidine method for immunohistochemical detection of tissue markers and by the TUNEL method for the detection of apoptotic cells. The following markers were identified in right atrial tissue by immunohistochemistry: atrial natriuretic peptide (ANUP), PGP 9.5- containing innervation, vascular endothelial growth factor (VEGF), chromogranin A (ChgA), endothelin 1 (ET-1), interleukin 1α (Il-1α ), interleukin 10 (II-10), β defensins 2, 3 and 4 (βD2, βD3 and βD4, respectively). Right atrial tissue in both CHD and degenerative AoV stenosis is characterized by non-specific degenerative morphological changes – pronounced vacuolization as well as changes in the shape and size of cardiomyocytes and their nuclei. In addition, these patients have a high proportion of apoptotic cardiomyocytes. Although there were no significant lesions in the coronary arteries in patients with AoV stenosis, connective tissue ingrowth and vascular sclerosis were observed in some patients in both groups. In the case of CHD and degenerative AoV stenosis, activation of the right atrial endocardial endothelial cells occurs, characterized by a change of shape from flat to cubic and rich release of ChgA, ET-1, Il-1α, Il-10, βD2 and βD3. Patients with CHD and AoV stenosis in the right atrial tissue had statistically significant higher numbers of ANUP-positive cardiomyocytes, all types of IL-10 positive cells and βD2 and βD3-positive endocardial endothelial cells, but fewer ChgA-positive cells than controls or patients with congenital heart disease. Thus, in both cases of acquired heart disease, an anti-inflammatory response prevails in the right atrial tissue, but increased activity of the neuroendocrine system is more common in patients with congenital heart disease at an early age. Although some tendencies were observed, for example, in the CHD group, there were slightly more VEGF, ET-1, Il-1α positive endocardial endothelial cells, Il-10 positive cardiomyocytes, connective tissue and endothelial cells, but in AoV stenosis group, there were slightly more ChgA-positive endocardial endothelial cells, however, these differences did not reach statistical significance. The most striking finding in our study was the rich expression of antimicrobial peptides, such as human β defensins 2 and 3, in the right atrial tissues in patients with CHD, degenerative AoV stenosis and congenital heart disease.