Browsing by Author "Kristaps Starts"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Izdegšanas sindroms skolotāju vidū
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Kristaps Starts; Marita Spuntele-Kondrjakova; Rehabilitācijas fakultāte; Faculty of Rehabilitation
    Darba nosaukums: Izdegšanas sindroms skolotāju vidū. Pētījuma mērķis: pētīt izdegšanas sindroma izplatību bērnudārza, pamatskolas un vidusskolas skolotāju vidū, Engures un Tukuma novadā, kā arī Jūrmalas pilsētā. Pētījuma dizains: kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma aktualitāte: pedagoga profesija pēdējā laikā ir sabiedrībā daudz apspriesta sakarā ar Covid-19 saslimstību un tā mazināšanas pasākumiem. Spriežot pēc valstī noteiktajiem aktuālajiem ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, ir secināms, ka pedagogi ir pakļauti vēl lielākam stresam un mazkustīgumam. Tāpēc šajā pārmaiņu laikā ir būtiski nodrošināt pedagogiem patīkamus un labvēlīgus darba apstākļus, kas savukārt paaugstinātu skolotāju apmierinātību ar darbu un skolēniem tiktu sniegta kvalitatīvāka informācija no pasniedzējiem. Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās 52 praktizējošie pedagogi no Engures un Tukuma novada, kā arī no Jūrmalas. Pētījuma iekļaušanas kritēriji - skolotāji, kuri pēdējos 12 mēnešus ir strādājuši savu skolotāja darbu, ievērojot valsts noteiktos ierobežojumus Covid-19 laikā. Skolotāji aizpildīja elektroniskā veidā sūtītu anketu, kas sastāvēja no demogrāfiskās anketas un Maslačas izdegšanas aptaujas, kura ietver emocionālo izsīkumu, depersonalizāciju un personīgos sasniegumus. Rezultāti: Pētījuma skolotāju vidū 68 % novēro augstu emocionālā izsīkuma līmeni, 31% bija augsts depersonalizācijas rādītājs, bet 69% konstatēts zems personīgo sasniegumu līmenis. Vairāk kā pusei pedagogu ir izdegšanas sindroms, sasniedzot 72,45 punktus saskaņā ar Maslačas izdegšanas sindroma aptaujas anketu. Secinājumi: Vairāk kā pusei aptaujāto skolotāju ir izdegšanas sindroms, saskaņā ar Maslačas izdegšanas sindroma aptaujas anketu. Visizteiktāks emocionālā izsīkuma līmenis ir respondentiem, kuri strādā vairāk stundas nedēļā un tiem, kuri nav apmierināti ar darbu attālināti. Augsta depersonalizācija ir skolotājiem, kuri strādā maz stundas nedēļā un skolotājiem, kuriem ir liels darba stāžs. Zems personīgumu līmenis ir respondentiem, kuriem ir mazs darba stāžs un skolotājiem, kuri nav apmierināti ar darbu attālināti. Pedagogiem, kuriem palielinās emocionālais izsīkums, arī palielinās depersonalizācijas līmenis un, ja ir izteikts emocionālais izsīkums, tad izteiktāki personīgie sasniegumi.