Browsing by Author "Kristaps Lazda"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Jaunās paaudzes antikoagulantu koncentrācijas izmaiņas pacientiem ar ātriju fibrilāciju polifarmācijas un nieru darbības traucējumu dēļ.
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Kristaps Lazda; Katrīna Puķīte; Farmācijas fakultāte; Faculty of Pharmacy
    Pētījuma aktualitāte. Epidemioloģiskā pētījumā tika noskaidrots, ka pēdējo 20 gadu laikā ātriju fibrilācijas slimnieku skaits ir pieaudzis par 33 %. Tiek prognozēts, ka turpmāko 30 gadu laikā šis skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 60 %. Ātriju fibrilācijas bīstamākā komplikācija ir trombembolija. Tās novēršanai tiek nozīmēta antikoagulatīvā terapija. Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, tiešie perorālie antikoagulanti ir drošāki un efektīvāki par varfarīnu. Latvijā rivaroksabāna patēriņš no 2014. līdz 2018. gadam ir pieaudzis 9,6 reizes, bet dabigatrāna patēriņš - 3,6 reizes. Tomēr arī jaunajiem tiešajiem antikoagulantiem tiek novērotas blakusparādības, tādas kā asiņošana, un piemērojami lietošanas ierobežojumi pacientiem ar nieru traucējumiem. Pētījuma mērķis. Noteikt un analizēt polifarmācijas ietekmi uz tiešo perorālo antikoagulantu koncentrācijas izmaiņām asinīs ātriju fibrilācijas pacientiem ar samazinātu nieru funkciju. Pētījuma atziņas. Pētījumā biežāk lietotais perorālais antikoagulants bija rivaroksabāns. Pacientiem ar samazinātu glomerulāro filtrācijas ātrumu (< 50 ml/min/1,73m2) tika konstatētas augstākas rivaroksabāna koncentrācijas asinīs. Pētījumā tika novērota iespējama rivaroksabāna mijiedarbība ar perindoprilu, rosuvastatīnu un omega-3 taukskābēm. Lietojot rivaroksabānu un rosuvastatīnu vienlaicīgi, antikoagulanta koncentrācija asinīs bija paaugstināta līdz pat nākamajai zāļu devai. Pacientiem ar samazinātu nieru funkciju un polifarmāciju novēroja paaugstinātu rivaroksabāna koncentrāciju asinīs, īpaši, ja šie abi faktori izpaudās vienlaicīgi.