Browsing by Author "Kreituse, Ilga"
Now showing 1 - 6 of 6
Results Per Page
Sort Options
Item Cooperation and Collaboration Impact on Policy Development : HIV/AIDS policy in Latvia(2019) Bikava, Ieva; Kreituse, Ilga; Politikas zinātnes katedraThis article describes a case study of trends of governance approach implementation in the health policy development and implementation process in Latvia, in the state in transition, or “new democracy”. Latvia became an independent democratic state in 1991, regaining its freedom after being part of the Soviet Union for 50 years. As the three Baltic States (Latvia, Lithuania, and Estonia) had a common history and starting point in the health reform implementation, the data of Human Immunodeficiency Virus (HIV) incidence and implemented policy steps were analyzed and compared of all the three states. The research provides insight into the HIV/Acquired Immune Deficiency Syndrome (AIDS) situation in Latvia from the time when the first patient was diagnosed till nowadays, describing the initiatives that were implemented to combat the spread of HIV infection and analyze the impact of different stakeholders in the policy development and implementation process. Although the main reform implementation actors in Latvia were Non-Governmental Organizations (NGOs) or patient organizations by performing cooperation and collaboration with all the actors involved in the policy development and implementation process, more profound investigation reveals that major impact came from “old democracies”, international and global organizations as well as from physicians and commercial powers by providing a suitable environment for the reform development.Item How will future health policy impact on regional disparities and healthcare in Latvia(EDP Sciences, 2019) Bikava, Ieva; Kreituse, Ilga; Berķis, Uldis; Vilka, Lolita; Rīga Stradiņš University; Politikas zinātnes katedraLatvia is a country with high level of regional disparities and as researches have approved – income, education, and environment significantly affect the status of people's health. The reforms in healthcare have been carried out under the flags of accessibility, efficiency, effectiveness, and quality since 1991. Some groups support the idea that the state should take over almost all services, the others claim that more responsibilities should be transferred to the private sector, and dispute on service provider network and financing system. In accordance with the coalition theory and legislation of Latvia, the initiators and designers of the structural reforms are politicians, elected by the citizens. In theory, every politician represents the political party with its ideology and vision that is expressed in the Programme of the party. Due to Parliament elections in 2018, to understand which way the country will go, and how the chosen strategy will impact on the regional disparities, analysis of the middle-term development strategy was made. Research results showed that political parties in Latvia are not based on the ideology and the strategical development vision of the State, so the development and changes made in legislation are mainly ad-hoc decisions or the result of lobbying activities of influential groups. Due to the lack of middle term vision as the gap between long-term development strategy and short-term decisions, unfortunately, the prognosis of future health politics leads to the conclusion that regional disparities and the problem with Health care accessibility in next decades will only rise. Key words: health policy / regional disparities / political party ideologyItem Politics and Religion: Political Behaviour of Clergy in Latvia (2002-2012). Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2013) Gurbo, Simona; Kreituse, IlgaThe title of this thesis is “Politics and Religion: The Political Behaviour of Clergy in Latvia (2002-2012)”. Church and state relations have witnessed significant and dynamic changes in the 20th century. Despite secularisation processes, the church continues to perform many important functions in the society. Historical analysis of political activity of Latvian clergy shows that during the pre-war period clergy accounted for approximately 10% of the total number of elected MPs (38 clergy members) in the Latvian Constitutional Assembly and in the first four Parliaments. Since independence, the total number of elected clergy members as MPs has decreased to 1.4%. Clergy continue to communicate their opinions through the media regarding processes which take place in the society, thus sometimes also expressing their political views. Since the Republic of Latvia is a secular state, it sometimes creates debates about the issue of separation of church and state. The aim of this thesis, however, is to examine this issue in the context of religion and politics by analysing the socio-political behaviour of clergy in Latvia. The doctoral thesis is based on the research and theories put forward by US and European political scientists regarding clergy political behaviour– most notably James Guth, Ted Jelen, Lyman Kellstedt and John Green. Based on their research the theoretical framework is set for the study of clergy behaviour in Latvia. Empirical research and analysis of periodicals reveals that the political activity of clergy in Latvia is enhanced whenever issues that are at the top of the agenda of the church are at stake, most notably the following: Christian values and family values (often opposed to sexual minority issues), education issues (religious education in schools), national issues (integration and unity of the society). Quantitative study carried out for this thesis shows that neither church location, nor clergy denomination have an impact on their socio-political activity, as political participation levels are similar to the clergy of all denominations, except for Catholic and Adventist clergy, who demonstrate slightly lower levels. Most notable differences can be observed when clergy political behaviour is analysed according to their age group, as clergy aged 31-46 demonstrate higher levels of political behaviour. Individual members of the clergy demonstrate very active political views and actions thus resulting in high levels of political participation and a particular political behaviour, but this cannot necessarily be viewed as political canvassing. In addition, it must be noted that the number of such cases is proportionally marginal and may be viewed as sporadic, rather than as a constant phenomenon in the churches in Latvia.Item Politika un reliģija: Latvijas garīdznieku politiskā uzvedība (2002-2012). Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Gurbo, Simona; Kreituse, IlgaValsts un baznīcas savstarpējo attiecību attīstībā 20. gs. ir notikušas būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Neskatoties uz diskusijām par sekularizāciju, baznīcas turpina pildīt daudzas sabiedrībā svarīgas funkcijas. Analizējot garīdznieku vēsturisko darbību Latvijā, nākas secināt, ka pirmskara Latvijā, Satversmes Sapulcē un 1.-4. Saeimā garīdznieki veidoja apmēram 10% no deputātu kopskaita, bet kopš neatkarības atjaunošanas 5.-11. Saeimā tikai 1,4%. Lai arī garīdznieki mūsdienās vairs neieņem tikpat nozīmīgu stāvokli sabiedrībā kā iepriekšējos gadsimtos, nereti medijos viņi līdzdala savu viedokli par procesiem, kas norisinās valstī, bieži tādā veidā paužot arī savu politisko nostāju. Tā kā Latvijas Republika ir sekulāra valsts, tas reizēm rada diskusijas par valsts un baznīcas šķirtību. Tomēr šī darba mērķis ir aplūkot šo jautājumu nevis valsts un baznīcas tēmas kontekstā, bet gan reliģijas un politikas, pētot Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku politisko uzvedību. Promocijas darbs pamatojas uz ASV un Eiropas pētnieku iestrādēm garīdznieku politiskās līdzdalības un uzvedības teorijā. Kā svarīgākie minami Džeims Guts, Teds Jelens, Laimans Kellstets un Džons Grīns, uz kuru pētījumu bāzes tad arī tiek izvirzīti teorētiskie uzstādījumi dažādo konfesiju garīdznieku politiskās uzvedības un sociālpolitiskās aktivitātes empīriskai pētīšanai Latvijā. Gan empīriskais pētījums, gan periodisko izdevumu analīze atklāj, ka Latvijas tradicionālo konfesiju garīdznieku politiskā aktivitāte aktualizējas, ikreiz, kad tiek skartas četras nozīmīgas tēmas, kuras baznīcas ir izvirzījušas dienas kārtības augšgalā: kristīgās vērtības; ģimenes vērtības (bieži tiek pretnostatītas seksuālo minoritāšu jautājumiem); izglītības jautājumi (ticības mācības ieviešana vispārizglītojošajās skolās); nacionālie jautājumi (integrācija un sabiedrības vienotība). Darbā veiktais kvantitatīvais pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību parāda, ka nedz draudzes atrašanās vietai, nedz garīdznieku konfesijai nav būtiskas ietekmes uz garīdznieku sociālpolitisko aktivitāti, jo politiskās uzvedības līmeņi ir līdzīgi visām konfesijām un vienīgi katoļu un adventistu garīdznieki demonstrē zemāku politiskās līdzdalības aktivitāti. Būtiskāka atšķirība ir novērojama analizējot garīdzniekus pēc vecuma grupām, kas parāda, ka politiski aktīvāki ir garīdznieki vecuma grupā 31-46. Atsevišķu garīdznieku politiskā aktivitāte un no tā izrietošais augstas līdzdalības politiskās uzvedības modelis norāda uz ieinteresētību politiskajos procesos, bet ne vienmēr ir vērtējams kā politiskā aģitācija. Piedevām šādu gadījumu skaits ir proporcionāli mazsvarīgs un vērtējams kā sporādisks, nevis kā konstants fenomens Latvijas baznīcās.Item Politika un reliģija: Latvijas garīdznieku politiskā uzvedība (2002-2012). Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Gurbo, Simona; Kreituse, IlgaValsts un baznīcas savstarpējo attiecību attīstībā 20. gs. ir notikušas būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Neskatoties uz diskusijām par sekularizāciju, baznīcas turpina pildīt daudzas sabiedrībā svarīgas funkcijas. Analizējot garīdznieku vēsturisko darbību Latvijā, nākas secināt, ka pirmskara Latvijā, Satversmes Sapulcē un 1.-4. Saeimā garīdznieki veidoja apmēram 10% no deputātu kopskaita, bet kopš neatkarības atjaunošanas 5.-11. Saeimā tikai 1,4%. Lai arī garīdznieki mūsdienās vairs neieņem tikpat nozīmīgu stāvokli sabiedrībā kā iepriekšējos gadsimtos, nereti medijos viņi līdzdala savu viedokli par procesiem, kas norisinās valstī, bieži tādā veidā paužot arī savu politisko nostāju. Tā kā Latvijas Republika ir sekulāra valsts, tas reizēm rada diskusijas par valsts un baznīcas šķirtību. Tomēr šī darba mērķis ir aplūkot šo jautājumu nevis valsts un baznīcas tēmas kontekstā, bet gan reliģijas un politikas, pētot Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku politisko uzvedību. Promocijas darbs pamatojas uz ASV un Eiropas pētnieku iestrādēm garīdznieku politiskās līdzdalības un uzvedības teorijā. Kā svarīgākie minami Džeims Guts, Teds Jelens, Laimans Kellstets un Džons Grīns, uz kuru pētījumu bāzes tad arī tiek izvirzīti teorētiskie uzstādījumi dažādo konfesiju garīdznieku politiskās uzvedības un sociālpolitiskās aktivitātes empīriskai pētīšanai Latvijā. Gan empīriskais pētījums, gan periodisko izdevumu analīze atklāj, ka Latvijas tradicionālo konfesiju garīdznieku politiskā aktivitāte aktualizējas, ikreiz, kad tiek skartas četras nozīmīgas tēmas, kuras baznīcas ir izvirzījušas dienas kārtības augšgalā: kristīgās vērtības; ģimenes vērtības (bieži tiek pretnostatītas seksuālo minoritāšu jautājumiem); izglītības jautājumi (ticības mācības ieviešana vispārizglītojošajās skolās); nacionālie jautājumi (integrācija un sabiedrības vienotība). Darbā veiktais kvantitatīvais pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību parāda, ka nedz draudzes atrašanās vietai, nedz garīdznieku konfesijai nav būtiskas ietekmes uz garīdznieku sociālpolitisko aktivitāti, jo politiskās uzvedības līmeņi ir līdzīgi visām konfesijām un vienīgi katoļu un adventistu garīdznieki demonstrē zemāku politiskās līdzdalības aktivitāti. Būtiskāka atšķirība ir novērojama analizējot garīdzniekus pēc vecuma grupām, kas parāda, ka politiski aktīvāki ir garīdznieki vecuma grupā 31-46. Atsevišķu garīdznieku politiskā aktivitāte un no tā izrietošais augstas līdzdalības politiskās uzvedības modelis norāda uz ieinteresētību politiskajos procesos, bet ne vienmēr ir vērtējams kā politiskā aģitācija. Piedevām šādu gadījumu skaits ir proporcionāli mazsvarīgs un vērtējams kā sporādisks, nevis kā konstants fenomens Latvijas baznīcās.Item The voice of society in healthcare politics in Latvia(2020-01-01) Bikava, Ieva; Kreituse, Ilga; Skride, Andris; Vilka, L.; Vike, J.; Rīga Stradiņš UniversityIt is impossible to imagine contemporary democracy without society participation in the process of developing regulations and implementation of changes that have a significant impact on society. The opinion of the society is represented by social communities, interest groups, and other non-governmental organizations, which unite people with similar views and ideas and serves as a representative of common opinion to government. The principles of good governance demand cooperation and collaboration with society in all phases of developing, implementing and assessing changes in any policy. The article represents the research on evaluation of cooperation and collaboration practice, as well as an assessment of used lobbying strategies and evaluation of their results in Healthcare politics in Latvia. The research is based on in-depth interviews with the representative of main actors presenting the NGO sector, as well as the representatives of the Ministry of Welfare. The research results indicated that actors that operate in Healthcare sector use all of the possible lobbying techniques with various outcomes. The achieved results are dependent on the skills and available resources of Interest groups, on the desire and possibilities to follow good governance principles in state authorities, as well as of the topical issue.