Browsing by Author "Karnīte, Anda"
Now showing 1 - 4 of 4
Results Per Page
Sort Options
Item Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas iznākumu asociētie faktori. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Karnīte, Anda; Briģis, ĢirtsIevads. Pēdējo desmit gadu laikā kopumā Eiropā novērota AIDS incidences un mirstības samazināšanās HIV inficēto personu vidū. Sasniegumi HIV inficēto personu ārstēšanā ļauj tuvināt to mūža ilgumu rādītājam vispārējā populācijā. HIV cēloņ-specifiskajai mirstībai mazinoties, arī vadošie nāves cēloņi personu, kurām ir HIV, (PLHIV) populācijā arvien vairāk līdzinās tiem, kas ir mirstības pamatā vispārējā populācijā. Zinātniskajā literatūrā atrodama nereti pretrunīga informācija par faktoriem, kas paaugstina agrākas AIDS stadijas un exitus letalis iestāšanās risku. Latvijā līdz šim HIV infekcijas iznākumu (AIDS, exitus letalis) rādītāju tendenču laikā statistiskais nozīmīgums, kā arī faktori, kas šos iznākumus ietekmē, kopējā HIV inficēto personu populācijā nav pētīti. Taču, tā kā Latvijā pēdējo gadu laikā identificēta visaugstākā AIDS incidence Eiropas Savienībā (ES), kā arī tā ieņem trešo vietu HIV asociētās mirstības ziņā, HIV infekcija, tostarp tās iznākumi, ir uzskatāmi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu valstī. HIV iznākumu rādītāju un ar tiem saistīto faktoru izpēte varētu sniegt ieguldījumu infekcijas sekundārās un terciārās profilakses jautājumu risināšanā. Darba mērķis bija noskaidrot cēloniskās un statistiskās sakarības starp cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas iznākumiem un personu raksturojošiem sociāli demogrāfiskiem, veselību ietekmējošu paradumu, veselības stāvokli un aprūpi raksturojošiem faktoriem. Materiāli un metodes. Darbā izmantoti nacionālā HIV gadījumu reģistra un Nāves cēloņu datu bāzes dati, ka arī informācija no HIV pacientu ambulatorās aprūpes medicīniskās dokumentācijas. Pētījuma datu bāze satur informāciju par laikā no 1987.-2010.gadam Latvijā reģistrētām HIV inficētām personām (n=4888); kopējais novērojuma laiks veido 31 193 persongadus (pg). Pamata nāves cēloņi klasificēti saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (10.redakcija). Vecuma standartizētās mirstības noteikšanai izmantota netiešā standartizācija. Mirstības tendenču laikā noteikšanai izmantota lineārā regresija. Asociēto faktoru meklējumiem izmantots Koksa proporcionālo draudu modelis un Puasona regresija. Datu analīzei izmantotas datorprogrammas MS Excel, SPSS 19.0 un CIA. Rezultāti. Pētāmajā laika periodā konstatēts 981 AIDS gadījums un 738 HIV inficētu personu nāves gadījumi, t.i., attiecīgi 35,4 un 23,7 gadījumi 1000 pg. AIDS incidence pēdējo 10 gadu laikā ir nemainīga (izmaiņas laikā nav statistiski ticamas; p=0,91). Kopējā mirstība turpina ik gadus pieaugt par 10% (p=0,002). Standartizējot mirstību pēc vecuma, rādītājs HIV inficētajām personām pēdējo 10 gadu laikā joprojām 5-13 reizes pārsniedz mirstību vispārējā populācijā. Standartizētā mirstības attiecība paaugstinās vidēji par 7% gadā (p=0,008). Piecu gadu izdzīvotība līdz AIDS stadijai ir 83%, līdz exitus letalis – 89% (10 gadu izdzīvotība attiecīgi 73% un 79%). Pētītajā laika periodā PLHIV populācijā zaudēti 680 potenciālie mūža gadi 1000 pg. Katra mirusī persona vidēji zaudē 29 potenciālos mūža gadus. HIV infekcija kā pamata nāves cēlonis norādīts 51,4% gadījumu (11,4 / 1000 pg). Šī cēloņa specifiskā mirstība pēdējo 10 gadu laikā ik gadu paaugstinās par 25% (p<0,001). Otra biežākā nāves pamatcēloņu grupa ir ārējie nāves cēloņi (21,7%, 4,8 / 1000 pg); trešā - asinsrites sistēmas slimības (9,4%, 2,1 / 1000 pg). Pētīto HIV infekcijas iznākumu veicinoši faktori pamatā ir dzimums (vīrietis), lielāks personas vecums HIV diagnozes brīdī, cita tautība (vs. latviešu), injicējamo narkotiku lietošana un homoseksuāli dzimumkontakti, nesenāks infekcijas diagnosticēšanas gads, vēla HIV diagnosticēšana, augsta vīrusu slodze infekcijas diagnosticēšanas brīdī un pārtraukumi antiretrovirālās terapijas procesā. Sievietes ar ieslodzījuma pieredzi (vs. bez tās) zaudē mazāk potenciālo mūža gadu. Secinājumi. Latvijā, pretēji ES rādītājiem, AIDS incidence nesamazinās un mirstība (t.sk. HIV cēloņspecifiskā) turpina pieaugt. Minētos HIV infekcijas iznākumu rādītājus ietekmē gan personu raksturojoši sociāli demogrāfiskie, gan veselību ietekmējošo paradumu, gan veselības stāvokli un aprūpi raksturojošie faktori.Item Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas iznākumu asociētie faktori. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Karnīte, Anda; Briģis, ĢirtsIevads. Pēdējo desmit gadu laikā kopumā Eiropā novērota AIDS incidences un mirstības samazināšanās HIV inficēto personu vidū. Sasniegumi HIV inficēto personu ārstēšanā ļauj tuvināt to mūža ilgumu rādītājam vispārējā populācijā. HIV cēloņ-specifiskajai mirstībai mazinoties, arī vadošie nāves cēloņi personu, kurām ir HIV, (PLHIV) populācijā arvien vairāk līdzinās tiem, kas ir mirstības pamatā vispārējā populācijā. Zinātniskajā literatūrā atrodama nereti pretrunīga informācija par faktoriem, kas paaugstina agrākas AIDS stadijas un exitus letalis iestāšanās risku. Latvijā līdz šim HIV infekcijas iznākumu (AIDS, exitus letalis) rādītāju tendenču laikā statistiskais nozīmīgums, kā arī faktori, kas šos iznākumus ietekmē, kopējā HIV inficēto personu populācijā nav pētīti. Taču, tā kā Latvijā pēdējo gadu laikā identificēta visaugstākā AIDS incidence Eiropas Savienībā (ES), kā arī tā ieņem trešo vietu HIV asociētās mirstības ziņā, HIV infekcija, tostarp tās iznākumi, ir uzskatāmi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu valstī. HIV iznākumu rādītāju un ar tiem saistīto faktoru izpēte varētu sniegt ieguldījumu infekcijas sekundārās un terciārās profilakses jautājumu risināšanā. Darba mērķis bija noskaidrot cēloniskās un statistiskās sakarības starp cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas iznākumiem un personu raksturojošiem sociāli demogrāfiskiem, veselību ietekmējošu paradumu, veselības stāvokli un aprūpi raksturojošiem faktoriem. Materiāli un metodes. Darbā izmantoti nacionālā HIV gadījumu reģistra un Nāves cēloņu datu bāzes dati, ka arī informācija no HIV pacientu ambulatorās aprūpes medicīniskās dokumentācijas. Pētījuma datu bāze satur informāciju par laikā no 1987.-2010.gadam Latvijā reģistrētām HIV inficētām personām (n=4888); kopējais novērojuma laiks veido 31 193 persongadus (pg). Pamata nāves cēloņi klasificēti saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (10.redakcija). Vecuma standartizētās mirstības noteikšanai izmantota netiešā standartizācija. Mirstības tendenču laikā noteikšanai izmantota lineārā regresija. Asociēto faktoru meklējumiem izmantots Koksa proporcionālo draudu modelis un Puasona regresija. Datu analīzei izmantotas datorprogrammas MS Excel, SPSS 19.0 un CIA. Rezultāti. Pētāmajā laika periodā konstatēts 981 AIDS gadījums un 738 HIV inficētu personu nāves gadījumi, t.i., attiecīgi 35,4 un 23,7 gadījumi 1000 pg. AIDS incidence pēdējo 10 gadu laikā ir nemainīga (izmaiņas laikā nav statistiski ticamas; p=0,91). Kopējā mirstība turpina ik gadus pieaugt par 10% (p=0,002). Standartizējot mirstību pēc vecuma, rādītājs HIV inficētajām personām pēdējo 10 gadu laikā joprojām 5-13 reizes pārsniedz mirstību vispārējā populācijā. Standartizētā mirstības attiecība paaugstinās vidēji par 7% gadā (p=0,008). Piecu gadu izdzīvotība līdz AIDS stadijai ir 83%, līdz exitus letalis – 89% (10 gadu izdzīvotība attiecīgi 73% un 79%). Pētītajā laika periodā PLHIV populācijā zaudēti 680 potenciālie mūža gadi 1000 pg. Katra mirusī persona vidēji zaudē 29 potenciālos mūža gadus. HIV infekcija kā pamata nāves cēlonis norādīts 51,4% gadījumu (11,4 / 1000 pg). Šī cēloņa specifiskā mirstība pēdējo 10 gadu laikā ik gadu paaugstinās par 25% (p<0,001). Otra biežākā nāves pamatcēloņu grupa ir ārējie nāves cēloņi (21,7%, 4,8 / 1000 pg); trešā - asinsrites sistēmas slimības (9,4%, 2,1 / 1000 pg). Pētīto HIV infekcijas iznākumu veicinoši faktori pamatā ir dzimums (vīrietis), lielāks personas vecums HIV diagnozes brīdī, cita tautība (vs. latviešu), injicējamo narkotiku lietošana un homoseksuāli dzimumkontakti, nesenāks infekcijas diagnosticēšanas gads, vēla HIV diagnosticēšana, augsta vīrusu slodze infekcijas diagnosticēšanas brīdī un pārtraukumi antiretrovirālās terapijas procesā. Sievietes ar ieslodzījuma pieredzi (vs. bez tās) zaudē mazāk potenciālo mūža gadu. Secinājumi. Latvijā, pretēji ES rādītājiem, AIDS incidence nesamazinās un mirstība (t.sk. HIV cēloņspecifiskā) turpina pieaugt. Minētos HIV infekcijas iznākumu rādītājus ietekmē gan personu raksturojoši sociāli demogrāfiskie, gan veselību ietekmējošo paradumu, gan veselības stāvokli un aprūpi raksturojošie faktori.Item Factors Associated with Outcomes from Human Immunodeficiency Virus Infection. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2013) Karnīte, Anda; Briģis, ĢirtsBackground. AIDS incidence and mortality among people living with HIV (PLHIV) has continued to decrease in Europe over the past decade. Developments in treatment and care of HIV infected persons have increased their life expectancy close to the level of general population’s indicator. As HIV-specific mortality decreases, also main causes of death among PLHIV become similar to those causing the deaths in general population. Scientific literature frequently shows unequivocal information regarding the factors increasing the risk of AIDS and exitus letalis. In Latvia statistical significance of time trends of HIV outcome measures and the related factors among PLHIV have not been studied so far. As Latvia shows the highest AIDS incidence rate and third highest HIV-related mortality rate among European Union (EU) countries, HIV (and its outcomes) has to be considered as important public health threat in the country. Investigation of HIV outcome measures and associated factors may contribute the secondary and tertiary prevention issues in Latvia. The aim of the study was to examine causal and statistical associations between HIV outcome measures and sociodemographic, health behaviour, health status and health care factors. Methods. Data from National Registers (HIV/AIDS Cases; Causes of Death) as well as information from PLHIV medical record documentation was used for the time period of 1987-2010 (n=4,888). The total time of follow-up was 31,193 person years (py). Underlying causes of death were classified according to the ICD-10. Calculations of standardized mortality ratio were carried out using indirect standardization. Linear regression was used for time-trend analysis. For investigation of associated factors Cox proportional hazard and Poisson regression models were used. Data analysis was carried out using softwares MS Excel, SPSS 19.0 and CIA. Results. During the follow-up time 981 AIDS cases and 738 death cases were identified (35.4 and 23.7 / 1,000 py accordingly). AIDS incidence during the last 10 years is static (changes over the time are not significant – p=0.91). Crude mortality among PLHIV continues to increase 10% per year (p=0.002). Standardized mortality ratio (SMR) over the last 10 years still remains 5-13 times higher than among the general population and has a tendency to increase on average 7% per year (p=0.008). 5 year survival till AIDS is 83%, till exitus letalis – 89% (10 year survival 73% and 79% accordingly). 680 potential years of life have been lost per 1000 py (mean number per death – 29 years). HIV as the underlying cause of death was indicated in 51.4% of cases (11.4 / 1,000 py), besides the cause specific mortality rate increased by 25% per year over the last decade (p<0.001). The second prevailing group was external causes of death (21.7%; 4.8 / 1,000 py) and the third – cardiovascular diseases (9.4%; 2.1 / 1,000 py). Factors increasing the risk of HIV outcomes in general were gender (male), older age at time of diagnosis, ethnicity other than Latvian, injecting drug use, same-gender sex between men, more recent year of HIV diagnosis, late diagnosis, high levels of viral load and interruptions in antiretroviral therapy process. Females having experience of incarceration (vs. those who have not) have less years of potential life lost. Conclusions. In Latvia (as opposite to the average situation in EU) AIDS incidence is not decreasing and mortality (including HIV-specific) increases. HIV outcomes are associated with sociodemographic, health behaviour, health status as well as health care factors.Item Hepatitis C virus infection epidemiology among people who inject drugs in Europe : a systematic review of data for scaling up treatment and prevention(2014-07-28) EMCDDA DRID group; Karnīte, Anda; Rīga Stradiņš UniversityBACKGROUND: People who inject drugs (PWID) are a key population affected by hepatitis C virus (HCV). Treatment options are improving and may enhance prevention; however access for PWID may be poor. The availability in the literature of information on seven main topic areas (incidence, chronicity, genotypes, HIV co-infection, diagnosis and treatment uptake, and burden of disease) to guide HCV treatment and prevention scale-up for PWID in the 27 countries of the European Union is systematically reviewed. METHODS AND FINDINGS: We searched MEDLINE, EMBASE and Cochrane Library for publications between 1 January 2000 and 31 December 2012, with a search strategy of general keywords regarding viral hepatitis, substance abuse and geographic scope, as well as topic-specific keywords. Additional articles were found through structured email consultations with a large European expert network. Data availability was highly variable and important limitations existed in comparability and representativeness. Nine of 27 countries had data on HCV incidence among PWID, which was often high (2.7-66/100 person-years, median 13, Interquartile range (IQR) 8.7-28). Most common HCV genotypes were G1 and G3; however, G4 may be increasing, while the proportion of traditionally 'difficult to treat' genotypes (G1+G4) showed large variation (median 53, IQR 43-62). Twelve countries reported on HCV chronicity (median 72, IQR 64-81) and 22 on HIV prevalence in HCV-infected PWID (median 3.9%, IQR 0.2-28). Undiagnosed infection, assessed in five countries, was high (median 49%, IQR 38-64), while of those diagnosed, the proportion entering treatment was low (median 9.5%, IQR 3.5-15). Burden of disease, where assessed, was high and will rise in the next decade. CONCLUSION: Key data on HCV epidemiology, care and disease burden among PWID in Europe are sparse but suggest many undiagnosed infections and poor treatment uptake. Stronger efforts are needed to improve data availability to guide an increase in HCV treatment among PWID.