Browsing by Author "Kapickis, Mārtiņš"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mikroasinsvadu kūlīšu transplantāti – neoangioģenēzes un revaskularizācijas avots. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Kapickis, Mārtiņš; Pupelis, Guntars
    Jau vairākas desmitgades asinsvadu kūlīšu transplantācija tiek izmantota ar mērķi atjaunot asinsriti avaskulāros audos, tomēr joprojām pastāv nopietnas neskaidrības par šīs metodes klīnisko pielietojumu. Mēs uzskatām, ka citējamajā literatūrā atrodamo dažādo rezultātu cēlonis ir tas, ka eksperimentos tiek salīdzināti anatomiski un fizioloģiski atšķirīgi asinsvadu kūlīši. Mūsu hipotēze ir sekojoša: pastāv vismaz 2 veidu asinsvadu kūlīši : „paralēlo cauruļvadu” tips un „aksiālā lēvera” tips. Eksperimenta dzīvnieka žurkas gadījumā - a. saphena artērijas un vēnas kūlītis ir „paralēlo cauruļvadu” tips, bet a. epigastrica kūlītis ir „aksiālā lēvera” tips. Liģējot un ievietojot avaskulārā vidē „paralēlo cauruļvadu” tipa kūlīti tas trombozēsies , bet „aksiālā lēvera” tipa kūlītis turpinās funkcionēt, kā aksiāls lēveris ar savu, no apkārtējās vides neatkarīgu asinsriti un demonstrēs neovaskularizāciju. Materiāli un metodes. Pētījumā tika izmantoti 24 dzīvnieki (48 kūlīši). A. saphena un epigastrica kūlīši tika izdalīti mikroķirurģiskā ceļā, distāli liģēti ar 10-0 mikroķirurģisko diegu un implantēti sterila silikona apvalkā. Kūlīši tika analizēti klīniski un histoloģiski dažādos laika intervālos. Rezultāti. A. saphena kūlīša anatomija atšķiras no a. epigastrica kūlīša gan nelielā palielinājumā (20 X), gan mikroskopiski. A. saphena kūlītim netika novērotas nekādas arteriovenozas komunikantes, tādējādi apstiprinot pieņēmumu, ka tas ir „paralēlo cauruļvadu” tips. A. epigastrica kūlītim novēroja izteiktu adventiciālo audu slāni ar bagātīgiem vasa vasorum - „aksiālā lēvera” tips. Liģētajos a. saphena kūlīšos tika novērots adherents trombs 24 stundu laikā, kurš saglabājās vismaz 3 nedēļas. Šī atradne bija vienāda visos a. saphena kūlīšos. Nevienā liģētajā a. saphena kūlītī nenovēroja angioneoģenēzi. Liģētie a. epigastrica kūlīši saglabāja savu asinsriti visos preparātos. Tromboze netika novērota. Šiem kūlīšiem tika novērota bagātīga granulācijas audu veidošanās (angioneoģenēze) silikona apvalka iekšpusē. Secinājumi. Pētījumā tiek pierādīts, ka eksperimenta dzīvnieka organismā eksistē vismaz 2 tipu asinsvadu kūlīši. Pētījums arī parāda, ka „paralēlo cauruļvadu” tipa kūlīši, kas tiek transplantēti silikona apvalkā trombozējas. Angioneoģenēze netiek konstatēta. Turpretī „aksiālā lēvera” tipa kūlīši ievietoti tādos pašos avaskulāros ārējās vides apstākļos turpina funkcionēt, saglabājot normālu asinsriti un veidojot granulācijas audus. Tikai „aksiālā lēvera” tipa kūlīšus var izmantot avaskulāru audu revaskularizācijai.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mikroasinsvadu kūlīšu transplantāti – neoangioģenēzes un revaskularizācijas avots. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Kapickis, Mārtiņš; Pupelis, Guntars
    Jau vairākas desmitgades asinsvadu kūlīšu transplantācija tiek izmantota ar mērķi atjaunot asinsriti avaskulāros audos, tomēr joprojām pastāv nopietnas neskaidrības par šīs metodes klīnisko pielietojumu. Mēs uzskatām, ka citējamajā literatūrā atrodamo dažādo rezultātu cēlonis ir tas, ka eksperimentos tiek salīdzināti anatomiski un fizioloģiski atšķirīgi asinsvadu kūlīši. Mūsu hipotēze ir sekojoša: pastāv vismaz 2 veidu asinsvadu kūlīši : „paralēlo cauruļvadu” tips un „aksiālā lēvera” tips. Eksperimenta dzīvnieka žurkas gadījumā - a. saphena artērijas un vēnas kūlītis ir „paralēlo cauruļvadu” tips, bet a. epigastrica kūlītis ir „aksiālā lēvera” tips. Liģējot un ievietojot avaskulārā vidē „paralēlo cauruļvadu” tipa kūlīti tas trombozēsies , bet „aksiālā lēvera” tipa kūlītis turpinās funkcionēt, kā aksiāls lēveris ar savu, no apkārtējās vides neatkarīgu asinsriti un demonstrēs neovaskularizāciju. Materiāli un metodes. Pētījumā tika izmantoti 24 dzīvnieki (48 kūlīši). A. saphena un epigastrica kūlīši tika izdalīti mikroķirurģiskā ceļā, distāli liģēti ar 10-0 mikroķirurģisko diegu un implantēti sterila silikona apvalkā. Kūlīši tika analizēti klīniski un histoloģiski dažādos laika intervālos. Rezultāti. A. saphena kūlīša anatomija atšķiras no a. epigastrica kūlīša gan nelielā palielinājumā (20 X), gan mikroskopiski. A. saphena kūlītim netika novērotas nekādas arteriovenozas komunikantes, tādējādi apstiprinot pieņēmumu, ka tas ir „paralēlo cauruļvadu” tips. A. epigastrica kūlītim novēroja izteiktu adventiciālo audu slāni ar bagātīgiem vasa vasorum - „aksiālā lēvera” tips. Liģētajos a. saphena kūlīšos tika novērots adherents trombs 24 stundu laikā, kurš saglabājās vismaz 3 nedēļas. Šī atradne bija vienāda visos a. saphena kūlīšos. Nevienā liģētajā a. saphena kūlītī nenovēroja angioneoģenēzi. Liģētie a. epigastrica kūlīši saglabāja savu asinsriti visos preparātos. Tromboze netika novērota. Šiem kūlīšiem tika novērota bagātīga granulācijas audu veidošanās (angioneoģenēze) silikona apvalka iekšpusē. Secinājumi. Pētījumā tiek pierādīts, ka eksperimenta dzīvnieka organismā eksistē vismaz 2 tipu asinsvadu kūlīši. Pētījums arī parāda, ka „paralēlo cauruļvadu” tipa kūlīši, kas tiek transplantēti silikona apvalkā trombozējas. Angioneoģenēze netiek konstatēta. Turpretī „aksiālā lēvera” tipa kūlīši ievietoti tādos pašos avaskulāros ārējās vides apstākļos turpina funkcionēt, saglabājot normālu asinsriti un veidojot granulācijas audus. Tikai „aksiālā lēvera” tipa kūlīšus var izmantot avaskulāru audu revaskularizācijai.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Transplants of Microvascular Bundles – Source of Neoangiogensis and Revascularisation. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2012) Kapickis, Mārtiņš; Pupelis, Guntars
    Implantation of vascular bundles into ischemic tissue as a means of revascularization has been performed for many decades, but there is considerable confusion regarding its clinical utility. We believe that the varying results quoted in the literature are a result of using bundles that are different from each other. We propose that vascular bundles are of 2 types: a parallel pipe type and an axial flap type. We propose that in rats, the saphenous arteriovenous bundle represents a parallel pipe type and the epigastric bundle an axial flap type. If ligated and implanted into an isolated sterile environment, the parallel pipe type of vascular bundle will thrombose, whereas the axial flap type of bundle will remain patent and demonstrate neovascular sprouting. Methods. The study was carried out in 24 rats (48 bundles). Saphenous and epigastric bundles were dissected, ligated with 10-0 nylon, and implanted into a tubing of sterile silicone sheet tube. The bundles were analyzed at various time intervals by both gross and histologic examination. Results. The femoral bundle did not demonstrate any arteriovenous cross-communication under magnification, confirming its status as a parallel pipe type. The epigastric bundle demonstrated a rich plexus of arteriovenous channels, confirming its status as an axial flap type. A distinct adherent thrombus was seen at 24 hours in all the ligated femoral bundles and was still present at 3 weeks; none of these demonstrated evidence of neovascular sprouting. The ligated epigastric bundles remained patent in all specimens with no evidence of thrombosis, and all demonstrated exuberant neovascular sprouting. Conclusions. Our experiment establishes that there are at least 2 distinct types of avascular bundles in the rat. It also indicates that parallel pipe type of vascular bundles implanted into latex tubing thrombose and do not demonstrate neovascularization. On the other hand, under the same circumstances “axial flap” bundles remain patent and demonstrate exuberant neovascularization. Only “axial flap” can be used for revascularization of avascular tissues.