Browsing by Author "Kalniete, Dagnija"
Now showing 1 - 7 of 7
Results Per Page
Sort Options
Item BRCA1/2 mutation screening in high-risk breast/ovarian cancer families and sporadic cancer patient surveilling for hidden high-risk families(2013-06-14) Berzina, Dace; Nakazawa-Miklasevica, Miki; Zestkova, Jekaterina; Aksenoka, Karina; Irmejs, Arvids; Gardovskis, Andris; Kalniete, Dagnija; Gardovskis, Janis; Miklasevics, Edvins; Onkoloģijas institūtsBackground: The estimated ratio of hereditary breast/ovarian cancer (HBOC) based on family history is 1.5% in Latvia. This is significantly lower than the European average of 5-10%. Molecular markers like mutations and SNPs can help distinguish HBOC patients in the sporadic breast and ovarian cancer group.Methods: 50 patients diagnosed with HBOC in the Latvian Cancer Registry from January 2005 to December 2008 were screened for BRCA1 founder mutation-negatives and subjected to targeted resequencing of BRCA1 and BRCA2 genes. The newly found mutations were screened for in the breast and ovarian cancer group of 1075 patients by Real Time-PCR/HRM analysis and RFLP.Results: Four BRCA2 mutations including three novel BRCA2 frameshift mutations and one previously known BRCA2 frameshift mutation and one BRCA1 splicing mutation were identified. Two of the BRCA2 mutations were found in a group of consecutive breast cancer patients with a frequency of 0.51% and 0.38%.Conclusions: Molecular screening of sequential cancer patients is an important tool to identify HBOC families.Item Chromothripsis and progression-free survival in metastatic colorectal cancer(2017-02) Skuja, Elina; Kalniete, Dagnija; Nakazawa-Miklaševiča, Miki; Daneberga, Zanda; Abolins, Arnis; Purkalne, Gunta; Miklasevics, Edvins; Onkoloģijas institūtsMetastatic dissemination of the primary tumor is the major cause of death in colorectal cancer (CRC) patients. Multiple chromosomal breaks and chromothripsis, a phenomenon involving multiple chromosomal fragmentations occurring in a single catastrophic event, are associated with cancer genesis, progression and developing of metastases. The aim of this study was to evaluate the effect of chromothripsis and total breakpoint count (breakpoint instability index) on progression-free survival (PFS). A total of 19 patients with metastatic CRC (mCRC) receiving FOLFOX first‑line palliative chemotherapy between August, 2011 and October, 2012 were selected for this study. The results indicated that the highest breakpoint count was observed in chromosomes 1, 2 and 6. Chromothripsis was detected in 52.6% of the study patients. Furthermore, chromothripsis was associated with an increased median PFS (mPFS; 14 vs. 8 months, respectively; P=0.03), but an association with overall survival was not identified. The present study demonstrated that chromothripsis affected CRC patient survival, suggesting a role for this event as a prognostic and predictive marker in mCRC treatment.Item High expression of miR-214 is associated with a worse disease-specific survival of the triple-negative breast cancer patients(2015-02-08) Kalniete, Dagnija; Nakazawa-Miklaševiča, Miki; Štrumfa, Ilze; Abolinš, Arnis; Irmejs, Arvids; Gardovskis, Janis; Miklaševičs, Edvins; Onkoloģijas institūts; Rīga Stradiņš UniversityBackground: Hereditary triple-negative breast cancer patients have better recurrence-free survival than triple-negative sporadic ones. High expression of some of the miRNAs is related to worse overall and disease-free survival of triple-negative breast cancer patients. The attempt to associate expression level of some miRNA in triple-negative hereditary and sporadic breast cancers to disease specific survival was performed in this study. Material and methods: Study group was made of 18 triple-negative breast cancer patients harboring the BRCA1 gene mutations and 32 triple-negative sporadic breast cancer patients. Quantitative amount of mir-10b, mir-21, mir-29a, mir-31, and mir-214 by real-time PCR was assessed. The disease-specific survival in relation of high and low levels of some of the miRNAs was analyzed using Log-rank (Mantel-Cox) test. Results: MiR-214 showed significantly higher expression level in sporadic tissues than in hereditary ones (p=0.0005). Triple-negative breast cancer patients with high level of miR-214 showed significantly worse disease-specific survival than patients with low level (p=0.0314). Conclusions: Our finding suggests that miR-214 possibly could be used as a potential prognostic biomarker for triple-negative breast cancer patients.Item MicroRNA Expression as a Prognostic Indicator for Breast Cancer Development. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2015) Kalniete, Dagnija; Gardovskis, Jānis; Miklaševičs, EdvīnsBreast cancer is the most wide spread tumor and the most frequent cause of death among women worldwide. Breast cancer is clinically, morphologically and genetically diverse disease therefore the outcome of the disease and treatment is dependent on the molecular heterogeneity of the disease. Breast cancer can be subdivided in several different molecular subtypes and this classification algorithm in the clinical practice is used to evaluate the pace of the disease and possible outcome. This algorithm has been used for more than 10 years already, thought this algorithm is not enough informative to predict the pace and the outcome of the disease. Hence in clinical practice new – more informative biomarkers are required. One of such potential biomarker could be microRNAs – non-coding small RNA molecules that have the ability to regulate gene expression post-transcriptionally, and they are involved in the cell differentiation, growth, and apoptosis. In tumors, microRNA expression is changed, and there is a correlation between the changed expression and clinical features of the disease MicroRNAs can act either as tumor inducers or tumor suppressors, and either are up-regulated or down-regulated. The TN breast cancer patients harboring the BRCA1 gene mutation at the time of the diagnosis are younger, have smaller tumor size, and have significantly better recurrence-free and disease-specific survival than TN breast cancer patients with no mutations in the BRCA1 gene. This study attempt to associate altered expression levels of some microRNAs (miR-10b, miR-21, miR-29a miR-31, and miR-214) in TNH and TNS cancer tissues to disease specific survival. In this study different gene expression profiles between TNH and TNS breast cancer tissues were evaluated as well. Four microRNAs (miR-10b, miR-21, miR-31, and miR-214) showed higher expression level in sporadic tissues than in hereditary ones; however only miR-214 was significantly higher. The triple-negative breast cancer patients with high level of miR-214 showed worse disease-specific survival than those with low level. In addition, 20 differently expressed gene were found between TNH and TNS breast cancer tissues. Moreover, three of those genes: C12ORF23, C1ORF19, and AMMECR1L are regulated by the miR-21 and miR-214.Item Mikro-RNS ekspresija kā prognostisks rādītājs krūts vēža attīstībai. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Kalniete, Dagnija; Gardovskis, Jānis; Miklaševičs, EdvīnsKrūts vēzis ir viena no visbiežāk izplatītākajām ļaundabīgo audzēju formām un visbiežākais nāves cēlonis sievietēm visā pasaulē. Krūts vēzis ir klīniski, morfoloģiski un ģenētiski heterogēna slimība un tā attīstības gaita, atbildes reakcija uz terapiju, terapeitiskās blaknes un iznākums vistiešākajā veidā ir atkarīgs no tā heterogēnās dabas. Krūts vēzi iedala vairākos apakštipos un klīniskajā praksē šo klasificēšanas algoritmu izmanto, lai izvērtētu iespējamo slimības attīstības virzību un izvēlētos optimālāko terapeitisko stratēģiju, taču šis algoritms nav pietiekoši informatīvs, lai prognozētu slimības attīstības virzību, tāpēc klīniskajā praksē ir nepieciešami jauni prognostiski un predikatīvi marķieri. Vieni no šādiem marķierim ir mikroRNS – 18 līdz 25 nukleotīdus garas nekodējošas molekulas, kas regulē gēnu ekspresiju post- transkripcijas līmenī. Šīs molekulas ir iesaistītas tādos kritiskos šūnas procesos kā diferenciācijā, augšanā un apoptozē, līdz ar to tām ir nozīmīga loma audzēja attīstībā. Turklāt izmainīta mikroRNS ekspresija korelē ar audzēja klīniskām un patofizioloģiskajām raksturiezīmēm. MikroRNS var rīkoties līdzīgi kā audzēju supresori vai onkogēni un to ekspresiju atrod paaugstinātu, vai arī samazinātu. Trīskārši negatīvas pārmantotas (TNH) krūts vēža pacientes, kuras ir BRCA1 gēna mutācijas nēsātājas, diagnozes brīdī ir jaunākas, ar mazākiem audzēja izmēriem un tām novēro labāku krūts vēža specifisko un kopējo dzīvildzi kā trīskārši negatīvām sporādiskām (TNS) krūts vēža pacientēm – bez BRCA1 gēna mutācijas. Šī pētījuma mērķis bija atrast saistību starp izmainītu mikroRNS (miR-10b, miR-21, miR-29a, miR-31 un mir-214) ekspresiju TNH un TNS krūts vēža audos un kopējo dzīvildzi. Lai izskaidrotu atšķirīgu mikroRNS ekspresiju TNH un TNS krūts vēža audos, veica gēnu ekspresijas profila analīzi. Četriem mikroRNS (miR-10b, miR-21, miR-31 un miR-214) ekspresija bija augstāka TNS kā TNH krūts vēža audos, lai gan statistiskās ticamības slieksni sasniedza tikai miR-214. Turklāt krūts vēža pacientēm ar augstu miR-214 ekspresiju audzēja audos bija sliktāka kopējā dzīvildze kā pacientēm ar zemu miR-214 ekspresiju. Starp TNH un TNS krūts vēža grupu atrada 20 atšķirīgi ekspresētus gēnus, turklāt trīs no atrastajiem gēniem: C12ORF23, C1ORF19 un AMMECR1L regulē miR-21 un miR-214 ekspresiju.Item Mikro-RNS ekspresija kā prognostisks rādītājs krūts vēža attīstībai. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Kalniete, Dagnija; Gardovskis, Jānis; Miklaševičs, EdvīnsKrūts vēzis ir viena no visbiežāk izplatītākajām ļaundabīgo audzēju formām un visbiežākais nāves cēlonis sievietēm visā pasaulē. Krūts vēzis ir klīniski, morfoloģiski un ģenētiski heterogēna slimība un tā attīstības gaita, atbildes reakcija uz terapiju, terapeitiskās blaknes un iznākums vistiešākajā veidā ir atkarīgs no tā heterogēnās dabas. Krūts vēzi iedala vairākos apakštipos un klīniskajā praksē šo klasificēšanas algoritmu izmanto, lai izvērtētu iespējamo slimības attīstības virzību un izvēlētos optimālāko terapeitisko stratēģiju, taču šis algoritms nav pietiekoši informatīvs, lai prognozētu slimības attīstības virzību, tāpēc klīniskajā praksē ir nepieciešami jauni prognostiski un predikatīvi marķieri. Vieni no šādiem marķierim ir mikroRNS – 18 līdz 25 nukleotīdus garas nekodējošas molekulas, kas regulē gēnu ekspresiju post- transkripcijas līmenī. Šīs molekulas ir iesaistītas tādos kritiskos šūnas procesos kā diferenciācijā, augšanā un apoptozē, līdz ar to tām ir nozīmīga loma audzēja attīstībā. Turklāt izmainīta mikroRNS ekspresija korelē ar audzēja klīniskām un patofizioloģiskajām raksturiezīmēm. MikroRNS var rīkoties līdzīgi kā audzēju supresori vai onkogēni un to ekspresiju atrod paaugstinātu, vai arī samazinātu. Trīskārši negatīvas pārmantotas (TNH) krūts vēža pacientes, kuras ir BRCA1 gēna mutācijas nēsātājas, diagnozes brīdī ir jaunākas, ar mazākiem audzēja izmēriem un tām novēro labāku krūts vēža specifisko un kopējo dzīvildzi kā trīskārši negatīvām sporādiskām (TNS) krūts vēža pacientēm – bez BRCA1 gēna mutācijas. Šī pētījuma mērķis bija atrast saistību starp izmainītu mikroRNS (miR-10b, miR-21, miR-29a, miR-31 un mir-214) ekspresiju TNH un TNS krūts vēža audos un kopējo dzīvildzi. Lai izskaidrotu atšķirīgu mikroRNS ekspresiju TNH un TNS krūts vēža audos, veica gēnu ekspresijas profila analīzi. Četriem mikroRNS (miR-10b, miR-21, miR-31 un miR-214) ekspresija bija augstāka TNS kā TNH krūts vēža audos, lai gan statistiskās ticamības slieksni sasniedza tikai miR-214. Turklāt krūts vēža pacientēm ar augstu miR-214 ekspresiju audzēja audos bija sliktāka kopējā dzīvildze kā pacientēm ar zemu miR-214 ekspresiju. Starp TNH un TNS krūts vēža grupu atrada 20 atšķirīgi ekspresētus gēnus, turklāt trīs no atrastajiem gēniem: C12ORF23, C1ORF19 un AMMECR1L regulē miR-21 un miR-214 ekspresiju.Item Pathological Complete Remission in Young Colon Cancer Patient with a Large Liver Metastasis after FOLFOX-4/Bevacizumab Treatment – A Case Report(2012-01-01) Skuja, Elīna; Āboliņš, Arnis; Priedīte, Ilze; Purkalne, Gunta; Štrumfa, Ilze; Vilmanis, Jānis; Kalniete, Dagnija; Miklaševičs, Edvīns; Gardovskis, Jānis; Onkoloģijas institūts