Browsing by Author "Kalniņa, Jūlija"
Now showing 1 - 4 of 4
Results Per Page
Sort Options
Item Ozona pielietošana kariesa profilaksē un ārstēšanā pastāvīgiem zobiem. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2017) Kalniņa, Jūlija; Care, RūtaKariess ir viena no izplatītākajām mutes dobuma saslimšanām, savukārt ozona terapija ir viena no jaunākajām metodēm zobārstniecībā, ko pielieto kariesa profilaksē un ārstēšanā. Ozons iznīcina kariogēnās baktērijas, tādējādi novēršot vienu no galvenajiem kariesa etioloģiskajiem faktoriem. Tiek uzskatīts, ka ozona terapija spēj novērst vai apturēt kariesa progresiju, kas neārstēta parasti noved pie zobu urbšanas un plombēšanas. Kariesa profilakse un ārstēšana, pielietojot ozonu, Latvijā ir jauna metode. Vairāki pētījumi ir pierādījuši ozona labvēlīgo ietekmi uz sakņu kariesa ārstēšanu gan in vitro, gan in vivo. Tomēr dati par ozona lomu fisūru un bedrīšu kariesa, kas ir viens no biežāk sastopamākajiem kariesa veidiem bērniem un pusaudžiem, profilaksē un ārstēšanā joprojām ir ļoti pretrunīgi. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir augsta kariesa intensitāte, ir svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību agrīnā emaljas kariesa profilaksē. Darba mērķis bija noteikt ozona lietošanas efektivitāti, izvērtējot zoba audu mineralizācijas izmaiņas bērniem kariesa profilaksē premolāriem un sākotnējā emaljas kariesa ārstēšanā pastāvīgajiem molāriem. Galvenie darba uzdevumi bija novērtēt mineralizācijas izmaiņas zobu audos pēc ozona terapijas 24 mēnešu garumā. Pētījumā tika iekļauti 10 gadus veci bērni. Šajā vecumā ir svarīgi pasargāt zobu okluzālās virsmas no kariesa, jo ir grūti nodrošināt labu zobu virsmas tīrīšanu un pašattīrīšanos košļājot. Pētījuma laikā bērniem tika noteikta un novērtēta kariesa intensitāte, mutes higiēnas un periodonta stāvoklis, kā arī tika veikta mutes kopšanas un uztura ieradumu analīze. Agrīnā pusaudžu vecumā notiek aktīva zobu maiņa, kurai mūsu pētījuma laikā bija iespēja sekot līdzi. Īpaši nozīmīgi tas ir tāpēc, ka pasaulē ir maz pētījumu, kas ietver šo bērnu vecuma grupu. Pasaulē ir pazīstamas daudzas dažādas kariesa profilakses metodes, un mēs izvēlējāmies izvērtēt izmaiņas zobu audos pēc ozona, fluorīdu lakas un silantu lietošanas pēc 6, 12, 18 un 24 mēnešiem, noteikt ozona ietekmi mineralizācijas procesā kariesa profilaksē premolāriem. Šis pētījums ir unikāls ar to, ka pirmo reizi Latvijā tika pētīta ozona terapija bērnu zobārstniecībā. Pielietojot Latvijā ne tik populāru, bet ārvalstīs plaši pazīstamu lāzerfluorescences ierīci DIAGNOdent, tika noteikta ozona un fluorīdu lakas lietošanas efektivitāte pastāvīgo molāru sākotnējā okluzālā emaljas kariesa ārstēšanā. Mūsu pētījumā pirmo reizi Latvijā tika pielietota šī agrīnā kariesa diagnostikas un monitorēšanas ierīce. Premolāriem kariess attīstījās vienlīdz bieži – profilaksē lietojot gan ozona, gan fluorīdu lakas, gan silantu metodi. Tātad nav būtiskas nozīmes, kādu profilaktisko līdzekli pielietojam. Secinājām, ka ozons ir efektīvs līdzeklis sākotnējā emaljas kariesa ārstēšanā pastāvīgiem molāriem, un uzskatām par nepieciešamību pēc iespējas agrīnāk uzsākt sākotnējā emaljas kariesa profilaktisko ārstēšanu tieši ar šo metodi.Item Ozona pielietošana kariesa profilaksē un ārstēšanā pastāvīgiem zobiem. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2017) Kalniņa, Jūlija; Care, RūtaKariess ir viena no izplatītākajām mutes dobuma saslimšanām, savukārt ozona terapija ir viena no jaunākajām metodēm zobārstniecībā, ko pielieto kariesa profilaksē un ārstēšanā. Ozons iznīcina kariogēnās baktērijas, tādējādi novēršot vienu no galvenajiem kariesa etioloģiskajiem faktoriem. Tiek uzskatīts, ka ozona terapija spēj novērst vai apturēt kariesa progresiju, kas neārstēta parasti noved pie zobu urbšanas un plombēšanas. Kariesa profilakse un ārstēšana, pielietojot ozonu, Latvijā ir jauna metode. Vairāki pētījumi ir pierādījuši ozona labvēlīgo ietekmi uz sakņu kariesa ārstēšanu gan in vitro, gan in vivo. Tomēr dati par ozona lomu fisūru un bedrīšu kariesa, kas ir viens no biežāk sastopamākajiem kariesa veidiem bērniem un pusaudžiem, profilaksē un ārstēšanā joprojām ir ļoti pretrunīgi. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir augsta kariesa intensitāte, ir svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību agrīnā emaljas kariesa profilaksē. Darba mērķis bija noteikt ozona lietošanas efektivitāti, izvērtējot zoba audu mineralizācijas izmaiņas bērniem kariesa profilaksē premolāriem un sākotnējā emaljas kariesa ārstēšanā pastāvīgajiem molāriem. Galvenie darba uzdevumi bija novērtēt mineralizācijas izmaiņas zobu audos pēc ozona terapijas 24 mēnešu garumā. Pētījumā tika iekļauti 10 gadus veci bērni. Šajā vecumā ir svarīgi pasargāt zobu okluzālās virsmas no kariesa, jo ir grūti nodrošināt labu zobu virsmas tīrīšanu un pašattīrīšanos košļājot. Pētījuma laikā bērniem tika noteikta un novērtēta kariesa intensitāte, mutes higiēnas un periodonta stāvoklis, kā arī tika veikta mutes kopšanas un uztura ieradumu analīze. Agrīnā pusaudžu vecumā notiek aktīva zobu maiņa, kurai mūsu pētījuma laikā bija iespēja sekot līdzi. Īpaši nozīmīgi tas ir tāpēc, ka pasaulē ir maz pētījumu, kas ietver šo bērnu vecuma grupu. Pasaulē ir pazīstamas daudzas dažādas kariesa profilakses metodes, un mēs izvēlējāmies izvērtēt izmaiņas zobu audos pēc ozona, fluorīdu lakas un silantu lietošanas pēc 6, 12, 18 un 24 mēnešiem, noteikt ozona ietekmi mineralizācijas procesā kariesa profilaksē premolāriem. Šis pētījums ir unikāls ar to, ka pirmo reizi Latvijā tika pētīta ozona terapija bērnu zobārstniecībā. Pielietojot Latvijā ne tik populāru, bet ārvalstīs plaši pazīstamu lāzerfluorescences ierīci DIAGNOdent, tika noteikta ozona un fluorīdu lakas lietošanas efektivitāte pastāvīgo molāru sākotnējā okluzālā emaljas kariesa ārstēšanā. Mūsu pētījumā pirmo reizi Latvijā tika pielietota šī agrīnā kariesa diagnostikas un monitorēšanas ierīce. Premolāriem kariess attīstījās vienlīdz bieži – profilaksē lietojot gan ozona, gan fluorīdu lakas, gan silantu metodi. Tātad nav būtiskas nozīmes, kādu profilaktisko līdzekli pielietojam. Secinājām, ka ozons ir efektīvs līdzeklis sākotnējā emaljas kariesa ārstēšanā pastāvīgiem molāriem, un uzskatām par nepieciešamību pēc iespējas agrīnāk uzsākt sākotnējā emaljas kariesa profilaktisko ārstēšanu tieši ar šo metodi.Item Ozone Therapy in Prevention and Treatment of in Caries in Permanent Teeth. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2017) Kalniņa, Jūlija; Care, RūtaCaries is one of the most common oral diseases. Ozone therapy is one of the latest techniques in dentistry which is applied for caries prevention and treatment. Ozone destroys cariogenic bacteria, thus eliminating one of the main caries aetiological factors. It is believed that ozone therapy can prevent or stop progression of caries, which usually leads to drilling and filling of teeth. Caries prevention and treatment using ozone is a new method in Latvia. Several studies have demonstrated beneficial effects of ozone on treatment of root caries both in vitro and in vivo. However, data on the role of ozone in prevention and treatment of fissure and pit caries, which is one of the most frequently occurring types of caries in children and adolescents, is still very controversial. Given the fact that caries incidence in Latvia is high, it is important to pay close attention to prevention of early enamel caries. The aim of the study was to determine the efficiency of ozone in caries prevention in premolars and treatment of initial enamel caries treatment in permanent molars in children by assessment of changes in mineralization of dental tissues. The main objective of the study was to assess changes in dental tissues after ozone therapy in the period of 24 months. The study included ten-year-old children. At this age, it is important to protect teeth from occlusal surface caries, because it is difficult to provide good cleaning of dental surfaces and self-cleaning by means of chewing. During the study, the incidence of caries, oral hygiene and periodontal status of children was determined and assessed, and analysis of dietary behaviour was performed. Active dental change takes place during early adolescence which we were able to follow up during the study. In addition, there are very few studies worldwide, which include children of this age group. Many different caries prevention methods are available world-wide, our task was to assess the efficiency of application of ozone, fluoride varnish and sealants on development of caries in newly erupted premolars. This study is unique for it is the first time in Latvia when ozone therapy was studied in pediatric dentistry. By using laser infused fluorescence device DIAGNOdent which is not very popular in Latvia, but is well-known abroad, efficacy of ozone and fluoride varnish in therapy of initial occlusal enamel caries in permanent molars was determined. Our study is the only study in Latvia, in which this early caries diagnostic and monitoring instrument was applied. Caries in premolars developed equally often in ozone, in fluoride varnish, and in sealants groups. Therefore it is not important what preventive measures we use. We concluded that ozone is an effective way of treatment of initial enamel caries in permanent molars. This indicates the need for the earliest possible commencement of preventive treatment of initial enamel caries.Item Should we be concerned about the use of non-fluoride toothpaste? : A survey study in two European countries(2025-02) Maldupa, Ilze; Narbutaite, Julija; Stanceviciene, Egle; Viduskalne, Ilona; Kalniņa, Jūlija; Kroniņa, Līga; Brinkmane, Anda; Senakola, Egita; Uribe, Sergio E; Department of Conservative Dentistry and Oral HealthBACKGROUND: Toothpastes available in Europe contain a range of fluoride concentrations, with some meeting the recommended level for caries prevention (>1000 ppm fluoride (ppm)) and others containing low or no fluoride. This study evaluated toothpaste fluoride concentrations in Latvia and Lithuania to inform targeted public health strategies in regions with a high prevalence of dental caries. METHODS: This cross-sectional study was conducted from May 2019 to May 2020, using a validated questionnaire in Latvia and Lithuania. Nationally representative samples (1309 families and 5436 members) provided data through a mixed-mode survey (paper and online) on sociodemographic information, toothpaste type, brand, and type. Descriptive statistics and chi-square tests (p < 0.05) were used for analysis. RESULTS: Fifteen percent of families used non-fluoridated toothpaste and 12% used <1000 part per million (ppm) fluoride. In Latvia, 56.8% of preschoolers and 28.7% of schoolchildren used <1000 ppm or non-fluoride toothpaste, whereas in Lithuania, 47.2% of preschoolers and 29.1% of schoolchildren used <1000 ppm or non-fluoride toothpaste; 63% of adolescents and 73% of adults used toothpaste with optimal fluoride content (≥1000 ppm). Of the 228 registered toothpaste types, 62% contained more than 1000 ppm, which is optimal for caries prevention; 29% of Latvian and 24% of Lithuanian families used at least one non-fluoridated toothpaste. CONCLUSION: This study revealed significant gaps in the use of fluoride toothpaste among families in Latvia and Lithuania, especially among children. To effectively prevent dental caries, targeted interventions, and education must promote optimal fluoride toothpaste use, particularly among vulnerable populations.