Browsing by Author "Kļaviņa-Makrecka, Solvita"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Sleep Duration in Association with Subjective Health and Well-Being. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2023) Kļaviņa-Makrecka, Solvita; Villeruša, Anita; Gobiņa, Inese
    Introduction. Insufficient sleep is an important indicator of overall health in the adolescent population and is recognized as a global, growing public health problem, the importance of which is often under-estimated and under-reported. Research results highlight the relationship between adolescent sleep and the ability to function daily, the quality of forming social contacts and the ability to overcome stressful situations. Insufficient sleep is also associated with more frequent health complaints. Over the past 100 years, the average length of sleep for teenagers has decreased by an average of 70 minutes, mainly at the expense of ever later bedtimes, while wake-up times have remained relatively unchanged – mostly linked to the start of school, thus increasing the share of teenagers at risk of insufficient sleep. The aim of the Thesis was to investigate insufficient sleep duration in relation to self-rated health and well-being among adolescents in Latvia. Material and methods. Data from a representative cross-sectional International Health Behavior in School-aged Children Study of the 2017/2018. survey in Latvia were used, analyzing data on a total of 4305 11, 13 and 15 y.o. adolsecnts. Total sleep duration up to 7 h was classified as insufficient, while 7 and more hours of sleep was classified as sufficient. Multivariate logistic regression analysis was used to study the associations between adolescent family, home, and school environment psychosocial factors, self-rated health, leisure-time habits, and insufficient sleep duration, by determining unadjusted and adjusted odds ratios, and examining interaction with adolescent age and gender. Results. Insufficient sleep duration was detected for 19.3 % of adolescents on school days and – 4.4 % on non-school days. Incomplete family structure, dissatisfaction with school, high schoolwork pressure, regular health complaints of headaches, stomach aches, backaches and difficulties falling asleep, as well as > 4.5 h use of electronic devices increased the odds of insufficient sleep both on school days and on non-school days. 11 y.o. had especially higher odds of insufficient sleep in relation to dissatisfaction with school and high schoolwork pressure, 11 and 13 y.o. – in association with prolonged use of electronic devices and 15 y.o. boys – in relation to incomplete family structure. Regardless of the adolescent's age and gender, regular suffering from bullying, poor self-rated health, nervousness, non–participation in any type of extracurricular organized activities and insufficient level of intensive physical activity increased, while living in the same room with another family member – decreased the odds of insufficient sleep only on school days. Insufficient level of daily physical activity reduced the odds of insufficient sleep on non-school days. No association was found between the subjective level of family affluence and adolescent sleep duration. Conclusions. Subjective health and well-being has significant association with adolescent sleep duration, highlighting especially strong relationships between particular studied factors and insufficient sleep duration in certain adolescent age and gender groups. Differences in the strength of influence of the analyzed factors affecting sleep duration on school days and weekdays were also found.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Subjektīvās veselības un labbūtības saistība ar miega ilgumu pusaudžu populācijā Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Kļaviņa-Makrecka, Solvita; Villeruša, Anita; Gobiņa, Inese
    Ievads. Nepietiekams miegs ir nozīmīgs vispārējās veselības indikators pusaudžu populācijā un tiek atzīts par globālu, augošu sabiedrības veselības problēmu, kuras nozīmīgums nereti tiek nepietiekami novērtēts un ziņots. Pētījumu rezultāti iezīmē saistības starp nepietiekamu miegu pusaudžiem un samazinātu ikdienas funkcionēšanas spēju, sociālo kontaktu veidošanas kvalitāti un spēju pārvarēt stresa situācijas, kā arī biežākām veselības sūdzībām, kas kopumā veido pusaudžu ikdienas labbūtību – apmierinātību ar dzīvi, piepildījumu un pozitīvu funkcionēšanu. Pēdējo 100 gadu laikā pusaudžu vidējais miega ilgums ir samazinājies par vidēji 70 minūtēm, galvenokārt arvien vēlāka gulētiešanas laika dēļ, kamēr celšanās laiks palicis relatīvi nemainīgs, lielākoties piesaistīts skolas sākuma laikam, tādējādi palielinot nepietiekama miega riskam pakļauto pusaudžu daļu. Darba mērķis bija izpētīt nepietiekamu miega ilgumu saistībā ar veselības un labbūtības pašvērtējumu pusaudžiem Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada apsekojuma Latvijā, analizējot datus par kopumā 4305 11, 13 un 15 gadu veciem pusaudžiem. Kopējais miega ilgums līdz septiņām stundām tika klasificēts kā nepietiekams, savukārt septiņu un vairāk stundu ilgs miegs – kā pietiekams. Ar daudzfaktoru loģistiskās regresijas palīdzību tika pētītas saistības starp pusaudžu ģimenes, mājas un skolas vides psihosociālajiem faktoriem, veselības pašvērtējumu, brīvā laika pavadīšanas paradumiem un nepietiekamu miega ilgumu, nosakot nesamērotās un samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar pusaudžu vecumu un dzimumu. Rezultāti. Nepietiekams miega ilgums ir 19,3 % pusaudžu skolas dienās un 4,4 % brīvdienās. Nepilnas ģimenes struktūra, neapmierinātība ar skolu, liela mācību spriedze, regulāras veselības sūdzības par galvassāpēm, vēdersāpēm, muguras sāpēm un grūtībām iemigt, kā arī > 4,5 stundu elektronisko ierīču lietošana bija faktori, kas palielina nepietiekama miega izredzes gan skolas dienās, gan brīvdienās. Kā īpaši nepietiekama miega izredzēm pakļautas pusaudžu grupas iezīmējās 11 gadu veci pusaudži saistībā ar neapmierinātību ar skolu un augstu mācību spriedzi, 11 un 13 gadu veci pusaudži saistībā ar ilglaicīgu elektronisko ierīču lietošanu un 15 gadu veci zēni saistībā ar nepilnu ģimenes struktūru. Neatkarīgi no pusaudžu vecuma un dzimuma regulāra ciešana no ņirgāšanās, slikts veselības pašvērtējums, nervozitāte, kā arī neiesaistīšanās nevienā ārpusskolas organizēto aktivitāšu veidā un nepietiekams intensīvo fizisko aktivitāšu līmenis palielināja, savukārt dzīvošana vienā istabā kopā ar vēl kādu ģimenes locekli samazināja nepietiekama miega izredzes tikai skolas dienās. Savukārt nepietiekams ikdienas fizisko aktivitāšu līmenis samazināja nepietiekama miega izredzes brīvdienās. Netika atrastas saistības starp subjektīvo ģimenes pārticības līmeni un pusaudžu miega ilgumu. Secinājumi. Pastāv nozīmīga saikne starp subjektīvās veselības un labbūtības faktoriem un pusaudžu miega ilgumu, vienlaikus iezīmējot ciešākas saistības starp atsevišķiem pētītajiem faktoriem un nepietiekamu miega ilgumu noteiktās pusaudžu vecuma un dzimuma grupās. Konstatētas arī atšķirības starp analizēto miega ilgumu ietekmējošo faktoru ietekmi skolas dienās un bīvdienās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Subjektīvās veselības un labbūtības saistība ar miega ilgumu pusaudžu populācijā Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Kļaviņa-Makrecka, Solvita; Villeruša, Anita; Gobiņa, Inese
    Ievads. Nepietiekams miegs ir nozīmīgs vispārējās veselības indikators pusaudžu populācijā un tiek atzīts par globālu, augošu sabiedrības veselības problēmu, kuras nozīmīgums nereti tiek nepietiekami novērtēts un ziņots. Pētījumu rezultāti iezīmē saistības starp nepietiekamu miegu pusaudžiem un samazinātu ikdienas funkcionēšanas spēju, sociālo kontaktu veidošanas kvalitāti un spēju pārvarēt stresa situācijas, kā arī biežākām veselības sūdzībām, kas kopumā veido pusaudžu ikdienas labbūtību – apmierinātību ar dzīvi, piepildījumu un pozitīvu funkcionēšanu. Pēdējo 100 gadu laikā pusaudžu vidējais miega ilgums ir samazinājies par vidēji 70 minūtēm, galvenokārt arvien vēlāka gulētiešanas laika dēļ, kamēr celšanās laiks palicis relatīvi nemainīgs, lielākoties piesaistīts skolas sākuma laikam, tādējādi palielinot nepietiekama miega riskam pakļauto pusaudžu daļu. Darba mērķis bija izpētīt nepietiekamu miega ilgumu saistībā ar veselības un labbūtības pašvērtējumu pusaudžiem Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada apsekojuma Latvijā, analizējot datus par kopumā 4305 11, 13 un 15 gadu veciem pusaudžiem. Kopējais miega ilgums līdz septiņām stundām tika klasificēts kā nepietiekams, savukārt septiņu un vairāk stundu ilgs miegs – kā pietiekams. Ar daudzfaktoru loģistiskās regresijas palīdzību tika pētītas saistības starp pusaudžu ģimenes, mājas un skolas vides psihosociālajiem faktoriem, veselības pašvērtējumu, brīvā laika pavadīšanas paradumiem un nepietiekamu miega ilgumu, nosakot nesamērotās un samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar pusaudžu vecumu un dzimumu. Rezultāti. Nepietiekams miega ilgums ir 19,3 % pusaudžu skolas dienās un 4,4 % brīvdienās. Nepilnas ģimenes struktūra, neapmierinātība ar skolu, liela mācību spriedze, regulāras veselības sūdzības par galvassāpēm, vēdersāpēm, muguras sāpēm un grūtībām iemigt, kā arī > 4,5 stundu elektronisko ierīču lietošana bija faktori, kas palielina nepietiekama miega izredzes gan skolas dienās, gan brīvdienās. Kā īpaši nepietiekama miega izredzēm pakļautas pusaudžu grupas iezīmējās 11 gadu veci pusaudži saistībā ar neapmierinātību ar skolu un augstu mācību spriedzi, 11 un 13 gadu veci pusaudži saistībā ar ilglaicīgu elektronisko ierīču lietošanu un 15 gadu veci zēni saistībā ar nepilnu ģimenes struktūru. Neatkarīgi no pusaudžu vecuma un dzimuma regulāra ciešana no ņirgāšanās, slikts veselības pašvērtējums, nervozitāte, kā arī neiesaistīšanās nevienā ārpusskolas organizēto aktivitāšu veidā un nepietiekams intensīvo fizisko aktivitāšu līmenis palielināja, savukārt dzīvošana vienā istabā kopā ar vēl kādu ģimenes locekli samazināja nepietiekama miega izredzes tikai skolas dienās. Savukārt nepietiekams ikdienas fizisko aktivitāšu līmenis samazināja nepietiekama miega izredzes brīvdienās. Netika atrastas saistības starp subjektīvo ģimenes pārticības līmeni un pusaudžu miega ilgumu. Secinājumi. Pastāv nozīmīga saikne starp subjektīvās veselības un labbūtības faktoriem un pusaudžu miega ilgumu, vienlaikus iezīmējot ciešākas saistības starp atsevišķiem pētītajiem faktoriem un nepietiekamu miega ilgumu noteiktās pusaudžu vecuma un dzimuma grupās. Konstatētas arī atšķirības starp analizēto miega ilgumu ietekmējošo faktoru ietekmi skolas dienās un bīvdienās.