Browsing by Author "Jelizaveta Narodicka"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Benzodiazepīni ģimenes ārstu praksē.
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2022) Jelizaveta Narodicka; Jeļena Daniļenko; Medicīnas fakultāte; Faculty of Medicine
    Benzodiazepīni (BDZ) ir plaši pielietota medikamentu grupa, kas tiek nozīmēta trauksmes, panikas lēkmes un miega traucējumu ārstēšanā. Tomēr to lietošana ir saistīta ar smagām blakusparādībām, piemēram, atkarības attīstība, kognitīva disfunkcija, paaugstināts autoavāriju un kritumu risks. Rekomendējamais lietošanas ilgums ir 2 līdz 4 nedēļām, bet sabiedrībā var redzēt pacientus, kas ilgstoši lieto benzodiazepīnus. Darba mērķis: 1.Apskatīt medicīnas studentu attieksmi pret BDZ lietošanu un salīdzināt to ar ģimenes ārsta (ĢĀ) pieredzi. 2.Apskatīt BDZ lietotāju pieredzi sabiedrībā un salīdzināt to ar ĢĀ novērojumiem Materiāli un metodes: Šķērsgriezuma pētījumā piedalījās 51 ĢĀ, 51 medicīnas students un 71 BDZ lietotājs. Dati tika ievākti izmantojot pašu sastādītas, anonīmas tiešsaites anketas. Dati tika apstrādāti, izmantojot Microsoft Excel un IBM SPSS 27.0 programmu. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 51 ĢĀ, lielākā daļa no tiem praktizē vairāk par 20 gadiem (64,7%), 51 pārsvarā 6. kursa medicīnas studenti (68,6%) un 71 BDZ lietotājs (93% sievietes, 7% vīrieši), vidējais vecums 34,6 gadi (SD=10.62). Vidējais BDZ lietotāju vecums ĢĀ praksēs bija 60-70 gadi (41,2%), savukārt, studenti uzskata, ka vidējais vecums ir 30-39 gadi (39,2%), p=<0,001. Studenti uzskata, ka vidējais BDZ lietošanas ilgums ir >4 nedēļām (37,3%), savukārt ĢĀ atzīmē, ka pārsvarā BDZ lieto pēc vajadzības (68,6%). BDZ lietošanas ilguma sadalījums ĢĀ praksē statistiski nozīmīgi atšķiras no studentu uzskatiem (p=0,001). Pirmās izvēles trauksmes un miega traucējumu ārstēšana ĢĀ praksē bija antidepresanti 31,1%. Savukārt studenti vairāk rekomendēja psihoterapiju un ne-medikamentozas metodes, salīdzinot ar ĢĀ. (p=0,003, p=0,035). ĢĀ vairāk piekrīt tam, ka BDZ lieto pārāk daudz (p=0,018). Studenti tendēti nepiekrist apgalvojumam, ka ne-medikamentoza trauksmes un bezmiega ārstēšana ir dārgāka un laikietilpīgāka, tāpēc BDZ nozīmēšana ir labākais variants.(p=0,002, p=0,004). Visvairāk izrakstītas BDZ ĢĀ praksē bija bromazepāms, alprazplāms (94,1%, 86,3%) bet sabiedrībā lietoja attiecīgi 67,6% un 70,4%.(p=<0,000, p=0,040). Vispārējā populācijā 21,1% lietoja BDZ vairāk par gadu, bet ĢĀ praksēs tikai 2%. Lietošanas ilguma sadalījums ĢĀ praksēs statistiski nozīmīgi atšķiras no vispārējās populācijas (p=0,005). 15,7% ĢĀ un tikai 4,2% lietotāju novēroja aizcietējumus pēc BDZ lietošanas, p=0,021. 47,1% ĢĀ un tikai 18,3% lietotāju novēroja reiboni p=0,001. Secinājumi: Studenti uzskata, ka BDZ lietotāji ir jaunāki un lietošanas ilgums ir garāks, salīdzinot ar ĢĀ prakses pieredzi. Studenti dod priekšroku ne-farmakoloģiskai ārstēšanai, salīdzinot ar ĢĀ. Studenti vairāk nepiekrīt, ka cena un terapijas ilgums ir pietiekami pamatots iemesls, lai nozīmēt BDZ. Ģimenes ārstu izvēles BZD preparāti nesakrīt ar biežāk lietojamiem pacientu vidū. Kā arī ĢĀ un lietotājiem atšķiras pieredze attiecībā uz BZD blaknēm. BDZ terapijas ilgums ir garāks vispārējā populācijā, nekā ĢĀ praksēs.