Browsing by Author "Gurbo, Simona"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Politics and Religion: Political Behaviour of Clergy in Latvia (2002-2012). Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Gurbo, Simona; Kreituse, Ilga
    The title of this thesis is “Politics and Religion: The Political Behaviour of Clergy in Latvia (2002-2012)”. Church and state relations have witnessed significant and dynamic changes in the 20th century. Despite secularisation processes, the church continues to perform many important functions in the society. Historical analysis of political activity of Latvian clergy shows that during the pre-war period clergy accounted for approximately 10% of the total number of elected MPs (38 clergy members) in the Latvian Constitutional Assembly and in the first four Parliaments. Since independence, the total number of elected clergy members as MPs has decreased to 1.4%. Clergy continue to communicate their opinions through the media regarding processes which take place in the society, thus sometimes also expressing their political views. Since the Republic of Latvia is a secular state, it sometimes creates debates about the issue of separation of church and state. The aim of this thesis, however, is to examine this issue in the context of religion and politics by analysing the socio-political behaviour of clergy in Latvia. The doctoral thesis is based on the research and theories put forward by US and European political scientists regarding clergy political behaviour– most notably James Guth, Ted Jelen, Lyman Kellstedt and John Green. Based on their research the theoretical framework is set for the study of clergy behaviour in Latvia. Empirical research and analysis of periodicals reveals that the political activity of clergy in Latvia is enhanced whenever issues that are at the top of the agenda of the church are at stake, most notably the following: Christian values and family values (often opposed to sexual minority issues), education issues (religious education in schools), national issues (integration and unity of the society). Quantitative study carried out for this thesis shows that neither church location, nor clergy denomination have an impact on their socio-political activity, as political participation levels are similar to the clergy of all denominations, except for Catholic and Adventist clergy, who demonstrate slightly lower levels. Most notable differences can be observed when clergy political behaviour is analysed according to their age group, as clergy aged 31-46 demonstrate higher levels of political behaviour. Individual members of the clergy demonstrate very active political views and actions thus resulting in high levels of political participation and a particular political behaviour, but this cannot necessarily be viewed as political canvassing. In addition, it must be noted that the number of such cases is proportionally marginal and may be viewed as sporadic, rather than as a constant phenomenon in the churches in Latvia.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Politika un reliģija: Latvijas garīdznieku politiskā uzvedība (2002-2012). Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Gurbo, Simona; Kreituse, Ilga
    Valsts un baznīcas savstarpējo attiecību attīstībā 20. gs. ir notikušas būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Neskatoties uz diskusijām par sekularizāciju, baznīcas turpina pildīt daudzas sabiedrībā svarīgas funkcijas. Analizējot garīdznieku vēsturisko darbību Latvijā, nākas secināt, ka pirmskara Latvijā, Satversmes Sapulcē un 1.-4. Saeimā garīdznieki veidoja apmēram 10% no deputātu kopskaita, bet kopš neatkarības atjaunošanas 5.-11. Saeimā tikai 1,4%. Lai arī garīdznieki mūsdienās vairs neieņem tikpat nozīmīgu stāvokli sabiedrībā kā iepriekšējos gadsimtos, nereti medijos viņi līdzdala savu viedokli par procesiem, kas norisinās valstī, bieži tādā veidā paužot arī savu politisko nostāju. Tā kā Latvijas Republika ir sekulāra valsts, tas reizēm rada diskusijas par valsts un baznīcas šķirtību. Tomēr šī darba mērķis ir aplūkot šo jautājumu nevis valsts un baznīcas tēmas kontekstā, bet gan reliģijas un politikas, pētot Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku politisko uzvedību. Promocijas darbs pamatojas uz ASV un Eiropas pētnieku iestrādēm garīdznieku politiskās līdzdalības un uzvedības teorijā. Kā svarīgākie minami Džeims Guts, Teds Jelens, Laimans Kellstets un Džons Grīns, uz kuru pētījumu bāzes tad arī tiek izvirzīti teorētiskie uzstādījumi dažādo konfesiju garīdznieku politiskās uzvedības un sociālpolitiskās aktivitātes empīriskai pētīšanai Latvijā. Gan empīriskais pētījums, gan periodisko izdevumu analīze atklāj, ka Latvijas tradicionālo konfesiju garīdznieku politiskā aktivitāte aktualizējas, ikreiz, kad tiek skartas četras nozīmīgas tēmas, kuras baznīcas ir izvirzījušas dienas kārtības augšgalā: kristīgās vērtības; ģimenes vērtības (bieži tiek pretnostatītas seksuālo minoritāšu jautājumiem); izglītības jautājumi (ticības mācības ieviešana vispārizglītojošajās skolās); nacionālie jautājumi (integrācija un sabiedrības vienotība). Darbā veiktais kvantitatīvais pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību parāda, ka nedz draudzes atrašanās vietai, nedz garīdznieku konfesijai nav būtiskas ietekmes uz garīdznieku sociālpolitisko aktivitāti, jo politiskās uzvedības līmeņi ir līdzīgi visām konfesijām un vienīgi katoļu un adventistu garīdznieki demonstrē zemāku politiskās līdzdalības aktivitāti. Būtiskāka atšķirība ir novērojama analizējot garīdzniekus pēc vecuma grupām, kas parāda, ka politiski aktīvāki ir garīdznieki vecuma grupā 31-46. Atsevišķu garīdznieku politiskā aktivitāte un no tā izrietošais augstas līdzdalības politiskās uzvedības modelis norāda uz ieinteresētību politiskajos procesos, bet ne vienmēr ir vērtējams kā politiskā aģitācija. Piedevām šādu gadījumu skaits ir proporcionāli mazsvarīgs un vērtējams kā sporādisks, nevis kā konstants fenomens Latvijas baznīcās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Politika un reliģija: Latvijas garīdznieku politiskā uzvedība (2002-2012). Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Gurbo, Simona; Kreituse, Ilga
    Valsts un baznīcas savstarpējo attiecību attīstībā 20. gs. ir notikušas būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Neskatoties uz diskusijām par sekularizāciju, baznīcas turpina pildīt daudzas sabiedrībā svarīgas funkcijas. Analizējot garīdznieku vēsturisko darbību Latvijā, nākas secināt, ka pirmskara Latvijā, Satversmes Sapulcē un 1.-4. Saeimā garīdznieki veidoja apmēram 10% no deputātu kopskaita, bet kopš neatkarības atjaunošanas 5.-11. Saeimā tikai 1,4%. Lai arī garīdznieki mūsdienās vairs neieņem tikpat nozīmīgu stāvokli sabiedrībā kā iepriekšējos gadsimtos, nereti medijos viņi līdzdala savu viedokli par procesiem, kas norisinās valstī, bieži tādā veidā paužot arī savu politisko nostāju. Tā kā Latvijas Republika ir sekulāra valsts, tas reizēm rada diskusijas par valsts un baznīcas šķirtību. Tomēr šī darba mērķis ir aplūkot šo jautājumu nevis valsts un baznīcas tēmas kontekstā, bet gan reliģijas un politikas, pētot Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku politisko uzvedību. Promocijas darbs pamatojas uz ASV un Eiropas pētnieku iestrādēm garīdznieku politiskās līdzdalības un uzvedības teorijā. Kā svarīgākie minami Džeims Guts, Teds Jelens, Laimans Kellstets un Džons Grīns, uz kuru pētījumu bāzes tad arī tiek izvirzīti teorētiskie uzstādījumi dažādo konfesiju garīdznieku politiskās uzvedības un sociālpolitiskās aktivitātes empīriskai pētīšanai Latvijā. Gan empīriskais pētījums, gan periodisko izdevumu analīze atklāj, ka Latvijas tradicionālo konfesiju garīdznieku politiskā aktivitāte aktualizējas, ikreiz, kad tiek skartas četras nozīmīgas tēmas, kuras baznīcas ir izvirzījušas dienas kārtības augšgalā: kristīgās vērtības; ģimenes vērtības (bieži tiek pretnostatītas seksuālo minoritāšu jautājumiem); izglītības jautājumi (ticības mācības ieviešana vispārizglītojošajās skolās); nacionālie jautājumi (integrācija un sabiedrības vienotība). Darbā veiktais kvantitatīvais pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību parāda, ka nedz draudzes atrašanās vietai, nedz garīdznieku konfesijai nav būtiskas ietekmes uz garīdznieku sociālpolitisko aktivitāti, jo politiskās uzvedības līmeņi ir līdzīgi visām konfesijām un vienīgi katoļu un adventistu garīdznieki demonstrē zemāku politiskās līdzdalības aktivitāti. Būtiskāka atšķirība ir novērojama analizējot garīdzniekus pēc vecuma grupām, kas parāda, ka politiski aktīvāki ir garīdznieki vecuma grupā 31-46. Atsevišķu garīdznieku politiskā aktivitāte un no tā izrietošais augstas līdzdalības politiskās uzvedības modelis norāda uz ieinteresētību politiskajos procesos, bet ne vienmēr ir vērtējams kā politiskā aģitācija. Piedevām šādu gadījumu skaits ir proporcionāli mazsvarīgs un vērtējams kā sporādisks, nevis kā konstants fenomens Latvijas baznīcās.