Browsing by Author "Gardovska, Dace"

Now showing 1 - 20 of 80
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekcija bērniem Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Zavadska, Dace; Gardovska, Dace
  • No Thumbnail Available
    Item
    A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekcija bērniem Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Zavadska, Dace; Gardovska, Dace
  • No Thumbnail Available
    Item
    Acute human bocavirus 1 infection in child with life-threatening bilateral bronchiolitis and right-sided pneumonia : a case report
    (2019-09-14) Ziemele, Inga; Xu, Man; Vilmane, Anda; Rasa-Dzelzkaleja, Santa; Hedman, Lea; Hedman, Klaus; Söderlund-Venermo, Maria; Nora-Krukle, Zaiga; Murovska, Modra; Gardovska, Dace; Department of Paediatrics; Institute of Microbiology and Virology
    BACKGROUND: Human bocavirus 1 is a commonly detected human parvovirus. Many studies have shown human bocavirus 1 as a pathogen in association with acute respiratory tract infections in children. However, because human bocavirus 1 persists in the upper airways for extensive time periods after acute infection, the definition and diagnostics of acute human bocavirus 1 infection is challenging. Until now, detection of human bocavirus 1 exclusively, high viral load in respiratory samples, and viremia have been associated with a clinical picture of acute respiratory illness. There are no studies showing detection of human bocavirus 1 messenger ribonucleic acid in the peripheral blood mononuclear cells as a diagnostic marker for acute lower respiratory tract infection. CASE PRESENTATION: We report the case of a 17-month-old Latvian boy who presented in intensive care unit with acute bilateral bronchiolitis, with a history of rhinorrhea and cough for 6 days and fever for the last 2 days prior to admission, followed by severe respiratory distress and tracheal intubation. Human bocavirus 1 was the only respiratory virus detected by a qualitative multiplex polymerase chain reaction panel. For the diagnosis of acute human bocavirus 1 infection, both molecular and serological approaches were used. Human bocavirus 1 deoxyribonucleic acid (DNA) was detected simultaneously in nasopharyngeal aspirate, stool, and blood, as well as in the corresponding cell-free blood plasma by qualitative and quantitative polymerase chain reaction, revealing high DNA-copy numbers in nasopharyngeal aspirate and stool. Despite a low-load viremia, human bocavirus 1 messenger ribonucleic acid was found in the peripheral blood mononuclear cells. For detection of human bocavirus 1-specific antibodies, non-competitive immunoglobulin M and competitive immunoglobulin G enzyme immunoassays were used. The plasma was positive for both human bocavirus 1-specific immunoglobulin M and immunoglobulin G antibodies. CONCLUSIONS: The presence of human bocavirus 1 genomic DNA in blood plasma and human bocavirus 1 messenger ribonucleic acid in peripheral blood mononuclear cells together with human bocavirus 1-specific immunoglobulin M are markers of acute human bocavirus 1 infection that may cause life-threatening acute bronchiolitis.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs vielmaiņu. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Elksne, Inga; Gardovska, Dace; Strēle, Ieva
    Ievads. Pirmajā dzīves gadā notiek ļoti strauja augšana un attīstība. No mikroelementiem tieši dzelzs trūkums ir viens no biežāk konstatētajiem pirmajā dzīves gadā. Dzelzs deficīts var radīt neatgriezeniskus kognitīvās attīstības traucējumus. Kļūdas zīdaiņa diētā ir viens no galvenajiem dzelzs deficīta iemesliem, tādēļ veselīga uztura paradumu ievērošana ir nepieciešama galvenokārt dzelzs deficīta profilaksei, bet ne tikai – tas ir būtiski saslimšanu novēršanai turpmākajā dzīves laikā. Mērķis. Izpētīt Latvijas zīdaiņu uztura paradumus agrīnā dzīves periodā un to saistību ar dzelzs vielmaiņu. Materiāli un metodes. Pētījums ir veidots no divām daļām: A daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura paradumu izpēte”, B daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura datu un laboratorisko analīžu ievākšana, uztura paradumu un dzelzs deficīta saistības izpēte”. A pētījumā tika iekļauti 344 zīdaiņi un mazbērni. Pētījumam nepieciešamie dati tika ievākti ar interviju palīdzību. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros izmantoti dati no pārtikas patēriņa biežuma anketām. B pētījumā tika iesaistīti 73 zīdaiņi. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros tika izmantoti dati, kas iegūti, izmantojot 24 stundu atcerēšanās metodi, kā arī dati no uztura dienasgrāmatām. Lai iegūtu papildu datus saistībā ar uzturu, no zīdaiņiem tika paņemti asins paraugi un noteikts sekojošais: pilna asins aina, dzelzs līmenis, transferīna līmenis un dzelzs saistīšanas spēja, seruma feritīna līmenis (SF), transferīna šķīstošo receptoru līmenis. Dažādu pārtikas produktu grupu lietošanas biežums un porciju lielums tika norādīti kā mediānas vērtības ar starpkvartiļu izkliedi, vecums norādīts kā vidējā vērtība ar standartnovirzi. Uztura paradumu un citu parametru saistību ar dzelzs vielmaiņas laboratoriskiem rādītājiem analīzei tika izmantots Kruskala–Valisa tests un Vilkoksona–Manna–Vitnija tests nepārtrauktu mainīgo gadījumā. Diskrētu mainīgo gadījumā un proporciju salīdzināšanai tika izmantots Pīrsona χ2 tests. Par statistiski ticamu tika pieņemta p vērtība zem 0,05. Rezultāti. Gandrīz visi zīdaiņi (89%, n = 18) bija zīdīti pirmajā dzīves mēnesī. Sasniedzot 6 mēnešus, zīdīšanas prevalence samazinājās līdz 68% (n = 28). Ekskluzīvā zīdīšana pirmos 6 dzīves mēnešus tiek turpināta 21% (n = 15) zīdaiņu. Papildu uztura lietošanas uzsākšanas vidējais vecums ir 5 mēneši. Lielākā pārtikas produktu dažādība tika ieviesta 4–6,9 mēnešu vecumā, tie bija dārzeņi, kartupeļi, augļi un ogas, kā arī graudaugi. Sākot no 7 mēnešu vecuma, katra zīdaiņa uzturā tika iekļauti pārtikas produkti no gandrīz visām pārtikas grupām. Uztura datu analīze parādīja, ka dzelzs tiek uzņemta vidēji 7,4 mg dienā (mediāna 6,5 mg). Dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem tiek uzņemta tikai 13% no kopējā dzelzs daudzuma, kas uzņemts ar uzturu. Dzelzs deficīts tika konstatēts 9,6% (n = 7) zīdaiņu, un dzelzs deficīta anēmija – 4,1% zīdaiņu (n = 3). Dzelzs līmenis asinīs ir samazināts 30% (n = 8) zīdaiņu, kuru uzturā tika ieviests govs piens, salīdzinot ar 6% (n = 2) zīdaiņu, kuri govs pienu nelietoja (p = 0,0171). Zīdaiņiem, kuri uzņēma dzelzi pārsvarā ne ar dzīvnieku valsts produktiem, SF ir normas robežās lielākam skaitam: 100% (n = 20) zīdaiņu, kuri uzņēma < 10% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem, 78% (n = 18) zīdaiņu, kuri uzņēma 10–20% un 71% (n = 12) zīdaiņu, kuri uzņēma > 20% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem (p = 0,0405). SF ir normas robežās 93% (n = 26) zīdaiņu, kuri neuzņēma pākšaugus, salīdzinot ar 72% (n = 21), kuri tos uzņēma (p = 0,0425). Secinājumi. Uztura paradumi Latvijā dzīvojošajiem zīdaiņiem daļēji atbilst vadlīnijām, tomēr ekskluzīvās zīdīšanas rekomendācijām seko tikai 21%. 63% zīdaiņu neuzņem dzelzi ar uzturu pietiekamā daudzumā, un dzelzs deficīts šajā vecuma grupā tika novērots 9,6% zīdaiņu, dzelzs deficīta anēmija – 4,1%. Dzelzs vielmaiņas izmaiņām ir pierādīta saistība ar šādiem uztura paradumiem: govs piena ieviešana uzturā agrīnā zīdaiņa vecumā ir saistīta ar dzelzs līmeņa samazināšanos asinīs; ekskluzīva zīdīšana vismaz pirmos 4 dzīves mēnešus var var būt par iemeslu zemākam MCV un seruma feritīna līmenim asinīs salīdzinājumā ar zīdaiņiem, kuri netiek zīdīti vismaz 4 mēnešus; zīdīšana var būt par iemeslu zemākam dzelzs un seruma feritīna līmenim asinīs zīdaiņiem, turpretim mākslīgo piena maisījumu lietošana var būt par iemeslu augstākam seruma feritīna līmenim asinīs; pākšaugu lietošana uzturā var būt par iemeslu zemākam seruma feritīna līmenim asinīs; dzelzs uzņemšana ar uzturu vismaz dienā rekomendētās devas daudzumā (8 mg) var veicināt normāla seruma feritīna līmeni asinīs.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs vielmaiņu. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Elksne, Inga; Gardovska, Dace; Strēle, Ieva
    Ievads. Pirmajā dzīves gadā notiek ļoti strauja augšana un attīstība. No mikroelementiem tieši dzelzs trūkums ir viens no biežāk konstatētajiem pirmajā dzīves gadā. Dzelzs deficīts var radīt neatgriezeniskus kognitīvās attīstības traucējumus. Kļūdas zīdaiņa diētā ir viens no galvenajiem dzelzs deficīta iemesliem, tādēļ veselīga uztura paradumu ievērošana ir nepieciešama galvenokārt dzelzs deficīta profilaksei, bet ne tikai – tas ir būtiski saslimšanu novēršanai turpmākajā dzīves laikā. Mērķis. Izpētīt Latvijas zīdaiņu uztura paradumus agrīnā dzīves periodā un to saistību ar dzelzs vielmaiņu. Materiāli un metodes. Pētījums ir veidots no divām daļām: A daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura paradumu izpēte”, B daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura datu un laboratorisko analīžu ievākšana, uztura paradumu un dzelzs deficīta saistības izpēte”. A pētījumā tika iekļauti 344 zīdaiņi un mazbērni. Pētījumam nepieciešamie dati tika ievākti ar interviju palīdzību. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros izmantoti dati no pārtikas patēriņa biežuma anketām. B pētījumā tika iesaistīti 73 zīdaiņi. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros tika izmantoti dati, kas iegūti, izmantojot 24 stundu atcerēšanās metodi, kā arī dati no uztura dienasgrāmatām. Lai iegūtu papildu datus saistībā ar uzturu, no zīdaiņiem tika paņemti asins paraugi un noteikts sekojošais: pilna asins aina, dzelzs līmenis, transferīna līmenis un dzelzs saistīšanas spēja, seruma feritīna līmenis (SF), transferīna šķīstošo receptoru līmenis. Dažādu pārtikas produktu grupu lietošanas biežums un porciju lielums tika norādīti kā mediānas vērtības ar starpkvartiļu izkliedi, vecums norādīts kā vidējā vērtība ar standartnovirzi. Uztura paradumu un citu parametru saistību ar dzelzs vielmaiņas laboratoriskiem rādītājiem analīzei tika izmantots Kruskala–Valisa tests un Vilkoksona–Manna–Vitnija tests nepārtrauktu mainīgo gadījumā. Diskrētu mainīgo gadījumā un proporciju salīdzināšanai tika izmantots Pīrsona χ2 tests. Par statistiski ticamu tika pieņemta p vērtība zem 0,05. Rezultāti. Gandrīz visi zīdaiņi (89%, n = 18) bija zīdīti pirmajā dzīves mēnesī. Sasniedzot 6 mēnešus, zīdīšanas prevalence samazinājās līdz 68% (n = 28). Ekskluzīvā zīdīšana pirmos 6 dzīves mēnešus tiek turpināta 21% (n = 15) zīdaiņu. Papildu uztura lietošanas uzsākšanas vidējais vecums ir 5 mēneši. Lielākā pārtikas produktu dažādība tika ieviesta 4–6,9 mēnešu vecumā, tie bija dārzeņi, kartupeļi, augļi un ogas, kā arī graudaugi. Sākot no 7 mēnešu vecuma, katra zīdaiņa uzturā tika iekļauti pārtikas produkti no gandrīz visām pārtikas grupām. Uztura datu analīze parādīja, ka dzelzs tiek uzņemta vidēji 7,4 mg dienā (mediāna 6,5 mg). Dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem tiek uzņemta tikai 13% no kopējā dzelzs daudzuma, kas uzņemts ar uzturu. Dzelzs deficīts tika konstatēts 9,6% (n = 7) zīdaiņu, un dzelzs deficīta anēmija – 4,1% zīdaiņu (n = 3). Dzelzs līmenis asinīs ir samazināts 30% (n = 8) zīdaiņu, kuru uzturā tika ieviests govs piens, salīdzinot ar 6% (n = 2) zīdaiņu, kuri govs pienu nelietoja (p = 0,0171). Zīdaiņiem, kuri uzņēma dzelzi pārsvarā ne ar dzīvnieku valsts produktiem, SF ir normas robežās lielākam skaitam: 100% (n = 20) zīdaiņu, kuri uzņēma < 10% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem, 78% (n = 18) zīdaiņu, kuri uzņēma 10–20% un 71% (n = 12) zīdaiņu, kuri uzņēma > 20% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem (p = 0,0405). SF ir normas robežās 93% (n = 26) zīdaiņu, kuri neuzņēma pākšaugus, salīdzinot ar 72% (n = 21), kuri tos uzņēma (p = 0,0425). Secinājumi. Uztura paradumi Latvijā dzīvojošajiem zīdaiņiem daļēji atbilst vadlīnijām, tomēr ekskluzīvās zīdīšanas rekomendācijām seko tikai 21%. 63% zīdaiņu neuzņem dzelzi ar uzturu pietiekamā daudzumā, un dzelzs deficīts šajā vecuma grupā tika novērots 9,6% zīdaiņu, dzelzs deficīta anēmija – 4,1%. Dzelzs vielmaiņas izmaiņām ir pierādīta saistība ar šādiem uztura paradumiem: govs piena ieviešana uzturā agrīnā zīdaiņa vecumā ir saistīta ar dzelzs līmeņa samazināšanos asinīs; ekskluzīva zīdīšana vismaz pirmos 4 dzīves mēnešus var var būt par iemeslu zemākam MCV un seruma feritīna līmenim asinīs salīdzinājumā ar zīdaiņiem, kuri netiek zīdīti vismaz 4 mēnešus; zīdīšana var būt par iemeslu zemākam dzelzs un seruma feritīna līmenim asinīs zīdaiņiem, turpretim mākslīgo piena maisījumu lietošana var būt par iemeslu augstākam seruma feritīna līmenim asinīs; pākšaugu lietošana uzturā var būt par iemeslu zemākam seruma feritīna līmenim asinīs; dzelzs uzņemšana ar uzturu vismaz dienā rekomendētās devas daudzumā (8 mg) var veicināt normāla seruma feritīna līmeni asinīs.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Assessment of ADAMTS-13 Level in Hospitalized Children with Serious Bacterial Infections as a Possible Prognostic Marker
    (2019-08) Rautiainen, Linda; Cirko, Anna; Pavare, Jana; Balmaks, Reinis; Grope, Ilze; Katirlo, Irina; Gersone, Gita; Tretjakovs, Peteris; Gardovska, Dace; Department of Paediatrics; Department of Human Physiology and Biochemistry
    Background and objectives: In children, acute infection is the most common cause of visits in the primary care or emergency department. In 2002, criteria for diagnostics of pediatric sepsis were published, and then revised in 2016 as life-threatening organ dysfunction due to a dysregulated host response to infection. In the pathophysiology of sepsis endothelial dysfunction plays a very important role. Deficient proteolysis of von Willebrand factor, due to reduced ADAMTS-13 activity, results in disseminated platelet-rich thrombi in the microcirculation. ADAMTS-13 deficiency has been detected in systemic inflammation. The clinical relevance of ADAMTS-13 during sepsis is still unclear. We aimed to investigate the possible use of ADAMTS-13 as a prognostic marker in children with serious bacterial infection (SBI). Materials and Methods: Inclusion criteria were hospitalized children with SBI, aged from 1 month to 17 years. SBI was defined based on available clinical, imaging, and later also on microbiological data. Sepsis was diagnosed using criteria by The International Consensus Conference. In all the patients, the levels of ADAMTS-13 were measured at the time of inclusion. Results: Data from 71 patients were analyzed. A total of 47.9% (34) had sepsis, 21.1% (15) were admitted to the ICU, 8.5% (6) had mechanical ventilator support, and 4.2% (3) patients had a positive blood culture. The median level of ADAMTS-13 in this study population was 689.43 ng/mL. Patients with sepsis, patients admitted to the Intensive Care Unit, and patients in need of mechanical ventilator support had significantly lower levels of ADAMTS-13. None of the patients had ADAMTS-13 deficiency. In patients with SBI, the area under the curve (AUC) to predict sepsis was 0.67. A cut-off ADAMTS-13 level of <= 730.49 had 82% sensitivity and 60% specificity for sepsis in patients with SBI. Conclusions: ADATMS-13 levels were lower in patients with SBI and sepsis, but AUC and sensitivity were too low to accept it as a prognostic marker
  • No Thumbnail Available
    Item
    Assessment of immature granulocytes percentage to predict severe bacterial infection in latvian children : An analysis of secondary data
    (2018-09) Pavare, Jana; Grope, Ilze; Gardovska, Dace; Department of Paediatrics
    Background: Detection of small proportion of serious bacterial infections (SBI) with a potentially life threating course in a large group of children with fever admitted to emergency department (ED) is still complicated. Measurement of immature granulocytes (IG) percentage may be used as a marker of bacterial infections. The aim of the study was to evaluate whether the IG percentage is a useful additional predictive marker of SBI. Methods: This study included 258 children with febrile infections that were admitted to the ED. Clinical follow-up, microbiological and radiological tests were used as reference standards for the definition of SBI. Study population was categorized into two groups: (1) infected patients with no suspicion of SBI (n = 75); (2) patients with suspicion of SBI (n = 183). IG percentage, white blood cell count (WBC), and C-reactive protein (CRP) levels were analyzed from the first routine blood samples at hospital admission. Results: A statistically significant difference in IG percentage levels was observed in children with SBI and those without—the mean IG percentage was 1.2% for the SBI group, 0.3% for those without SBI. The cutoff level of IG percentage to predict SBI was 0.45 (84% specificity, 66% sensitivity, 90% positive predictive value). We combine variables and evaluate their additive values. The sensitivity of WBC to detected SBI improved from 74% to 85% when IG percentage was added to the prediction models. When CRP, WBC, and IG percentage were combined, the sensitivity to predict SBI increased to 93%, the specificity to 86% (95% CI 77%–93%). Receiver operator characteristic analysis to predict SBI showed an area under the curve (AUC) of 0.80 for IG percentage. Conclusion: Addition of IG percentage to traditionally used markers of SBI as WBC and CRP may help to identify children with serious bacterial infections. Furthermore, IG percentage can be rapidly obtained from the traditional full blood count without any extra sampling and costs.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Beliefs, practices and health care seeking behavior of parents regarding fever in children
    (2019) Urbane, Urzula Nora; Likopa, Zane; Gardovska, Dace; Pavare, Jana; Department of Paediatrics
    Background and objectives: Fever in children is one of the most common reasons for seeking medical attention. Parents often have misconceptions about the effects to fever, which leads to inappropriate use of medication and nonurgent visits to emergency departments (ED). The aim of this study was to clarify the beliefs on the effects and management of fever and to identify healthcare seeking patterns among parents of febrile children in Latvia. Materials and Methods: Parents and legal guardians of children attending ED with febrile illness were included in the study. Participants were recruited in Children’s Clinical University Hospital (CCUH) in Riga, and in six regional hospitals in Latvia. Data on beliefs about fever, administration of antipyretics, healthcare-seeking behavior, and experience in communication with health care workers were collected via questionnaire. Results: In total, 355 participants were enrolled: 199 in CCUH and 156 in regional hospitals; 59.2% of participants considered fever itself as indicative of serious illness and 92.8% believed it could raise the child’s body temperature up to a dangerous level. Antipyretics were usually administered at median temperature of 38.0 °C, and the median temperature believed to be dangerous was 39.7 °C; 56.7% of parents usually contacted a doctor within the first 24 h of the illness. Parents who believed that lower temperatures are dangerous to a child were more likely to contact a doctor earlier and out-of-hours; 60.1% of participants had contacted their family doctor prior their visit to ED. Parental evaluation of satisfaction with the information and reassurance provided by the doctors at the hospital was higher than of that provided by their family doctor; 68.2% of participants felt safer when their febrile children were treated at the hospital. Conclusions: Fever itself was regarded as indicative of serious illness and potentially dangerous to the child’s life. These misconceptions lead to inappropriate administration of antipyretics and early-seeking of medical attention, even out-of-hours. Hospital environment was viewed as safer and more reassuring when dealing with febrile illness in children. More emphasis must be placed on parental education on proper management of fever, especially in primary care.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Biomarker combinations in predicting sepsis in hospitalized children with fever
    (2022-12) Rautiainen, Linda; Cirko, Anna; Pavare, Jana; Grope, Ilze; Gersone, Gita; Tretjakovs, Peteris; Gardovska, Dace; Department of Paediatrics; Department of Human Physiology and Biochemistry
    Sepsis is among the leading causes of critical illness worldwide. It includes physiologic, pathologic, and biochemical abnormalities, induced by infection. Novel methods for recognizing a dysregulated inflammatory response and predicting associated mortality must be developed. Our aim was to investigate biomarkers that characterize a pro-inflammatory and anti-inflammatory response in patients with fever by comparing predictive validity for sepsis. 165 patients with fever were enrolled in this study, 55 of them had sepsis according to pSOFA criteria. All patients had blood samples drawn at the time of inclusion and after 24 h. CRP, PCT and also IL-6, IL-8 and sFAS levels were significantly higher in patients with sepsis. The AUC of CRP to predict sepsis was 0.799, all the other biomarkers had AUC’s lower than that. Cytokines, when used as a single marker, did not show a significant diagnostic performance We analyzed various models of biomarker combinations. CRP combined with sFAS showed increase in sensitivity in predicting sepsis (88% vs. 83%). The highest AUC was achieved, when CRP, IL-6, sFAS and sVCAM-1 markers were combined 0.830 (95% CI 0.762–0.884) with a sensitivity of 70% and specificity of 84%. vs. 0.799 for CRP alone.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Children's rights in healthcare : The influence of age on involvement
    (EDP Sciences, 2024) Popeiko, Poļina; Puķīte, Ieva; Dāvidsone, Zane; Dzīvīte-Krišāne, Iveta; Visnevska, Inta; Gardovska, Dace; Vilka, L.; Krūmiņa, J.; Rīga Stradiņš University
    The aim of this article is to highlight the significance of actively involving young children in their own healthcare and paediatric healthcare planning. Based on a study conducted in a hospital setting, which revealed a lack of personalized care and inadequate understanding among younger children, this article discusses the potential benefits of empowering young patients. The theoretical framework explores various dimensions, including child-centred care, communication strategies, child development, and the impact of involving children in decision-making processes. By fostering children’s participation and creating a safe environment, healthcare professionals can enhance the overall quality of care and promote positive health outcomes for young patients.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Cilvēka respiratorā sincitiālā vīrusa izraisīto dziļāko elpceļu infekciju klīniskais un molekulārais raksturojums hospitalizētiem bērniem Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Balmaks, Reinis; Gardovska, Dace; Kazāks, Andris
    Cilvēka respiratorais sincitiālais vīruss (HRSV) ir īpašs izaicinājums bērnu infekciju slimībās. Pirmkārt, tas ir visbiežākais dziļāko elpceļu infekciju izraisītājs agrīna vecuma bērniem, kas šajā grupā ir vadošais mirstības un hospitalizācijas iemesls. Otrkārt, tam nav pieejama efektīva specifiskā ārstēšana. Treškārt, lai arī efektīva un droša vakcīna ir globāla prioritāte, tās izstrāde kavējas I fāzes klīniskajos pētījumos. Viens no tās izveides apgrūtinājumiem – ātrā vīrusa mainība – tika analizēts šajā pētījumā. Trīs secīgu sezonu laikā pētījumā tika prospektīvi iekļauti 207 stacionēti bērni ar dziļāko elpceļu infekciju. Lai diagnosticētu HRSV un izšķirtu tā galvenās grupas, HRSV-A un B, šī pētījuma nolūkiem tika izstrādāta uz polimerāzes ķēdes reakciju balstīta metode, ar kuru 88 (42,5%) pētījuma pacientiem tika detektēta HRSV infekcija. HRSV epidemioloģiskās aktivitātes periods ilga no 51. līdz 19. gada nedēļai. Ikgadējo uzliesmojumu laikā HRSV izraisīja vairāk kā 90% bronhiolītu un 50% pneimoniju. Ar HRSV inficētie pacienti bija ievērojami jaunāki, un to vecums pārsvarā bija zem 6 mēnešiem. Ar molekulāro analīzi tika konstatēts, ka abu grupu vīrusi cirkulē paralēli, tomēr HRSV-A dominēja pirmajās divās sezonās, kurām sekoja HRSV-B dominanta sezona. Grupu ietvaros prevalēja viens genotips, NA1 (HRSV-A) un BA-IV (HRSV-B), kuri šajā laikā bija plaši izplatīti arī pasaulē. Statistiski ticamas klīniskās atšķirības starp dažādu grupu un genotipu izraisītajām infekcijām netika atrastas. 2012. gadā Latvijā tika konstatēts nesen atklātais HRSV-A genotips ON1, kuram raksturīgā 72 nukleotīdu duplikācija G gēnā tika izmantota, lai rekonstruētu tā globālo izplatību un populācijas dinamiku. Šis ir pirmais HRSV molekulārās epidemioloģijas pētījums Latvijā un tam ir gan lokāla, gan globāla zinātniskā novitāte. Tas aktualizē precīzu HRSV sezonalitātes datu nepieciešamību Latvijā. Tika atklāti vairāki jauni HRSV celmi, kuru sekvences ir deponētas GenBank datu bāzē. Šis pētījums ir pirmais, kas izvirza genotipa ON1 migrēšanas hipotēzi un populācijas dinamikas aplēses. Iegūtie dati var tikt izmantoti optimālākai imūnprofilakses pielietošanai riska grupas zīdaiņiem Latvijā un globālo sabiedrības veselības stratēģiju plānošanā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Cilvēka respiratorā sincitiālā vīrusa izraisīto dziļāko elpceļu infekciju klīniskais un molekulārais raksturojums hospitalizētiem bērniem Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Balmaks, Reinis; Gardovska, Dace; Kazāks, Andris
    Cilvēka respiratorais sincitiālais vīruss (HRSV) ir īpašs izaicinājums bērnu infekciju slimībās. Pirmkārt, tas ir visbiežākais dziļāko elpceļu infekciju izraisītājs agrīna vecuma bērniem, kas šajā grupā ir vadošais mirstības un hospitalizācijas iemesls. Otrkārt, tam nav pieejama efektīva specifiskā ārstēšana. Treškārt, lai arī efektīva un droša vakcīna ir globāla prioritāte, tās izstrāde kavējas I fāzes klīniskajos pētījumos. Viens no tās izveides apgrūtinājumiem – ātrā vīrusa mainība – tika analizēts šajā pētījumā. Trīs secīgu sezonu laikā pētījumā tika prospektīvi iekļauti 207 stacionēti bērni ar dziļāko elpceļu infekciju. Lai diagnosticētu HRSV un izšķirtu tā galvenās grupas, HRSV-A un B, šī pētījuma nolūkiem tika izstrādāta uz polimerāzes ķēdes reakciju balstīta metode, ar kuru 88 (42,5%) pētījuma pacientiem tika detektēta HRSV infekcija. HRSV epidemioloģiskās aktivitātes periods ilga no 51. līdz 19. gada nedēļai. Ikgadējo uzliesmojumu laikā HRSV izraisīja vairāk kā 90% bronhiolītu un 50% pneimoniju. Ar HRSV inficētie pacienti bija ievērojami jaunāki, un to vecums pārsvarā bija zem 6 mēnešiem. Ar molekulāro analīzi tika konstatēts, ka abu grupu vīrusi cirkulē paralēli, tomēr HRSV-A dominēja pirmajās divās sezonās, kurām sekoja HRSV-B dominanta sezona. Grupu ietvaros prevalēja viens genotips, NA1 (HRSV-A) un BA-IV (HRSV-B), kuri šajā laikā bija plaši izplatīti arī pasaulē. Statistiski ticamas klīniskās atšķirības starp dažādu grupu un genotipu izraisītajām infekcijām netika atrastas. 2012. gadā Latvijā tika konstatēts nesen atklātais HRSV-A genotips ON1, kuram raksturīgā 72 nukleotīdu duplikācija G gēnā tika izmantota, lai rekonstruētu tā globālo izplatību un populācijas dinamiku. Šis ir pirmais HRSV molekulārās epidemioloģijas pētījums Latvijā un tam ir gan lokāla, gan globāla zinātniskā novitāte. Tas aktualizē precīzu HRSV sezonalitātes datu nepieciešamību Latvijā. Tika atklāti vairāki jauni HRSV celmi, kuru sekvences ir deponētas GenBank datu bāzē. Šis pētījums ir pirmais, kas izvirza genotipa ON1 migrēšanas hipotēzi un populācijas dinamikas aplēses. Iegūtie dati var tikt izmantoti optimālākai imūnprofilakses pielietošanai riska grupas zīdaiņiem Latvijā un globālo sabiedrības veselības stratēģiju plānošanā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clinical characterisation of rota virus infection associated with most commonly circulating genotypes in children hospitalised in children's university hospital : A cross-sectional study in Latvia
    (2019) Laizane, Gunta; Ķīvīte-Urtāne, Anda; Grope, Ilze; Smane, Liene; Miklaševičs, Edvīns; Ozoliņa, Laura; Gardovska, Dace; Department of Paediatrics; Department of Public Health and Epidemiology; Department of Biology and Microbiology; Onkoloģijas institūts
    In developed and developing countries, most cases of acute gastroenteritis in children are caused by viruses, and rotaviruses are known as the leading cause. The aim of our study was to estimate the main circulating serotypes of rotavirus before the introduction of routine immunisation in Latvia, and to search for their possible correlation with clinical symptoms and circulating genotypes. A cross-sectional study was carried out among children who had been hospitalised in the Children's Clinical University Hospital from April 2013 to December 2015. Genotyping was done for 462 stool samples. Among G/P combinations, the most predominant genotypes were G4P[8] (61.3%), G9P[8] (12.4%) and G2P[4] (10.0%) in children of age < 5 years, G4P[8] (45.5%), G2P[4] (18.2%), G9P[8], G3P[8], and G1P[8] (9.1%) in children of age > 5 years. There was a statistically significant correlation (p < 0.05) between clinical signs (vomiting, dehydration, chronic diseases) and G1P[8] and G8P[8] genotypes. Infants infected with genotype G4P[4] had a statistically significant negative correlation with severity of acute gastroenteritis episodes (p < 0.05). We detected nine different rotavirus G genotypes, and two different P genotypes. G4P[8], G9P[8], and G2P[8] were predominant. We observed correlation between the dominant genotypes and clinical manifestations of rotavirus infection.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clinical Peculiarities of Rota Viral Infection, Molecular Epidemiology and Health-Related Quality of Life for Hospitalised Children in Children’s University Hospital and Their Family Members. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2020) Laizāne, Gunta; Gardovska, Dace
    Despite available specific prophylaxis, Rotavirus is still one of the leading causes of severe diarrhoea in young children and infants worldwide, representing a heavy public health burden. Limited data regarding the impact of rotavirus gastroenteritis and the quality of life of affected children and their families is available. The aim of the study was to estimate clinical peculiarities, molecular epidemiology and the impact of rotavirus infection on health-related quality of life (HRQL), to assess the social and emotional impact on the families of affected children, hospitalized in Children’s Clinical University Hospital in Riga. Study was designed as quantitative cross-sectional study consisting of two sections, where in the first section clinical, socio-epidemiological characteristics and molecular epidemiology of Rota viral infection were investigated, whereas in the second section emotional, social and economic burden of the patient family, as well as the quality of the child’s life and the factors associated with it was analysed. Descriptive statistics were used for data analyse. Results were considered to be statistically significant if p < 0.05. Data processing was performed using IBM SPSS Statistics (Statistical Package for the Social Science, Version 22.0). Study enrolled 527 Rota positive (with further PCR detection) cases (0–18 years of age) hospitalized from April 2013 to December 2015 and their caregivers respectively. P and G genotypes were detected in 462 samples, and paired with clinical and socio – epidemiological data for further interpretation. For the second section data of all cases (n = 527) were used for further interpretation. 92.9% (n = 429) of patients were less than 5 years old. Clinical symptoms were categorized as severe, according to the Vesikari score, in 87,0% patients (n = 402) (p < 0.001), and on average most of the children were hospitalized 2.5 days after the onset of symptoms. In single-type infections, the predominant G/P combinations were G4P[8], 60,2% (n = 278), G9P[8], 12,1% (n = 56), G2P[4] 10,6% (n = 49), G1P[8] 6,5% (n = 30), G3P[8] 4,1% (n = 19), G8P[8] 3,5% (n = 16), G2P[8] 2,6% (n = 12), G1P[4] 0,2% (n = 1) and G4P[4] 0,2% (n = 1). Statistically significant correlations were found among certain genotypes and severity of vomiting as a separate symptom. Infections with genotypes G4P[8], G8P[8] and G9P[8] had significantly more vomiting episodes than G1P[8] (p < 0.05). A significant correlation was found among stress/anxiety and irritability, tearfulness of the child (p < 0,001) and of fever level (p = 0.02). The analyses of social burden showed statistically significant associations with different sociodemographic factors – older age of the child (p < 0.001), older age of the mother (p < 0.001) and higher education level of the mother (p < 0.001) corresponded to higher proportions of caregivers reporting a need to introduce changes in their daily routine. To estimate economic burden of Rota virus infection, lost working days and additional financial expenditures were analysed. 55,3% (n = 289) of care givers had to take days off work and 75,2% (n = 380) reported additional expenditures, but no statistically significant correlations were found in association with the analysed factors. A better understanding on how an acute episode of Rota virus infection can affect the child and the child’s family could help to minimize parental fears and advice the parents on the characteristics of rotavirus infection as well as the optimal care of an affected child. Current study results proved the total burden of Rota viral infection, and emphasizes the routine immunization to be used as evidence based prophylaxis of the disease in Latvia.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clostridium difficile Clinical and Molecular Epidemiology in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2011) Aksenoka, Karīna; Gardovska, Dace; Miklaševičs, Edvīns
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clostridium difficile klīniskā un molekulārā epidemioloģija Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Aksenoka, Karīna; Gardovska, Dace; Miklaševičs, Edvīns
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clostridium difficile klīniskā un molekulārā epidemioloģija Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Aksenoka, Karīna; Gardovska, Dace; Miklaševičs, Edvīns
  • No Thumbnail Available
    Item
    Comparison of Characteristics and Outcomes of Multisystem Inflammatory Syndrome, Kawasaki Disease and Toxic Shock Syndrome in Children
    (2023-03) Klavina, Lizete; Smane, Liene; Kivite-Urtane, Anda; Vasilevska, Lauma; Davidsone, Zane; Smitins, Emils; Gardovska, Dace; Lubaua, Inguna; Roge, Ieva; Pucuka, Zanda; Meiere, Anija; Pavare, Jana; Rīga Stradiņš University; Department of Paediatrics; Institute of Public Health; Department of Public Health and Epidemiology
    Background and Objectives: Since the first cases of multisystem inflammatory syndrome in children (MIS-C) in April 2020, the diagnostic challenge has been to recognize this syndrome and to differentiate it from other clinically similar pathologies such as Kawasaki disease (KD) and toxic shock syndrome (TSS). Our objective is to compare clinical signs, laboratory data and instrumental investigations between patients with MIS-C, KD and TSS. Materials and Methods: This retrospective observational study was conducted at the Children’s Clinical University Hospital, Latvia (CCUH). We collected data from all pediatric patients <18 years of age, who met the Centers for Disease Control and Prevention case definition for MIS-C, and who presented to CCUH between December 2020 and December 2021. We also retrospectively reviewed data from inpatient medical records of patients <18 years of age diagnosed as having KD and TSS at CCUH between December 2015 and December 2021. Results: In total, 81 patients were included in this study: 39 (48.1%) with KD, 29 (35.8%) with MIS-C and 13 (16.1%) with TSS. In comparison with TSS and KD, patients with MIS-C more often presented with gastrointestinal symptoms (abdominal pain (p < 0.001), diarrhea (p = 0.003)), shortness of breath (p < 0.02) and headache (p < 0.003). All MIS-C patients had cardiovascular involvement and 93.1% of MIS-C patients fulfilled KD criteria, showing higher prevalence than in other research. Patients with KD had higher prevalence of cervical lymphadenopathy (p < 0.006) and arthralgias (p < 0.001). In comparison with KD and TSS, MIS-C patients had higher levels of ferritin (p < 0.001), fibrinogen (p = 0.04) and cardiac biomarkers, but lower levels of platelets and lymphocytes (p < 0.001). KD patients tended to have lower peak C-reactive protein (CRP) (p < 0.001), but higher levels of platelets. Acute kidney injury was more often observed in TSS patients (p = 0.01). Pathological changes in electrocardiography (ECG) and echocardiography were significantly more often observed in MIS-C patients (p < 0.001). Conclusions: This research shows that MIS-C, KD and TSS have several clinical similarities and additional investigations are required for reaching final diagnosis. All the patients with suspected MIS-C diagnosis should be examined for possible cardiovascular involvement including cardiac biomarkers, ECG and echocardiography.