Browsing by Author "Elksne, Inga"
Now showing 1 - 4 of 4
Results Per Page
Sort Options
Item Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs vielmaiņu. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Elksne, Inga; Gardovska, Dace; Strēle, IevaIevads. Pirmajā dzīves gadā notiek ļoti strauja augšana un attīstība. No mikroelementiem tieši dzelzs trūkums ir viens no biežāk konstatētajiem pirmajā dzīves gadā. Dzelzs deficīts var radīt neatgriezeniskus kognitīvās attīstības traucējumus. Kļūdas zīdaiņa diētā ir viens no galvenajiem dzelzs deficīta iemesliem, tādēļ veselīga uztura paradumu ievērošana ir nepieciešama galvenokārt dzelzs deficīta profilaksei, bet ne tikai – tas ir būtiski saslimšanu novēršanai turpmākajā dzīves laikā. Mērķis. Izpētīt Latvijas zīdaiņu uztura paradumus agrīnā dzīves periodā un to saistību ar dzelzs vielmaiņu. Materiāli un metodes. Pētījums ir veidots no divām daļām: A daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura paradumu izpēte”, B daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura datu un laboratorisko analīžu ievākšana, uztura paradumu un dzelzs deficīta saistības izpēte”. A pētījumā tika iekļauti 344 zīdaiņi un mazbērni. Pētījumam nepieciešamie dati tika ievākti ar interviju palīdzību. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros izmantoti dati no pārtikas patēriņa biežuma anketām. B pētījumā tika iesaistīti 73 zīdaiņi. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros tika izmantoti dati, kas iegūti, izmantojot 24 stundu atcerēšanās metodi, kā arī dati no uztura dienasgrāmatām. Lai iegūtu papildu datus saistībā ar uzturu, no zīdaiņiem tika paņemti asins paraugi un noteikts sekojošais: pilna asins aina, dzelzs līmenis, transferīna līmenis un dzelzs saistīšanas spēja, seruma feritīna līmenis (SF), transferīna šķīstošo receptoru līmenis. Dažādu pārtikas produktu grupu lietošanas biežums un porciju lielums tika norādīti kā mediānas vērtības ar starpkvartiļu izkliedi, vecums norādīts kā vidējā vērtība ar standartnovirzi. Uztura paradumu un citu parametru saistību ar dzelzs vielmaiņas laboratoriskiem rādītājiem analīzei tika izmantots Kruskala–Valisa tests un Vilkoksona–Manna–Vitnija tests nepārtrauktu mainīgo gadījumā. Diskrētu mainīgo gadījumā un proporciju salīdzināšanai tika izmantots Pīrsona χ2 tests. Par statistiski ticamu tika pieņemta p vērtība zem 0,05. Rezultāti. Gandrīz visi zīdaiņi (89%, n = 18) bija zīdīti pirmajā dzīves mēnesī. Sasniedzot 6 mēnešus, zīdīšanas prevalence samazinājās līdz 68% (n = 28). Ekskluzīvā zīdīšana pirmos 6 dzīves mēnešus tiek turpināta 21% (n = 15) zīdaiņu. Papildu uztura lietošanas uzsākšanas vidējais vecums ir 5 mēneši. Lielākā pārtikas produktu dažādība tika ieviesta 4–6,9 mēnešu vecumā, tie bija dārzeņi, kartupeļi, augļi un ogas, kā arī graudaugi. Sākot no 7 mēnešu vecuma, katra zīdaiņa uzturā tika iekļauti pārtikas produkti no gandrīz visām pārtikas grupām. Uztura datu analīze parādīja, ka dzelzs tiek uzņemta vidēji 7,4 mg dienā (mediāna 6,5 mg). Dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem tiek uzņemta tikai 13% no kopējā dzelzs daudzuma, kas uzņemts ar uzturu. Dzelzs deficīts tika konstatēts 9,6% (n = 7) zīdaiņu, un dzelzs deficīta anēmija – 4,1% zīdaiņu (n = 3). Dzelzs līmenis asinīs ir samazināts 30% (n = 8) zīdaiņu, kuru uzturā tika ieviests govs piens, salīdzinot ar 6% (n = 2) zīdaiņu, kuri govs pienu nelietoja (p = 0,0171). Zīdaiņiem, kuri uzņēma dzelzi pārsvarā ne ar dzīvnieku valsts produktiem, SF ir normas robežās lielākam skaitam: 100% (n = 20) zīdaiņu, kuri uzņēma < 10% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem, 78% (n = 18) zīdaiņu, kuri uzņēma 10–20% un 71% (n = 12) zīdaiņu, kuri uzņēma > 20% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem (p = 0,0405). SF ir normas robežās 93% (n = 26) zīdaiņu, kuri neuzņēma pākšaugus, salīdzinot ar 72% (n = 21), kuri tos uzņēma (p = 0,0425). Secinājumi. Uztura paradumi Latvijā dzīvojošajiem zīdaiņiem daļēji atbilst vadlīnijām, tomēr ekskluzīvās zīdīšanas rekomendācijām seko tikai 21%. 63% zīdaiņu neuzņem dzelzi ar uzturu pietiekamā daudzumā, un dzelzs deficīts šajā vecuma grupā tika novērots 9,6% zīdaiņu, dzelzs deficīta anēmija – 4,1%. Dzelzs vielmaiņas izmaiņām ir pierādīta saistība ar šādiem uztura paradumiem: govs piena ieviešana uzturā agrīnā zīdaiņa vecumā ir saistīta ar dzelzs līmeņa samazināšanos asinīs; ekskluzīva zīdīšana vismaz pirmos 4 dzīves mēnešus var var būt par iemeslu zemākam MCV un seruma feritīna līmenim asinīs salīdzinājumā ar zīdaiņiem, kuri netiek zīdīti vismaz 4 mēnešus; zīdīšana var būt par iemeslu zemākam dzelzs un seruma feritīna līmenim asinīs zīdaiņiem, turpretim mākslīgo piena maisījumu lietošana var būt par iemeslu augstākam seruma feritīna līmenim asinīs; pākšaugu lietošana uzturā var būt par iemeslu zemākam seruma feritīna līmenim asinīs; dzelzs uzņemšana ar uzturu vismaz dienā rekomendētās devas daudzumā (8 mg) var veicināt normāla seruma feritīna līmeni asinīs.Item Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs vielmaiņu. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Elksne, Inga; Gardovska, Dace; Strēle, IevaIevads. Pirmajā dzīves gadā notiek ļoti strauja augšana un attīstība. No mikroelementiem tieši dzelzs trūkums ir viens no biežāk konstatētajiem pirmajā dzīves gadā. Dzelzs deficīts var radīt neatgriezeniskus kognitīvās attīstības traucējumus. Kļūdas zīdaiņa diētā ir viens no galvenajiem dzelzs deficīta iemesliem, tādēļ veselīga uztura paradumu ievērošana ir nepieciešama galvenokārt dzelzs deficīta profilaksei, bet ne tikai – tas ir būtiski saslimšanu novēršanai turpmākajā dzīves laikā. Mērķis. Izpētīt Latvijas zīdaiņu uztura paradumus agrīnā dzīves periodā un to saistību ar dzelzs vielmaiņu. Materiāli un metodes. Pētījums ir veidots no divām daļām: A daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura paradumu izpēte”, B daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura datu un laboratorisko analīžu ievākšana, uztura paradumu un dzelzs deficīta saistības izpēte”. A pētījumā tika iekļauti 344 zīdaiņi un mazbērni. Pētījumam nepieciešamie dati tika ievākti ar interviju palīdzību. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros izmantoti dati no pārtikas patēriņa biežuma anketām. B pētījumā tika iesaistīti 73 zīdaiņi. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros tika izmantoti dati, kas iegūti, izmantojot 24 stundu atcerēšanās metodi, kā arī dati no uztura dienasgrāmatām. Lai iegūtu papildu datus saistībā ar uzturu, no zīdaiņiem tika paņemti asins paraugi un noteikts sekojošais: pilna asins aina, dzelzs līmenis, transferīna līmenis un dzelzs saistīšanas spēja, seruma feritīna līmenis (SF), transferīna šķīstošo receptoru līmenis. Dažādu pārtikas produktu grupu lietošanas biežums un porciju lielums tika norādīti kā mediānas vērtības ar starpkvartiļu izkliedi, vecums norādīts kā vidējā vērtība ar standartnovirzi. Uztura paradumu un citu parametru saistību ar dzelzs vielmaiņas laboratoriskiem rādītājiem analīzei tika izmantots Kruskala–Valisa tests un Vilkoksona–Manna–Vitnija tests nepārtrauktu mainīgo gadījumā. Diskrētu mainīgo gadījumā un proporciju salīdzināšanai tika izmantots Pīrsona χ2 tests. Par statistiski ticamu tika pieņemta p vērtība zem 0,05. Rezultāti. Gandrīz visi zīdaiņi (89%, n = 18) bija zīdīti pirmajā dzīves mēnesī. Sasniedzot 6 mēnešus, zīdīšanas prevalence samazinājās līdz 68% (n = 28). Ekskluzīvā zīdīšana pirmos 6 dzīves mēnešus tiek turpināta 21% (n = 15) zīdaiņu. Papildu uztura lietošanas uzsākšanas vidējais vecums ir 5 mēneši. Lielākā pārtikas produktu dažādība tika ieviesta 4–6,9 mēnešu vecumā, tie bija dārzeņi, kartupeļi, augļi un ogas, kā arī graudaugi. Sākot no 7 mēnešu vecuma, katra zīdaiņa uzturā tika iekļauti pārtikas produkti no gandrīz visām pārtikas grupām. Uztura datu analīze parādīja, ka dzelzs tiek uzņemta vidēji 7,4 mg dienā (mediāna 6,5 mg). Dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem tiek uzņemta tikai 13% no kopējā dzelzs daudzuma, kas uzņemts ar uzturu. Dzelzs deficīts tika konstatēts 9,6% (n = 7) zīdaiņu, un dzelzs deficīta anēmija – 4,1% zīdaiņu (n = 3). Dzelzs līmenis asinīs ir samazināts 30% (n = 8) zīdaiņu, kuru uzturā tika ieviests govs piens, salīdzinot ar 6% (n = 2) zīdaiņu, kuri govs pienu nelietoja (p = 0,0171). Zīdaiņiem, kuri uzņēma dzelzi pārsvarā ne ar dzīvnieku valsts produktiem, SF ir normas robežās lielākam skaitam: 100% (n = 20) zīdaiņu, kuri uzņēma < 10% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem, 78% (n = 18) zīdaiņu, kuri uzņēma 10–20% un 71% (n = 12) zīdaiņu, kuri uzņēma > 20% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem (p = 0,0405). SF ir normas robežās 93% (n = 26) zīdaiņu, kuri neuzņēma pākšaugus, salīdzinot ar 72% (n = 21), kuri tos uzņēma (p = 0,0425). Secinājumi. Uztura paradumi Latvijā dzīvojošajiem zīdaiņiem daļēji atbilst vadlīnijām, tomēr ekskluzīvās zīdīšanas rekomendācijām seko tikai 21%. 63% zīdaiņu neuzņem dzelzi ar uzturu pietiekamā daudzumā, un dzelzs deficīts šajā vecuma grupā tika novērots 9,6% zīdaiņu, dzelzs deficīta anēmija – 4,1%. Dzelzs vielmaiņas izmaiņām ir pierādīta saistība ar šādiem uztura paradumiem: govs piena ieviešana uzturā agrīnā zīdaiņa vecumā ir saistīta ar dzelzs līmeņa samazināšanos asinīs; ekskluzīva zīdīšana vismaz pirmos 4 dzīves mēnešus var var būt par iemeslu zemākam MCV un seruma feritīna līmenim asinīs salīdzinājumā ar zīdaiņiem, kuri netiek zīdīti vismaz 4 mēnešus; zīdīšana var būt par iemeslu zemākam dzelzs un seruma feritīna līmenim asinīs zīdaiņiem, turpretim mākslīgo piena maisījumu lietošana var būt par iemeslu augstākam seruma feritīna līmenim asinīs; pākšaugu lietošana uzturā var būt par iemeslu zemākam seruma feritīna līmenim asinīs; dzelzs uzņemšana ar uzturu vismaz dienā rekomendētās devas daudzumā (8 mg) var veicināt normāla seruma feritīna līmeni asinīs.Item EARLY EATING HABITS IN INFANTS AND THEIR ASSOCIATION WITH IRON METABOLISM(2022-02-01) Elksne, Inga; Strēle, Ieva; Siksna, Inese; Gardovska, Dace; Rīga Stradiņš UniversityInfants experience rapid growth and development during their first year of life. The objective of the study was to investigate the early dietary habits of Latvian infants and their relation to iron metabolism. The study was composed of Study A "Research on eating habits of infants living in Latvia"(n = 344) and Study B "Research on the association between eating habits of infants living in Latvia and iron metabolism"(n = 73). 89% of infants (n = 18) were breastfed (BF) in the first month, and 21% (n =15) were exclusively BF for the first six months. The average age for introducing complementary food was five months. Iron intake was on average 7.4 mg. Iron deficiency (ID) was in 9.6% (n = 7) and iron deficiency anemia (IDA) in 4.1% (n = 3) of infants. The blood iron level was lower in 30% (n = 8) of infants fed with cow's milk. For infants who obtained iron predominantly from non-Animal products, serum ferritin (SF) was within normal range. SF was within the normal range for 93% (n = 26) of infants who did not consume legumes. Dietary habits of infants in Latvia partly correspond to the guidelines. 63% of infants did not consume enough iron from food and ID was observed in 9.6% of infants and IDA in 4.1%. A lower iron level in blood occurred in breastfed infants and in infants for whom cow's milk was introduced at an early stage; a lower mean corpuscular volume level was observed in infants whose exclusive breast-feeding continued for at least the first four months; lower SF occurred in breastfed infants, in at least the first four months for exclusively breastfed infants, and in infants for whom whose legumes had been introduced in diet. A higher level of soluble transferrin receptors was observed in infants who were not first-born.Item Early Eating Habits in Infants and Their Association with Iron Metabolism. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2020) Elksne, Inga; Gardovska, Dace; Strēle, IevaIntroduction. Infants experience rapid growth and development during the first year of life. Iron deficiency is one of the most common micronutrient deficiencies during the first year of life. Iron deficiency can lead to irreversible cognitive impairment. One of the main causes of iron deficiency is mistakes in infant feeding. Healthy eating habits are therefore essential not only for preventing illnesses in later life, but also for preventing iron deficiency. Objective. To study the early dietary habits of Latvian infants and their relation to iron metabolism. Materials and Methods. The study is composed of 2 parts: A) “Collection of Dietary Data for Studying Dietary Habits of Infants Living in Latvia”; B) “Collection of Dietary Data and Laboratory Analyses of Infants Living in Latvia, for Studying the Relation Between Dietary Habits and Iron Deficiency”. Study A included 344 infants and young children. Data required for the study were collected by means of an interview. This study included data from food consumption frequency questionnaires. Study B included 73 infants. This study included data from 24 – hour food diaries for filling of which the recollection method was applied. In addition to collecting dietary data, blood samples were taken from infants to determine complete haematic picture, iron, transferrin and iron binding capacity, serum ferritin (SF), transferrin soluble receptors. Frequency of use and portion sizes for different foodstuff groups were reported as median values with interquartile dispersion, age was indicated as the mean value with standard deviation. In the case of continuous variables, the Kruskal–Wallis test and the Wilcoxon–Mann–Whitney test were used to analyse the relation between dietary habits and other parameters with iron metabolism laboratory parameters. In the case of discrete variables and for comparison of proportions, the Pearson χ2 test was used. The P value below 0.05 was considered statistically significant. Results. Almost all infants (89%, n = 18) were breastfed in the first month of life. At 6 months, the prevalence of breast – feeding decreased to 68% (n = 28). 21% (n =15) of infants are being exclusively breastfed for the first 6 months of life. The average age for introducing complementary food is 5 months. The greatest food diversity was introduced at 4–6.9 months of age; those were vegetables, potatoes, fruits and berries, as well as cereals. From the age of 7 months, every infant’s diet included foodstuff from almost all food groups. The analysis of dietary data showed that iron intake was on average 7.4 mg / day (median 6.5 mg). Iron is absorbed from animal products in the amount of only 13% of the total iron intake. Iron deficiency was detected in 9.6% (n = 7) of infants and iron deficiency anemia in 4.1% of infants (n = 3). Blood iron level is reduced in 30% (n = 8) of infants fed with cow’s milk, compared to 6% (n = 2) of infants who did not consume cow’s milk (p = 0.0171). For infants who took iron predominantly from non – animal products SF is within normal range for a higher number: 100% (n = 20) of infants receiving < 10% iron from animal products, 78% (n = 18) of infants receiving 10–20% and 71% (n = 12) of infants receiving > 20% iron from animal products (p = 0.0405). SF is within the normal range for 93% (n = 26) of infants who did not consume legumes, compared to 72% (n = 21) who consumed them (p = 0.0425). Conclusions. Dietary habits of infants living in Latvia partly correspond to the guidelines, however only 21% follow the recommendations of exclusive breastfeeding. 63% of infants do not take enough iron from food and iron deficiency in this age group was observed in 9.6% of infants, iron deficiency anemia in 4.1%. Changes in iron metabolism have been proven to be related with the following early dietary habits: early introduction of cow’s milk is associated with lower iron level in blood; exclusive breastfeeding for at least first 4 months of life may induce lower levels of MCV and serum ferritin in blood compared to infants who are not breastfed for at least 4 months; breastfeeding promotes lower iron and serum ferritin levels in blood for infants, while the use of infant formulas may increase serum ferritin level in blood; the consumption of legumes reduces serum ferritin level in blood; the intake of iron of at least the amount of the daily recommended dose (8 mg) may enhance normal serum ferritin level in blood.