Browsing by Author "Dobelniece, Signe"

Now showing 1 - 9 of 9
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves kvalitāte Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Millere, Jolanta; Dobelniece, Signe
    Pētījuma mērķis ir izpētīt bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves kvalitāti un to ietekmējošos faktorus, akcentējot sociālās politikas lomu dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Darba ietvaros risinātie uzdevumi pētījuma mērķa sasniegšanai: 1. Sniegt dzīves kvalitātes teorētisku skaidrojumu socioloģisko perspektīvu kontekstā; 2. Raksturot ģimenes dzīves kvalitātes izpētes pieejas; 3. Raksturot ģimenēm sniegto atbalstu valsts politikas kontekstā; 4. Izpētīt bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves apstākļus un apmierinātību ar dzīves kvalitāti to raksturojošo jomu kontekstā. Pētījuma hipotēze: sociālās politikas sniegtais atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, kompensē ģimeņu dzīves kvalitāti visās dzīves kvalitātes jomās. Pētījumā izmantotās metodes: aptauja, izmantojot strukturētās intervijas un normatīvo aktu analīze. Promocijas darba struktūra: Pirmā nodaļa sniedz dzīves kvalitātes teorētisku skaidrojumu, kurā ietverts dzīves kvalitātes jēdziena attīstības īss raksturojums, dzīves kvalitātes jēdziena skaidrojums, kā arī tiek atspoguļotas dzīves kvalitāti skaidrojošās pieejas socioloģijas kontekstā, un nodaļas pēdējā apakšnodaļa sniedz dzīves kvalitātes izpētes specifikas raksturojumu. Otrā nodaļa veltīta ģimenes dzīves kvalitātes izpētes specifikas atspoguļojumam, kurš ietver ģimenes dzīves kvalitātes teorētisku skaidrojumu, kā arī tiek raksturoti ģimenes dzīves kvalitātes izpētes specifiskie aspekti. Trešajā nodaļā atspoguļots valsts politikas atbalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī sniegts ar invaliditāti saistītu aspektu skaidrojums. Ceturtās nodaļas sākumā sniegts iepriekš veikto pētījumu analīzes atspoguļojums ģimeņu dzīves kvalitātes jomā, kam seko pētījuma metodoloģijas un izlases apraksts, kā arī pētījumā iegūto rezultātu analīze par bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves kvalitāti Latvijā. Pētījumā iegūto rezultātu analīze atspoguļota atbilstoši ģimenes dzīves kvalitātes jomām. Darba sākumā izvirzītā hipotēze neapstiprinās, jo sociālās politikas ietvaros sniegtais atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, kompensē bērnu īpašo vajadzību ietekmi uz ģimenes dzīves kvalitāti tikai materiālās labklājības jomā, savukārt sniegtais atbalsts pārējās ģimeņu dzīves kvalitātes jomās ir vai nu neatbilstošs ģimeņu vajadzībām, vai ģimenes sastopas ar dažādiem šķēršļiem paredzētā atbalsta saņemšanai. Darba apjoms ir 152 lapaspuses. Darba saturs ir veidots uz 136 bibliogrāfisko avotu bāzes, kas ietver 37 normatīvos dokumentus, 99 speciālās zinātniskās literatūras avotus, kā arī informatīvos un statistiskos avotus.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves kvalitāte Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Millere, Jolanta; Dobelniece, Signe
    Pētījuma mērķis ir izpētīt bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves kvalitāti un to ietekmējošos faktorus, akcentējot sociālās politikas lomu dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Darba ietvaros risinātie uzdevumi pētījuma mērķa sasniegšanai: 1. Sniegt dzīves kvalitātes teorētisku skaidrojumu socioloģisko perspektīvu kontekstā; 2. Raksturot ģimenes dzīves kvalitātes izpētes pieejas; 3. Raksturot ģimenēm sniegto atbalstu valsts politikas kontekstā; 4. Izpētīt bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves apstākļus un apmierinātību ar dzīves kvalitāti to raksturojošo jomu kontekstā. Pētījuma hipotēze: sociālās politikas sniegtais atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, kompensē ģimeņu dzīves kvalitāti visās dzīves kvalitātes jomās. Pētījumā izmantotās metodes: aptauja, izmantojot strukturētās intervijas un normatīvo aktu analīze. Promocijas darba struktūra: Pirmā nodaļa sniedz dzīves kvalitātes teorētisku skaidrojumu, kurā ietverts dzīves kvalitātes jēdziena attīstības īss raksturojums, dzīves kvalitātes jēdziena skaidrojums, kā arī tiek atspoguļotas dzīves kvalitāti skaidrojošās pieejas socioloģijas kontekstā, un nodaļas pēdējā apakšnodaļa sniedz dzīves kvalitātes izpētes specifikas raksturojumu. Otrā nodaļa veltīta ģimenes dzīves kvalitātes izpētes specifikas atspoguļojumam, kurš ietver ģimenes dzīves kvalitātes teorētisku skaidrojumu, kā arī tiek raksturoti ģimenes dzīves kvalitātes izpētes specifiskie aspekti. Trešajā nodaļā atspoguļots valsts politikas atbalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī sniegts ar invaliditāti saistītu aspektu skaidrojums. Ceturtās nodaļas sākumā sniegts iepriekš veikto pētījumu analīzes atspoguļojums ģimeņu dzīves kvalitātes jomā, kam seko pētījuma metodoloģijas un izlases apraksts, kā arī pētījumā iegūto rezultātu analīze par bērnu ar invaliditāti ģimeņu dzīves kvalitāti Latvijā. Pētījumā iegūto rezultātu analīze atspoguļota atbilstoši ģimenes dzīves kvalitātes jomām. Darba sākumā izvirzītā hipotēze neapstiprinās, jo sociālās politikas ietvaros sniegtais atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, kompensē bērnu īpašo vajadzību ietekmi uz ģimenes dzīves kvalitāti tikai materiālās labklājības jomā, savukārt sniegtais atbalsts pārējās ģimeņu dzīves kvalitātes jomās ir vai nu neatbilstošs ģimeņu vajadzībām, vai ģimenes sastopas ar dažādiem šķēršļiem paredzētā atbalsta saņemšanai. Darba apjoms ir 152 lapaspuses. Darba saturs ir veidots uz 136 bibliogrāfisko avotu bāzes, kas ietver 37 normatīvos dokumentus, 99 speciālās zinātniskās literatūras avotus, kā arī informatīvos un statistiskos avotus.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Salmane-Kuļikovska, Ieva; Dobelniece, Signe
    Latvijā ik gadu pieaug dažādu ārstēšanas un veselības profilakses līdzekļu patēriņš. Palielinoties bezrecepšu līdzekļu (bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju) pieejamībai, indivīdu apziņā tie aizvien vairāk kļūst līdzīgi patēriņa precēm, radot maldīgu priekšstatu, ka šo līdzekļu lietošana ir pilnīgi droša. Lietojot bezrecepšu līdzekļus, konsultācija ar mediķi bieži nenotiek un šo līdzekļu lietošanu ietekmē citi informācijas avoti, t. sk. arī dažādi sociāli faktori. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) pētnieki norāda uz nepieciešamību noteikt un apzināties katra reģiona raksturīgās medikamentu un citu līdzekļu lietošanas tendences un ar to lietošanu saistītās problēmas – šādi reģionu raksturojoši dati var kalpot kā turpmāko ārstēšanas līdzekļu racionālas lietošanas programmu izstrādes pamats. Līdzīgi kā citviet pasaulē, veselības aprūpes politikā Latvijā tiek uzsvērta nepieciešamība sekmēt racionālu zāļu un citu ārstēšanas līdzekļu lietošanu. Jēdziens „racionāla lietošana” ir daudzdimensionāls: ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitāte ietver indivīda sociāli konstruētus priekšstatus par šo līdzekļu efektivitāti, kā arī rīcības sociālu un ekonomisku pamatojumu. Promocijas darba teorētisko daļu veido ārstēšanas līdzekļu lietotāja rīcības analīze, izmantojot dažādas pētījuma perspektīvas. Tās ir teorijas par aģenta (pētījuma kontekstā – indivīda) un struktūras mijiedarbību, kā arī teorijas, kas attiecināmas uz indivīda un sistēmas savstarpējo ietekmi. Aģenta un struktūras mijiedarbības ilustrēšanai izmantotas galvenokārt sociologu P. Burdjē un E. Gidensa teorijas, ar veselību saistītā dzīvesveida teorija, kuras autors ir medicīnas sociologs V. Kokerhems, kā arī tradicionāli patērētāju segmentēšanai paredzētā psihogrāfijas teorija. Indivīda un sistēmas mijiedarbības un atšķirīgo racionalitātes izpausmju sadursmes raksturošanai darbā izmantota J. Habermāsa komunikatīvās rīcības teorija. Empīrisko datu ieguvei un interpretācijai izmantoti teorētiskajā izpētē noteiktie ar ārstēšanas līdzekļu lietošanu saistītie faktori un tos raksturojoši indikatori. Ar kvantitatīva pētījuma palīdzību raksturota indivīda specifiskā slimības un veselības uzvedības forma – bezrecepšu līdzekļu lietošana, kā arī faktori, kas uzskatāmi par lietošanu ietekmējošiem vai ar to saistītiem, par vienu no svarīgākajiem norādot tieši ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitātes raksturīgās izpausmes – indivīdu priekšstatus par ārstēšanas līdzekļu efektivitāti, īpašībām, lietošanas nepieciešamību un nozīmi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Salmane-Kuļikovska, Ieva; Dobelniece, Signe
    Latvijā ik gadu pieaug dažādu ārstēšanas un veselības profilakses līdzekļu patēriņš. Palielinoties bezrecepšu līdzekļu (bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju) pieejamībai, indivīdu apziņā tie aizvien vairāk kļūst līdzīgi patēriņa precēm, radot maldīgu priekšstatu, ka šo līdzekļu lietošana ir pilnīgi droša. Lietojot bezrecepšu līdzekļus, konsultācija ar mediķi bieži nenotiek un šo līdzekļu lietošanu ietekmē citi informācijas avoti, t. sk. arī dažādi sociāli faktori. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) pētnieki norāda uz nepieciešamību noteikt un apzināties katra reģiona raksturīgās medikamentu un citu līdzekļu lietošanas tendences un ar to lietošanu saistītās problēmas – šādi reģionu raksturojoši dati var kalpot kā turpmāko ārstēšanas līdzekļu racionālas lietošanas programmu izstrādes pamats. Līdzīgi kā citviet pasaulē, veselības aprūpes politikā Latvijā tiek uzsvērta nepieciešamība sekmēt racionālu zāļu un citu ārstēšanas līdzekļu lietošanu. Jēdziens „racionāla lietošana” ir daudzdimensionāls: ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitāte ietver indivīda sociāli konstruētus priekšstatus par šo līdzekļu efektivitāti, kā arī rīcības sociālu un ekonomisku pamatojumu. Promocijas darba teorētisko daļu veido ārstēšanas līdzekļu lietotāja rīcības analīze, izmantojot dažādas pētījuma perspektīvas. Tās ir teorijas par aģenta (pētījuma kontekstā – indivīda) un struktūras mijiedarbību, kā arī teorijas, kas attiecināmas uz indivīda un sistēmas savstarpējo ietekmi. Aģenta un struktūras mijiedarbības ilustrēšanai izmantotas galvenokārt sociologu P. Burdjē un E. Gidensa teorijas, ar veselību saistītā dzīvesveida teorija, kuras autors ir medicīnas sociologs V. Kokerhems, kā arī tradicionāli patērētāju segmentēšanai paredzētā psihogrāfijas teorija. Indivīda un sistēmas mijiedarbības un atšķirīgo racionalitātes izpausmju sadursmes raksturošanai darbā izmantota J. Habermāsa komunikatīvās rīcības teorija. Empīrisko datu ieguvei un interpretācijai izmantoti teorētiskajā izpētē noteiktie ar ārstēšanas līdzekļu lietošanu saistītie faktori un tos raksturojoši indikatori. Ar kvantitatīva pētījuma palīdzību raksturota indivīda specifiskā slimības un veselības uzvedības forma – bezrecepšu līdzekļu lietošana, kā arī faktori, kas uzskatāmi par lietošanu ietekmējošiem vai ar to saistītiem, par vienu no svarīgākajiem norādot tieši ārstēšanas līdzekļu lietotāja racionalitātes raksturīgās izpausmes – indivīdu priekšstatus par ārstēšanas līdzekļu efektivitāti, īpašībām, lietošanas nepieciešamību un nozīmi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Intergenerational Functional Solidarity in the Family : The Case of Latvia
    (2021-12-12) Dobelniece, Signe; Kuļigina, Nadežda; Rīga Stradiņš University
    Functional solidarity is one of the six components of intergenerational solidarity in the family. It includes both the provision and receipt of assistance between adult children and parents, as well as mutual financial and emotional support. Parents continue to help their children even after they have grown up and have their own families, and adult children support parents.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Intergenerational solidarity in family : Influence of the education level on frequency of contacts
    (2024) Kuligina, Nadezda; Dobelniece, Signe; Ivanovs, Andrejs; Vilka, L.; Krumina, J.; Rīga Stradiņš University
    The aim of this study was to research the influence of the adult child’s and parent’s education level on the frequency of contacts between the adult child and parent, since the frequency of contacts is recognised by the intergenerational solidarity model as one of the factors strengthening the intergenerational solidarity in the family. Influence of the adult child’s and parent’s education level on time spent on the way to the parent’s home, and time spent on the way as a factor promoting frequency of contacts or preventing contacts was studied as well. Participants of the study were 332 adult children aged 18-62, residing in Latvia, and having at least one living parent. Results of the study showed that education of an adult child and a parent affected the frequency of meetings in person, frequency of contacts by phone, and the use of the information technologies. Time spent on the way to the parent’s home affected the frequency of meetings in person and of the frequency of contacts by phone.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Intergenerational solidarity in family influencing factors
    (EDP Sciences, 2022) Kuligina, Nadezda; Dobelniece, Signe; Vilka, L.; Vike, J.; Rīga Stradiņš University
    The purpose of this study was to investigate gender differences of adult children in manifestations of emotional closeness and its influence on frequency of contacts with their parents, as well as impact of the socio-economic status of parents on manifesting solidarity by the adult child. The participants of the research were 410 adult children, aged 18–62, living in Latvia, and with at least one parent alive. The results of the research showed that significant differences exist in manifestations of emotional closeness and frequency of contacts with parents by gender of a child and the socio-economic status of parents. Adult daughters more often meet and contact their parents than sons do. Emotional closeness and frequency of contacts correlate with providing functional help to their parents. Normative obligations of adult children to show care and provide help to their parents have been stipulated by the legislation of Latvia; however, the results of the research showed that parents who are emotionally close to their children received significantly greater help and support.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Quality of Life of the Families with Children with Disability in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2012) Millere, Jolanta; Dobelniece, Signe
    The goal of the research is to study the quality of life of families with children with disability and the factors affecting it, accentuating the role the social policy plays in ensuring the quality of life. Following objectives were set in order to reach the goal of the research: 1. to give a theoretical account of the quality of life from the sociological perspective; 2. to describe the research approaches of family quality of life; 3. to describe the support for the families in the context of state policy and 4. to explore the life condition and satisfaction with quality of life of families with children with disability in the context of family quality of life domains. The hypothesis of the research: The support provided through the social policy to the families with children with disability recompense their quality of life in any of the areas of quality of life. Methods used in the research: an inquiry, using structured interviews and an analysis of normative acts. The structure of the promotion work The promotion work is structured into four chapters that include theoretical substantiation and the results obtained in the research. The 1st chapter gives theoretical explanation of quality of life that contains short description of the development of quality of life concept, clarification of the concept of quality of life, as well as explanatory approaches of quality of life in the sociological context; the last part of the chapter gives a description of the specifics of the study of quality of life. The 2nd chapter is dedicated to indication of the specifics of family quality of life research that includes a theoretical clarification of family quality of life and characteristics of specific aspects of the research of family quality of life. Based on the international studies, this chapter reflects different approaches to the study of family life quality and analyzes the areas that have been highlighted in different international studies as the ones that describe family life quality. The content of the chapter includes international studies only, because the studies done in Latvia do not feature the aspects connected with family life quality that would describe approaches and areas of family life quality. The 3rd chapter gives an account of the state social support to the families with children with disability, as well as an explanation of different aspects of disability. The 4th chapter begins with an analysis of previous studies in the area of family quality of life that is followed by the description of research methods and sampling, as well as analysis of research data about the quality of life of families with children with disability in Latvia. The analysis of the research data is laid out in accordance with the quality of life domains. Based on the research results, it can be concluded that the hypothesis that was made in the beginning of the work was not confirmed, because the support provided through the social policy recompence the family quality of life in the area of material wellbeing; but the support in other areas of family quality of life is either inadequate or the families face different obstacles in obtaining the support provided by the state and municipalities. The amount of work is 152 pages. The content of work is formed on the bases of 136 bibliographic sources that include 37 normative documents, 99 special scientific literature, informative and statistical literature.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Use of Non-Prescription Medicines, Vitamins and Nutritional Supplements in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Salmane-Kuļikovska, Ieva; Dobelniece, Signe
    Consumption of medicines in Latvia increases every year. Widespread availability of non-prescription medicines, vitamins and nutritional supplements changes individuals from patients into consumers and also promotes for false perceptions – a tendency to think that no risk is associated with the use of these products. Using non-prescription products, consumers often do not consult medical experts, and users’ behaviour is influenced by other information sources and different social factors. Recommendations of WHO suggest that each territory may possess distinctive patterns and determinants of medicines’ and other pharmaceutical products’ use. Identifying the regionally-specific situation may help elaborate programmes promoting for rational use of medicines and other non-prescription products. Like in other countries, public health programmes in Latvia enclose the concept “rational use of medicines”. This concept is multidimensional; for individuals the “rationality” of taking medicines and remedies is based on the (re)interpretation of their value to the consumer – perceived efficiency and necessity of these medicines, and this perception is influenced by cultural and socio-economic factors. The theoretical part of the thesis encloses examination of user’s behaviour from different perspectives – mutual impact of the agency and the structure and also linkage between the individual and the system. The influence of the structure manifests itself in individuals’ different lifestyle patterns – both health lifestyle and also consumer’s characteristics. The Theory of the Communicative Action by J. Habermas is the basis for characterizing linkage between individual and system. Empirical study examines the impact and association between the use of non-prescription products and a number of factors, derived out of the analysis of the theoretical literature and empirical research evidence. The impact of the factors on the use of non-prescription medicines and products and association between the variables are identified with a help of quantitative research methods. The study particularly focuses on the rationality of a user – individual’s perceptions regarding efficiency, properties, necessity and significance of medicines and also the impact of this subjective rationality on the use of non-prescription products.