Browsing by Author "Bukova-Žideļūna, Aija"
Now showing 1 - 5 of 5
Results Per Page
Sort Options
Item Anxiety and Depression Symptoms among Infertile Couples Undergoing ART in Latvia : A Cross-Sectional Non-Randomized Single-Centre Study(2024-02-09) Popkova, Darja; Bukova-Žideļūna, Aija; Ērenpreiss, Juris; Fodina, Violeta; Institute of Public Health; Rīga Stradiņš UniversityAim: The aim of the study was to evaluate the presence of anxiety and depression among infertile couples undergoing infertility treatment in Latvia. Materials and methods: In this cross-sectional study we compared anxiety and depression symptoms in couples diagnosed with primary infertility (111 women and 55 male), evaluating male and female symptoms separately and together. The level of anxiety and depression were measured using Generalized Anxiety Disorder Scale (GAD-7) and Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9). Results: Upon assessing anxiety and depression level scores mild anxiety is predominantly observed in couples undergoing ART cycles for the first time, accounting for 44.6%, compared to those undergoing it for the 2nd and 3rd time, where the prevalence is equal and stands at 40.7%. Conversely, a noteworthy trend is discerned in patients undergoing ART multiple times, revealing a higher prevalence of moderate and severe anxiety, at 18.6% and 9.3%, respectively. The highest prevalence of depression symptoms is observed in individuals undergoing their second ART cycle and beyond. Particularly noteworthy is the substantial proportion of these patients, with 36.0% experiencing mild and 17.7% experiencing moderate depression symptoms. Conclusions: The experience of undergoing artificial reproductive technology treatment multiple times is associated with heightened prevalence of depression and anxiety among infertile couples. These conclusions highlight the importance of addressing mental health aspects in the context of infertility and ART cycles.Item Association between frailty and fear of falling among the elderly in Latvia(2024-10-28) Bukova-Žideļūna, Aija; Villerusa, Anita; Spriņģe, Lauma; Baltmane, Diāna; Institute of Public Health; Department of Public Health and Epidemiology; Statistics UnitItem Pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumi un ar tiem saistītie faktori. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bukova-Žideļūna, Aija; Villeruša, AnitaIevads. CSNg un tajos gūtās traumas ir globāla sabiedrības veselības aktualitāte ne vien augsto mirstības rādītāju, bet arī ievērojamo multiplo traumu un tām sekojošās invaliditātes dēļ. Latvijā CSNg bojāgājušo un cietušo skaits vēl arvien ir ievērojami lielāks nekā citās ES valstīs. Ņemot vērā aktuālo paradigmu par CSNg traumām kā paredzamām un novēršamām, satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā ilgtermiņā būtiska ir pierādījumos un starpnozaru sadarbībā balstīta izpratnes veidošana par indivīda satiksmes drošības paradumiem un ar tiem saistītajiem faktoriem. Darba mērķis bija raksturot CSNg bojāgājušos un smagi ievainotos pieaugušos iedzīvotājus un saistītos riska faktorus laikā no 2010. līdz 2018. gadam, izpētīt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumus šajā pašā laika periodā, kā arī noskaidrot paradumu saistību ar indivīdu raksturojošiem faktoriem, veselības uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmes drošības faktoriem. Materiāls un metodes. Pētījums veikts paralēli divos posmos par laika periodu no 2010. līdz 2018. gadam. Pirmajā pētījuma posmā veikta CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto personu analīze, izmantojot Ceļu satiksmes negadījumu un to izraisīto seku statistikas datubāzi un iekļaujot datus par 57 471 CSNg iesaistīto personu. Otrajā pētījuma posmā analizēti satiksmes drošības paradumi – atstarotāju lietošana, drošības jostu lietošana transportlīdzekļa priekšējā un aizmugurējā sēdeklī. Analīzei izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujām, un pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa, iekļaujot datus par 10 731 respondentu. Datu statistiskajā apstrādē lietots biežumu sadalījums, analizētas šķērstabulas un izmantots Hī kvadrāta (?2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. No 2010. gadam līdz 2018. gadam CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars ir samazinājies vidēji par 0,3 procentpunktiem gadā, savukārt bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs ir pieaudzis vidēji par 1,2% gadā. Augstākas izredzes CSNg iet bojā vai gūt smagus ievainojumus ir vīriešiem vecākajā (55 un vairāk gadi) un jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem un citās pilsētās cietušajiem salīdzinājumā ar Rīgu, kā arī pārsniedzot pieļaujamo alkohola devu CSNg brīdī. Analizētajā laika periodā atstarotāju lietošana Latvijā nav būtiski mainījusies (p < 0,05), kopumā tos gandrīz vienmēr lieto 53,6% respondentu. Drošības jostu lietošana ir nedaudz pieaugusi – transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī no 93,5% līdz 95,6%, transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī 52,4% līdz 56,3% (p < 0,001). Daudzfaktoru regresijas analīze zemākas satiksmes drošības paradumu izredzes rāda vīriešiem jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, indivīdiem ar pamatizglītību, kā rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem. Labāki satiksmes drošības paradumi ir personām bez riskantas alkohola lietošanas (OR = 1,6 – 2,1 atkarībā no analizētā paraduma), nesmēķētājiem (OR = 1,5 – 1,8) un tiem, kuru ģimenēs automašīnā smēķēšana nav atļauta (OR = 1,3 – 1,7), kā arī respondentiem, kuri savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā ir apmeklējuši (OR = 1,2 – 1,3). Augstākas satiksmes drošības paradumu izredzes ir indivīdiem ar pozitīvu attieksmi pret drošības jostu lietošanu (OR = 1,9 – 9,7 atkarībā no analizētā paraduma un jautājuma veida) un stingrākiem sodiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem (OR = 1,7 – 2,1). Labāki drošības jostu lietošanas paradumi ir indivīdiem ar apzinīgu attieksmi pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (OR = 1,8 – 2,8) un atļautā braukšanas ātruma ievērošanu (OR = 1,3 – 1,9). Secinājumi. Satiksmes drošība un indivīda paradumi ir aktuāla sabiedrības veselības problēma Latvijā. Lai gan CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars (pret visiem CSNg iesaistītajiem) mazinās, bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs (uz 100 000 persongadiem) pieaug. Drošības jostu lietošanas īpatsvars transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī pamazām tuvojas citu Eiropas valstu līmenim, bet drošības jostu lietošana transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī un atstarotāju lietošana ir nepietiekama un kritiski zema. Pierādīta indivīda satiksmes drošības paradumu saistība ne vien ar demogrāfiskiem un sociāli ekonomiskiem faktoriem, bet arī attieksmi pret dažādiem satiksmes drošības faktoriem, kā arī saistībā ar riskantu veselības uzvedību, kas iezīmē nepieciešamību nozares politiku un pētniecību ilgtermiņā balstīt kompleksā pieejā un starpnozaru sadarbībā.Item Pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumi un ar tiem saistītie faktori. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Bukova-Žideļūna, Aija; Villeruša, AnitaIevads. CSNg un tajos gūtās traumas ir globāla sabiedrības veselības aktualitāte ne vien augsto mirstības rādītāju, bet arī ievērojamo multiplo traumu un tām sekojošās invaliditātes dēļ. Latvijā CSNg bojāgājušo un cietušo skaits vēl arvien ir ievērojami lielāks nekā citās ES valstīs. Ņemot vērā aktuālo paradigmu par CSNg traumām kā paredzamām un novēršamām, satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā ilgtermiņā būtiska ir pierādījumos un starpnozaru sadarbībā balstīta izpratnes veidošana par indivīda satiksmes drošības paradumiem un ar tiem saistītajiem faktoriem. Darba mērķis bija raksturot CSNg bojāgājušos un smagi ievainotos pieaugušos iedzīvotājus un saistītos riska faktorus laikā no 2010. līdz 2018. gadam, izpētīt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumus šajā pašā laika periodā, kā arī noskaidrot paradumu saistību ar indivīdu raksturojošiem faktoriem, veselības uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmes drošības faktoriem. Materiāls un metodes. Pētījums veikts paralēli divos posmos par laika periodu no 2010. līdz 2018. gadam. Pirmajā pētījuma posmā veikta CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto personu analīze, izmantojot Ceļu satiksmes negadījumu un to izraisīto seku statistikas datubāzi un iekļaujot datus par 57 471 CSNg iesaistīto personu. Otrajā pētījuma posmā analizēti satiksmes drošības paradumi – atstarotāju lietošana, drošības jostu lietošana transportlīdzekļa priekšējā un aizmugurējā sēdeklī. Analīzei izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujām, un pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa, iekļaujot datus par 10 731 respondentu. Datu statistiskajā apstrādē lietots biežumu sadalījums, analizētas šķērstabulas un izmantots Hī kvadrāta (?2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. No 2010. gadam līdz 2018. gadam CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars ir samazinājies vidēji par 0,3 procentpunktiem gadā, savukārt bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs ir pieaudzis vidēji par 1,2% gadā. Augstākas izredzes CSNg iet bojā vai gūt smagus ievainojumus ir vīriešiem vecākajā (55 un vairāk gadi) un jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem un citās pilsētās cietušajiem salīdzinājumā ar Rīgu, kā arī pārsniedzot pieļaujamo alkohola devu CSNg brīdī. Analizētajā laika periodā atstarotāju lietošana Latvijā nav būtiski mainījusies (p < 0,05), kopumā tos gandrīz vienmēr lieto 53,6% respondentu. Drošības jostu lietošana ir nedaudz pieaugusi – transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī no 93,5% līdz 95,6%, transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī 52,4% līdz 56,3% (p < 0,001). Daudzfaktoru regresijas analīze zemākas satiksmes drošības paradumu izredzes rāda vīriešiem jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, indivīdiem ar pamatizglītību, kā rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem. Labāki satiksmes drošības paradumi ir personām bez riskantas alkohola lietošanas (OR = 1,6 – 2,1 atkarībā no analizētā paraduma), nesmēķētājiem (OR = 1,5 – 1,8) un tiem, kuru ģimenēs automašīnā smēķēšana nav atļauta (OR = 1,3 – 1,7), kā arī respondentiem, kuri savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā ir apmeklējuši (OR = 1,2 – 1,3). Augstākas satiksmes drošības paradumu izredzes ir indivīdiem ar pozitīvu attieksmi pret drošības jostu lietošanu (OR = 1,9 – 9,7 atkarībā no analizētā paraduma un jautājuma veida) un stingrākiem sodiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem (OR = 1,7 – 2,1). Labāki drošības jostu lietošanas paradumi ir indivīdiem ar apzinīgu attieksmi pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (OR = 1,8 – 2,8) un atļautā braukšanas ātruma ievērošanu (OR = 1,3 – 1,9). Secinājumi. Satiksmes drošība un indivīda paradumi ir aktuāla sabiedrības veselības problēma Latvijā. Lai gan CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars (pret visiem CSNg iesaistītajiem) mazinās, bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs (uz 100 000 persongadiem) pieaug. Drošības jostu lietošanas īpatsvars transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī pamazām tuvojas citu Eiropas valstu līmenim, bet drošības jostu lietošana transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī un atstarotāju lietošana ir nepietiekama un kritiski zema. Pierādīta indivīda satiksmes drošības paradumu saistība ne vien ar demogrāfiskiem un sociāli ekonomiskiem faktoriem, bet arī attieksmi pret dažādiem satiksmes drošības faktoriem, kā arī saistībā ar riskantu veselības uzvedību, kas iezīmē nepieciešamību nozares politiku un pētniecību ilgtermiņā balstīt kompleksā pieejā un starpnozaru sadarbībā.Item Road Safety Habits and Related Factors of the Adult Population. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2021) Bukova-Žideļūna, Aija; Villeruša, AnitaIntroduction. Road traffic collisions and injuries are a global public health issue, not only due to high mortality rates, but also due to significant multiple injuries and subsequent disabilities. The number of deaths and injuries from road traffic collisions in Latvia is still significantly higher than in other European Union countries. Given the current paradigm that views road traffic injuries as predictable and avoidable, the development of an evidence–based and cross–sectoral understanding of individual habits and related factors is essential for the successful implementation of road safety improvement measures in the long term. The aim of the study was to describe persons killed or seriously injured in road traffic collisions and their risk factors from 2010 to 2018, to study the road safety habits of the adult population of Latvia during the same period, as well as to clarify the relationship between the habits and individual factors, health behaviour, and attitude towards road safety factors. Material and methods. The research has been carried out in parallel in two stages. In the first stage of the study, The Statistical Database of Road Traffic Collisions and Consequences was used for the analysis, including data on 57,471 persons involved in road traffic collisions. In the second stage of the study, using the data of a representative cross–sectional study of “Health Behaviour among Latvian Adult Population”, road safety habits – the use of reflectors, the use of seat belts in the front and rear seats – were analysed. The study tool was a validated, standardised questionnaire, including data from 10,731 respondents. Frequency distribution, cross–tabulation analysis, and Chi–square (?2) test were used for processing statistical data. Odds ratio, Spearman’s rank correlation coefficient, and multiple logistic regression were used to assess the associations. Results. Between 2010 and 2018, the percentage of persons killed or seriously injured in road traffic collisions has decreased on average by 0.3 percentage points per year, while the incidence rate of persons killed or seriously injured in road traffic collisions per 100,000 person–years has increased on average by 1.2% per year. Higher odds of being fatally or seriously injured in road traffic collisions are observed in males, among the elderly (55 years and older) and the youngest (18 to 24 years) persons, when the collision occurs on regional and local roads, and in other cities compared to Riga, as well as in persons with exceeded permitted blood alcohol concentration level. During the period from 2010 to 2018, the use of reflectors in Latvia has not changed significantly (p > 0.05), in general, they are almost always worn by 53.6% of respondents. The use of seat belts has increased slightly – from 93.5% to 95.6% in the front seat of the vehicle, from 52.4% to 56.3% in the rear seat of the vehicle (p < 0,001). The multifactor regression analysis shows that lower odds for road safety habits are observed in males, among the youngest age group (18–24 years), in respondents with primary education,as well as among residents of Riga, followed by other cities compared to rural areas. Better road safety habits are among respondents without excessive alcohol consumption (OR = 1,6 – 2,1 depending on the habit analysed), among nonsmokers (OR = 1,5 – 1,8) and those with families where smoking is not allowed in the car (OR = 1,3 – 1,7). The odds for safe road habits are higher among persons who have visited their family doctor during the last year (OR = 1,2 – 1,3). Individuals with a possitive attitude towards the use of seat belts (OR = 1,9 – 9,7 depending on the specific question) and penalties for traffic violations (OR = 1,3 – 1,9) have higher odds for road safety habits. Higher odds of wearing seat belts are among respondents with more responsible attitude towards driving under the influence of alcohol (OR = 1,8 – 2,8) and respect for speed limits (OR = 1,3 – 1,9). Conclusions. Road safety and individual habits are a pressing public health issue in Latvia. Although the proportion of persons killed or seriously injured in road traffic collisions is decreasing, the incidence rate of persons killed or seriously injured in road traffic collisions (per 100,000 person–years) is increasing. The use of seat belts in the front seat of the vehicle is gradually approaching the level of other European countries, while the use of seat belts in the rear seat of the vehicle and the use of reflectors is insufficient and critically low. The relationship between individual road safety habits has been demonstrated not only with demographic, socio–economic, and attitude factors but also with careless health behaviour, which highlights the need to base sectoral policies and research in the long term on an integrated approach and cross–sectoral cooperation.