Browsing by Author "Biezā, Anvita"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Functional Magnetic Resonance Imaging in Follow-up of Cerebral Glial Tumors. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Biezā, Anvita; Krūmiņa, Gaida
    The doctoral thesis “Functional magnetic resonance imaging in follow-up of cerebral glial tumors” is devoted to the two most topical yet insufficiently explored glial tumors problems: glioma cell invasion real border in vivo and distinction between brain glioma recurrence and treatment related injury. The use of conventional or structural magnetic resonance imaging (MRI) sequences in detection of glial tumor real spread before operation is limited. Pathological macro- and microscopic studies showed that the actual glial tumor cell invasion exists outside the border visible on conventional MRI. Thus, the planned amount of tumor resection and irradiation or planned chemotherapy chosen only from the structural MRI data may be insufficient. Another important, unresolved issue is the clinical and radiological distinction of glial tumor recurrence and radiation/chemotherapy induced injury, which is essential for the patient's treatment plan and prognosis. The objective of the study was to assess the usefulness of new, functional brain information-bearing MRI sequences - magnetic resonance spectroscopy and diffusion tensor imaging – firstly, in glial brain tumor specified primary radiological diagnosis, secondly, in differentiation between glial tumor recurrence and radiation/chemotherapyinduced changes in the brain. To achieve the objective, we analyzed 73 MRI scans of patients with typical glial brain tumors and 77 MRI scans of patients in clinical and radiological remission period after brain glioma treatment. The quantitative parameter of diffusion tensor imaging (fractional anisotropy - FA) was measured in selected brain areas. Metabolic ratios were calculated from choline, N-acetylaspartate, lactate/lipids, myo-inositol, and creatine spectroscopic values within identical brain areas. The brain white matter tracts were reconstructed in damaged hemisphere and compared with the opposite normal hemisphere pathways using diffusion tensor imaging 3-dimensional tractography method, color coded FA maps and color coded fiber orientation maps. This is the first study evaluating the repeatability index of FA and magnetic resonance spectroscopy measures in the tumor, zone of perifocal edema, as well as the distant and the contralateral symmetrical normal-appearing white matter. Magnetic resonance spectroscopy and diffusion tensor imaging quantitative measurements from glioma peritumoral area revealed pathological changes, despite the normal signal intensity in structural MRI. Magnetic resonance spectroscopy and diffusion tensor imaging in combination with structural magnetic resonance examination sequences enhanced vital glial tumor cells areas and infiltration border. We suggest that increased LL/Cr ratios and decreased FA values may have the superior implications in the detecting of glial tumors extent along the white matter tracts. NAA/Cr reduction and Cho/Cr increase may provide additional diagnostic value. Our study indicates that LL/Cr ratio in distal normal signal intensity area could be used as a radiation/chemotherapy effectiveness criteria, as this will reduce after the received treatment and in remission period. Using a combination of structural MRI, diffusion tensor imaging tractography, color coded fiber orientation and FA maps, it was possible to differentiate between different white matter tract lesions and appreciate the efficacy of treatment.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Funkcionālā magnētiskā rezonanse galvas smadzeņu gliomu izpētē. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Biezā, Anvita; Krūmiņa, Gaida
    Promocijas darbs „Funkcionālā magnētiskā rezonanse galvas smadzeņu gliomu izpētē” pamatā ir veltīts divām aktuālām, līdz šim nepietiekami izpētītām gliālu audzēju problēmām: gliomu faktiskās invāzijas robeža in vivo un audzēja prolongētas attīstības atšķiršana no specifiskas terapijas izraisītiem blakus efektiem. Konvencionālās jeb strukturālās magnētiskās rezonanses (MR) metodes iespējas gliālu audzēju faktiskās izplatības noteikšanā pirms operācijas ir ierobežotas. Patoloģiskie makro- un mikroskopiskie izpētes dati liecina, ka faktiskā gliālu audzēju šūnu invāzija pastāv ārpus konvencionālos MR attēlos redzamās robežzonas. Tādējādi, plānotais audzēja ķirurģiskās izdalīšanas, apstarošanas apjoms vai izvēlētā ķīmijterapija, vadoties vienīgi no strukturālās MR datiem, var būt nepietiekama. Otrs svarīgs, līdz šim neatrisināts jautājums ir gliāla audzēja recidīva un radiācijas/ķīmijterapijas seku klīniska un radioloģiska atšķiršana, kas ir būtiski svarīga kā pacienta ārstēšanas plāna izstrādē, tā saslimšanas prognozei. Darba mērķis bija noteikt jaunu, galvas smadzeņu funkcionālu informāciju nesošu MR sekvenču - difūzijas tenzora izmeklējuma un MR spektroskopijas – iespējas, pirmkārt, gliālu galvas smadzeņu audzēju precizētā primārā radioloģiskā diagnostikā, otrkārt, terapijas izraisīto seku un prolongētas gliomas augšanas savstarpējā atšķiršanā. Pētāmo MR metožu dati izanalizēti 73 pacientiem ar tipisku gliāla smadzeņu audzēja radioloģisko ainu strukturālā MR un 77 pacientiem klīniskā un radioloģiskā remisijas periodā pēc gliomas kombinētas terapijas. Noteiktas difūzijas tenzora izmeklējuma kvantitatīvā parametra (frakcionālās anizotropijas - FA) vērtības un MR spektroskopijas metabolītu (holīna, N-acetilaspartāta, lipīdu-laktāta, mio-inozitola) vērtības un to attiecības pret kreatīnu noteiktās smadzeņu zonās, kā arī izvērtēti smadzeņu baltās vielas trakti bojātajā puslodē un salīdzināti ar pretējās puslodes normālajiem traktiem, izmantojot difūzijas tenzora izmeklējuma 3-dimensionālās traktogrāfijas metodi, krāsu kodētās FA kartes un krāsu kodētās šķiedru orientācijas kartes. Mūsu pētījumā pirmo reizi tika veikta atkārtojamības indeksa analīze gan FA, gan metabolītu attiecību mērījumiem gliālu audzēju pacientiem vairākās noteiktās galvas smadzeņu zonās – audzējā, perifokālā tūskas reģionā, kā arī distālā un pretējās puses simetriskā normālas signāla intensitātes zonā. MR spektroskopijas un difūzijas tenzora izmeklējuma kvantitatīvo mērījumu dati gliomu peritumorālajā zonā atklāja patoloģiskas izmaiņas, neskatoties uz normālo signāla intensitāti strukturālajos MR attēlos. MR spektroskopijas un difūzijas tenzora izmeklējuma kombinācija ar strukturālām MR sekvencēm uzlaboja gliāla audzēja vitālo šūnu zonas un infiltrācijas robežas noteikšanu. Tika konstatēts, ka būtiskākie parametri gliāla audzēja infiltrācijas noteikšanā pa baltās vielas šķiedru gaitu ir LL/Cr vērtību pieaugums un FA samazinājums. Papildus diagnostisko vērtību var sniegt arī NAA/Cr samazinājums un Cho/Cr pieaugums. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka LL/Cr rādītāju distālā normālā signāla intensitātes zonā var lietot kā staru/ķīmijterapijas efektivitātes kritēriju, jo tas samazinās pēc saņemtās terapijas un remisijas periodā. Izmantojot kombinētu strukturālās MR, difūzijas tenzora izmeklējuma traktogrāfijas attēlu, krāsu kodēto šķiedru orientācijas un FA karšu metodi, bija iespējams atdiferencēt dažādu baltās vielas traktu bojājumu veidus un novērtēt terapijas efektivitāti.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Funkcionālā magnētiskā rezonanse galvas smadzeņu gliomu izpētē. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Biezā, Anvita; Krūmiņa, Gaida
    Promocijas darbs „Funkcionālā magnētiskā rezonanse galvas smadzeņu gliomu izpētē” pamatā ir veltīts divām aktuālām, līdz šim nepietiekami izpētītām gliālu audzēju problēmām: gliomu faktiskās invāzijas robeža in vivo un audzēja prolongētas attīstības atšķiršana no specifiskas terapijas izraisītiem blakus efektiem. Konvencionālās jeb strukturālās magnētiskās rezonanses (MR) metodes iespējas gliālu audzēju faktiskās izplatības noteikšanā pirms operācijas ir ierobežotas. Patoloģiskie makro- un mikroskopiskie izpētes dati liecina, ka faktiskā gliālu audzēju šūnu invāzija pastāv ārpus konvencionālos MR attēlos redzamās robežzonas. Tādējādi, plānotais audzēja ķirurģiskās izdalīšanas, apstarošanas apjoms vai izvēlētā ķīmijterapija, vadoties vienīgi no strukturālās MR datiem, var būt nepietiekama. Otrs svarīgs, līdz šim neatrisināts jautājums ir gliāla audzēja recidīva un radiācijas/ķīmijterapijas seku klīniska un radioloģiska atšķiršana, kas ir būtiski svarīga kā pacienta ārstēšanas plāna izstrādē, tā saslimšanas prognozei. Darba mērķis bija noteikt jaunu, galvas smadzeņu funkcionālu informāciju nesošu MR sekvenču - difūzijas tenzora izmeklējuma un MR spektroskopijas – iespējas, pirmkārt, gliālu galvas smadzeņu audzēju precizētā primārā radioloģiskā diagnostikā, otrkārt, terapijas izraisīto seku un prolongētas gliomas augšanas savstarpējā atšķiršanā. Pētāmo MR metožu dati izanalizēti 73 pacientiem ar tipisku gliāla smadzeņu audzēja radioloģisko ainu strukturālā MR un 77 pacientiem klīniskā un radioloģiskā remisijas periodā pēc gliomas kombinētas terapijas. Noteiktas difūzijas tenzora izmeklējuma kvantitatīvā parametra (frakcionālās anizotropijas - FA) vērtības un MR spektroskopijas metabolītu (holīna, N-acetilaspartāta, lipīdu-laktāta, mio-inozitola) vērtības un to attiecības pret kreatīnu noteiktās smadzeņu zonās, kā arī izvērtēti smadzeņu baltās vielas trakti bojātajā puslodē un salīdzināti ar pretējās puslodes normālajiem traktiem, izmantojot difūzijas tenzora izmeklējuma 3-dimensionālās traktogrāfijas metodi, krāsu kodētās FA kartes un krāsu kodētās šķiedru orientācijas kartes. Mūsu pētījumā pirmo reizi tika veikta atkārtojamības indeksa analīze gan FA, gan metabolītu attiecību mērījumiem gliālu audzēju pacientiem vairākās noteiktās galvas smadzeņu zonās – audzējā, perifokālā tūskas reģionā, kā arī distālā un pretējās puses simetriskā normālas signāla intensitātes zonā. MR spektroskopijas un difūzijas tenzora izmeklējuma kvantitatīvo mērījumu dati gliomu peritumorālajā zonā atklāja patoloģiskas izmaiņas, neskatoties uz normālo signāla intensitāti strukturālajos MR attēlos. MR spektroskopijas un difūzijas tenzora izmeklējuma kombinācija ar strukturālām MR sekvencēm uzlaboja gliāla audzēja vitālo šūnu zonas un infiltrācijas robežas noteikšanu. Tika konstatēts, ka būtiskākie parametri gliāla audzēja infiltrācijas noteikšanā pa baltās vielas šķiedru gaitu ir LL/Cr vērtību pieaugums un FA samazinājums. Papildus diagnostisko vērtību var sniegt arī NAA/Cr samazinājums un Cho/Cr pieaugums. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka LL/Cr rādītāju distālā normālā signāla intensitātes zonā var lietot kā staru/ķīmijterapijas efektivitātes kritēriju, jo tas samazinās pēc saņemtās terapijas un remisijas periodā. Izmantojot kombinētu strukturālās MR, difūzijas tenzora izmeklējuma traktogrāfijas attēlu, krāsu kodēto šķiedru orientācijas un FA karšu metodi, bija iespējams atdiferencēt dažādu baltās vielas traktu bojājumu veidus un novērtēt terapijas efektivitāti.