Browsing by Author "Belovs, Alberts"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Magnētiskās rezonanses/ultrasonogrāfijas sapludināšans tēmētas un randomizētas transperineālas priekšdziedzera biopsijas klīniskā nozīme pacientiem ar negatīvu transrektālās biopsijas rezultātu anamnēzē
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Belovs, Alberts; Lietuvietis, Vilnis; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of Residency
    Mūsdienās transperineāla tēmēta priekšdziedzera biopsija ir izvēles metode, lai pierādītu priekšdziedzera vēzi. Šādu pieeju rekomendē Eiropas Urologu asociācija. Joprojām pastāv diskusija par optimālāko biopsijas protokolu. Pētījuma mērķis: izvērtēt multiparamteriskās magnētiskā rezonanses izmeklējuma un transrektālas ultrasonogrāfijas attēlu sapludināšanas transperineālās priekšdziedzera biopsijas diagnostisko nozīmi pacientiem ar negatīvu transrektālu priekšdziedzera biopsiju anamnēzē. Metodes: Pētījums ir retrospektīvs, viena centra pieredze. Pētījumā iekļauti pacienti, kuriem veikta multiparametriskās magnētiskās rezonanses izmeklējuma un transrektālas ultrasonogrāfijas attēlu sapludināšanas transperineāla priekšdziedzera biopsija SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā laika posmā no 2019. g. oktobra līdz 2022. g. jūnijam un kuriem anamnēzē ir negatīva transrektāla priekšdziedzera biopsija, un pirms biopsijas veikts multiparametriskās magnētiskās rezonanses izmeklējums, kurā priekšdziedzera vēža varbūtība novērtēta ar 3-5 punktiem pēc Priekšdziedzera attēlveidošanas ziņošanas un datu vērtēšanas sistēmas (PIRADS). Rezultāti: Kopumā iekļauti 120 pacienti. Pacientu vidējais vecums 66 gadi (48-83 gadi) ar vidējo PSA 12.72 ng/ml (1.36 – 82 ng/ml) ar PSAD 0.26 ng/ml/ml (0.04-1.6 ng/ml/ml). Anamnēzē vidēji veiktas 1.45 biopsijas (1-5 biopsijas). Laiks kopš pēdējās biopsijas – vidēji ir 26.10 mēneši (2-108 mēneši, n - 99). Priekšdziedzera vēzis tika konstatēts 76 pacientiem (65%), no kuriem 54 (71.05%) gadījumos bija pozitīvi tikai tēmētie bioptāti, 22 (28.95%) gadījumos bija pozitīvi gan tēmētie, gan sistemātiskie bioptāti. Klīniski nozīmīgs vēzis konstatēts konstatēts 45 (57.9%) pacientiem. Salīdzinot priekšdziedzera diferenciācijas pakāpi (Grade - angl.) pēc Starptautiskās Uroloģiskās patoloģijas biedrības klasifikācijas starp tēmētiem un sistemātiskiem bioptātiem minētajiem 22 gadījumiem, tas novērots augstāks tēmētos bioptātos 13 (59.9%), identisks 8 (36.36%), bet tēmētos zemāks 1 (4.55%) gadījumā. Vidējais skaits ar sistemātiskiem bioptātiem - 9.07 (3-27). Tikai 2 (1.7%) gadījumos tika konstatēts priekšdziedzera vēzis ar Glīsona indeksu 3+3. Starp bioptātu skaitu, priekšdziedzera specifisko antigēnu, priekšdziedzera specifiskā antigēna blīvumu, laiku no pēdējās biopsijas un priekšdziedzera vēža konstatāciju korelācija netika atrasta. Pieaugot biopsijas skaitam anamnēzē (≥2), samazinājās izredzes konstatēt priekšdziedzera vēzi sistemātiskos bioptātos (OR 0.123, 95 % TI 0.022 – 0.674, p = 0.016). Secinājumi: Pacientiem ar pozitīvu multiparametriskās magnētiskās rezonanses atradi jāveic tēmēta priekšdziedzera biopsija. Priekšroka dodama transperineālai pieejai. Pacientiem ar negatīvu transrektālu priekšdziedzera biopsiju anamnēzē var veikt tikai tēmētu biopsiju, biopsijas protokolā neiekļaujot sistemātiskos jeb randomizētos bioptātus.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Plasma and urinary extracellular vesicles as a source of RNA biomarkers for prostate cancer in liquid biopsies
    (2023-02-03) Bajo-Santos, Cristina; Brokāne, Agnese; Zayakin, Pawel; Endzeliņš, Edgars; Soboļevska, Kristīne; Belovs, Alberts; Jansons, Juris; Sperga, Māris; Llorente, Alicia; Radoviča-Spalviņa, Ilze; Lietuvietis, Vilnis; Linē, Aija; Rīga Stradiņš University
    Introduction: Extracellular vesicles (EVs) have emerged as a very attractive source of cancer- derived RNA biomarkers for the early detection, prognosis and monitoring of various cancers, including prostate cancer (PC). However, biofluids contain a mixture of EVs released from a variety of tissues and the fraction of total EVs that are derived from PC tissue is not known. Moreover, the optimal biofluid—plasma or urine—that is more suitable for the detection of EV- enclosed RNA biomarkers is not yet clear. Methodology: In the current study, we performed RNA sequencing analysis of plasma and urinary EVs collected before and after radical prostatectomy, and matched tumor and normal prostate tissues of 10 patients with prostate cancer. Results and Discussion: The most abundant RNA biotypes in EVs were miRNA, piRNA, tRNA, lncRNA, rRNA and mRNA. To identify putative cancer-derived RNA biomarkers, we searched for RNAs that were overexpressed in tumor as compared to normal tissues, present in the pre-operation EVs and decreased in the post-operation EVs in each RNA biotype. The levels of 63 mRNAs, 3 lncRNAs, 2 miRNAs and 1 piRNA were significantly increased in the tumors and decreased in the post-operation urinary EVs, thus suggesting that these RNAs mainly originate from PC tissue. No such RNA biomarkers were identified in plasma EVs. This suggests that the fraction of PC-derived EVs in urine is larger than in plasma and allows the detection and tracking of PC-derived RNAs.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Validation of potential RNA biomarkers for prostate cancer diagnosis and monitoring in plasma and urinary extracellular vesicles
    (2023-11-30) Brokāne, Agnese; Bajo-Santos, Cristina; Zayakin, Pawel; Belovs, Alberts; Jansons, Juris; Lietuvietis, Vilnis; Martens-Uzunova, Elena S.; Jenster, Guido W.; Linē, Aija; Rīga Stradiņš University
    Introduction: Prostate cancer (PCa), one of the most prevalent malignancies affecting men worldwide, presents significant challenges in terms of early detection, risk stratification, and active surveillance. In recent years, liquid biopsies have emerged as a promising non-invasive approach to complement or even replace traditional tissue biopsies. Extracellular vesicles (EVs), nanosized membranous structures released by various cells into body fluids, have gained substantial attention as a source of cancer biomarkers due to their ability to encapsulate and transport a wide range of biological molecules, including RNA. In this study, we aimed to validate 15 potential RNA biomarkers, identified in a previous EV RNA sequencing study, using droplet digital PCR. Methods: The candidate biomarkers were tested in plasma and urinary EVs collected before and after radical prostatectomy from 30 PCa patients and their diagnostic potential was evaluated in a test cohort consisting of 20 benign prostate hyperplasia (BPH) and 20 PCa patients’ plasma and urinary EVs. Next, the results were validated in an independent cohort of plasma EVs from 31 PCa and 31 BPH patients. Results: We found that the levels of NKX3-1 (p = 0.0008) in plasma EVs, and tRF-Phe-GAA-3b (p < 0.0001) tRF-Lys-CTT-5c (p < 0.0327), piR-28004 (p = 0.0081) and miR-375-3p (p < 0.0001) in urinary EVs significantly decreased after radical prostatectomy suggesting that the main tissue source of these RNAs is prostate and/or PCa. Two mRNA biomarkers—GLO1 and NKX3-1 showed promising diagnostic potential in distinguishing between PCa and BPH with AUC of 0.68 and 0.82, respectively, in the test cohort and AUC of 0.73 and 0.65, respectively, in the validation cohort, when tested in plasma EVs. Combining these markers in a biomarker model yielded AUC of 0.85 and 0.71 in the test and validation cohorts, respectively. Although the PSA levels in the blood could not distinguish PCa from BPH in our cohort, adding PSA to the mRNA biomarker model increased AUC from 0.71 to 0.76. Conclusion: This study identified two novel EV-enclosed RNA biomarkers–NKX3-1 and GLO1–for the detection of PCa, and highlights the complementary nature of GLO1, NKX3-1 and PSA as combined biomarkers in liquid biopsies of PCa.