Browsing by Author "Balode, Inga"

Now showing 1 - 5 of 5
  • No Thumbnail Available
    Item
    Current state of angina treatment in the outpatient population and heart rate monitoring survey in Latvia (relity latvia)
    (2010-01) Balode, Inga; Jēgere, Sanda; Mintāle, Iveta; Narbute, Inga; Zakke, Ilja; Latkovskis, Gustavs; Ērglis, Andrejs; Rīga Stradiņš University
    The aim of the REALITY Latvia survey was to accumulate information about treated stable angina outpatients regarding their characteristics, heart rate (HR), treatment, and quality of life. Thirty cardiologists were involved with 1-15 patients each. In total, data about 300 patients were obtained. Patients were examined and questioned during one visit. A high HR was defined above 70 beats per minute (bpm), in accordance to recent evidence. Mean HR was 70.3 ± 11.3 bpm and 45% of patients had HR above 70 bpm. The opinion of practitioners regarding HR differed. For example, a HR level within the range 70-80 bpm was perceived by cardiologists as “normal”, “borderline high” and “high”. The mean target HR that physicians wanted to achieve was 60.1 ± 4.7 bpm. Beta blockers were used in 91% of cases. The more widely used beta blockers were metoprolol (47%) and bisoprolol (35%) in mean daily doses 69.7 ± 30.1 mg and 5.3 ± 2.0 mg, respectively. REALITY Latvia data suggest that, despite wide use of beta blockers, HR control in stable angina patients is insufficient. This is caused by insufficient understanding of HR as a treatment target by physicians and use of beta blockers in suboptimal dosages.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Heart Rate in Patients with Coronary Artery Disease in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Balode, Inga; Ērglis, Andrejs; Latkovskis, Gustavs
    Increased resting heart rate (HR) is independent cardiovascular (CV) risk factor included in European and Latvian Guidelines on CV prevention. HR ≥ 70 beats per minute (bpm) increases CV risk in coronary artery disease (CAD) patients. However, importance of HR as a risk factor is underestimated in Latvia and there is lack of data regarding HR and its control in patients with CAD in Latvia. The aim of study was to analyze different aspects related to HR and its control in treated outpatients with stable CAD as well as to verify possible reasons for insufficient HR control. Sample of treated outpatients with stable CAD was created during the study and HR, other risk factors, symptoms as well as treatment were analyzed. Changes over time were assessed by following–up the same patients during three year period as well as comparing of created sample with another population of stable CAD patients already analyzed several years before. Doses and combinations of HR reducing agents used as well as changes in treatment habits over time were assessed. Comparison of CAD patients with general population also was done as well as assessment of practitioners’ viewpoint regarding HR. Results of study disclose insufficient HR control in treated outpatients with CAD. Despite wide use of β blockers substantial part of patients (more than one third) has increased HR ≥ 70 bpm. Comparison of CAD patients with general Latvian population elucidates better control of several important risk factors including HR in CAD patients, but follow–up of patients over three year period unfortunately does not show improvement in HR management while control of other risk factors like hypertension, dyslipidemia and smoking is improved. Study indicates underdose of β blockers and rare combination of those agents with ivabradine as possible reasons for insufficient HR control. Discovered by questionnaire lack of the common practitioners’ view regarding level of HR, which should be considered as normal or high in CAD patients may also play a role in insufficient HR control. Study adds knowledge about HR control in CAD patients in Latvia and elucidates potential for targeting this risk factor. Better HR control in future could be step forward further improvement of prognosis in CAD patients in Latvia.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Sirdsdarbības frekvence pacientiem ar koronāro artēriju slimību Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Balode, Inga; Ērglis, Andrejs; Latkovskis, Gustavs
    Palielināta sirdsdarbības frekvence (SF) miera stāvoklī ir neatkarīgs kardiovaskulāro (KV) slimību riska faktors un iekļauta Eiropas un Latvijas KV slimību profilakses vadlīnijās. Zināms, ka SF ≥ 70 ×/min miera stāvoklī palielina KV notikumu risku pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS). Tomēr Latvijā ir nepietiekama izpratne par šī KV riska faktora nozīmīgumu un ir maz datu par palielinātas SF izplatību, kontroli un saistību ar citiem KV riska faktoriem pacientiem ar KAS. Darba mērķis bija izpētīt dažādus ar SF un tās kontroli saistītus aspektus ambulatori ārstētiem pacientiem ar stabilu KAS – raksturot SF un tās kontroles izmaiņas laika gaitā, izpētīt SF saistību ar citiem KV riska faktoriem un atrast iespējamos nepietiekamas SF kontroles iemeslus. Darba ietvaros tika izveidota ambulatori ārstētu pacientu kopa ar stabilu KAS, izanalizēta SF, citi KV riska faktori, kā arī pētītas SF un citu KV riska faktoru kontroles izmaiņas dinamikā (gan pētot vienu un to pašu KAS populāciju trīs gadu garumā, gan salīdzinot divas dažādas pacientu kopas ar KAS, kas pētītas ar vairāku gadu nobīdi), izanalizēti lietotie SF samazinošie medikamenti, to devas, kombinācijas un ārstēšanas paradumu izmaiņas laika gaitā. Tāpat pētījuma ietvaros pacientu kopa ar KAS tika salīdzināta ar vispārējās populācijas pārstāvjiem un pētīts ārstu viedoklis par SF. Rezultāti atklāj nepietiekamu SF kontroli ambulatori ārstētiem pacientiem ar KAS. Neskatoties uz plašu β blokatoru lietošanu, vairāk kā trešajai daļai analizēto pacientu SF saglabājas virs līmeņa, kas saistīts ar palielinātu KV risku (≥ 70 ×/min). Lai arī salīdzinājumā ar vispārējo Latvijas populāciju ārstētiem pacientiem ar KAS vairāki KV riska faktori (tajā skaitā SF) ir labāk kontrolēti, pacientu kopas novērošana trīs gadu periodā neuzrāda SF kontroles uzlabojumus laika gaitā, kur pretī citu svarīgu KV riska faktoru kā asinsspiediens, dislipidēmija un smēķēšana kontrole trīs gadu novērošanas periodā uzlabojas. Kā iespējamos iemeslus nepietiekamai SF kontrolei pētījums atklāj pārāk mazu β blokatoru devu lietošanu un retu šo medikamentu kombinēšanu ar ivabradīnu. Ārstu aptauja savukārt parāda, ka ārstiem nav vienota viedokļa par to, kāds SF līmenis uzskatāms par normālu un kāds – par palielinātu. Pētījums papildina zināšanas par SF kontroli pacientiem ar KAS Latvijā un atklāj iespējas labākai šī KV riska faktora kontrolei. Veiksmīgāka cīņa ar palielinātu SF nākotnē būtu nozīmīgs ieguldījums pacientu ar KAS pašsajūtas un prognozes uzlabošanā un palīdzētu cīņā par KV saslimstības un mirstības mazināšanu Latvijā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Sirdsdarbības frekvence pacientiem ar koronāro artēriju slimību Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Balode, Inga; Ērglis, Andrejs; Latkovskis, Gustavs
    Palielināta sirdsdarbības frekvence (SF) miera stāvoklī ir neatkarīgs kardiovaskulāro (KV) slimību riska faktors un iekļauta Eiropas un Latvijas KV slimību profilakses vadlīnijās. Zināms, ka SF ≥ 70 ×/min miera stāvoklī palielina KV notikumu risku pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS). Tomēr Latvijā ir nepietiekama izpratne par šī KV riska faktora nozīmīgumu un ir maz datu par palielinātas SF izplatību, kontroli un saistību ar citiem KV riska faktoriem pacientiem ar KAS. Darba mērķis bija izpētīt dažādus ar SF un tās kontroli saistītus aspektus ambulatori ārstētiem pacientiem ar stabilu KAS – raksturot SF un tās kontroles izmaiņas laika gaitā, izpētīt SF saistību ar citiem KV riska faktoriem un atrast iespējamos nepietiekamas SF kontroles iemeslus. Darba ietvaros tika izveidota ambulatori ārstētu pacientu kopa ar stabilu KAS, izanalizēta SF, citi KV riska faktori, kā arī pētītas SF un citu KV riska faktoru kontroles izmaiņas dinamikā (gan pētot vienu un to pašu KAS populāciju trīs gadu garumā, gan salīdzinot divas dažādas pacientu kopas ar KAS, kas pētītas ar vairāku gadu nobīdi), izanalizēti lietotie SF samazinošie medikamenti, to devas, kombinācijas un ārstēšanas paradumu izmaiņas laika gaitā. Tāpat pētījuma ietvaros pacientu kopa ar KAS tika salīdzināta ar vispārējās populācijas pārstāvjiem un pētīts ārstu viedoklis par SF. Rezultāti atklāj nepietiekamu SF kontroli ambulatori ārstētiem pacientiem ar KAS. Neskatoties uz plašu β blokatoru lietošanu, vairāk kā trešajai daļai analizēto pacientu SF saglabājas virs līmeņa, kas saistīts ar palielinātu KV risku (≥ 70 ×/min). Lai arī salīdzinājumā ar vispārējo Latvijas populāciju ārstētiem pacientiem ar KAS vairāki KV riska faktori (tajā skaitā SF) ir labāk kontrolēti, pacientu kopas novērošana trīs gadu periodā neuzrāda SF kontroles uzlabojumus laika gaitā, kur pretī citu svarīgu KV riska faktoru kā asinsspiediens, dislipidēmija un smēķēšana kontrole trīs gadu novērošanas periodā uzlabojas. Kā iespējamos iemeslus nepietiekamai SF kontrolei pētījums atklāj pārāk mazu β blokatoru devu lietošanu un retu šo medikamentu kombinēšanu ar ivabradīnu. Ārstu aptauja savukārt parāda, ka ārstiem nav vienota viedokļa par to, kāds SF līmenis uzskatāms par normālu un kāds – par palielinātu. Pētījums papildina zināšanas par SF kontroli pacientiem ar KAS Latvijā un atklāj iespējas labākai šī KV riska faktora kontrolei. Veiksmīgāka cīņa ar palielinātu SF nākotnē būtu nozīmīgs ieguldījums pacientu ar KAS pašsajūtas un prognozes uzlabošanā un palīdzētu cīņā par KV saslimstības un mirstības mazināšanu Latvijā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Sirdsdarbibas frekvence un citi riska faktori ambulatori arstetiem pacientiem ar stabilu koronaro sirds slimibu Latvija
    (2011-01-01) Balode, Inga; Jegere, Sanda; Mintale, Iveta; Narbute, Inga; Latkovskis, Gustavs; Erglis, Andrejs; Rīga Stradiņš University
    The aim of the study was to characterise coronary artery disease (CAD) outpatients in Latvia by risk factors (RF) including heart rate (HR), physical examination data, clinical data and treatment. Twelve practitioners had each examined and questioned 6 to 12 patients with established CAD (n = 120). The most frequent cardiovascular (CV) RF and co-morbidity were dyslipidemia (94.2%) and hypertension (78.3%), respectively. Prevalence of increased resting HR (≥70 bpm) was 35.9% and 33.6%, when measured by pulse palpation and electrocardiography, respectively. Regarding other RFs, prevalence of treated but insufficiently controlled blood pressure 140/90 mmHg, total cholesterol 1 > 5 mmol/l and triglycerides > 1.7 mmol/l was 25.8%, 30.1% and 33.3%, respectively. Aspirin, statins and angiotensin-converting enzyme inhibitors or angiotensin-receptor blockers were used in 96.7%, 94.2% and 85.0% of cases, respectively. Beta blockers were used in 81.7% of cases. Average daily doses of most frequently used β blockers (metoprolol and bisoprolol) were 32% and 53% from target doses, respectively. In three cases β blockers were combined with ivabradin. Our results suggest that practitioners follow guidelines and consider CV prevention by treating CAD patients. Our data identified, however, unused potential for better control of increased HR by higher doses and combinations of HR-reducing agents.