Browsing by Author "Apse, Pēteris"

Now showing 1 - 5 of 5
  • No Thumbnail Available
    Item
    Rhinosinusitis Risk Factors In Dentistry – Clinical Aspects. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2016) Dobele, Ilze; Apse, Pēteris
    The maxillary sinus is situated between the nasal and the oral cavities, therefore dentists, otolaryngologists and maxillofacial surgeons are involved in management of maxillary sinus surgery, diagnosis and treatment of the diseases. In this thesis maxillary sinus was analysed by clinical and radiological investigation methods of odontogenic rhinosinusitis (RS) and sinus lift aspects. In this thesis the presence of anatomic variations and pathology of the maxillary sinus using Cone Beam Computed Tomography (CBCT) of the maxilla were assessed. This retrospective study of pre-implant surgery evaluated a sample CBCT scans of 34 patients (68 sinuses). CBCT was used to assess maxillary sinus mucosa and outflow and prevalence of septa. The mucosal thickening was measured and the sinus outflow was classified as open or obstructed. Mucosal thickening was found in 48.5%, septa in 20.6% and total opacity in 2.9% of the sinuses. The prospective study analysed clinical symptoms and CBCT scans of 17 difficult-to-treat rhinosinusitis patients. CBCT was used to assess maxillary sinus mucosa and the condition of upper molar teeth. We found periapical lesions, foreign bodies and oroantral communication followed teeth extractions. Clinical guidelines, informed consent, flowchart for RS management and CBCT CHECK LIST prior to SL were created. Anatomic variations and lesions of the maxillary sinus were common findings in CBCT examinations of the maxilla required for dental preprosthetic planning. Routine CBCT scans, including maxillary sinus ostium, obtaining patient’s informed consent and CBCT CHECK LIST are recommended for risk assessment prior to sinus floor elevation and implant placement. Patients who do not reach an acceptable level of symptoms control of rhinosinusitis despite recommended medication and surgery, we recommend the collection of history of dental treatment in the posterior region of maxilla and CBCT scan of the maxilla. To evaluate the clinical significance of radiological findings, their clinical relevance and correlation with clinical symptoms, active interdisciplinary collaboration between the dentists, maxillofacial surgeons and otolaryngologists is required. This thesis is written in Latvian on 95 pages, illustrative analytical material in 8 tables, 30 figures and 6 attachments. In the list of references there are 272 titles.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā – klīniskie aspekti. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Dobele, Ilze; Apse, Pēteris
    Augšžokļa dobums un tam apkārt esošie anatomiskie reģioni ir saistoši otorino-laringoloģijas, mutes, sejas un žokļu ķirurģijas un zobārstniecības praksē. Darba mērķis ir noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas, kā arī odontogēnam rinosinusītam (RS) raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas (KSDT) izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā. Promocijas darbā veikta retrospektīva augšžokļa dobuma patoloģijas izpēte KSDT attēlos pacientiem, kuriem implantātu ievietošanai protēžu balstam plānota augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšana ar biomateriālu. Nav vienotu starptautisku vadlīniju, kas noteiktu, kā jāveic augšžokļa dobuma izmeklēšana un kādiem jābūt “vesela” augšžokļa dobuma kritērijiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un biomateriāla ievietošanas. Pētījumi liecina, ka nepieciešama gan klīnisko, gan radioloģisko pazīmju analīze. Promocijas darbā veikti divi dažādi pētījumi. Pirmajā retrospektīvi analizēti 68 augšžokļa dobumu KSDT attēli, tajos noteikta dobuma pneimatizācija, septu esamība, osteomeatālā kompleksa stāvoklis, kā arī mērīts apakšējās sienas gļotādas biezums. Pētījumā 48,5% dobumu atrasta gļotādas hiperplāzija, 20,6% – septas, savukārt 2,9% – aizēnots augšžokļa dobums. Otrajā pētījumā prospektīvi analizēti septiņpadsmit pacienti, kuriem diagnosticēts klīniski grūti kontrolējams rinosinusīts, analizēti deguna blakusdobumu slimību klīniskie simptomi un radioloģisko izmeklējumu attēli. Pētījuma grupas pacientu klīniskās pazīmes norādīja uz vienpusējiem, nepatīkami smakojošiem izdalījumiem no deguna, kā arī zobārstniecības manipulāciju vēsturi augšējo sānu zobu rajonā. Pacientu grupā augšžokļa KSDT attēlos atrasti dažādi dobuma iekaisuma odontogēnas infekcijas avoti: periapikāls abscess, svešķermenis augšžokļa dobumā, tā komunikācija ar mutes dobumu. Darbā izstrādātas klīniskās rekomendācijas pacientu izmeklēšanai pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas. Nosakot rinosinusīta riska pakāpi, izveidots izvērstais skaidrojums pacientiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas, kurā izskaidrota manipulācijas būtība, iespējamās komplikācijas un alternatīvās protezēšanas iespējas, kā arī ārstiem domāts KSDT attēlu analīzes algoritms. Ieteicams visiem pacientiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas veikt KSDT augšžoklim, attēlos analizēt izmaiņas deguna blakusdobumu gļotādā pēc Lund-Mackay sistēmas. Radioloģisko izmeklējumu rezultātus apvienojot ar klīniskajiem rinosinusīta simptomiem pēc VAS (vizuāli analogā skala), izstrādāts veids rinosinusīta riska pakāpes un pacienta riska grupu noteikšanai saistībā ar rinosinusīta prognozi. Turpmāko pētījumu veikšanai ieteicams izveidot elektronisko datu bāzi, kurā iespējams analizēt faktorus, kas nosaka implantātu ilgstošu saglabāšanos ievietotajā vietā. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka šim nolūkam vēlams dokumentēt pacientu pamata demogrāfiskos datus, implantātu ievietošanas skaitu un kvadrantu, kā arī datus par pacientu vispārējo veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem, deguna blakusdobumu slimību simptomiem, iepriekšējo operā-ciju vēsturi un kaitīgajiem ieradumiem. Atkārtota vienpusēja rinosinusīta gadījumā, īpaši, ja izdalījumiem no deguna ir nepatīkama smaka, ieteicams noskaidrot augšžokļa sānu zobu rajonā veikto zobārstniecības manipulāciju vēsturi un veikt KSDT augšžoklim. KSDT augšžoklim uzskatāma par informatīvu metodi odontogēna rinosīta radioloģiskajā diagnostikā un ķirurģijas plānošanā pirms protezēšanas. Lai novērtētu radioloģiskajos izmeklējumos atrasto augšžokļa dobumu anatomisko variantu un patoloģijas klīnisko nozīmīgumu un saistību ar klīniskajiem simptomiem, svarīga ir aktīva interdisciplināra sadarbība starp protēzistiem, otorinolaringologiem, mutes, sejas un žokļu ķirurgiem. Promocijas darbam ir 95 lappuses, analītiski informatīvais materiāls apkopots 8 tabulās un ilustrēts 30 attēlos, darbam ir 6 pielikumi, literatūras sarakstā iekļautas 272 publikācijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā – klīniskie aspekti. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Dobele, Ilze; Apse, Pēteris
    Augšžokļa dobums un tam apkārt esošie anatomiskie reģioni ir saistoši otorino-laringoloģijas, mutes, sejas un žokļu ķirurģijas un zobārstniecības praksē. Darba mērķis ir noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas, kā arī odontogēnam rinosinusītam (RS) raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas (KSDT) izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā. Promocijas darbā veikta retrospektīva augšžokļa dobuma patoloģijas izpēte KSDT attēlos pacientiem, kuriem implantātu ievietošanai protēžu balstam plānota augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšana ar biomateriālu. Nav vienotu starptautisku vadlīniju, kas noteiktu, kā jāveic augšžokļa dobuma izmeklēšana un kādiem jābūt “vesela” augšžokļa dobuma kritērijiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un biomateriāla ievietošanas. Pētījumi liecina, ka nepieciešama gan klīnisko, gan radioloģisko pazīmju analīze. Promocijas darbā veikti divi dažādi pētījumi. Pirmajā retrospektīvi analizēti 68 augšžokļa dobumu KSDT attēli, tajos noteikta dobuma pneimatizācija, septu esamība, osteomeatālā kompleksa stāvoklis, kā arī mērīts apakšējās sienas gļotādas biezums. Pētījumā 48,5% dobumu atrasta gļotādas hiperplāzija, 20,6% – septas, savukārt 2,9% – aizēnots augšžokļa dobums. Otrajā pētījumā prospektīvi analizēti septiņpadsmit pacienti, kuriem diagnosticēts klīniski grūti kontrolējams rinosinusīts, analizēti deguna blakusdobumu slimību klīniskie simptomi un radioloģisko izmeklējumu attēli. Pētījuma grupas pacientu klīniskās pazīmes norādīja uz vienpusējiem, nepatīkami smakojošiem izdalījumiem no deguna, kā arī zobārstniecības manipulāciju vēsturi augšējo sānu zobu rajonā. Pacientu grupā augšžokļa KSDT attēlos atrasti dažādi dobuma iekaisuma odontogēnas infekcijas avoti: periapikāls abscess, svešķermenis augšžokļa dobumā, tā komunikācija ar mutes dobumu. Darbā izstrādātas klīniskās rekomendācijas pacientu izmeklēšanai pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas. Nosakot rinosinusīta riska pakāpi, izveidots izvērstais skaidrojums pacientiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas, kurā izskaidrota manipulācijas būtība, iespējamās komplikācijas un alternatīvās protezēšanas iespējas, kā arī ārstiem domāts KSDT attēlu analīzes algoritms. Ieteicams visiem pacientiem pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas veikt KSDT augšžoklim, attēlos analizēt izmaiņas deguna blakusdobumu gļotādā pēc Lund-Mackay sistēmas. Radioloģisko izmeklējumu rezultātus apvienojot ar klīniskajiem rinosinusīta simptomiem pēc VAS (vizuāli analogā skala), izstrādāts veids rinosinusīta riska pakāpes un pacienta riska grupu noteikšanai saistībā ar rinosinusīta prognozi. Turpmāko pētījumu veikšanai ieteicams izveidot elektronisko datu bāzi, kurā iespējams analizēt faktorus, kas nosaka implantātu ilgstošu saglabāšanos ievietotajā vietā. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka šim nolūkam vēlams dokumentēt pacientu pamata demogrāfiskos datus, implantātu ievietošanas skaitu un kvadrantu, kā arī datus par pacientu vispārējo veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem, deguna blakusdobumu slimību simptomiem, iepriekšējo operā-ciju vēsturi un kaitīgajiem ieradumiem. Atkārtota vienpusēja rinosinusīta gadījumā, īpaši, ja izdalījumiem no deguna ir nepatīkama smaka, ieteicams noskaidrot augšžokļa sānu zobu rajonā veikto zobārstniecības manipulāciju vēsturi un veikt KSDT augšžoklim. KSDT augšžoklim uzskatāma par informatīvu metodi odontogēna rinosīta radioloģiskajā diagnostikā un ķirurģijas plānošanā pirms protezēšanas. Lai novērtētu radioloģiskajos izmeklējumos atrasto augšžokļa dobumu anatomisko variantu un patoloģijas klīnisko nozīmīgumu un saistību ar klīniskajiem simptomiem, svarīga ir aktīva interdisciplināra sadarbība starp protēzistiem, otorinolaringologiem, mutes, sejas un žokļu ķirurgiem. Promocijas darbam ir 95 lappuses, analītiski informatīvais materiāls apkopots 8 tabulās un ilustrēts 30 attēlos, darbam ir 6 pielikumi, literatūras sarakstā iekļautas 272 publikācijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Tactile Sensibility of Natural Teeth and Osseointegrated Implants to Loading. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2011) Grieznis, Linards; Apse, Pēteris
  • No Thumbnail Available
    Item
    Taktilais jutīgums slogojot dabīgos zobus un osseointegrētus implantātus. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Grieznis, Linards; Apse, Pēteris