Browsing by Author "Annija Brensone"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Vecmāšu profesionālās dzīves kvalitāte un vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Annija Brensone; Kristaps Circenis; Veselības un sporta zinātņu fakultāte; Faculty of Health and Sports Sciences
    Veselības aprūpes nozare ir viena no vadošajām sfērām sabiedrībā, kurā savu artavu sniedz arī vecmātes, kuras nodrošina gan māšu, gan jaundzimušo aprūpi visdažādākajos aspektos. pirmsdzemdību, dzemdību, pēcdzemdību. Taču, kā pasaulē, tā arī Latvijā tiek novērots vecmāšu trūkums. Pētījumi liecina, ka liels skaits vecmāšu piedzīvo kā līdzjūtības nogurumu, izdegšanu, tā arī sekundāro traumu, kas arī ietekmē vēlmi turpināt savu profesionālo darbību. Darba “Vecmāšu profesionālās dzīves kvalitāte un vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā” mērķis bija noskaidrot profesionālās dzīves kvalitāti vecmātēm atkarībā no darba stāža un vēlmi turpināt savu profesionālo darbību. Lai sasniegtu mērķi tika pielietots kvantitatīva, neeksperimentāla, šķērsgriezuma salīdzinošs pētījuma dizains, izmantojot instrumentu “Profesionālās dzīves kvalitātes skala”(Professional Quality of Life Scale (PROQOL), Stamm, B. H., 2010; adaptāciju latviešu valodā veicis Circenis, K., 2013). Dalībnieki atlasīti izmantojot varbūtīgu izlasi: katrai Latvijas Republikas teritorijā nodarbinātai vecmātei tika dota iespēja iekļūt pētījuma izlasē. Izlase savlaicīgi tika iedalīta stratās- vecmātes ar darba stāžu ≤5 gadiem, no 6 līdz 10 gadiem un ≥11 gadiem. Anketējot respondentus tika iegūti dati, kuri vēlāk apstrādāti un analizēti. Rezultātā pētījuma galīgo izlasi veidoja 71 respondents. Pētījuma dalībnieku vecums bija robežās no 22 līdz 70 gadiem. Respondentu vidējais darba stāžs profesijā 13,63 gadi. Grupā ar darba stāžu ≤5 gadiem vidējais vecums sasniedza 28,54 gadus, no 6 līdz 10 gadiem 34,78 , bet grupā ≥11 gadiem 51,08. Pētījumā tika noskaidrots, ka Latvijas Republikas nodarbināto vecmāšu Profesionālās dzīves kvalitātes skalā konstatēti augstāki vidējie rādītāji Līdzjūtības gandarījuma apakšskalā, kam seko Izdegšanas apakšskala un ar viszemākajiem rādītājiem- Sekundārā traumatiskā stresa apakšskala. Augstākie vidējie Līdzjūtības gandarījuma apakšskalas rādītāji un zemākie vidējie Sekundārā traumatiskā stresa apakšskalas rādītāji atšķiras teju uz pusi, izceļot kontrastu starp šiem aspektiem. Vecmātēm ir izteikta vēlme turpināt savu profesionālo darbību un to darīt pēc iespējas ilgāk. Kā svarīgākie motivējošie faktori vēlmei turpināt strādāt izvēlētajā profesijā atzīti- jēgpilns un izaicinošs darbs, un atbalstoši kolēģi, taču svarīgākie demotivējošie- darbā izraisītais stress un zemais atalgojums. Vecmāšu izlasē pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp Profesionālās dzīves kvalitātes skalas apakšskalām, kā statistiski nozīmīgas sakarības starp Profesionālās dzīves kvalitātes skalas apakšskalām un vēlmi turpināt strādāt izvēlētajā profesijā. Pētījumā apstiprinās autora izvirzītā nulles hipotēze (H0) - vecmāšu vēlme turpināt strādāt izvēlētajā profesijā un Profesionālās dzīves kvalitāte statistiski nozīmīgi neatšķiras starp darba stāža grupām. Darba apjomu veido 47 lappuses, 5 attēli, 9 tabulas, 1 pielikums un 73 literatūras avoti.