Browsing by Author "Ancāne, Gunta"

Now showing 1 - 18 of 18
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Association of Plasma Selenium and Selenoprotein P Levels with Depression Severity and Anxiety Symptoms Among Medical Students in Latvia
    (2025-01) Brigele, Zanda; Vimba, Paula Marija; Ševčenko, Anastasija; Šķesters, Andrejs; Ancāne, Gunta; Valaine, Laura; Institute of Occupational Safety and Environmental Health; Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy
    Background and Objectives: Oxidative stress has been identified as a key process involved in different diseases, particularly depression. Selenium (Se) protects against oxidative stress, one of the pathogenic mechanisms involved in affective disorders. Selenium is incorporated into antioxidant selenoproteins, such as selenoprotein P, which acts as the main selenium-transport protein in plasma and as an extracellular oxidant defense mechanism. This study aimed to determine whether lower selenium and selenoprotein P levels correlate with high levels of depression and anxiety symptoms. Materials and Methods: The research design was a quantitative cross-sectional study among employed fourth-year medical students at Riga Stradins University in Latvia. The respondents were selected using convenience samples. The symptoms of anxiety were assessed using the Generalized Anxiety Disorder-7 (GAD-7) scale, and the symptoms of depression were assessed using the Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9) scale. Results: A total of 32 respondents participated; 90.6% (n = 29) were female. A significant association was found between selenoprotein P and symptoms of depression (p = 0.006), as well as between selenoprotein P and symptoms of anxiety (p = 0.012). The median selenium level was not significantly lower (p = 0.214) in the study group compared to the control group. Conclusions: There is a statistically significant correlation between selenoprotein P and symptoms of depression and anxiety, and there is a tendency for students with symptoms of depression and anxiety to have lower selenium levels. However, alternative unrecognized oxidative stress mechanisms involved in the development of symptoms of depression and anxiety, involving selenium and selenoprotein P pathways, may exist. Consequently, further research assessing possible alternative pathways and the effect size is required.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Change of Ratio of Magical Thinking, Paranormal Beliefs and Critical Thinking Disposition in Medical Study Process. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2015) Utināns, Artūrs; Ancāne, Gunta; Vētra, Jānis
    Magical thinking, paranormal beliefs and superstitions have been found in all cultures for thousands of years and continue to thrive in modern times in all populations, in all strata of society, including university students despite scientific education, including medical students. The terms “magical”, “paranormal” is defined as a phenomenon which, if authentic, violates a basic limiting principle of science. These basic limiting principles (e.g., a mental event cannot directly cause a physical event, except for one in the witness”s own brain) are overwhelmingly supported by evidence from human experience and from scientific observation. Historically the term paranormal has most often been used on agents such as ghosts, extraterrestrials and on people”s claimed abilities such as psychokinesis and telepathy. Brain neurobiology and neurosciences, taught in medical faculties, proclaimed mental events to be result of physical brain activity (called physical monism) and denies brain and mind dualism. Therefore magical thinking, paranormal beliefs and scientific evidence based thinking are mutually exclusive. Critical thinking is a widely used term that refers to skills in applying, analyzing, synthesizing and evaluating information. A construct of critical thinking is based on a 1990 American Psychological Association Delphi Report, which defined it as a purposeful, self-regulatory judgment that gives reasoned consideration to context, evidence, concepts, methods and standards in deciding what to believe or what to do. It also means being open-minded, and willing to put aside personal biases, as opposed to self-deceptive and wishful thinking in paranormal believers, which are characterized as narrow-minded and not striving to find the truth. Critical thinking disposition describes motivation to know the truth, be open-minded, well informed and engaged, as well as self-critical for one”s own biases. Critical thinking disposition differs from critical thinking skills per se. Critical thinking is considered a desirable outcome of the educational process. Nevertheless there is a lack of conceptual clarity about interrelations between the paranormal and critical thinking. Our study defined religious and paranormal beliefs separately, because it is possible to test scientifically paranormal and magical beliefs, and because of the use RPBS, where these beliefs are separated by the RPB scale author. The aim of the study is to explore the prevalence of paranormal beliefs and critical thinking dispositions among medical students and to assess their interrelations. Material and Methods: Four scales with 120 statements were used. The Magical Ideation Scale is a 30 item forced-choice assessment instrument. It is composed of 30 items in a dichotomous True/False format, with higher scores presumably indicating magical thinking. The Revised Paranormal Belief Scale was used to assess the degree of belief in each of these dimensions: belief in psi, witchcraft, superstition, spiritualism, extraordinary life forms, precognition and traditional religious belief, with seven-point scale ranging from 1 (strongly disagree) to 7 (strongly agree). The Critical Thinking Disposition Assessment (EMI) contains three scales (engagement, innovativeness, and cognitive maturity), with seven-point scale ranging from 1 (strongly disagree) to 5 (strongly agree). The Critical Thinking Disposition Additional Scales was created by the RSU researchers group. It contain three subscales: “Critical Thinking Self-Assessment”, “Truth Seeking” and “Open-Mindedness”, with seven-point scale ranging from 1 (strongly disagree) to 5 (strongly agree). The total sample comprised of 839 subjects – undergraduate students and residents from Riga Stradins University. Responses were collected in two phases: from manually distributed paper questionaires and from electronic questionaires. The administration of paper questionnaires was carried out in groups of 12–20 participants – 149 subjects from medical faculty. Electronic questionaires were spread in the Riga Stradiņš university intranet system – 690 subjects from all faculties including medical. After checking mean scores, median scores and standard deviations for total scales and subscales, the Pearson correlations were calculated between paranormal and critical thinking scales and subscales. Data were analyzed using the SPSS for Windows statistical package. Results: The total mean score for all faculties on the Magical Ideation Scale was 9.69 (SD = 5.01). The mean score on the Revised Paranormal Belief Scale (RPBS) was 92.40 (SD = 26.50). The Critical Thinking Disposition Assessment (EMI) mean score for the total sample was 98.88 (SD = 10.44). The Critical Thinking Disposition Additional Scale mean score was 107.01 (SD = 10.19). Some respondents who get higher scores in EMI, get lower critical thinking disposition scores in Critical Thinking Disposition Additional Scale and statistically significant negative correlation with the Magical Ideation Scale (− 0,333**), and the Revised Paranormal Belief Scale (− 0.415**). Conclusions: The results showed that Riga Stradiņš University respondents are not strong believers in the paranormal, either medical or non-medical control group. The study did not find significant correlations between EMI scales and magical ideation and paranormal belief scales but finded a statistically significant negative correlations with the Critical Thinking Disposition Additional Scales. Negative correlation between paranormal beliefs and critical thinking disposition appear if students are put in a difficult situation between opposite statements of a belief in authority or a fact. Study finded that magical thinking, paranormal beliefs un critical thinking disposition does not changed during university educational process and coexists in a splitted or compartmentalized position in the students and residents minds from all faculties. Research supports a so called “dual process theory” proposed in cognitive sciences.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Hronisku muguras lejasdaļas sāpju pacientu analīze biopsihosociālā modeļa ietvaros. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2011) Šmite, Daina; Ancāne, Gunta
  • No Thumbnail Available
    Item
    Maģiskās domāšanas, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas īpatsvara maiņa medicīnas studiju procesā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Utināns, Artūrs; Ancāne, Gunta; Vētra, Jānis
    Maģiskā domāšana, ticība paranormālajam un māņticība jau tūkstošiem gadu ir sastopamas visās kultūrās un turpina plaukt arī jaunajos laikos jebkurā valstī, sabiedrībā, visos sociālajos slāņos, arī to universitātes studentu vidē, kuri studē gan sociālās zinātnes, gan dabaszinātnes, gan medicīnu. Tādus terminus kā “maģisks” un “paranormāls” definē kā fenomenus, kuri, ja vien ir autentiski, ir pretrunā zinātnieku atklātajām likumsakarībām, kuras (piemēram, doma nevar tiešā veidā ietekmēt fizikālo pasauli citādi kā vien paša subjekta prātā) ir pamatoti apstiprinātas zinātniskos pētījumos, turklāt to darbību katrs indivīds var novērot savā pieredzē. Vēsturiski jēdzienu “paranormāls” attiecina uz tādiem fenomeniem kā spoki, citplanētieši, cilvēki ar īpašām spējām, psihokinēze un telepātija. Tādu zinātnes nozaru kā smadzeņu neirobioloģija un neirozinātnes, kuras tiek mācītas universitāšu medicīnas fakultātēs, speciālisti ir secinājušas, ka visi psihiskie procesi ir smadzeņu fizikālās darbības rezultāts (filosofijā saukts par fizikālo monismu). Dabaszinātnes noliedz smadzeņu un prāta duālisma teorijas, tādējādi maģiskā domāšana, ticība paranormāliem fenomeniem, kas balstās duālismā, un zinātniska domāšana izslēdz viena otru. Terminu “kritiskā domāšana” definē diezgan atvērti, un parasti ar to saprot domāšanas iemaņas, kuras izpaužas, apstrādājot, analizējot, sintezējot un vērtējot dažādu informāciju. Modernais kritiskās domāšanas jēdziens balstās uz Amerikas Psihologu asociācijas 1990. gada “Delfi” ziņojumu. Tajā definēts, ka kritiskā domāšana ir mērķtiecīga, pašregulējoša spriešana, kas veidota pēc racionāliem apsvērumiem, kā spriest par saņemtās informācijas datu kontekstu, pierādījumiem, koncepcijām, izpētes metodēm un standartiem, lai varētu izlemt, kam ticēt un ko darīt. Kritiskā domāšana nozīmē arī prāta atvērtību un vēlmi atmest personiskus aizspriedumus, kas ir pretstatā pašapmānam un vēlmju piepildošai domāšanai, ko praktizē indivīdi, kas tic paranormālām parādībām un maģijai. Tiek uzskatīts, ka viņu domāšanai piemīt tendence uz prāta aizvērtību un viņi netiecas atrast patiesību. Jēdziens “kritiskās domāšanas dispozīcija” apraksta nevis iemaņas, bet motivāciju turēt atvērtu prātu, izzināt patiesību, būt labi informētam un aktīvi iesaistītam izziņas procesos, kā arī gatavību atzīt savus aizspriedumus. Kritiskā domāšana mūsdienās skaitās ļoti svarīgs augstākās izglītības ieguvums. Neskatoties uz to, pētniecībā trūkst skaidras sapratnes par kritiskās domāšanas dispozīcijas, maģiskās domāšanas un ticības paranormālajam mijiedarbību. Promocijas darbā ticība paranormālajam tika atdalīta no ticības tradicionālajai reliģijai, kā tas pieņemts daudzos pētījumos par ticību, jo pieņēmumus par paranormālajām parādībām un maģiju var pētīt zinātniski un pierādīt to nerealitāti, bet nav metožu, ar kurām varētu pierādīt vai noliegt ticību pārdabiskajam. Pētījumā izmantotajā modificētajā paranormālo pārliecību skalā ticība tradicionālajai reliģijai un ticība paranormālajam ir ietvertas atsevišķās apakšskalās. Pētījuma mērķis ir novērtēt medicīnas studentu maģisko domāšanu, ticību paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīciju, kā arī novērtēt šo domāšanas sistēmu savstarpējās attiecības. Pētījuma instruments bija četras aptaujas skalas (trīs no tām apbrobētas starptautiski), kuras apvienojot tika izveidota vienota skala ar 120 apgalvojumiem. Maģisko ideāciju skala ietver 30 apgalvojumus ar atbildēm “jā” vai “nē”, kurās liels iegūto punktu skaits norāda uz maģiskām ideācijām. Ar Modificēto paranormālo pārliecību skalu var mērīt ticības izteik-tību – no 1 – pilnīga neticība, līdz 7 – pilnīga ticība, un tā mēra septiņās apakšskalās: “Ticība burvestībām”, “Ticība nākotnes pareģošanai”, “Ticība spiritismam”, “Ticība psī fenomeniem”, “Māņticība”, “Ticība netradicionālām dzīvības formām” un “Ticība tradicionālajai reliģijai”. Kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skala ietver trīs apakšskalas “Kognitīvais briedums”, “Inovativitāte”, “Iesaistīšanās”, un ar to mēra dispozīcijas izteiktību no 1 kā izteikti negatīvu dispozīciju līdz 5 kā izteikti pozitīvu dispozīciju. Kritiskās domāšanas dispozīcijas papildus skalu izveidoja promocijas darba pētījuma komanda kā papildu instrumentu fokusētākai mērīšanai, un arī ar to mēra dispozīcijas izteiktību no 1 – kā izteikti negatīva dispozīcija līdz 5 – kā izteikti pozitīva dispozīcija. Pētījumā piedalījās pavisam 839 respondenti – visu RSU fakultāšu studenti un rezidenti. Pētījums notika divās fāzēs – izmantojot papīra anketas ar 149 medicīnas studiju programmas respondentiem un elektroniskās anketas ar 690 respondentiem no visām fakultātēm un rezidentūras. Papīra anketas tika izdalītas 12–20 cilvēku grupās, bet elektroniskā anketa tika izvietota RSU intranetā. Tika noteiktas visu skalu un apakšskalu savākto skaitlisko vērtību vidējās vērtības, standartnovirzes, kā arī maģisko ideāciju, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas savstarpējā saistība, aprēķinot Pīrsona vai Spīrmena koeficientu. Datu analīzei tika izmantota SPSS programma. Darba rezultātos visu respondentu maģisko ideāciju skalas vidējā vērtība ir 9,69 (SD = 5,01). Modificētās paranormālo pārliecību skalas vidējā vērtība ir 92,4 (SD = 26,50). Kritiskās domāšanas dispozīcijas skalas vidējā vērtība ir 107,01 (SD=10,19). Kritiskās domāšanas dispozīcijas skalas vidējā vērtība ir 107,01 (SD = 10,19). Daļa respondentu, kuri savāca lielākas vērtības kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalā, ieguva mazākas vērtības kritiskās domāšanas dispozīcijas papildu skalā un apakšskalās “Prāta atvērtība” un “Patiesības meklēšana”, kā arī negatīvu saistību ar Maģiskās ideācijas skalu (− 0,333**) un Modificēto paranormālo pārliecību skalu (− 0,415**), kas neizpaudās ar Kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalas vērtībām. Secinājumi: promocijas darbā iegūtie rezultāti rāda, ka aptuveni 50% RSU studentu un rezidentu netic paranormāliem fenomeniem. Tas attiecas gan uz medicīnas studiju programmas studentiem un rezidentiem, gan uz veselības aprūpes studiju programmas studentiem, gan arī uz sociālo zinātņu studiju programmas kontrolgrupu. Iegūtās atbilžu vērtības ir nedaudz lielākas salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm un ASV. Pētījumā netika konstatēta negatīva saistība starp kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalas rezultātiem un maģisko ideāciju un paranormālo pārliecību skalu rezultātiem, bet tika konstatēta statistiski ticama saistība starp ticības skalu negatīvu saistību ar kritiskās domāšanas dispozīcijas papildu skalu. Šāda negatīva korelācija parādās situācijās, kad respon-dentam jāizvēlas starp pretējiem apgalvojumiem – balstīties faktos vai ticībā autoritātēm. Pētījumā tika pierādīts, ka pretēji pētījuma hipotēzei ne maģiskā domāšana un ticība paranormālajam, ne kritiskās domāšanas dispozīcija studiju laikā nemainās. Abas domāšanas dispozīcijas – maģiskā un kritiskā – turpina koeksistēt studenta vai rezidenta prātā savstarpēji atšķeltā veidā gan medicīnas, gan veselības aprūpees, gan sociālo zinātņu studiju programmas respondentiem. Šie dati apstiprina kognitīvo zinātņu pārstāvju izveidoto duālo procesu teoriju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Maģiskās domāšanas, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas īpatsvara maiņa medicīnas studiju procesā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2015) Utināns, Artūrs; Ancāne, Gunta; Vētra, Jānis
    Maģiskā domāšana, ticība paranormālajam un māņticība jau tūkstošiem gadu ir sastopamas visās kultūrās un turpina plaukt arī jaunajos laikos jebkurā valstī, sabiedrībā, visos sociālajos slāņos, arī to universitātes studentu vidē, kuri studē gan sociālās zinātnes, gan dabaszinātnes, gan medicīnu. Tādus terminus kā “maģisks” un “paranormāls” definē kā fenomenus, kuri, ja vien ir autentiski, ir pretrunā zinātnieku atklātajām likumsakarībām, kuras (piemēram, doma nevar tiešā veidā ietekmēt fizikālo pasauli citādi kā vien paša subjekta prātā) ir pamatoti apstiprinātas zinātniskos pētījumos, turklāt to darbību katrs indivīds var novērot savā pieredzē. Vēsturiski jēdzienu “paranormāls” attiecina uz tādiem fenomeniem kā spoki, citplanētieši, cilvēki ar īpašām spējām, psihokinēze un telepātija. Tādu zinātnes nozaru kā smadzeņu neirobioloģija un neirozinātnes, kuras tiek mācītas universitāšu medicīnas fakultātēs, speciālisti ir secinājušas, ka visi psihiskie procesi ir smadzeņu fizikālās darbības rezultāts (filosofijā saukts par fizikālo monismu). Dabaszinātnes noliedz smadzeņu un prāta duālisma teorijas, tādējādi maģiskā domāšana, ticība paranormāliem fenomeniem, kas balstās duālismā, un zinātniska domāšana izslēdz viena otru. Terminu “kritiskā domāšana” definē diezgan atvērti, un parasti ar to saprot domāšanas iemaņas, kuras izpaužas, apstrādājot, analizējot, sintezējot un vērtējot dažādu informāciju. Modernais kritiskās domāšanas jēdziens balstās uz Amerikas Psihologu asociācijas 1990. gada “Delfi” ziņojumu. Tajā definēts, ka kritiskā domāšana ir mērķtiecīga, pašregulējoša spriešana, kas veidota pēc racionāliem apsvērumiem, kā spriest par saņemtās informācijas datu kontekstu, pierādījumiem, koncepcijām, izpētes metodēm un standartiem, lai varētu izlemt, kam ticēt un ko darīt. Kritiskā domāšana nozīmē arī prāta atvērtību un vēlmi atmest personiskus aizspriedumus, kas ir pretstatā pašapmānam un vēlmju piepildošai domāšanai, ko praktizē indivīdi, kas tic paranormālām parādībām un maģijai. Tiek uzskatīts, ka viņu domāšanai piemīt tendence uz prāta aizvērtību un viņi netiecas atrast patiesību. Jēdziens “kritiskās domāšanas dispozīcija” apraksta nevis iemaņas, bet motivāciju turēt atvērtu prātu, izzināt patiesību, būt labi informētam un aktīvi iesaistītam izziņas procesos, kā arī gatavību atzīt savus aizspriedumus. Kritiskā domāšana mūsdienās skaitās ļoti svarīgs augstākās izglītības ieguvums. Neskatoties uz to, pētniecībā trūkst skaidras sapratnes par kritiskās domāšanas dispozīcijas, maģiskās domāšanas un ticības paranormālajam mijiedarbību. Promocijas darbā ticība paranormālajam tika atdalīta no ticības tradicionālajai reliģijai, kā tas pieņemts daudzos pētījumos par ticību, jo pieņēmumus par paranormālajām parādībām un maģiju var pētīt zinātniski un pierādīt to nerealitāti, bet nav metožu, ar kurām varētu pierādīt vai noliegt ticību pārdabiskajam. Pētījumā izmantotajā modificētajā paranormālo pārliecību skalā ticība tradicionālajai reliģijai un ticība paranormālajam ir ietvertas atsevišķās apakšskalās. Pētījuma mērķis ir novērtēt medicīnas studentu maģisko domāšanu, ticību paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīciju, kā arī novērtēt šo domāšanas sistēmu savstarpējās attiecības. Pētījuma instruments bija četras aptaujas skalas (trīs no tām apbrobētas starptautiski), kuras apvienojot tika izveidota vienota skala ar 120 apgalvojumiem. Maģisko ideāciju skala ietver 30 apgalvojumus ar atbildēm “jā” vai “nē”, kurās liels iegūto punktu skaits norāda uz maģiskām ideācijām. Ar Modificēto paranormālo pārliecību skalu var mērīt ticības izteik-tību – no 1 – pilnīga neticība, līdz 7 – pilnīga ticība, un tā mēra septiņās apakšskalās: “Ticība burvestībām”, “Ticība nākotnes pareģošanai”, “Ticība spiritismam”, “Ticība psī fenomeniem”, “Māņticība”, “Ticība netradicionālām dzīvības formām” un “Ticība tradicionālajai reliģijai”. Kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skala ietver trīs apakšskalas “Kognitīvais briedums”, “Inovativitāte”, “Iesaistīšanās”, un ar to mēra dispozīcijas izteiktību no 1 kā izteikti negatīvu dispozīciju līdz 5 kā izteikti pozitīvu dispozīciju. Kritiskās domāšanas dispozīcijas papildus skalu izveidoja promocijas darba pētījuma komanda kā papildu instrumentu fokusētākai mērīšanai, un arī ar to mēra dispozīcijas izteiktību no 1 – kā izteikti negatīva dispozīcija līdz 5 – kā izteikti pozitīva dispozīcija. Pētījumā piedalījās pavisam 839 respondenti – visu RSU fakultāšu studenti un rezidenti. Pētījums notika divās fāzēs – izmantojot papīra anketas ar 149 medicīnas studiju programmas respondentiem un elektroniskās anketas ar 690 respondentiem no visām fakultātēm un rezidentūras. Papīra anketas tika izdalītas 12–20 cilvēku grupās, bet elektroniskā anketa tika izvietota RSU intranetā. Tika noteiktas visu skalu un apakšskalu savākto skaitlisko vērtību vidējās vērtības, standartnovirzes, kā arī maģisko ideāciju, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas savstarpējā saistība, aprēķinot Pīrsona vai Spīrmena koeficientu. Datu analīzei tika izmantota SPSS programma. Darba rezultātos visu respondentu maģisko ideāciju skalas vidējā vērtība ir 9,69 (SD = 5,01). Modificētās paranormālo pārliecību skalas vidējā vērtība ir 92,4 (SD = 26,50). Kritiskās domāšanas dispozīcijas skalas vidējā vērtība ir 107,01 (SD=10,19). Kritiskās domāšanas dispozīcijas skalas vidējā vērtība ir 107,01 (SD = 10,19). Daļa respondentu, kuri savāca lielākas vērtības kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalā, ieguva mazākas vērtības kritiskās domāšanas dispozīcijas papildu skalā un apakšskalās “Prāta atvērtība” un “Patiesības meklēšana”, kā arī negatīvu saistību ar Maģiskās ideācijas skalu (− 0,333**) un Modificēto paranormālo pārliecību skalu (− 0,415**), kas neizpaudās ar Kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalas vērtībām. Secinājumi: promocijas darbā iegūtie rezultāti rāda, ka aptuveni 50% RSU studentu un rezidentu netic paranormāliem fenomeniem. Tas attiecas gan uz medicīnas studiju programmas studentiem un rezidentiem, gan uz veselības aprūpes studiju programmas studentiem, gan arī uz sociālo zinātņu studiju programmas kontrolgrupu. Iegūtās atbilžu vērtības ir nedaudz lielākas salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm un ASV. Pētījumā netika konstatēta negatīva saistība starp kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalas rezultātiem un maģisko ideāciju un paranormālo pārliecību skalu rezultātiem, bet tika konstatēta statistiski ticama saistība starp ticības skalu negatīvu saistību ar kritiskās domāšanas dispozīcijas papildu skalu. Šāda negatīva korelācija parādās situācijās, kad respon-dentam jāizvēlas starp pretējiem apgalvojumiem – balstīties faktos vai ticībā autoritātēm. Pētījumā tika pierādīts, ka pretēji pētījuma hipotēzei ne maģiskā domāšana un ticība paranormālajam, ne kritiskās domāšanas dispozīcija studiju laikā nemainās. Abas domāšanas dispozīcijas – maģiskā un kritiskā – turpina koeksistēt studenta vai rezidenta prātā savstarpēji atšķeltā veidā gan medicīnas, gan veselības aprūpees, gan sociālo zinātņu studiju programmas respondentiem. Šie dati apstiprina kognitīvo zinātņu pārstāvju izveidoto duālo procesu teoriju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Mental Health and Associated Demographic and Occupational Factors among Health Care Workers during the COVID-19 Pandemic in Latvia
    (2021-12-18) Valaine, Laura; Ancāne, Gunta; Utināns, Artūrs; Briģis, Ģirts; Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy; Department of Public Health and Epidemiology
    Background and Objectives: The COVID-19 pandemic has negatively impacted the health care system. Front-line health care workers (HCWs) are at a higher risk of mental health adverse outcomes. The aim of this study was to evaluate the frequency of the symptoms of depression and anxiety and associated demographic and occupational factors among front-line HCWs in Latvia. Materials and Methods: A cross-sectional quantitative study was performed in a population of HCWs during the first wave of the COVID-19 pandemic in Latvia. The participants were interviewed between 28 April 2020 and 2 June 2020. Answers from 864 HCWs were obtained. The participants reported their demographics, work-related information, contacts with COVID-19-positive patients and completed two standardised questionnaires that assessed the symptoms of anxiety (GAD-7) and depression (PHQ-9). The gathered data were analysed by a chi-squared test and binary logistic regression. The data analysis was performed using SPSS v25. Results: A total of 209 (24.8%) participants had depression symptoms and 145 (17.2%) had anxiety symptoms. Health care workers older than 50 had a lower risk of both depression (OR 0.422 (95% CI, 0.262-0.680)) and anxiety (OR 0.468 (95% CI, 0.270-0.813)). General practitioners had more frequent symptoms of depression and anxiety than participants who worked at hospitals (32.8% (n = 63) versus 19.4% (n = 73) and 27.1% (n = 52) versus 10.3% (n = 39), respectively (p = 0.037; p < 0.000)). Working more than 48 h during the week was associated with a higher risk of depression (OR 2.222 (95% CI, 1.315-3.753)) and anxiety (OR 2.416 (95% CI, 1.272-4.586)). Conclusions: The vulnerability of the health care system before the COVID-19 pandemic led to significant mental health adverse outcomes of HCWs during the COVID-19 pandemic in Latvia. A further cohort study is needed to evaluate the dynamics of mental health and other predisposing factors of HCWs.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Microaggressions towards the LGBT population and lack of human rights, equity, and equality, resulting in LGBT domestic abuse in Latvia
    (2023-10) Kozlovska, Maija; Kozlovska, Līga; Tīcmane, Gunta; Vintere, Ruta; Ancāne, Gunta; Rīga Stradiņš University
    Background. It is well known that equality and equity have asignificant meaning inhealthcare. InLatvia, there are no human rights for LGBT families. This case report looks at theproblem through theframe ofone LGBT person’s experience and a lack of support and knowledge, resulting in domestic abuse and neglect of children. Objectives. Toevaluate theshortcomings inLatvian legislation through one LGBT patient’s experience and perception of life inLatvia asanLGBT family member. Case report. The 44-year-old female patient has lived in Latvia since birth. At the doctor’s office, she presented with adisease history of abroken leg at3points of tibiae – thepatient had refused toundergo anoperation due to developed stigma towards medical care, feeling of exclusion; she presented with undiagnosed bronchial asthma, smoking, depression, low self-esteem, frequent suicidal thoughts, 5attempts ofsuicide, insomnia. Thepatient isapolice officer and social worker. Intheanamnesis she has had 3relationships with women and recognises herself as a lesbian. The patient faced discrimination at her workplace – was afraid to talk about her sexuality, had been humiliated by her colleagues at police station. All her relationships with women were highly toxic, asall partners abused her physically and emotionally; they also neglected and physically abused 5children, raised bythepatient for 15years. Thepatient was forced toend all relationships, and had no rights toraise kids even though they had parent–children bonding – they got into thefoster home, while having anon-biological LGBT family parent. Being discriminated against asanLGBT person, and with post-traumatic stress disorder, prevented thepatient, and her children, from seeking and receiving support, even while being apolice officer. Conclusions. Microaggressions towards theLGBT population, discrimination and inequality inLatvia lead toelevated morbidity and higher risk ofsuicide attempts; new legislation isneeded toprotect children’s and their non-biological parents’ needs and health.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Opinions of Postpartum Women about the Impact of Pregnancy and Childbirth on Sexual Life
    (2017-06-29) Briedīte, Ieva; Ancāne, Gunta; Jansone, Gita; Department of Obstetrics and Gynaecology; Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy
    Abstract Introduction: Sexual life is often a very sensitive topic, but it may be especially delicate subject for pregnant women. Women are worried about possible impact of pregnancy and childbirth on their sexual life. Aim: The aim was to collect and analyze information given by patients in postpartum units about their opinions of impact of pregnancy, childbirth and partner’s presence during delivery on their sexual life. Materials and methods: Cross-sectional study was carried out involving 351 women in postpartum period. Data were collected from August 2016 until December 2016 in the Maternity Hospital using patient questionnaires. Results: Mean age was 30.3 years (SD 5.1; range, 18 - 43 years). 52.1% (n=183) participants were primiparous and 47.9% (n=168) were multiparous. 92.0% (n=323) had coitus during pregnancy and 8.0% (n=28) did not have. In 41.6% sexual desire decreased during pregnancy. 29.6% (n=104) were worried about impact of childbirth on sexual life, 35.3% (n=124) were worried if letting partner to participate in childbirth would change partners opinion about their sexual life. 49.6% (n=174) got advice from gynecologist about their sexual life during pregnancy, 26.2% (n=92) would like to talk about sexual life with gynecologist. Conclusions: Most of the women are sexually active during pregnancy. Primiparous compared to multiparous are more often worried that childbirth and partner’s presence during delivery may influence their sexual life. Those who admit sexual life as important for them more often are worried about possible impact and want to talk about sexuality with their gynecologist.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Posttraumatic Stress Disorder and Oxidative Stress Parameters Assessment and Correction by Means of Antioxidants in Contingent of International Operations. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2012) Voicehovskis, Vladimirs; Ancāne, Gunta; Šķesters, Andrejs
    The Contingent of International Operations Combats are a subject for several extreme stressors that can cause Posttraumatic stress disorder (PTSD). PTSD changes the quality of life to a significantly lower level, worsens forecast and progress of comorbid disorders. This problem is of a medically social kind and is up to date in all the countries whose armed forces take part in the Peace Support Missions. The basis of PTSD pathogenesis is hyperactivation of neurones under stress factors influence, socalled excitotoxicity, that causes oxidative stress (OS), because of an accumulation of free radicals. Neurons are especially susceptible to OS, changing signal transduction mechanisms that can cause PTSD. Research aim: to access PTSD incidence, OS parameters and their adjustment advances using antioxidants in PTSD risk group patients. Prospective placebo-controlled randomized study was realized in Riga Stradins University in cooperation with Latvian National armed forces Medical support centre. 143 participants of one 6-months mission, Latvian CIO, were examined two months before mission and immediately after the return. “Selenium” group received organic selenium during the mission. Questionnaires PCL-M were used for PTSD evaluation; OS rates and Se in blood were determined. Basing on the research results, we can conclude that: 1) there is a statistically reliable correlations between the incidence of PTSD and OS parameters, between PTSD symptomatic severity and OS parameters; 2) the use of antioxidant Selenium during the mission can reduce the OS parameters, minimize the incidence of PTSD and reduce the PTSD symptomatic severity. The novelty and practical significance of the research: 1) intellectual property related with study results is protected with the Latvian and the International patents “Preparation that effectively reduces high glutamate level in blood”; 2) PCL-M questionnaire validated Latvian language version can be recommended for use as an effective instrument for PTSD diagnostics and screening in military contingent; 3) invented practical method of PTSD risk groups morbidity diminishing (in field conditions as well) is recommended for use to mission combats and widespread use; 4) the first OS and PTSD parameters correlation assessment; 5) the first study Se using advances to reduce PTSD incidence in a risk group; 6) the first wide-scaled research in Latvian Military medicine and Psychosomatic medicine branches.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Psychosomatic aspects of chronic low back pain syndrome
    (2010-01) Šmite, Daina; Ancāne, Gunta; Rīga Stradiņš University
    The purpose of the study was to determine the relationships between emotional distress and pain syndrome, its characteristic parameters and impact on the quality of life in patients with chronic low back pain. The study included 110 patients, mean age 44.2 ± 8.0 years, with clinical diagnosis of lumbar spine disk pathology with chronic low back pain syndrome. The results showed that the studied patients differed by their emotional state. Emotional distress was associated with high intensity and specific symptoms of low back pain syndrome. Musculoskeletal dysfunction was associated with both physical and psychoemotional factors. The interaction of chronic low back pain syndrome complexity and biopsyhosocial factors is shown by a correlation between cytokines IL- 10 and IL-8 level in blood serum and both pain intensity and duration, characteristics of emotional and physical status, and level of physical activities.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Quality of female sexual function after conventional abdominal hysterectomy - three months' observation
    (2014-11-24) Briedīte, Ieva; Ancāne, Gunta; Rogovska, Irēna; Lietuviete, Nellija; Department of Obstetrics and Gynaecology; Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy; Department of Doctoral Studies
    Introduction. Many medical and conservative surgical treatment options are available but still hysterectomy remains the most common gynecological procedure performed worldwide. These procedures are performed because of actual and possible malignant diseases, and benign conditions including pelvic pain, dyspareunia, uterine myomas, adenomyosis, endometriosis, and menometrorrhagia. The impact of hysterectomy on sexual function has always been a great concern to women and is a major source of preoperative anxiety. Data regarding the impact of hysterectomy on women’s sexual functioning are not clear and consistent, many women report improvement of sexual functioning after hysterectomy, which may be due to relief of symptoms, while others complain of sexual dysfunction as a result of hysterectomy. Also discussion about advantages of cervix sparing operations is still controversial. Aim of the study. Aim was to assess and compare pre- and post-operative quality of sexual life of gynecological patients undergoing planned hysterectomy, and to find out opinions of patients and their partners about expected impact of operation and changes after surgery. Material and methods. Questionnaire method was used to survey gynecologic patients undergoing planned subtotal / total hysterectomy due to benign indication. Sexual Quality of Life Questionnaire – Female (SQoL-F) was used to assess quality of sexual life before and after surgery. Questions about other influencing factors and patients’ opinions before and after operation were added. 38 completed questionnaires were used for data analysis. Results. Only 55% of subtotal hysterectomy group and 38.9% of total hysterectomy group told their partners completely about planned surgery. Mean period of beginning sexual activities after operation was 5.15 weeks after surgery in subtotal hysterectomy and 5.78 weeks in total hysterectomy group. SQoL-F after three months post-operation period was 6.50 points less in total hysterectomy group, which was not statistically significant. There was a slight statistically insignificant decrease of SQoL-F points within each group after three months observation period: -0.44 points in subtotal hysterectomy group and -2.47 points in total hysterectomy group. Although patients of total hysterectomy more frequently (22.2% vs. 5%) indicated negative impact on sexual function after operation, differences were not statistically significant. There were no differences in co-morbidities, concomitant medications, hormone use history and post-operative complications between groups. Conclusions. Patients before hysterectomy are worried about possible negative impact of surgery on their sexual function, they do not talk to their partners candidly about planned surgery. There were no statistically significant changes of sexual quality of life found after subtotal and total abdominal hysterectomy operation after three months observation period.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Self-Esteem and Occupational Factors as Predictors of the Incidence of Anxiety and Depression among Healthcare Workers during the COVID-19 Pandemic in Latvia
    (2024-01-07) Valaine, Laura; Greve, Mara; Zolovs, Maksims; Ancāne, Gunta; Utināns, Artūrs; Briģis, Ģirts; Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy; Statistics Unit; Department of Public Health and Epidemiology
    The prevalence of depression and anxiety among healthcare workers (HCWs) during the COVID-19 pandemic is high. The aim of the study is to identify the importance of self-esteem and occupational factors in association with the incidence of depression and anxiety among HCWs through a longitudinal cohort study during the COVID-19 pandemic in Latvia. Participants received seven questionnaires during the COVID-19 pandemic on demographic parameters, work-related information, and contact with COVID-19 patients, and three standardized questionnaires that evaluated symptoms of anxiety (GAD-7), depression (PHQ-9), and self-esteem (Rosenberg’s self-esteem scale). The Generalized Linear Mixed Model (GLMM) was used to identify factors associated with the incidence of depression and anxiety among HCWs. A total of 322 participants were included in the data analysis for depression and 352 for anxiety. HCWs with low self-esteem were 83% more likely to experience depression and 76% more likely to experience anxiety. Working at a general practitioner practice is associated with twice the risk of developing depression and anxiety. A 31% increase in the odds of depression is observed among HCWs with direct contact with COVID-19 patients. The organizational and government levels must look for opportunities to facilitate the mental health of HCWs to ensure better-quality healthcare.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Starptautisko operāciju kontingenta dažu oksidatīvā stresa rādītāju kā posttraumatiskā stresa sindroma izpausmes noteikšana un korekcija, izmantojot antioksidantus. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Voicehovskis, Vladimirs; Ancāne, Gunta; Šķesters, Andrejs
    Starptautisko operāciju kontingenta karavīri ir pakļauti dažādiem ekstremāliem faktoriem, kas var izraisīt posttraumatisko stresa sindromu (PTSS). PTSS būtiski pazemina dzīves kvalitāti, pasliktina komorbīdu stāvokļu prognozi un norisi. Šai problēmai ir medicīniski sociāls raksturs, tā ir aktuāla visām tām valstīm, kuru bruņotie spēki piedalās miera uzturēšanas misijās. PTSS patoģenēzes pamatā ir neironu hiperaktivācija stresoru ietekmē – eksaitotoksicitāte, kas izraisa oksidatīvo stresu (OS), jo uzkrājas brīvie radikāļi. Neironi ir īpaši jutīgi pret OS, tāpēc notiek signālu pārraides traucējumi, kas var izraisīt PTSS. Darba mērķis: pacientiem ar PTSS attīstības risku izpētīt saslimstību ar PTSS, dažus OS rādītājus un korekcijas iespējas, izmantojot antioksidantus. Prospektīvais placebo kontrolētais randomizētais pētījums veikts Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar LR Nacionālo bruņoto spēku Militārās medicīnas centru. Tika pētīti 143 vienas misijas (6 mēn.) dalībnieki, Latvijas starptautisko operāciju kontingents. “Selēna” grupa misijas laikā saņēma organisko selēnu. Divus mēnešus pirms misijas un tūlīt pēc atgriešanās tika veikta klīniskā izmeklēšana: PTSS diagnostika, izmantojot PCL-M anketu, OS rādītāji un Se saturs asinīs. Balstoties uz darba rezultātiem, varam secināt, ka: 1) ir statistiski ticama sakarība starp saslimstību ar PTSS un OS rādītājiem, starp PTSS simptomātikas smaguma pakāpi un OS rādītājiem; 2) antioksidanta selēna lietošana misijas laikā ļauj pazemināt OS rādītājus, minimizēt saslimstību ar PTSS un pazemināt PTSS simptomātikas smaguma pakāpi. Darba novitāte un praktiskā nozīme: 1) ar pētījuma rezultātiem saistītais intelektuālais īpašums ir aizsargāts ar Latvijas un starptautisko patentiem ”Līdzeklis efektīvai augsta glutamāta līmeņa pazemināšanai asinīs” un “Preparation that effectively reduces high glutamate level in blood”; 2) validizētā PCL-M anketa latviešu valodā tiek rekomendēta kā ērts un efektīvs instruments militārā kontingenta PTSS diagnostikai un skrīningam; 3) izstrādātā praktiskā metode PTSS saslimstības samazināšanai riska grupām (tajā skaitā lauka apstākļos) tiek rekomendēta misijas dalībniekiem un plašai izmantošanai; 4) pirmo reizi tiek veikts OS un PTSS rādītāju savstarpējās saistības novērtējums; 5) pirmo reizi tiek pētīta iespēja izmantot selēnu PTSS saslimstības samazināšanai riska grupās; 6) pirmais plaša mēroga zinātnisks pētījums Latvijā kara medicīnas un psihosomatiskās medicīnas nozarē.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Starptautisko operāciju kontingenta dažu oksidatīvā stresa rādītāju kā posttraumatiskā stresa sindroma izpausmes noteikšana un korekcija, izmantojot antioksidantus. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Voicehovskis, Vladimirs; Ancāne, Gunta; Šķesters, Andrejs
    Starptautisko operāciju kontingenta karavīri ir pakļauti dažādiem ekstremāliem faktoriem, kas var izraisīt posttraumatisko stresa sindromu (PTSS). PTSS būtiski pazemina dzīves kvalitāti, pasliktina komorbīdu stāvokļu prognozi un norisi. Šai problēmai ir medicīniski sociāls raksturs, tā ir aktuāla visām tām valstīm, kuru bruņotie spēki piedalās miera uzturēšanas misijās. PTSS patoģenēzes pamatā ir neironu hiperaktivācija stresoru ietekmē – eksaitotoksicitāte, kas izraisa oksidatīvo stresu (OS), jo uzkrājas brīvie radikāļi. Neironi ir īpaši jutīgi pret OS, tāpēc notiek signālu pārraides traucējumi, kas var izraisīt PTSS. Darba mērķis: pacientiem ar PTSS attīstības risku izpētīt saslimstību ar PTSS, dažus OS rādītājus un korekcijas iespējas, izmantojot antioksidantus. Prospektīvais placebo kontrolētais randomizētais pētījums veikts Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar LR Nacionālo bruņoto spēku Militārās medicīnas centru. Tika pētīti 143 vienas misijas (6 mēn.) dalībnieki, Latvijas starptautisko operāciju kontingents. “Selēna” grupa misijas laikā saņēma organisko selēnu. Divus mēnešus pirms misijas un tūlīt pēc atgriešanās tika veikta klīniskā izmeklēšana: PTSS diagnostika, izmantojot PCL-M anketu, OS rādītāji un Se saturs asinīs. Balstoties uz darba rezultātiem, varam secināt, ka: 1) ir statistiski ticama sakarība starp saslimstību ar PTSS un OS rādītājiem, starp PTSS simptomātikas smaguma pakāpi un OS rādītājiem; 2) antioksidanta selēna lietošana misijas laikā ļauj pazemināt OS rādītājus, minimizēt saslimstību ar PTSS un pazemināt PTSS simptomātikas smaguma pakāpi. Darba novitāte un praktiskā nozīme: 1) ar pētījuma rezultātiem saistītais intelektuālais īpašums ir aizsargāts ar Latvijas un starptautisko patentiem ”Līdzeklis efektīvai augsta glutamāta līmeņa pazemināšanai asinīs” un “Preparation that effectively reduces high glutamate level in blood”; 2) validizētā PCL-M anketa latviešu valodā tiek rekomendēta kā ērts un efektīvs instruments militārā kontingenta PTSS diagnostikai un skrīningam; 3) izstrādātā praktiskā metode PTSS saslimstības samazināšanai riska grupām (tajā skaitā lauka apstākļos) tiek rekomendēta misijas dalībniekiem un plašai izmantošanai; 4) pirmo reizi tiek veikts OS un PTSS rādītāju savstarpējās saistības novērtējums; 5) pirmo reizi tiek pētīta iespēja izmantot selēnu PTSS saslimstības samazināšanai riska grupās; 6) pirmais plaša mēroga zinātnisks pētījums Latvijā kara medicīnas un psihosomatiskās medicīnas nozarē.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Symptoms of depression and anxiety among health care workers during COVID-19 pandemia in Latvia : A cohort study
    (2021-04) Valaine, Laura; Ancāns, A.; Logina, Lelde; Beskrovnijs, Romāns; Bubko, Laura; Ancāne, Gunta; Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy
  • No Thumbnail Available
    Item