Browsing by Author "Agnese Timma"

Now showing 1 - 2 of 2
  • No Thumbnail Available
    Item
    Dobeles novada pašvaldības kultūrpolitikas iekšējā un ārējā komunikācija: reģionālās identitātes iesaiste.
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Agnese Timma; Ivans Jānis Mihailovs; Sociālo zinātņu fakultāte; Faculty of Social Sciences
    Maģistra darba “Dobeles novada pašvaldības kultūrpolitikas iekšējā un ārējā komunikācija: reģionālās identitātes iesaiste” mērķis ir noskaidrot, kā, ar kādiem instrumentiem, izmantojot kurus kanālus un kādām mērķauditorijām un cik koordinēti tiek izmantota Dobeles novada pašvaldības iekšējā un ārējā komunikācija kultūrpolitikas jomā. Darbā aplūkots pašreizējais Dobeles novada kultūrpolitikas komunikācijas stāvoklis. Pētījuma kontekstā “iekšējā komunikācija” attiecas uz informācijas, stratēģiju un direktīvu apmaiņu Dobeles novada pašvaldībā. Ārējā komunikācija pētnieciskajā darbā tiek attiecināta uz kultūrpolitikas komunikāciju starp Dobeles novada pašvaldību un Dobeles novada iedzīvotājiem. Darba teorētiskā daļa ir balstīta uz visaptverošu esošās literatūras apskatu par kultūrpolitiku, komunikācijas teoriju un kultūrpolitikas komunikāciju pašvaldībās. Balstoties uz tādu zinātnieku kā Armīna Kleina, Klausa Beka un ievērojamu kultūras studiju jomas pētnieku pamatdarbiem, maģistra darbs sniedz stabilu teorētisko pamatu, lai izprastu kultūrpolitikas komunikācijas sarežģītību Dobeles novadā. Pētījumā atklājās, ka kultūrpolitikas komunikāciju Dobelē raksturo daudzveidīgs klāsts, kas vērsts uz iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Pašvaldības dokumentu un interviju atbilžu analīze iezīmēja vairākus svarīgus novērojumus. Pētījums uzsvēra pārredzamības un dialoga nozīmi kultūrpolitikas veidošanā, un tādiem komunikācijas mehānismiem kā sabiedriskās apspriešanas un ieinteresēto personu iesaistīšanas forumi ir izšķiroša nozīme lēmumu pieņemšanas procesos. Pētījums atklāja problēmas, ar kurām saskaras pašvaldību iestādes iekšējā komunikācijā, piemēram, kultūrpolitikas informācijas nesaskaņotību. Neskaitot pielikumus, darbs sastāv no 72 lapaspusēm, teorētiskās un empīriskās daļas. Darbā izmantotas divas pētniecības metodes: dokumentu analīze un padziļinātas daļēji strukturētas intervijas. Dokumentu analīze ļauj padziļināti izpētīt Dobeles novada kultūrpolitikas iekšējās un ārējās komunikācijas koordināciju, savukārt 11 daļēji strukturētās intervijas sniedz vērtīgu ieskatu no galvenajām kultūrpolitikas īstenošanā iesaistītajām pusēm.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Uzticība reklāmas informācijai tiešsaistē. Satura interpretācija studentu un senioru auditorijās
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Agnese Timma; Sergejs Kruks; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
    Bakalaura darba tēma ir “Uzticība reklāmas informācijai tiešsaistē. Satura interpretācija studentu un senioru auditorijās”. Darba mērķis ir noskaidrot, kā cilvēki dažādās vecuma grupās interpretē tiešsaistes medijos publicētās reklāmas un izpētīt, kā uzticēšanās reklāmu saturam atšķiras starp studentiem un senioriem. Darbs sastāv no divām daļām – teorētiskās un praktiskās daļas, kuras tiek aprakstītas, izmantojot dažādus literatūras avotus un autora iegūtās zināšanas darba izpildes procesā un pirms tā. Pētījuma teorētisko ietvaru veido medijpratības, interpretācijas un reklāmas jēdzienu skaidrojums. Pētnieciskā darba praktiskās daļas izmantotā datu ieguves metode ir daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas senioriem, studentiem, kuri izmanto interneta masu medijus. Datu analīzē tiek izmantota fenomenoloģiskā analīzes pieeja. Darba pētnieciskās daļas laikā atklājās, ka 80% no intervētajiem, kas ir 5 seniori un 3 studenti, atzinās, ka netic saviem spēkiem atpazīt maldināšanu. Respondenti atzīstas, ka tos apmānīt varētu viegli, jo nav tik skeptiski, prasmīgi mediju lietotāji. Intervijas laikā pēc senioru interpretācijas atklājās, ka seniori lielākoties uzskata, ka ja medijs ir populārs un viņi tam uzticas, tad arī tajā publicētās ziņas un reklāmas būs patiesas, jo kurš katrs pie mediju izvērtēšanas netiekot. Studenti prasmīgi mācēja interpretēt, kas reklāmu padara par nepatiesu, kā arī mācēja noteikt, kuras rādītās reklāmas ir maldinošas, kuras patiesas, taču atzinās, ka ikdienā tās patiesumu vērtē tikai pēc vizuālā noformējuma, vai arī tikai pēc medija, kurā šī reklāma atrodas.