Browsing by Author "Aaro Viljami Alila"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Surgical Versus Conservative Treatment for Anterior Cruciate Ligament Injury
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Aaro Viljami Alila; Jūlija Zamotkina; Ārvalstu studentu nodaļa; International Student Department
    Diplomdarbs “Priekšējās krusteniskas saites konservatīvas un ķirurģiskas terapijas savstārpējas efektivitātes salīdzinājums” ir balstīts uz literatūras aprakstiem, un ir vērsts uz labākas ārstēšanas metodes atradni saites bojājuma gadījumā. Ārstēšanas metodes tika savstarpēji salīdzinātas pēc dažādiem parametriem. Proti, post-operatīva ceļa locītavas stabilitāte, funkcionāls iznākums, osteoartrīta attīstība, atgriešanas sportā un vispārējie simptomi. Priekšējās krusteniskas saites plīsums ir nopietna trauma, kura ir raksturīga jauniem un sportiski aktīviem pacientiem, kas savukārt var novest pie hroniskas ceļu locītavas nestabilitātes, post-traumatiska osteoartrīta, dzīves kvalitātes samazināšanas, kā arī kustību ierobežošanas. Priekšējās krusteniskas saites bojājumi ilgstoši ierobežo sportistu treņiņus, savukārt pārējus padara ilgstoši darba nespējīgus. Ir zināms, kā fiziski aktīvi pacienti izvēlās ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Izvērtējot iegūto informāciju tika noskaidrot, ka ķirurģiskas metodes nodrošina labāku ceļa locītavas stabilitati, salīdzinot ar konservatīvo terapiju. Šajā literatūras aprakstoša pētījumā, tika izvērtēti 18 pētījumi par ceļu locītavu stabilitāti un 16 no tiem atklājuši izteiktas statistiskas atšķirības ķirurģskas metodes izvēles gadījumā. Tikai divos pētījomos netika novērotas atšķirības. Pēc šo pētījumu datiem, konservatīva ārstēšana var nodrošināt līdzīgus funkcionālus iznākumus kā operatīvas metodes pēc Knee Injury and Osteoarthritis Outcomes score (KOOS), International Knee Documentation Committee score (IKDC) un Lysholm score. Salīdzinājot iespējamība ātrākai atgriešanai pie sporta nodarbībām, operatīvai rekonstrukcijas ir novērota priekšroka tikai piecos pētījumos no 13, kuri savukārt tika iekļauti diplomdarbā. Viens pētījums atdevis priekšroku konservatīvai terapijai jautājumā par ātrāko rekonvalescenci un atgrišanos sportā. Tomēr septiņos pētījumos atšķirība starp divām ārstēsanas metodēm jautājumā par ātrāko atgrišanos sporta netika atrasta. Osteoartrīta attīstības tika pētīta abās grupās, kas savukārt tika aprastīts 15 pētījumos. Pie tam, no tiem divos pētījumos tika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība, ka operatīvas terapijas rezultātā osteoartrīts ir mazāk novērots piecu gadu laika periodā kā arī 17-20 gadu periodā. Divos pētījumos tika novērots, ka osteoartrīta attīstības risks ir mazāk pēc konservatīvas terapijas. Tomēr 11 pētījumos atšķirība starp divām terapijas metodēm jautājumā par osteoartrīta attīstības risku netika novērota. Diplomsdarbs ir balstīts uz jaunākiem pētījumiem par abām terapijas metodēm. Kaut gan jau ilgstoši tika uzskatīts, ka operatīvai rekonstrukcijas metodei ir labāki iznākumi, tomēr pēdējie literatūras dati to pilnība neapstiprina. Pēc jauno pētījumu rezultātiem tika secināts, ka konservatīva terapijas metode ir salīdzināma efektivitātes ziņā ar operatīvo. Pilnīgai pārliecinātībai ir nepieciešami papildus pētījumi.