Browsing by Author "Šlēziņš, Jānis"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Šlēziņš, Jānis; Keris, Valdis
    Lai gan cerebrāla infarkta profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā pēdējās desmitgadēs ir sasniegts ievērojams progress, cerebrāls infarkts joprojām ir viens no biežākajiem nespējas un nāves cēloņiem pasaulē. Promocijas darbs “Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji” ir veltīts vienai no neiroloģijas un neiroķirurģijas nozares aktualitātēm – tā saucamā, malignā vidējās smadzeņu artērijas (ACM – arteria cerebri media no lat.val) baseina cerebrālā infarkta ārstēšanai. Zināms, ka malignais ACM baseina cerebrālais infarkts ir smagākā insulta forma, kas ir sastopama apmēram 10% visu išēmisko insultu gadījumos. Ar ķirurģiju nesaistītās standarta un intensīvās terapijas ārstēšanas metodes nav pierādījušas savu efektivitāti – infarkta zonā attīstoties masīvai tūskai, pirmās nedēļas laikā no intrakraniālas hipertensijas un smadzeņu stumbra ķīlēšanās mirst aptuveni 80% pacientu, bet izdzīvojušajiem saglabājas dziļš neiroloģiskais deficīts un nespēja, tāpēc dekompresijas trepanācija tiek piedāvāta kā ķirurģiska alternatīva. Metodes racionālais pamatojums ir mākslīgi, kompensatori palielināt intrakraniālo telpu, tādējādi novēršot intrakraniālo hipertensiju un smadzeņu stumbra ķīlēšanos. Līdz šim pasaulē ir publicēti piecu starptautisku, randomizētu kontrolētu pētījumu rezultāti, kuros iekļauti 268 pacienti. Lai arī publicētie pētījumi sniedz pārliecinošu vispārīgu informāciju par dekompresijas trepanācijas pozitīvajiem efektiem, neapmierinošs klīniskais iznākums pēc operācijas joprojām ir bieži sastopams, jo trūkst statistiski ticamu kritēriju, kas dotu iespēju detalizētāk pamatot dekompresijas trepanācijas izvēli un prognozēt tās efektivitāti. Mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu daudzumu, kuriem potenciāli būtu apsverama dekompresijas trepanācijas veikšana, un zinātniski pamatoti noteikt kritērijus ar prognostisko vērtību attiecībā uz klīnisko iznākumu pēc dekompresijas trepanācijas pielietošanas. Pētījums sastāv no retrospektīvās un prospektīvās daļas. Retrospektīvi tika veikta 748 ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu analīze. Atkarībā no klīniskās ainas smaguma, pacienti tika iedalīti viegla un smaga cerebrāla infarkta grupās. Atkarībā no tā, vai bija radioloģiski un/vai klīniski pierādījumi par smadzeņu tūsku, grupas tika sīkāk iedalītas. Visām grupām tika analizēta mirstība un nāves cēloņi. Prospektīvi 44 iekļaušanas kritērijiem atbilstoši pacienti tika randomizēti dekompresijas trepanācijas vai optimālās medikamentozās terapijas grupās. Katram pacientam tika noteikts cerebrālā infarkta tilpums un NIHSS skalas rādītājs. Pēc 6 un 12 mēnešiem tika izvērtēts klīniskais iznākums grupās, kā arī vecuma, cerebrālā infarkta tilpuma un NIHSS skalas rādītāja prognostiskā vērtība attiecībā uz iznākumu. Darba rezultātā noskaidrots, ka dekompresijas trepanācija ir potenciāli apsverama aptuveni 7% ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu. Analizējot demogrāfisko un klīnisko kritēriju prognostisko vērtību, noskaidrots, ka pacienta vecums un cerebrālā infarkta tilpums ir kritēriji ar statistiski ticamu prognostisko vērtību attiecībā uz operācijas klīnisko iznākumu. Vecums virs 60 gadiem un cerebrālā infarkta tilpums virs 390 kubikcentimetriem ir saistīti ar neapmierinošu klīnisko iznākumu pēc operācijas. Savukārt sākotnējam NIHSS skalas rādītājam nav statistiski ticamas prognostiskas vērtības attiecībā uz klīnisko iznākumu pēc operācijas. Ņemot vērā pētnieciskajā darbā iegūtos rezultātus, ir kļuvis iespējams paredzēt potenciālo pacientu daudzumu, kam operācija būtu apsverama, kā arī precīzāk kā līdz šim definēt dekompresijas trepanācijas prognozi maligna ACM baseina cerebrāla infarkta pacientiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Šlēziņš, Jānis; Keris, Valdis
    Lai gan cerebrāla infarkta profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā pēdējās desmitgadēs ir sasniegts ievērojams progress, cerebrāls infarkts joprojām ir viens no biežākajiem nespējas un nāves cēloņiem pasaulē. Promocijas darbs “Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji” ir veltīts vienai no neiroloģijas un neiroķirurģijas nozares aktualitātēm – tā saucamā, malignā vidējās smadzeņu artērijas (ACM – arteria cerebri media no lat.val) baseina cerebrālā infarkta ārstēšanai. Zināms, ka malignais ACM baseina cerebrālais infarkts ir smagākā insulta forma, kas ir sastopama apmēram 10% visu išēmisko insultu gadījumos. Ar ķirurģiju nesaistītās standarta un intensīvās terapijas ārstēšanas metodes nav pierādījušas savu efektivitāti – infarkta zonā attīstoties masīvai tūskai, pirmās nedēļas laikā no intrakraniālas hipertensijas un smadzeņu stumbra ķīlēšanās mirst aptuveni 80% pacientu, bet izdzīvojušajiem saglabājas dziļš neiroloģiskais deficīts un nespēja, tāpēc dekompresijas trepanācija tiek piedāvāta kā ķirurģiska alternatīva. Metodes racionālais pamatojums ir mākslīgi, kompensatori palielināt intrakraniālo telpu, tādējādi novēršot intrakraniālo hipertensiju un smadzeņu stumbra ķīlēšanos. Līdz šim pasaulē ir publicēti piecu starptautisku, randomizētu kontrolētu pētījumu rezultāti, kuros iekļauti 268 pacienti. Lai arī publicētie pētījumi sniedz pārliecinošu vispārīgu informāciju par dekompresijas trepanācijas pozitīvajiem efektiem, neapmierinošs klīniskais iznākums pēc operācijas joprojām ir bieži sastopams, jo trūkst statistiski ticamu kritēriju, kas dotu iespēju detalizētāk pamatot dekompresijas trepanācijas izvēli un prognozēt tās efektivitāti. Mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu daudzumu, kuriem potenciāli būtu apsverama dekompresijas trepanācijas veikšana, un zinātniski pamatoti noteikt kritērijus ar prognostisko vērtību attiecībā uz klīnisko iznākumu pēc dekompresijas trepanācijas pielietošanas. Pētījums sastāv no retrospektīvās un prospektīvās daļas. Retrospektīvi tika veikta 748 ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu analīze. Atkarībā no klīniskās ainas smaguma, pacienti tika iedalīti viegla un smaga cerebrāla infarkta grupās. Atkarībā no tā, vai bija radioloģiski un/vai klīniski pierādījumi par smadzeņu tūsku, grupas tika sīkāk iedalītas. Visām grupām tika analizēta mirstība un nāves cēloņi. Prospektīvi 44 iekļaušanas kritērijiem atbilstoši pacienti tika randomizēti dekompresijas trepanācijas vai optimālās medikamentozās terapijas grupās. Katram pacientam tika noteikts cerebrālā infarkta tilpums un NIHSS skalas rādītājs. Pēc 6 un 12 mēnešiem tika izvērtēts klīniskais iznākums grupās, kā arī vecuma, cerebrālā infarkta tilpuma un NIHSS skalas rādītāja prognostiskā vērtība attiecībā uz iznākumu. Darba rezultātā noskaidrots, ka dekompresijas trepanācija ir potenciāli apsverama aptuveni 7% ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu. Analizējot demogrāfisko un klīnisko kritēriju prognostisko vērtību, noskaidrots, ka pacienta vecums un cerebrālā infarkta tilpums ir kritēriji ar statistiski ticamu prognostisko vērtību attiecībā uz operācijas klīnisko iznākumu. Vecums virs 60 gadiem un cerebrālā infarkta tilpums virs 390 kubikcentimetriem ir saistīti ar neapmierinošu klīnisko iznākumu pēc operācijas. Savukārt sākotnējam NIHSS skalas rādītājam nav statistiski ticamas prognostiskas vērtības attiecībā uz klīnisko iznākumu pēc operācijas. Ņemot vērā pētnieciskajā darbā iegūtos rezultātus, ir kļuvis iespējams paredzēt potenciālo pacientu daudzumu, kam operācija būtu apsverama, kā arī precīzāk kā līdz šim definēt dekompresijas trepanācijas prognozi maligna ACM baseina cerebrāla infarkta pacientiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Criteria for Surgical Treatment of the Intracranial Hypertension Caused by Cerebral Infarction. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Šlēziņš, Jānis; Keris, Valdis
    Despite significant progress in prophylaxis, diagnostics and treatment of stroke achieved over the last decades, it is still one of the most frequent cause of disability and death worldwide. Thesis „Surgical treatment criteria of intracranial hypertension caused by cerebral infarction” is dedicated to one of the topicality in fields of neurology and neurosurgery, i.e. treatment of malignant middle cerebral artery (MCA) stroke. As known, malignant MCA stroke is the most devastating form of stroke which occurs roughly in 10% of all ischaemic strokes. Standard management modalities for acute ischaemic stroke and additional measures available at the intensive care unit have not proven efficiency – within the first week 80% of patients die due to intracranial hypertension and brainstem herniation but survivors remain severely disabled. Due to limitations of therapies, decompressive craniectomy has been proposed as a surgical option. The rationale of this therapy is to create compensatory space to accommodate the swollen brain, thus preventing intracranial hypertension and brainstem herniation. By now there are results of five international randomised controlled trials published worldwide involving a total of 268 patients. Trials provided convincing general data on potential benefits of decompressive craniectomy. Despite potential benefits, unfavorable outcome after surgery is still often, due to lack of specific, statistically significant criteria that would allow to justify the choice of surgery and predict its effectivness in more detailed way. The aim of our study was to clarify the amount of middle cerebral artery stroke patients who could be considered as potential candidates for decompressive craniectomy and to determine science-based criteria with prognostic value for the clinical outcome after use of decompression craniectomy. Retrospective analysis of 748 patients with diagnosis of middle cerebral artery stroke was performed. Accordingly to the severity of symptoms, patients were divided into two groups of severe and mild stroke. Groups were subdivided depending whether there was or there was no radiological and/or clinical evidence of space-occupying edema. All subgroups were analyzed in terms of mortality, cause of death. Fourty-four patients meeting the inclusion criteria were randomized prospectively to either decompressive craniectomy or best medical treatment groups. Cerebral infarct volume and NIHSS scores at time of enrollment were measured in every case. Clinical outcomes were evaluated at 6 and 12 months. Primary outcome measure was overall survival and functional outcome. In surgical arm subgroup analysis investigating impact of age, cerebral infarct volume and NIHSS scores on outcome was performed as secondary measure. Our research suggests that decompressive craniectomy is potentially considered in approximately 7% of all middle cerebral artery stroke patients. Assessing the prognostic value of demographic and clinical criteria, it was found that patient age and cerebral infarct volume are criteria with statistically significant prognostic value for the clinical outcome after surgery. Age over 60 and cerebral infarct volume over 390 cc are associated with unfavorable outcome after surgery. Initial NIHSS score did not prove to have predictive value on outcome after surgery. Taking into account the results of the research, it has become possible to predict the potential proportion and amount of middle cerebral artery stroke patients who are potential candidates for surgery. It has become possible to predict clinical outcome after surgery with higher precision than previously in malignant MCA stroke patients.