Socrates. 2020, 1 (16)

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/1178

Browse

Browsing Socrates. 2020, 1 (16) by Author "Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija"

Now showing 1 - 2 of 2
  • No Thumbnail Available
    Item
    Personas elektroniskās identifikācijas tiesiskā regulējuma problemātika
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Mote, Dace; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Attīstoties informācijas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, pieaug iedzīvotāju vēlme saņemt pakalpojumus elektroniski – vai tie būtu sadzīviska rakstura pakalpojumi vai valsts un pašvaldības iestāžu piedāvātie elektroniskie pakalpojumi. Lai persona varētu saņemt attālinātus iestāžu pakalpojumus, tai ir nepieciešams elektroniski identificēties. Personas veiksmīgas elektroniskās identifikācijas būtiskākās komponentes ir abu pušu saistību izpilde personas datu drošības jautājumos un pakalpojumu sniedzēja spēja tehniski nodrošināt personas elektronisko identifikāciju. Rakstā tiek apskatīti elektroniskās identifikācijas veidi, to raksturojums un tiesiskie aspekti, izvērtējot tiesisko regulējumu, pieejamo literatūru un aktuālo tiesu praksi elektroniskās identificēšanas jautājumos. Raksts ir balstīts uz autores izstrādāto maģistra darbu, kurā tika pētīti personas elektroniskās identifikācijas riski un tiesiskā regulējuma problemātika.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Tehnoloģiskā neitralitāte – tiesiskas valsts principa neatņemama sastāvdaļa informācijas sabiedrības laikmetā
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Ķinis, Uldis; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Tiesību principus kā pastāvīgus tiesību avotus ir pētījuši daudzi Latvijas tiesībzinātnieki, piemēram, profesore Daiga Rezevska, Valsts prezidents Egils Levits, profesore Ineta Ziemele u. c. Jau kopš 1994. gada Satversmes tiesa konsekventi savā doktrīnā vispārīgos tiesību principus ir atzinusi par noteikumu, kas ierobežo likumdevēja rīcības brīvību. Praksē, ja runā par vispārīgo tiesību principiem, visbiežāk piemin tiesiskumu, taisnīgumu, vienlīdzību un samērīgumu. Taču, attīstoties tiesību doktrīnai, ir atzīts, ka Satversmes pirmajā pantā noteiktais, ka Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts, ir uzskatāms par pamatnormu, no kuras tiek atvasināti vispārīgie tiesību principi. 21. gadsimtā, ko daudzi pamatoti dēvē par digitālo gadsimtu, ir radušies jautājumi par vispārīgo tiesību principu saturu šajā informācijas sabiedrības laikmetā. Informācijas sabiedrību nosacīti raksturo trīs faktori: tehnoloģijas, globalizācija un informācija. Neviens no tiem pēc savas pirmatnējās būtības nav juridisks. Taču šie faktori pirmo reizi ir radījuši situāciju, ka jaunie tehnoloģiskie risinājumi tiecas iziet ārpus juridiskās kontroles robežām, apdraudot sabiedrības tiesiskumu un taisnīgumu. Tāpēc demokrātiskai sabiedrībai ir īpaši svarīgi, lai tiesību politikas veidotāji, apzinoties šos riskus, attīstītu tehnoloģiski neitrālu valsts tiesību politiku. Šādas politikas īstenošanu valsts var īstenot tikai tad, ja tehnoloģiskās neitralitātes princips tiek atzīts par vispārīgo tiesību principu, kas izriet no Satversmes 1. panta.