Socrates. 2020, 1 (16)

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/1178

Browse

Browsing Socrates. 2020, 1 (16) by Author "Latvija"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bērna privilēģija neliecināt pret tuvinieku – riski un izaicinājumi ģimenē pastāvošas vardarbības kontekstā
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Krasanova, Anna; Latvija
    Valstīm gan ar starptautiskajām, gan ar nacionālajām tiesību normām ir uzlikts īpašs pienākums aizsargāt bērnus, kas ir cietuši no jebkādas vardarbības. Ja bērns ir cietis no vardarbības, viens no galvenajiem valsts pienākumiem ir īstenot efektīvus aizsardzības pasākumus, ar īpašu rūpību ievērojot un īstenojot bērna tiesības un tiesiskās intereses. Starp šādiem pasākumiem ir noziedzīgo nodarījumu prevencija un izmeklēšana. Katrā ar bērnu saistītā procesā bērnam ir jānodrošina iespēja tikt uzklausītam un tiesības saņemt informāciju. Šīs tiesības ir jānodrošina, arī bērnam liecinot kriminālprocesā. Bērna liecībām kriminālprocesā, kas ir saistīts ar vardarbību ģimenē, var būt izšķiroša nozīme. Šajos gadījumos svarīga loma ir procesa virzītāja rīcībai, organizējot kriminālprocesuālās darbības tā, lai pēc iespējas mazinātu dažādu faktoru negatīvo ietekmi uz bērnu un viņa spējām sniegt patiesas un kvalitatīvas liecības, tādējādi īstenojot bērna tiesības būt pasargātam no vardarbības. Bērns ir pilnīgi atkarīgs no vides, kurā viņš dzīvo. Savas nenobriedušās personības dēļ viņš ir daudz neaizsargātāks nekā pieaugušais, tādēļ viņu viegli pakļaut ietekmēšanai, jo īpaši no tik tuviem cilvēkiem kā tēvs un māte. Šajā rakstā tiek analizēti problēmjautājumi, kas ir saistīti ar bērna tiesībām neliecināt pret tuviniekiem. Ja šo tiesību izmantošana ir pakļauta manipulācijām, bērna tiesību būt pasargātam no vardarbības efektīva īstenošana ir apdraudēta. Lai izprastu problemātiku, kas saistīta ar tiesību neliecināt pret tuviniekiem kontekstā ar sabiedrības interesēm atklāt noziedzīgos nodarījumus, un piedāvātu iespējamos šo jautājumu risinājumus, tiek aplūkota Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ņemot vērā identificētos problēmjautājumus un to analīzi, ir izdarīti secinājumi un piedāvāti risinājumi attiecībā uz procesa virzītāja sagatavošanās darbībām un pienākumiem kriminālprocesā, veicot bērna nopratināšanu. Savukārt attiecībā uz lieciniekam un personai, kura atzīta par cietušo, piešķirto kriminālprocesuālo imunitāti par liecību sniegšanu pret saviem tuviniekiem, tiek piedāvāts veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā.