Socrates. 2016, 1 (4)

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/957

Browse

Browsing Socrates. 2016, 1 (4) by Author "Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija"

Now showing 1 - 4 of 4
  • No Thumbnail Available
    Item
    Atkarības jēdziena interpretācija krimināltiesībās
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Baumanis, Jānis; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Rakstā pievērsta uzmanība Krimināllikumā izmantotajam jēdzienam “atkarība”. Autors sniedz šī jēdziena interpretāciju, skaidrojot normas ar gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi, un secina, ka krimināltiesībās jēdziens “atkarība” galvenokārt izmantots, lai apzīmētu līdzatkarību, proti, atkarību no cita cilvēka vai atkarību no dažādām vielām. Analizējot atkarību kā psiholoģisko kategoriju un atkarību kā krimināltiesisko kategoriju, autors secina, ka krimināltiesībās, nepārbaudot faktiskās atkarības esamību, ir pietiekami konstatēt, ka tiesību normā ir atzīta atkarības esamība.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Nelikumīgas darbības iespējamie riski Latvijas apdrošināšanas nozarē
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Alfejeva, Jeļena; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Apdrošināšanas nozare kā valsts finanšu sistēmas sastāvdaļa, līdzīgi kā kredītiestāžu joma, satur reālu risku un nav pilnībā aizsargāta no iespējamām prettiesiskām darbībām ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Galvenokārt noziedzīgi līdzekļi apdrošināšanas nozarē var tikt ģenerēti ar apzināti nepamatotiem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem, kurus apdrošinātāji nav spējīgi identificēt vai pierādīt pieteicēju krāpniecisko rīcību. Krāpnieciskā rīcība pret apdrošinātāju var izpausties kā apdrošināšanas objekta apzināta bojāšana, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, vai kā pārspīlēta prasība naudas izteiksmē, vai arī kā apdrošināšanas gadījuma imitācija. Kaut arī dzīvības apdrošināšana pasaulē vairāk pakļauta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam, Latvijas dzīvības apdrošināšanas nozarē šajā ziņā aktivitāte nav vērojama. Savukārt nedzīvības apdrošināšanas joma ir vairāk pakļauta krāpšanas riskam un daudz biežāk saskaras ar viltus pieteikumiem nekā dzīvības apdrošināšanā. Latvijā līdz šim problēma nav aktualizēta un netika risināta pietiekamā līmenī.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Teksta juridiskās ekspertīzes īpatnības lietās par naida izraisīšanu
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Treļs, Ēriks; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 34. pantu procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai. Veicot ekspertīzes lietās par naida vai nesaticības izraisīšanu, kas saistītas ar personas nacionālo vai etnisko piederību, rasu vai reliģisko pārliecību (Krimināllikuma 78. pants), vai atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ (Krimināllikuma 150. pants), pieaicinātajam ekspertam jābūt pietiekamām zināšanām un praktiskai pieredzei tieši šajā jomā, jāprot identificēt, atšķirt un norobežot abos pantos minētās darbības gan vienu no otras, gan arī no citiem Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Par ekspertiem šādās lietās tika piesaistīti speciālisti no izglītības iestādēm (Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes), Tiesībsarga biroja, Valsts valodas aģentūras un neatkarīgām biedrībām (Sabiedriskās politikas centra “Providus” un Latvijas Cilvēktiesību centra). Tomēr, ņemot vērā tiesu prakses neesamību lietās par sociālā naida izraisīšanu, gan tiesību normas piemērotājiem šo lietu izmeklēšanas gaitā, gan arī pieaicinātajiem ekspertiem, veicot teksta juridiskās ekspertīzes, jāsaskaras ar vairākiem problēmjautājumiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Tiesību pārsūdzēt lēmumu realizācijas problemātika procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Stukāns, Juris; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Rakstā ir aplūkota procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu savu tiesību uz mantu realizācijas problemātika. Darba izstrādes gaitā tika analizēts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu tiesību realizācijas kriminālprocesuālais regulējums, kā arī Latvijas starptautiskās saistības nodrošināt personu tiesības uz mantu realizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas gadījumā. Pētījuma rezultātā tiek atzīts, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesuālais regulējums ir nepilnīgs, neskaidrs un pieļauj iespēju atšķirīgi interpretēt tiesību normas, kas iekļautas Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā – “Process par noziedzīgi iegūtu mantu”.